FLPP | Mutvārdu vēsture Latvijā

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Thu, 03 Mar 2022 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri

Social factors as the catalyst of emigration

Sat, 01 Jan 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M., Elksne G., Koroļeva I., (2022) Social factors as the catalyst of emigration, SHS Web of Conferences 131, 01001

Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden

Wed, 15 Dec 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M., Koroļeva I, Elksne G. (2021) Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden, The Romanian Journal for Baltic and Nordic Studies Vol. 13, N 2 (2021), p.27-59

Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs // Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families

Sat, 05 Jun 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Koroļeva I., Pranka M., Elksne G. (2021). Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs : Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families / Sabiedrība. Integrācija. Izglītība : Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2021. gada 28.-29. maijs = Society. Integration. Education : Proceedings of the International Scientific Conference, May 28th-29th, 2021 / Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Izglītības, valodu un dizaina fakultāte Rēzekne : Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2021, 6. daļa, pp. 118-132.

Individuality and Continuity in Narrating across Generations

Thu, 06 May 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultans, V. (2021). Individuality and Continuity in Narrating across Generations. Narrative Works, 10, pp. 50-59.

Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi

Sun, 03 Jan 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2020/2021) Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi. Akadēmiskā dzīve, Nr. 56, 62-69.

The walk-and-talk methodology – researching place and people

Tue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M. (2020). The walk-and-talk methodology – researching place and people / SHS Web Conferences, Volume 85, 2020, 7th International Interdisciplinary Scientific Conference SOCIETY. HEALTH. WELFARE, 7 pages

Atskats uz 4. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva»

Mon, 23 Nov 2020 00:00:00 +0000

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieku rīkotā konference bija veltīta tam, lai projektā « Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (LZP projekts Nr. lzp-2018/1-0458) gūtās atziņas aplūkotu starptautiskā kontekstā. Konference notika attālināti, un tās laikā tika nolasīti 15 referāti, starp kuriem astoņi bija Latvijas pētnieku, septiņi – ārvalstu kolēģu – referāti.

Konferences profilu spilgti iezīmējas divas ievadlekcijas: Molija Endrjusa (Molly Andrews) no Austrumlondonas Universitātes Naratīvu pētījumu centra sniedza ieskatu starppaudžu naratīvu pētījumā sadalītajā un atkalapvienotajā Vācijā; savukārt LU FSI mutvārdu vēstures projekta vadītāja Vieda Skultāne akcentēja daudzveidīgās pieejas un koncepcijas paaudžu atmiņas pārneses pētījumos, tostarp par atmiņas vietu un aizmiršanas problemātiku.

Līdzās Latvijas dalībniekiem plašu tematisko spektru pavēra ārzemju pētnieku sniegtie referāti: Ludmila Artamoškina (Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Krievija) runāja par paaudzes tēlu veidošanos un nozīmi kultūras atmiņā; Lēna Kurvet-Kaosāra (Tartu Universitāte, Igaunija) apskatīja dažādu paaudžu atmiņas īpatnības igauņu emigrācijā; Karols Moravskis (Karkonozes Valsts universitāte, Polija) dalījās ar savu ieskatu par vēstures diskursiem, uzsvērdams Solidaritātes kustības nozīmi to veicināšanā; Martins Noms (Tartu Universitāte, Igaunija) salīdzināja divu rakstnieču autobiogrāfisko prozu paaudžu un identitāšu aspektā; Tīu Jāgo (Tartu Universitāte, Igaunija) un Kirsi Laurena (Austrumsomijas Universitāte, Somija) sniedza ieskatu kopīgā pētījumā par traģiskiem, paaudzēs noklusētiem kara laika stāstiem Somijā; Vidmantas Višniauskas (Vitauta Magnusa universitāte, Lietuva) ir veicis pētījumu Lietuvas un Baltkrievijas robežreģionā, analizējot dažādu paaudžu lokālo un etnisko identitāti; Anni Reitere (Helsinku Universitāte, Somija) pastāstīja par ingru ģimenēs glabātajām traģiskajām atmiņām; Laima Žilinskiene (Viļņas Universitāte, Lietuva), balstoties novērojumos un aptaujās, ar socioloģiskām metodēm ir analizējusi padomju deportāciju politikas ietekmēto atmiņu pārnesi ģimenēs Lietuvā.

