Audio | Mutvārdu vēsture Latvijā

Dainas Grosas dalība radio radījumā par trimdas vēsturi

Sat, 25 Jan 2025 00:00:00 +0000

LU HZF/FSI pētniece Daina Grosa 20.01.2025 piedalījās Radio Marija raidījumā «Grēcīgais un dievišķais vēsturē» (vad. Inese Runce), kur tika pārrunāta trimdas iesaiste Latvijas atbalstīšanā kontekstā ar Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju. Daina Grosa stāstīja par tikko aizsākušos pētījumu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada», kur no dažādiem rakursiem tiks apskatīta trimda pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tāpat Daina dalījās pieredzē, pašai augot latviešu trimdas sabiedrībā Austrālijā, un par to, kā, mainoties paaudzēm, Latvijai atgūstot neatkarību un jaunās diasporas latviešiem pievienojoties kopienām, šī sabiedrība ir mainījusies. Vecās trimdas neatlaidība un misijas sajūta, uzturot latvietību svešumā ir vainagojies faktā, ka sabiedrība lielajos centros vēl ir aktīva un kopienās jau aug jau 4. un 5. paaudze.

Listen to Grēcīgais un dievišķais vēsturē | RML S10E05 | Inese Runce | 20.01.2025 byRadio Marija Latvija on hearthis.at

Radio lasījums no topošās grāmatas «Pārcēlāji»

Wed, 08 Sep 2021 00:00:00 +0000

Piedāvājam ieskatu grāmatā «Pārcēlāji», ko izdošanai gatavo LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un kas jau tuvākajā laikā nonāks pie saviem lasītājiem. Grāmatā lasāmi Ērika Tomsona, Pētera Jansona un Laimoņa Pētersona dzīvesstāsti – viņi bija pārcēlāji, kuri vadīja bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Otrā Pasaules kara beigās. Latvijas Radio sagatavotajā sižetā operators Raits Valters dalās ar dažiem saviem «Pārcēlāji» stāstiem, savukārt Gundars Āboliņš iepazīstina ar topošās grāmatas fragmentiem. «Pārcēlāji» ir turpinājums grāmatu sērijā «Bezbailīgie», kuru aizsāka Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts « Nakts jau nav tikai gulēšanai», un tā iznāks apgādā «Mansards».

Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts nav tikai gulēšanai»

Thu, 16 Jul 2020 00:00:00 +0000

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sagatavojusi radio lasījumiem izvilkumus no topošās grāmatas «Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts: Nakts nav tikai gulēšanai», kurā pārskatīts viņas 102 mūža gadu gājums.

Jaunībā viņa iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu kustībā pāri Baltijas jūrai. Atmiņās tiekamies ar kustības vadītāju Konstantīnu Čaksti, arī ar Voldemāru Ģinteru, Leonīdu Siliņu, kuri darbojās Valentīnei līdzās. Dramatiskus mirkļus viņa pārdzīvo gan Kurzemes mežā, kad par iespēju izglābties jāpārliecina ebrejs Michelsons, gan jūrā, kad laiva uzsēžas sēklim. Seko skaudrā trimdas dzīves apjausma pēckara izpostītā Eiropa, kuru Valentīne skata savām acīm, latviešu sabiedrība Zviedrijā, un jautājumi sev: ko darīt, kā atgūt pašapziņu.

Valentīnes dzīslās rit etniski jauktas asinis – tēvs latvietis un māte ukrainiete. Viņa pati – ideāliste, mūžīgā meklētāja, ar neapslāpējamu aicinājumu kalpot augstākam mērķim.

Dokumentārā atmiņa ir kas vairāk nekā vēsture – tā ietver visu plašo cilvēka izjūtu gammu, jo nekas, neviens notikums – ne uzvara, ne zaudējums – nav svarīgi paši par sevi, bet gan, kā to uztver, saprot, pārdzīvo cilvēks, kas bijis iesaistīts.

