Nordplus | Mutvārdu vēsture Latvijā

Projekta «No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā» rezultāti

Mon, 16 Nov 2020 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Pāvilostas novadpētniecības muzejā atklāta izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Tue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0000

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.

Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.

Šajā dienā – 21. janvārī, apritēja arī 75. gadskārta, kopš tika nogalināti septiņi Piektā lietuviešu policijas bataljona kareivji, kas piesedza latviešu bēgļu izbraukšanu uz Zviedriju. Visus padomju gadus piemiņas vietā Pāvilostas Zaļkalna priedēs parādījās ziedi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā lietuviešu karavīru kapa vietu iezīmē krusts un kapa plāksne ar uzrakstu.

«Mūsdienu emigrācija un identitātes saglabāšana latviešu diasporās»

Tue, 17 Dec 2019 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

«Latviešu emigrācija»

Tue, 17 Dec 2019 19:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Intergenerational transmission of ethnic identity – contradictions and acceptance

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Metanarratives and individual experiences in Latvian exile lifestories

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Migration experience of transnationals: narratives about work-life balance

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

B.Bela uzstājas simpozijā.

Sense of belonging and preservation of national identity: Latvian emigrants in Sweden after 1991

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Storytelling as a powerful tool for creating sense of belonging

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Language and Violence: the Case of the French Group in Soviet Latvia

Wed, 14 Aug 2019 23:40:32 +0300

Simpozija “Postmemory, memory in exile and exiled memory” dalībnieki un organizatori. Stokholma, 2019.gada 14.-15.augusts.

No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā

Thu, 08 Aug 2019 22:28:02 +0300

Koordinators

Latvija Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», ko pārstāv Maruta Pranka un Māra Zirnīte.

Partneri

Igaunijas Literatūras muzejs, Tartu, pārstāv Leena Kurvet-Käosaar.
Stokholmas Universitāte, Zviedrija, pārstāv Maija Runcis.
Norvēģijas pilsētu un reģionālo pētījumu institūts Oslo metropoles Universitāte, pārstāv Susanne Søholt.

Partneri no Latvijas Universitātes

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, pārstāv Ilze Koroļeva.
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, pārstāv Inta Mieriņa.

Mērķi

Paplašināt piedāvājumu pieaugušo izglītībā; sniegt pētījumu rezultātus plašai auditorijai
Attīstīt dzīvesstāstu sadarbības tīklu, lai veicinātu salīdzinošus pētījumus par migrāciju un tās sekām
Izplatīt zināšanas par migrācijas procesu un integrāciju skatījumā no pagātnes uz tagadni, aplūkot migrācijas norisi dažādās mītnes zemēs
Iesaistīt mērķauditoriju dzīvesstāstu pētījumos un apmācībā

Pieaugušo izglītības mērķauditorija

Kultūras un izglītības institūciju pārstāvji, kuri sagatavo lekcijas
Migrācijas procesos iesaistītie dalībnieki

Aktivitātes

Darba semināri un individuālais lekciju sagatavošanas darbs
Treniņsemināri dzīvesstāstu intervēšanā
Lektoru apmaiņa
Lekciju priekšnesumi un foto izstādes
Video ieraksti un lekciju sagatavošana
Interneta vietnes dizains un izstrāde
Projekta popularizācija, informācijas izplatīšana

Projekta norises pārskats

Pirmajā projekta darbības gadā saskaņota apmācības forma un lekciju metodoloģija. Lekciju gatavošana, vienlaicīgi ar dzīvesstāstu intervijām un pētījumiem, lekcijas seko aktuālajiem mutvārdu vēstures pētījumu rezultātiem. Treniņsemināros jaunieši apgūst iemaņas intervēšanā, intervēšanā iesaistās talcinieki – Latvijas izceļotāju pārstāvji Zviedrijā. Veiktas intervijas ar jaunākās izceļotāju plūsmas pārstāvjiem, sagatavota foto portretu izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas papildināta ar izvilkumiem no dzīvesstāstiem, Izstādi parādīta Stokholmā, Tartu, Rīgā.