Konferences noslēgumā Māra Zirnīte un Maruta Pranka pārlūkoja Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku sadarbības rezultātus Nordplus projektā « No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku sadarbības tīklā».

Konferencē izskanējušās atziņas iekļausies mutvārdu vēstures pētnieku gatavotajā kolektīvajā monogrāfijā par atmiņu pārnesi starp paaudzēm tās daudzveidīgajos aspektos.

Konferences programma un tēzes

Between the State and the Kin in Latvia: One-Person Household Social Security from Social Antropological Perspective

Thu, 22 Oct 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Rolle K., Lūse A. (2020). Between the State and the Kin in Latvia: One-Person Household Social Security from Social Antropological Perspective// European Integration Studies, No. 14 (2020), pp. 90-102

«Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection

Fri, 01 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2020). «Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, 9, 79–94

Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā

Thu, 20 Feb 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2019) Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā Reliģiski-filozofiski raksti, Nr. 27, 148.-180.

Latvijas Universitātes 78. konferences sekcija «Biogrāfiskie naratīvi, paaudzes un migrācija»

Mon, 10 Feb 2020 00:00:00 +0000

Programma

Maruta Pranka un Māra Zirnīte (LU FSI). Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes kāda ārsta dzīvesstāstā
Ieva Garda-Rozenberga (LU FSI). Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm
Baiba Bela (LU SZF SPPI), Ginta Elksne (LU FSI). Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados
Maija Krūmiņa (LU FSI). Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?
Kaspars Zellis (LU FSI). Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos.
Ilze Trapenciere (LU FSI). Ekonomiskā migrācijas ieguvumi un zaudējumi: mājās palicēju stāsti
Agita Lūse, Ieva Orinska (RSU). Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem

Kaspars Zellis

Ieva Orinska un Agita Lūse

Ilze Trapenciere

Klausītājos Ritma Rungule, kolēģe no Stradiņa Universitātes

Edmunds Šūpulis

Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Fri, 31 Jan 2020 22:10:05 +0300

Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās

Fri, 31 Jan 2020 22:10:05 +0300

Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gada vasarā, sekojot Sarkanās armijas sekmīgajai ofensīvai Latvijas teritorijā, daļa iedzīvotāju piespiedu kārtā vai brīvprātīgi atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās. Būtiskākais bēgšanas iemesls bija bailes no atkārtotas padomju okupācijas un “baigā gada” represiju atkārtošanās. Daļa bēgļu kara beigas sagaidīja Kurzemē, taču vairāk kā 100 000 cilvēku nonāca Vācijā un tās ieņemtajās teritorijās, kur viņu dzīve un izdzīvošana bieži vien bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta un labvēlības. Šī referāta mērķis ir izpētīt to, kā bijuši bēgļu atmiņās atspoguļojas krievu un vāciešu tēls, cenšoties noskaidrot, vai tas ir klaji negatīvs vienā gadījumā un klaji pozitīvs otrā. Pētījuma avotu bāzi veido Nacionālā mutvārdu vēstures krājuma dzīvesstāstu intervijas.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi»

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Ginta Elksne iepazīstināja klātesošos ar referātu «Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos»

Maija Krūmiņa uzstājās ar referātu «Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās»

Atmiņu un mutvārdu vēstures tēmai konferencē bija veltīti arī citi referāti: Baiba Siksne «Komunistiskā režīma politiski represēto personu (1940–1953) atmiņu krājumi Latvijā», Манвидас Виткунас «Battles of Lithuanian Armed Forces on the Daugava front in the memoirs of soldiers», Geoffrey Swain «Oral history and questions of motivation during Latvia’s War», Евгений Гребень «Nazi occupation in the memories of the inhabitants of the Belarusian-Latvian-Russian borderland».

Pēc gada tiks publicēts arī konferences rakstu krājums «Vēsture: avoti un cilvēki», kur ar tiem varēs iepazīties ikviens interesents.

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2016) Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945). Vēsture: avoti un cilvēki. XXIII (96.-104. lpp.) Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds «Saule»

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršana

Fri, 20 Dec 2019 00:00:00 +0000

Edmunds Šūpulis un Kaspars Zellis rakstā «20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos» piesaka mēģinājumu identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās; kā arī izvirza diskusijai jautājumu – kādas varētu būt Latvijas 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes, kuras iespējams konstatēt, ņemot vērā gan vēstures līkločus, gan to atspoguļojumu cilvēku dzīvesstāstos.

