Šajā katalogā atradīsiet informāciju par publikācijām: grāmatām, grāmatu nodaļām, rakstiem zinātniskos žurnālos.
Publikācijas varat atlasīt: pēc to veida (grāmata, raksts u.tml.), izdošanas gada vai brīvi izvēlētiem atslēgvārdiem, ievadot tos laukā «Meklēt…».
Pēctrimda: teorētisks pārskats
Atsauce: Krūmiņa, M. & Elksne, G. (2026). Pēctrimda: Teorētisks pārskats. In: Globālais un lokālais sociālajā un ideju telpā = The Global and the Local in Social and Ideational Space (pp. 137–148). LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts.
Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze
Atsauce: Krūmiņa, M., & Elksne, G. (2026). Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze. In: Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 24–25). Daugavpils Universitāte.
Latviešu migrācijas pieredze: Trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā
Pranka, M., & Elksne, G. (2026). Latviešu migrācijas pieredze: Trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā. In Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 26–27). Daugavpils Universitāte.
Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā
Atsauce: M. Pranka, G. Elksne (2025). Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā. Latvieši Zviedrijā. Raksti, stāsti, atmiņas. Rīga: Latvijas mediji, 53.-61. lpp.
Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia
Atsauce: Elksne, G., Koroļeva, I., Krūmiņa, M. (2025). Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia. Knowing Justice in the Anthropocene: 5th ISA Forum of Sociology, 6-11 July, Rabat, Morocco: Book of Abstracts / RC31-506.4, p. 305.
Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū
Atsauce: M. Krūmiņa, G. Elksne (2025). Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums = Global and Local: Dynamics of Society from the Perspective of Social Studies. 83rd International Scientific Conference of the University of Latvia Proceedings. Rīga: LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, 7. lpp.
Intūrista tēls posttrimdas romānos un dzīvesstāstu intervijās
Atsauce: Friks, E. (2025). Intūrista tēls posttrimdas romānos un dzīvesstāstu intervijās. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums = Global and Local: Dynamics of Society from the Perspective of Social Studies. 83rd International Scientific Conference of the University of Latvia Proceedings. Rīga: LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, 9. lpp.
Vēsture un antropoloģija
G.M.Young, the English historian of the Victorian era, recommended that historians should continue reading until they can hear their …
Neizsakāmā pieredze un epistēmiskās netaisnības kliedēšana mutvārdu vēsturē
Uzklausot dzīves stāstus mutvārdu vēstures pētījumiem, mēs saskaramies ar cilvēku pieredzi, ko viņi sniedz visdažādākajos naratīvos. …
Mutvārdu vēsture krīžu situācijās
2022.gada 26.augustā, pusgadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ukraiņu vēsturniece Gelinada Grinčenko (Gelinada Grinchenko) publicēja …
Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos
Lai gan dzīvesstāsta intervijas sociālajās zinātnēs ir plaši izmantots datu iegūšanas veids, daudzi pētnieki uzskata, ka pūlēties iegūt …
Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos: promocijas darba kopsavilkums
Promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu …
Ģimene kā vērtība un ģimeniskās vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā: ieskats Eiropas vērtību pētījuma rezultātos = The family within the value system and family values in the context of Latvia today: insights from the European Values Survey
The formation of a person’s values and mindset shift is a process that takes place throughout a person’s life, but views on basic values are instilled in the family from early childhood and their formation continues during the socialisation process at school and in society. The family plays a primary role in the transmission of values as important elements of an individual’s character, the teaching of which largely determines the individual’s life path. Just as family structures have changed over time and vary from culture to culture, so too have attitudes towards the family, its relationship to society and its relative value in the social order. This paper analyses the place of the family as a value in the overall value system of the individual and identifies the value beliefs that currently prevail within the family itself. The main research questions to be answered are: (1) are there differences in views – and what are these differences – on the value of the family among different groups in Latvian society; (2) what values are transferred in the family and passed down to children? The analysis of the problem is based on Latvian data from the fifth phase of the European Values Survey (EVS) in 2021 (n=1335).
Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā
Latvija Otrā pasaules kara gados piedzīvoja virkni krīžu situāciju – to skāra ne tikai politiskas, sociālas, humānas krīzes, bet arī …
Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā
Ja dzīvesstāstu aplūko kā saziņas notikumu, tad konteksti atklāj nozīmes, kas norāda teksta iesaisti sociālajā realitātē. Folkloras …
Privātais un publiskais ģenealoģiskā izpētē Latvijas skolās
Dzimtas vēstures izpēte Latvijā pēdējo pāris dekāžu laikā kļuvusi par aizraušanos un brīvā laika nodarbi ļoti daudziem. Tās klātbūtni …
Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture
Raksta temats ir, kā sociālajām zinātnēm atsaukties uz ārkārtas situāciju, vai tā būtu pandēmija, karadarbība, dabas katastrofas. …
Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos
Statistikas dati vēsta, ka lielākā daļa no pēc Otrā pasaules kara trimdā nonākušajiem latviešiem bija jauni vīrieši (Bleiere u. c. …
Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējas
Kritiskā domāšana paplašina cilvēku iespējas izprast situācijas, taču nereti uzrāda arī sapratnes robežas. Šādu robežu apzināšanās …
«Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: mutvārdu vēsture un rūpniecības strādnieku atmiņas
Līdz ar neatkarības atjaunošanu daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi un veselas nozares, kas iepriekš bija spēlējušas nozīmīgu lomu …
Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem
Radniecības antropoloģijas perspektīvē valstu īstenoti centieni ar normatīvu aktu un regulējumu starpniecību iepazīstināt bērnus ar …
Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) / Conflicts and cooperation during the forced displacement (1944-1945)
Atsauce: Krūmiņa, M. (2023). Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) LU 81. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Konflikti un sadarbība vēsturē”: tēzes (45.-46. lpp.).
Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā
Atsauce: Zellis, K. (2022). Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (17. lpp.).
Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā
Atsauce: Zirnīte, M. (2022). Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (13.-14. lpp.).
Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture
Atsauce: Šūpulis E. (2022). Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (20. lpp.).
Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos
Atsauce: Krūmiņa M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (16. lpp.).
Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējas
Atsauce: Skultāne, V. (2022). Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējasLU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (11. lpp.).
Dzimtas vēstures izpēte kā risinājums piederības krīzei
Atsauce: Lūse, A. (2022). Dzimtas vēstures izpēte kā risinājums piederības krīzei LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (12. lpp.).
«Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē
Atsauce: Elksne, G. (2022). «Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (18.-19. lpp.).
Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva
Monogrāfijā raksturotas 20. gadsimta paaudzes Latvijā, to iezīmes, klasifikācija, mijiedarbība, kā arī atmiņu pēctecība un pārrāvumi. Atcerēšanās procesu analīzē izmantots gan horizontālais (paaudzes robežās), gan vertikālais (paaudžu pēctecībā) skatījums. Autori sniedz starpdisciplināru redzējumu, kas balstīts uz antropoloģijas, kulturoloģijas, socioloģijas un vēstures pētnieciskajām pieejām. Tas ļauj paaudžu atmiņas pārnesi aplūkot dažādos rakursos, tomēr arvien saglabājot teorētisko fokusu uz atmiņu dzīvi paaudžu gaitā. Savas atziņas pētnieki balsta dzīvesstāstos, kas apkopoti Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumā, kā arī speciāli paaudžu pētījumam veiktās biogrāfiskās intervijās, kas uzklausītas pēdējo triju gadu laikā.
Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Pielikumā sniedzam izvilkumus no četriem dzīvesstāstiem, kurus stāstījušas vienas dzimtas sievietes. Reti izdodas uzklausīt atmiņu …
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā
Agitas Lūses nodaļa paplašina priekšstatu par to, kas līdz ar atmiņām pārceļo no paaudzes paaudzē. Viņa atklāj, kā atmiņas, būdamas …
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese
Kaspars Zellis pievērš uzmanību jēdzienam «padomju paaudze» un aiz stereotipa par šo paaudzi atklāj dažādus attapīgus pretestības …
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos
Maija Krūmiņa analizē nostalģiju un tās būtisko lomu īpaši otrās paaudzes trimdinieku dzīves izjūtā. Lai gan māju jēdziens …
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi
Ievaddaļā monogrāfijas zinātniskā redaktore Vieda Skultāne paver plaša spektra skatījumu uz atmiņu pārnesi no paaudzes uz paaudzi, …
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos
Maruta Pranka pievērš uzmanību vecāku atmiņu ietekmei uz trimdas otro paaudzi. Zviedrijā nonāca lielākoties Latvijas bēgļu izglītotā …
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos
Māra Zirnīte stāsta par to, ko cilvēkam var sniegt vērīga dzīvesstāstu uzklausīšana. Ne vienmēr vecāku pieredzi bērni uztver tiešā …
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā
Edmunds Šūpulis apraksta pieeju Latvijas 20. gadsimta paaudžu identifikācijai dzīvesstāstos. Mutvārdu vēstures avoti raksturo …
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos
Autore parāda migrācijas trajektoriju daudzveidību un to saistību ar identitāti. Latvija kā viena no Eiropas valstīm ar vislielāko …
Social factors as the catalyst of emigration
The objective of the study is to address the factors contributing to emigration from Latvia, in particular by highlighting the …
The Memories of Displaced Children: Flight Experience in the Life Stories of Exiled Latvians
This article explores how Latvian children who were displaced during the Second World War came across their displacement and how they …
Dialogue Between generations: a Case Study
This analysis is based on two interviews with Emma Jozuus from the collection of Latvian National Oral History Project in the Institute …
Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden
The aim of this article is to investigate the experience and significance of the use and preservation of Latvian for native language …
Home and Sense of Belonging in the Life Stories of First and Second Generations of Latvian Exiles
In the end of Second World War many Latvians found refuge in the western countries defining themselves as an exile community. When Latvia regained its independence, the exile was officially put to an end, however, most part of exiles did not return. Hence, the question arises: how different generations of exile Latvians define their attachment to their homeland and to their host countries?
Lūžkilā
Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu un Ventspils muzeju izdevusi fotoalbumu «Lūžkilā». Tajā apkopotas Vairas Strautnieces fotogrāfijas, tekstus rakstījušas Vaira Strautniece un Māra Zirnīte, māksliniece Katrīna Vasiļevska."
Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs // Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families
The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. The data confirms that parents play a big role in language acquisition and sustaining by children in emigration, and parents hold the main responsibility in the process of realizing ethnic identity as a value.
Individuality and Continuity in Narrating across Generations
This article explores the commonalities of structure in the life histories of a mother and her daughter. I argue that sharing the same story does not preclude the existence of a strong and distinctive sense of self. Agency and selfhood are intimately connected with interpretation and the pursuit of understanding. In order to illuminate this relationship, I draw upon ideas of musical form and interpretation that suggest how this might come about.
Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts
Ar šo grāmatu LU Filozofijas un socioloģijas institūts, asociācija «Dzīvesstāsts» un apgāds «Mansards» aizsāk mutvārdu vēstures sēriju «Bezbailīgie» - par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.
Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi
Latvijai atgūstot neatkarību, trimda oficiāli beidzās, jo latviešiem beidzot bija iespēja atgriezties mājās. Tomēr visbiežāk izrādījās, ka 50 gadi ir bijis pārāk ilgs laiks un cilvēki ir pārāk iesakņojušies, lai atgrieztos. Turklāt aktualizējās jautājums – kas ir tā vieta, ko šie cilvēki uzskatīja par savām mājām? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta/valsts vai ideāltēls, kurā nav iespējams atgriezties? Raksta pamatā ir pieņēmums, ka pastarpinātas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem iespējams iegūt, aplūkojot trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumu pieredzi, īpašu uzmanību vēršot uz pirmo viesošanos Latvijā, jo bieži vien tieši tā izgaismoja sadursmi starp iedomāto/iztēloto Latvijas tēlu un realitāti, bet vienlaikus atspoguļoja arī to, ka daļai trimdinieku, neraugoties uz ilgajiem svešumā pavadītajiem gadiem, Latvija joprojām iemieso vienīgās un īstās mājās.