Otrajā projekta darbības gadā darba grupa uzklausa un vērtē sagatavotās lekcijas, veido lekciju video priekšnesumus interneta publikācijai. Ceļojošā foto izstāde «Trimdas paaudzes Friča Forstmaņa fotogrāfijās». Sagatavota un parādīta Stokholmā, Rīgā, Ventspilī, Jūrkalnē, Pāvilostā. Tiek organizētas izbraukuma lekcijas Latvijas bibliotēkā un muzejos. Piecas video lekcijas sniedz Baiba Bela, Inta Mieriņa, Susanne Søholt (NO), Inese Šūpule, Edmunds Šūpulis.

Trešajā gadā, kura norises laiks saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika pagarināts līdz trīs ar pus gadiem, sagatavota interneta vietne, kurā apkopoti projekta darba rezultāti un lekcijas; organizēta 4. starptautiskā mutvārdu vēstures konference «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva». Projekta rezultātā paplašinājušies mutvārdu vēstures pētījuma starptautiskie kontakti: gan piedaloties pētnieciskajās ekspedīcijās ārzemēs, konferencēs, gan saziņā ar citvalstu pētniekiem un viņu līdzdalībā Rīgā rīkotajā 4. starptautiskajā mutvārdu vēstures konferencē, nostiprināta sadarbība starp partneriem Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā.

Informācija par dzīvesstāstu pētnieku sadarbību lasāma arī šeit.

Pētnieki piedalijušies starptautiskās konferencēs:

1. starptautiskā mutvārdu vēstures konference «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva», 12-13 November, 2020
Simpozijs «Postmemory: memory in exile and exiled memory», Stockholm University, 14–15 August 2019
Konference «On the Move: Migration and Diasporas», Estonian Literary Museum, Tartu, 2018

Lekcijas

Trimdas dzīves foto hronika
Edmunds Šūpulis. Latviešu emigrācija
Inese Šūpule. Mūsdienu emigrācija un identitātes saglabāšana latviešu diasporās
Baiba Bela. Kā atpazīt latvieti pasaulē
Inta Mieriņa. Methods of surveying migrants and new migrants
Susanne Sēholta. The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo
Kaspars Zellis. Diskusija: Latviešu paaudzes Rietumos: vēsture un tagadne

Aktuāla informācija par projekta aktivitātēm arī atsevisķā vietnē From Past to Present

«Methods of surveying migrants and new migrants»

Sat, 25 May 2019 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944-45

Tue, 14 May 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls norisinās Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros. Lekcija notika Ventspils Muzejā 2019.gada 14.maijā.

Latvian identity in exile

Thu, 25 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls NORPDLUS projekta ietvaros. Lekcija notika Ziemeļvalstu Informācijas centrā, Rīgā, 2019.gada 25.aprīlī.

Mutvārdu vēsture un migrācija

Thu, 25 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekcijas notika Talsu Galvenajā bibliotēkā 2019.gada 25.aprīlī. Tēmas: Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājums. Intervēšanas pamati. Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944.-45. Latviešu izceļotāji Zviedrijā pēc 1991.g. MV avotos. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

«Kā atpazīt latvieti pasaulē»

Thu, 25 Apr 2019 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši pēdējo 15 gadu laikā. Šī nav pirmā plašā latviešu emigrācija - arī 19. gadsimta otrajā pusē tūkstošiem latviešu meklēja labākas dzīves iespējas ārpus Latvijas. Vēl vairāki tūkstoši izceļoja pēc 1905. gada revolūcijas un vēlāk, Otrā pasaules kara nogalē, ap 120 000 Latvijas bēgļu palika sabiedroto zonās Vācijā politisku iemeslu dēļ. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz zināms par pasaules latviešu pieredzi .

Būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami Latvijā, bet ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Izbraucējiem ir jāizlemj, vai un kā savu latvisko identitāti nodot tālāk bērniem un mazbērniem. Otrās un trešās paaudzes diasporas latvieši lieto vairākas valodas kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.

Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām - priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību. Pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi ir tikai daži piemēri.

Valodas un identitātes saglabāšana trimdas un emigrācijas apstākļos

Tue, 09 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros. Lekcijas notika: 9. aprīlī, 2019, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā; 25. aprīlī, 2019, Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā; 26. aprīlī, 2019, Cīravas bibliotēkā.