«Nakts nav tikai gulēšanai». Grāmatas nosaukums atgādina – naktī atīrās laivas no Kurzemes krasta, nakts klusumā var pārdomāt un novērtēt svarīgākos savas dzīves lēmumus un kā tos ievirzījuši gadsimta vēstures pagriezieni. Arī gadsimta beigās viņa ir notikumu centrā – rīko savas vīra māsas politieslodzītās Lidijas Doroņinas-Lasmanes atbrīvošanas akcijas Rietumos un māca latviešu valodu arī vēl sirmā vecumā.

Radio lasījumu sagatavoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Gundega Grūtupa, Jana Ļisova, Baiba Broka. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020. gads.

Pirmā daļa: Ukraina. Ceļš uz tēvzemi. Pirmās skolas gaitas

Radiolasījuma 1. daļa vēsta par Valentīnes bērnības gadiem Ukrainā, ierašanos Latvijā un pirmajiem skolas gadiem. Dzimusi 1916. gada 16. maijā Kremenčugā latvieša Kārļa Jaunzema un ukrainietes Ludmilas Gulakovas ģimenē, Valentīne par savu pirmo sauc ukraiņu valodu. Pēc atgriešanās Latvijā 1921. gadā ģimene gadu mitinās tēva dzimtajās mājās Siguldas pagasta «Grotos». «Pa ceļu, govis, pa ceļu!» – Valentīnes atmiņās izskan viņas pirmais sauciens latviešu valodā – tēva saimniecībā tolaik ir 10 govis.

Drīz ģimene pārceļas uz Rīgu, Valentīne uzsāk skolas gaitas, un atmiņu stāsts risinās ap skolas bērna pārdzīvojumiem un izjūtām.

Otrā daļa: Mācības ģimnāzijā. Baltu filoloģija. Endzelīna studente

2. daļā Valentīnes stāsts sākas ar atmiņām par mācībām Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā. Sekojot skolas laika draudzeņu Veltas Rūķes (vēlāk Rūķe-Draviņa) un Mirtas Ozolas piemēram, arī Valentīne nolemj studēt Baltu filoloģiju. Studiju laiks ir interesants un piesātināts, un to Valentīne atminas ar prieku. Lielu iespaidu uz viņu atstāj profesors J.Endzelīns, erudīts zinātnieks un liela autoritāte studentiem. Jaunas draudzības rodas arī universitātes studenšu biedrībā «Vienība Ausma».

1939. gada oktobrī tiek noslēgts Latvijas-PSRS Savstarpējās palīdzības pakts, un Latvijā tiek izvietotas padomju karabāzes. Cilvēkos pamazām rodas bailes un neuzticēšanās.

Trešā daļa. Padomju okupācija. Vācu armijas ienākšana. Holokausts Kārsavā

Radiolasījuma 3.daļa sākas ar Valentīnes atmiņām par vācbaltiešu izbraukšanu un padomju armijas ienākšanu Latvijā. Pirmo padomju okupāciju Valentīne strādā ziņu aģentūrā Leta par vietējo ziņu redaktori, kur viņu iekārtojis Leonīds Siliņš. Vācu armijai ienākot, ģimenei liekas drošāk, ka Valentīne pamet Rīgu – darbs ar iepriekšējo varu saistītā ziņu aģentūrā jaunajai varai var nepatikt. Valentīne vairākus gadus māca latviešu valodu Malnavas lauksaimniecības skolā, kur piedzīvo traģēdiju - viņas audzēkņi tiek iesaistīti ebreju holokaustā Kārsavā.

Kara laiks atnes zaudējumus arī Jaunzemu ģimenē – 1942. gada decembrī 23 gadu vecumā ar difteriju mirst Valentīnes brālis Vika (Viktors).