Māras Zirnītes raksta «Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos» mērķis ir ielūkoties vecāko dzīvesstāstu autoru liecībās par notikumiem, kas iespaidoja dzīvi 20. gadsimtā, jo viņu atmiņas savukārt veidojušas dzīves izpratni pēcnācējos. Savukārt Ginta Elksne, izmantojot dzīvesstāstu intervijas no Nacionālās Mutvārdu vēstures arhīva kā pamata avotu, rakstā «Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas» aplūko pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstus, kuros pārliecinoši atklājas mežs kā vērtība: gan garīgā, gan materiālā, kas jāsaudzē un jāatstāj mantojumā nākamajām paaudzēm.

Izdevumā publicēts arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Velgas Vēveres raksts «Ētika kā akustiska dzīvesmāksla: Augusts Milts». Tā centrā ir apcerējums par filozofa, ētikas pasniedzēja, arī ilggadēja Latvijas Mutvārdu vēstures projekta zinātniskā vadītāja Augusta Milta atstāto mantojumu, ko sastāda ne tikai viņa ētikas problemātikai veltītie teksti (lekcijas, mācību grāmatas, didaktiskas esejas), bet arī idejas par ētiku kā dzīvesmākslas mērķi.

Pilns žurnāla Akadēmiskā Dzīve 55.numura teksts pieejams šeit.

Comparing exile Latvian 1st and 2nd generation's lifestories

Wed, 11 Dec 2019 23:40:32 +0300

20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. & Zellis, K. (2019) 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55. 66.-78.

Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2019) Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55, 55.-65.

Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2019) Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55, 46.-54.

Lekcija «Mutvārdu vēstures interviju veidošana» Gulbenes novada bibliotēkā

Fri, 01 Nov 2019 00:00:00 +0000

Viesojoties Gulbenē, uzzinājām, ka novada bibliotekāri jau ir uzkrājuši lielu pieredzi, vācot sava novada liecības un atmiņu stāstus. Piemēram, nesen noslēdzās konkurss «Stāstu talka», kuras laikā tika iegūti vairāk nekā 100 stāstu (audio, video, rakstiski), kuros novada iedzīvotāji dalījās ar savām atmiņām par bērnību. Savukārt konkursa «Māju stāsti» laikā, novada bibliotekāru mudināti, cilvēki dalījās atmiņās gan par pašu izdzīvoto, gan par savu dzimtu un māju likteni. Gada laikā tika pierakstīti 380 mājvietu stāsti. Daudzas no tām bija jau pamestas mājas un pavisam zudušas mājvietas, par kurām liecības tagad varēs atrast arī Gulbenes novada bibliotēkā.

Lekcijas sagatavotas LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Ginta Elksne

Maija Krūmiņa

Latvian National Oral History Archive: from collecting to disseminating

Thu, 10 Oct 2019 23:40:32 +0300

Fotogrāfs: Aivars Reinholds

Padomju cilpas Latvijas zemturim: 20. gadsimta 40. gadu 40. gadu laikabiedru atmiņu mantojums

Tue, 17 Sep 2019 23:40:32 +0300

Let's teach out-of-family-care children what a family is

Tue, 27 Aug 2019 23:40:32 +0300

Reaction of the Latvian Society to the Implementation of the Molotov-Ribbentrop Pact (1939–1941)

Fri, 23 Aug 2019 00:00:00 +0000

Rīkotāji: The Museum of the Second World War in Gdańsk together with the European Network Remembrance and Solidarity.

A community without history? A life story approach to Romany memory and ethnicity

Wed, 21 Aug 2019 22:22:22 +0000

Atsauce: Šūpulis E. (2019). A community without history? A life story approach to Romany memory and ethnicity. Romani Studies, 29(1), 27-50

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Wed, 21 Aug 2019 21:21:21 +0000

Atsauce: Maruta Pranka, Ginta Elksne. (2019) Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences PLACES, 2 April, 2019, Riga, Latvia: Abstracts (p. 36). Riga: Rīga Stradiņš University.

Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2019) Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās. Perpetuum mobile 2019 : Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums (106.-116. lpp.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Narrative Construction Of Generational Experience In Latvian Life Stories

Tue, 20 Aug 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji - Eiropas Sociologu asociācija

13. Baltijas studiju konference Eiropā «Baltic Solidarity»

Tue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0000

Māra Lazda, asociētā profesore Bronx Community College, ASV, vada paneli «Home as History: Space, Memory, and Solidarity in Latvia»; ar referātiem piedalās LU FSI pētnieces Ginta Elksne, Maruta Pranka

Maija Krūmiņa, referējot par tēmu «Material and Moral Values in the Latvian refugee narratives of World War Two»

Referāts «Extermination and Rescue of Latvian Roma during the Nazi Occupation: History and Memory» (autori: mutvārdu vēstures pētniece Ieva Garda-Rozenberga un vēsturnieks Uldis Neiburgs)

Home as History: Space, Memory, and Solidarity in Latvia

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji - Centre for Work and Employment, The University of Greenwich/ Centre for Narrative Research, University of East London / Feminist Research Group, University of East London / Thomas Coram Research Unit, UCL Institute of Education.

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Narrative approach in refugee study

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945».

Narratives of belonging in life stories of Russian minority in Latvia

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Variations on a Theme in the Life Stories of a Mother and Daughter

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Simpozijs «Amor Narratio: Celebrating Catherina Riessman's narrative scholarhip»

Tue, 28 May 2019 14:50:11 +0300

No 28. līdz 31. maijam pieci LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki viesojās Londonā, Lielbritānijā, kur ņēma dalību simpozijā «Amor Narratio: A Symposium on Catherine Riessman’s narrative scholarship».

Plašāka informācija par simpoziju atrodama šeit.

Simpozija programma ir pieejama šeit.

Tēžu krājums ir pieejams šeit (PDF).

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945»

Katrīna K.Rīsmane

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Tue, 02 Apr 2019 22:22:12 +0300

In the crossroads of old stories and mixed identities

Thu, 28 Mar 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)

That true sense of belonging I can get only in my Latvian community: Latvian emigrants in Sweden after 1991

Thu, 28 Mar 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.

Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.

Trimdas paaudžu atmiņu izstādes atklāšanā komentēs bijusī Stokholmas Universitātes Baltu katedras vadītāja Aija Priedīte.

Ievadvārdu video ieraksts ir pieejams šeit.

Izstāde ir viena no Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) aktivitātēm, ko veica LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un LU Bibliotēku. Izstāde sagatavota ar Nordplus projekta finansējumu un būs apskatāma līdz 2019. gada 20. aprīlim.

Tautasdziesmas paaudžu mantojumā un atmiņu pārnesē: Rudzātu un Saunas pagasta piemērs

Fri, 08 Mar 2019 22:10:05 +0300

«Es zināju, kas ir pareizi, kas nepareizi»: ģimenes dotās vērtības dzīvesstāstu liecībās

Fri, 08 Mar 2019 00:00:00 +0000

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Thu, 24 Jan 2019 22:10:05 +0300

Referāta mērķis ir izsekot tam, kā laika periodā no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā “Tēvija” tika atspoguļota vācu okupācijas iestāžu realizētā evakuācijas politika un ar kādiem propagandas līdzekļiem tika mēģināts ietekmēt Latvijas iedzīvotāju rīcību. Laikraksts “Tēvija” izvēlēts tāpēc, ka tas bija ne tikai minētā laika perioda lielākais un lasītākais laikraksts, bet arī okupācijas režīma neformālais oficiozs

Patība un pastāvība ģimenes stāstu pārnesē

Thu, 03 Jan 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne V. (2019) Patība un pastāvība ģimenes stāstu pārnesē. Letonica, Nr. 40, 131-146.

«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants’ Narratives about Integration in Swedish Society

Thu, 29 Nov 2018 21:42:44 +0300

Konferences dalībnieku kopīgā fotogrāfija Tartu Literatūras muzejā.

Writing the Past in the Present

Thu, 29 Nov 2018 21:42:44 +0300

Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia

Fri, 28 Sep 2018 21:47:10 +0300

Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva

Sat, 01 Sep 2018 21:24:43 +0300

Pamats

Dzīvesstāsts ir katram, bet ne katrs to izstāsta. Mutvārdu vēstures pētnieki ieņem vidutāju lomu starp zinātniekiem un sabiedrību, pētot, kā cilvēki uztver un izstāsta savu dzīvi, iekļaujot to zinātniskā kopskatā.

Mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pētījums darbojas sociālo zinātņu jomā, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes. Atmiņu teksta un stāsta analīze attīsta starpdisciplināru pieeju, kas sakņojas folkloristikas, etnoloģijas un antropoloģijas, kā arī psiholoģijas, lingvistikas, ētikas un estētikas metodoloģijā. Mutvārdu vēsture ir Latvijā jauns pētniecības virziens, kas saistīts ar pastiprinātu vērību izmaiņām sabiedrībā, vērtību un cilvēku pašapzināšanās nosacījumiem, savstarpējām saitēm un attiecībām starp dažādām pieredzes un sociālajām grupām. Sekojot mutvārdu vēstures un biogrāfiju pētnieku atziņām pasaulē, kas aizvien pieaug, kopš pagājušā gadsimta otās puses, mutvārdu vēstures pētnieki LU Filozofijas un socioloģijas institūtā veido savu pieeju, balstoties dzīvesstāstu intervijās, kas apkopotas Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā.

Krājums ir ievērojams Eiropas mērogā — ar vairāk nekā 4500 mutvārdu liecībām. kur skaņu ierakstu apkopojums sniedz plašu pārskatu par Latvijas iedzīvotāju pieredzi 20.–21. gadsimtā. Pats krājums apliecina pētnieku ciešo saikni un sadarbību ar sabiedrību, jo top, pateicoties cilvēku atsaucībai, brīvprātīgai līdzdalībai, sniedzot savas personīgās atmiņas pētniekiem saglabāšanai. Tādā veidā, krājoties atmiņām par paaudžu pieredzes pārnesi, stāstītāji pakāpeniski kļūst aizvien jaunāki, un krājumā ienāk jau 21. gadsimtā dzimušo jauniešu dzīvesstāsti.

Projekta darba grupas sanāksmē Foto: Māra Zirnīte

Zinātniskā pētījuma mērķi un uzdevumi

Pieteiktais pētījums orientēts uz starppaaudžu atmiņu pārnesi ar mērķi:

noteikt paaudzes atmiņas saikni ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu, kā arī kopējo vērtību sistēmu;
analizēt, sistematizēt un zinātniski aprakstīt tādas pētnieciskās tēmas, kā: paaudzes pašapziņa, vērtības un piederības izjūta; paaudzes rīcībspēja un dzīves stratēģijas dramatisku notikumu iespaidā; paaudzes atmiņu kultūra, kā arī stāstu migrācija starp paaudzēm vienas ģimenes, kopienas vai laika biedru grupas atmiņu repertuārā.

Pētījuma priekšmets

Paaudze nav tikai vienā laikā dzimušu cilvēku kopa, tā ir laikabiedru piederības sajūta, kas balstās uz kādu kopīgi veidojušos pieredzi. Sociālās struktūras analīzē paaudžu jēdziens bieži tiek pieminēts līdzās citām sociālām kategorijām (dzimums, etniskā piederība u.c.). Socioloģiskajos pētījumos, īpaši tajos, kas balstās uz sabiedriskās domas aptaujām, paaudzes jēdziens tiek saistīts ar vecuma grupām. Tas gan vēl neatbild uz jautājumu — kā paaudzes izdalīt un kas konkrētām paaudzēm ir specifisks. Latvijas universitātes pētnieces I.Koroļevas vadībā ir labi attīstīta jaunatnes izpēte (uzskati, līdzdalība, atkarības), tai skaitā regulāri ir noticis arī unikāls longitudinālais pētījums (kopš 1983.g.), kā arī pētījumi par sabiedrības novecošanos (senioru statuss, aprūpe, eidžisms). Viskonsekventāk paaudzes salīdzinātas profesiju prestiža un izvēles mērījumos, analizējot datus par jauniešiem padomju laikā un mūsdienās. Paaudzēm kā vecuma grupām savus pētījumus ir veltījis LU Demogrāfijas centrs (beidza pastāvēt 2013.g.), kas reģistrēja populācijas sastāva un struktūras izmaiņas, pētot tendences šajā jomā. Taču dziļāka paaudžu konceptualizācija nav notikusi. Ar to pēdējā laikā ir sākuši nodarboties personāla vadības un mārketinga speciālisti. Parasti tiek izmantots Eiropā vai ASV izveidotais dalījums (sākot no «Zudušās» līdz X, Y un Mileniuma paaudzēm).