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Tue, 02 Apr 2019 22:22:12 +0300

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Trimdas paaudžu atmiņu izstādes atklāšanā komentēs bijusī Stokholmas Universitātes Baltu katedras vadītāja Aija Priedīte.

Ievadvārdu video ieraksts ir pieejams šeit.

Izstāde ir viena no Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) aktivitātēm, ko veica LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un LU Bibliotēku. Izstāde sagatavota ar Nordplus projekta finansējumu un būs apskatāma līdz 2019. gada 20. aprīlim.

Izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Izstādi atklāja LU Filozofjas un socioloģijas instituta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki 20.03.2019. LU Bibliotēkā, kur tā bija apskatāma līdz 20.04.2019. Izstāde tapusi sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un Nordplus projekta finansējumu. Izstāde sagatavota kā viena no LZP pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» aktivitātēm.

The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo

Mon, 03 Dec 2018 22:13:59 +0300

Lekciju cikls NORPDLUS projekta ietvaros. Lekcija «Imigrācijas un integrācijas režīmu mainīgais raksturs un tā ietekme uz urbāno sabiedrību: Oslo piemērs.» Lekciju rīkoja Latvijas Antropologu biedrība, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Rīga, Kalpaka bulv. 4, 2018.gada 3.decembrī.

«The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo»

Mon, 03 Dec 2018 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Šī lekcija apskata iespējamo saikni starp integrācijas politikas režīmiem un multikulturālo urbāno izpausmju mainīgumu laika gaitā. Oslo ir piemērs, kas parāda šīs izmaiņas. Sākot ar 1960. gadiem, imigrācija Oslo ir mainījusies tās būtībā un apjomā. 1960. gados sabiedrība, politiķi un paši imigranti tvēra imigrāciju kā kaut ko jaunu un īslaicīgu. Savukārt 2018. gadā trešdaļai pilsētas iedzīvotāju ir imigrantu saknes. Sabiedrības gaidas, kā arī pašu imigrantu un viņu pēcteču centieni un iespējas piedalīties kopējā sabiedrībā ir mainījušies, un tāpat ir mainījušies uzskati par multikulturālu sabiedrību. Arī politiskie skatījumi ir variējuši starp iekļaujošiem un izslēdzošiem. Laika gaitā imigranti un viņu pēcteči ir centušies dažādos veidos adaptēties un funkcionēt sabiedrībā atbilstoši savām ambīcijām un tvertajām iespējām. Šajā lekcijā tiek uzdots jautājumu: kāda ir šo centienu materiālā un nemateriālā ietekeme uz urbāno sabiedrību? Ko varam no šiem procesiem mācīties?

Par lektori

Susanne Sēholta ir politikas zinātniece un pētniece Oslo Metropolitēna universitātes (OsloMet) Norvēģijas Urbānās un reģionālās pētniecības institūtā. Pēdējos gadus viņa ir pievērsusies migrācijas, integrācijas un segregācijas jautājumiem urbānā un rurālā vidē, koncentrējoties uz integrāciju un segregāciju mājokļu tirgū, kā arī apkaimēs un darba tirgū.

Pasākumu organizēja Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts» Nordplus programmas ietvaros.

Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (1. daļa)

Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300

Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (2. daļa)

Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300

Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (3. daļa)

Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300

Intervētāju apmācību cikls «Dzīvesstāstu mācībstunda»

Fri, 02 Nov 2018 00:00:00 +0000

Skolu jaunieši no Rīgas, Iecavas un Vaiņodes iepazinās ar dzīvesstāstu intervēšanas metodi teorijā un praksē: tika ievadīti dzīvesstāstu interviju ētiskajos aspektos, iepazīstināti ar izziņas virzieniem, kas paveras, ja prot ieklausīties cilvēkos, iejutās intervētāju un intervējamo cilvēku lomās.

Treniņsemināru cikla «Dzīvesstāstu mācībstunda» nodarbības rīkoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā mutvārdu vēstures pētnieki Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, sadarbībā ar LU Bibliotēku un sabiedrisko organizāciju Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». To atbalstīja: LU AAP programma, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Valsts Kultūrkapitāla fonds, programma Nordplus.

Latvian identity in diaspora: traveling people, stories and artefacts

Mon, 26 Mar 2018 20:10:29 +0300

Memory Traces: the Poetics of History

Mon, 26 Mar 2018 20:10:29 +0300