Ceturtā daļa. Latvijas Centrālā padome. Izaka Michelsona glābšana. Vecāki paliek Latvijā

1944. gads paiet pretošanās zīmē. Jau gada sākumā, pēc tikšanās ar LCP priekšsēdi Konstantīnu Čaksti, Valentīne ar Malnavas skolas audzēkņiem Pļaviņās izveido pretestībnieku grupu. Puiši no vācu armijas vilcieniem zog ieročus, munīciju, meitenes kaltē sausiņus un gatavo sanitārās paciņas. Vēlāk Valentīne iesaistās palīdzībā latviešu dezertieriem, dod patvērumu poļu pretošanās kustības dalībniekam. 1944.gada septembrī Valentīne kā LCP radiotelegrammu šifrētāja dodas uz Ventspili. Spilgta epizode ir bijušā Ventspils kokrūpnieka ebreja Izaka Michelsona glābšana. LCP piedāvā doties pāri jūrai arī kureliešiem, taču saņem atteikumu.

Naktī no 1944. gada 12. uz 13. oktobri Valentīne atrodas Rīgā. Viņa aicina braukt uz Zviedriju savu ģimeni, taču vecāki atsakās – mātei tālais ceļš var būt par grūtu. Tēvs uz staciju pavada Valentīni un viņas māsu Ņinu.

Piektā daļa. Dzīve Zviedrijā. Izveidojas ģimene. Izraidīšana no PSRS

Radiolasījumu noslēdzošā daļa sākas ar epizodi, kad arī Valentīne kopā ar 160 citiem bēgļiem laivā «Zvejnieks» atstāj Latviju. Stāsts vēsta par ikdienu Zviedrijā, par draugu un cīņu biedru likteņiem. Valentīne atceras, ka gandrīz līdz 100 gadu vecumam mācījusi latviešu valodu. Hruščova atkušņa laikā izdodas izsaukt uz Zviedriju abus vecākus, kur viņus gaidīja visi trīs viņu bērni.

1952. gada decembrī Valentīne apprecas ar Albertu Lasmani un viņiem piedzimst trīs meitas. Alberta māsa Lidija Doroņina-Lasmane Valentīnes dzīvē ir īpašs cilvēks. Lidija ir tā, kura Lasmaņu ģimenei atsūta tolaik iebraukšanai PSRS nepieciešamos izsaukumus. Pirmais Latvijas apciemojums 1966. gadā paiet mierīgi. 1970. gadā Latvijas apciemojuma laikā Lidija tiek apcietināta, bet Valentīnei Lasmanei ar vīru Albertu desmit dienas jāierodas uz pratināšanu čekā; pēc tam viņi abi tiek izraidīti no PSRS.

Latviešu folklora kā mantošanas tiesību aizsākums

Tue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0000

Kā un kad mūsdienu Latvijas teritorijā ļaudis sāka mantot lietas un kā šīs tiesības attīstījās? Tas ir jautājums, ko pētīt ne tikai tiesību vēsturniekiem, bet arī dzīvesstāstu pētniekiem. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnisko asistenti — dzīvesstāstu pētnieci Kristīni Rotbahu, kura šobrīd strādā pie doktora darba par mantošanas tiesībām kultūrvēsturiskā kontekstā.

Noklausieties intervijas ierakstu atskaņotajā zemāk (ieraksta ielāde var aizņemt dažas sekundes):

«Tautasdziesmās atspoguļojas tiesības un mantošanas kārtība:

«Tai meitai tēvu zeme, kam neviena bāleliņa.»

Tas norāda, ka zemi manto dēli. Livonijas zemnieku tiesībās teikts, ka zemi, bišu kokus un mežus, manto dēli, ja to nav, meitas. Tautasdziesma pasaka to pašu, ko attiecīgā laika tiesību akti,» skaidro Kristīne Rotbaha.

Raidījuma sākumā par latviešu zemnieku dzīvojamo māju celtniecību Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galveno krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.

Avots: Latvijas Radio.