Projekta nepieciešamība, oriģinalitāte, novitāte

Sabiedrības daļa, kas uzaugusi bez padomju laika pieredzes, daudzos gadījumos ir atkarīga no tā laika priekšstatiem, paradumiem, rutīnas. Atmiņu avoti, kas tiek vērtēti vairāku paaudžu diapazonā, spēj atspēkot aizspriedumus, atklāt manipulācijas un pavērt jaunu perspektīvu, kā starpetniskās attiecībās, tā attieksmē pret valsts iedzīvotāju emigrāciju un remigrāciju un galvenais sniegt ētiski pamatojumu attieksmē pret pagātnes vērtējumu, tai skaitā ieteikumus izglītības saturam

Atskats uz kraso valsts vēstures pārmaiņu atainojumu atmiņās pievērš pētnieku uzmanību atmiņu pārnesai no paaudzes uz paaudzi. Mainoties videi un laikmetam, pārveidojas pagātnes notikumu atspoguļojums. Laikā attālinoties, stāsti abstrahējas, mainās formā un saturā, iekļaujas bērnu un mazbērnu kolektīvajā atmiņā. Pētījums ļaus izprast atmiņu saikni starp paaudzēm, kas dziļāk pamato tagadnes rīcības motivāciju.

Latvijā līdz šim paaudžu atšķirības to atmiņu kontekstā nav definētas. Proti, vai un kā dramatiski notikumi (karš, trimda, valsts varas maiņa) ne tikai ietekmē paaudzes pašapziņu, vērtību sistēmu un atmiņu naratīvās konstrukcijas, bet arī, kā tās var kļūt par starppaaudžu nesaskaņu, konfliktu cēloni (it īpaši trimdas gadījumā). Pētījums nepieciešams, lai varētu izstrādāt zināšanās balstītus priekšlikumus starppaaudžu dialoga sekmēšanai. Atmiņu pētniecība, uzklausot daudzveidīgas pieredzes un viedokļus, dažāda dzimuma un etniskās piederības cilvēkus vairākās paaudzēs, paplašina sabiedrisko redzesloku, stiprina demokrātiskās vērtības.

Akadēmiska dažādu paaudžu izpēte sākotnēji nacionālā un vēlāk starptautiskā līmenī var būtiski papildināt Eiropas izpratni par paaudžu savstarpējo ietekmi un nozīmi; veicināt sapratni un toleranci, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par vecāko paaudžu vērtību sistēmu un to atmiņu pārnesi.

Projektu finansē Latvijas zinātnes padome, grants Nr. lzp-2018 / 1-0458

Recenzijas

Ineses Šūpules recenzija par grāmatu «Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā».

Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2018) Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā. Daugavpils novads. Vietas vērtība: monogrāfisks rakstu krājums (120.-135. lpp). Rīga: Zinātne

Mapping Oral History: Routes, Centres, and Space-Times of Exiled Latvians

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Garda-Rozenberga, I. (2018) Mapping Oral History: Routes, Centres, and Space-Times of Exiled Latvians. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (lpp. 37). Tartu: ELM Scholarly Press

Writing the Past in the Present

Tue, 21 Aug 2018 00:02:39 +0300

Atsauce: Skultans, V. (2018). Writing the Past in the Present. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (p. 87). Tartu: ELM Scholarly Press.

«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society

Tue, 21 Aug 2018 00:02:12 +0300

Ginta Elksne, Maruta Pranka. (2018). ‘It seems to me that I have two homes’: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (p.33). Tartu: ELM Scholarly Press.

Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia

Mon, 20 Aug 2018 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2018) Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia. OIKOS: lietuvių migracijos ir diasporos studijos, 26, 89-97.

Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev eluloouurimus

Mon, 20 Aug 2018 23:34:54 +0300

Atsauce: Šūpulis E. (2018) Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev eluloouurimus [Etniskā identitāte un piederība biogrāfiskajos pētījumos Latvijā]. Mäetagused, 71, 229-230.

August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel

Mon, 20 Aug 2018 23:33:56 +0300

Atsauce: Ginta Elksne, Māra Zirnīte. (2018, vol. 71). August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel. Mäetagused, 208-210.

Sociālā antropoloģija Latvijā

Mon, 20 Aug 2018 23:33:10 +0300

Atsauce: Lūse A. (2018) Sociālā antropoloģija Latvijā. Nacionālā enciklopēdija.