Lekcija par mantošanas ieražām latviešu folkloras kontekstā

Tue, 21 May 2019 19:55:34 +0300

Kādu vietu lauku īpašums — zeme, mājas — ieņem mūsdienu vērtību sistēmā? Ko vēsta tādi simboli kā «arāju tauta» un «savs zemes stūrītis»?

Analizējot dzīvesstāstus un salīdzinot tajos esošos naratīvus ar folkloras motīviem, var ne vien izdalīt tiesību folkloras piemērus, bet arī novērot, kādas tiesiskās tradīcijas un terminoloģija saglabājas, ko vecākā paaudze pārstāsta jaunākajai, kā tā mainās vai iegūst jaunu nozīmi. Personīgie stāstījumi satur no paaudzes paaudzē nodotus stāstus par darījumiem ar zemes īpašumu dzimtā. Šie naratīvi nereti līdzinās vēstītājfolklorai. Tas ir, stāstījumā netiek minētas konkrētas, noteiktai laiktelpai piesaistītas personas, un teicējam svarīgāk ir salikt pareizos uzsvarus uz notikumu, kurā nav būtiski: tas ir patiess vai ne. Šādus «zemes stāstus» var dēvēt arī par paaudžu atmiņas un tiesisko priekšstatu jeb juridiskās folkloras pārnesi.

Jaunāka gadagājuma teicēju dzīvesstāsti uzrāda latvieša vēlmi ne tikai pēc stūrīša zemes, bet arī pēc plašas un ekonomiski ienesīgas lauku saimniecības. Tomēr nereti tie vēsta par pārtrūkušo lauku saimniecības mantošanas ieražu dzimtā, par ārēju (politisku, vēsturisku) faktoru nelabvēlīgo ietekmi, uzrādot tendenci samazināt lauksaimniecības zemes platības. Tā kā tradicionālās latviešu viensētas ir iekļautas latviešu kultūras kanonā, ir svarīgi uzklausīt un analizēt dzīvesstāstus, kas atspoguļo viensētu izveidi, pastāvēšanu un mantošanu, sevišķi Latvijas apstākļos, kad pieaug indivīdu dzīves telpas urbānās centralizācijas tendence.

Video ieskats pasākumā:

Kristīne Rotbaha ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskā asistente, mg.iur., mg.philol., pēdējā gada folkloristikas, literatūrzinātnes un mākslas DSP studente, kas LU HZF izstrādājusi disertāciju par mantošanas ieražām latviešu folkloras kontekstā. Kā avotus izmantojusi gan klasisko folkloras, gan lauka pētījuma materiālu, kas iegūts nu jau septiņus gadus LU rīkotajās folkloras un dzīvesstāstu ekspedīcijās, gan individuāli, kā arī izmantojot NMV krājumu un tiesību avotus.

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.

Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.

Trimdas paaudžu atmiņu izstādes atklāšanā komentēs bijusī Stokholmas Universitātes Baltu katedras vadītāja Aija Priedīte.

Ievadvārdu video ieraksts ir pieejams šeit.

Izstāde ir viena no Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) aktivitātēm, ko veica LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un LU Bibliotēku. Izstāde sagatavota ar Nordplus projekta finansējumu un būs apskatāma līdz 2019. gada 20. aprīlim.

Baltijas bēgļi Gotlandē un zviedru sabiedrībā

Thu, 05 Nov 2015 00:45:16 +0300

Baltijas bēgļi Gotlandē — foto albumā, izstādē un pētnieku komentāros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kultūras Rondo studijā par darbu «Mutvārdu vēstures pētnieki Gotlandē» izvaicāsim Māru Zirnīti, bet Stokholmas Universitātes profesore Maija Runcis mūs iepazīstinās ar savu pētījumu «Baltieši zviedru sabiedrībā. Vienprātība un pretstati». Šovakar Latvijas Nacionālā bibliotēkā izskanēs zinātniskie priekšlasījumi par Baltijas bēgļu tematiku.