Sirds bez romantikas: dakteris Aris Lācis stāsta par dzīvi
Sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi medicīnā, par sasniegumiem un zaudējumiem, par šķēršļiem, ko nācies pārvarēt, un ārsta ikdienu, ko neredz pacienti, par to, kas palīdz un kas kavē veikt ārsta misiju.
The walk-and-talk methodology – researching place and people
The article focuses on walk-and-talk interviews as a research method to explore a life experiences in Tuja, a village along the Baltic coast in Latvia. The study examines the social change in Tuja and the influence of the economic and political changes of the 1990s on the living conditions and lifestyle of the local inhabitants.
Between the State and the Kin in Latvia: One-Person Household Social Security from Social Antropological Perspective
One-person household is the dominant type of household in today’s Latvia.Research on kinship in contemporary Europe suggests that weak …
Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?
Vai, ieklausoties pirmās atjaunotās Latvijas Republikas paaudzes dzīvesstāstos, kas iekļauti Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā un …
Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm
Referātā, izmantojot vides mutvārdu vēstures pieeju, analizēta vienas ģimenes pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm.
Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos
Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos, kuru liels dzīves posms ir noritējis padomju Latvijā, vajadzētu reflektēt par šo vēstures nogriezni …
Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados
Pētījuma mērķis: aplūkot dzīvesstāstus kā resursu migrācijas pētījumos un, izmantojot dzīvesstāstu intervijas kā pamata avotu, analizēt …
Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes dzīvesstāstos
Referātā aplūkoti atsevišķi motīvi dzīvesstāstos, kas raksturo gan paaudžu nošķīrumu, gan norāda uz pēctecību, vadoties pēc Augusta …
Paaudzes kā biogrāfijas, vēstures un sociālās atmiņas izpētes faktors
Referāta pamatā ir jautājums, kā un kāpēc ir vērts lietot paaudžu jēdzienu un kādu skatu leņķi tas paver, analizējot sabiedriskos …
«Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection
Latvians are one of the most mobile European nations. Latvian migration to Sweden has a long history. After the II World War, more than …
Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā
Šī raksta temats ir saistīts ar trīspadsmit latviešu inteliģences pārstāvju likteni – 1951. gada janvārī padomju drošības dienests viņus aizturēja, nopratināja un piesprieda dažāda ilguma soda izciešanu padomju darba nometnēs. Visi Franču grupas dalībnieki izdzīvoja un 1956. gadā atgriezās Rīgā. Šajā rakstā atstāstītie notikumi ne tikai atspoguļo pagātnes norises, bet arī retrospektīvi saturiskas pretrunas valodas lietojumā.
Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)
Raksta mērķis ir izpētīt, kā laika periodā‚ no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā «Tēvija» tika atspoguļota vācu …
Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas
Pats mežs ir kā vērtība, kas jāatstāj nākamajām paaudzēm. Un tā nav tikai naudas vērtība. Pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstos pārliecinoša ir meža garīgā vērtība
Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos
Svarīgi, lai notiek kustība, lai atmiņas tiktu pieprasītas un uzklausītas, un gluži kā prožektora staru kūlis izgaismotu savu laikmetu iepriekšējo paaudžu pieredzes salīdzinājumā
20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos
Mēģinām identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās
Dzīves vēstures teorētiskās perspektīvas
Tēzēs aplūkoti veidi, kādos teorētiskas koncepcijas var paplašināt mūsu izpratni par dzīves vēsturi, kā arī ļaut to labāk novērtēt.
A community without history? A life story approach to Romany memory and ethnicity
This paper approaches Romany memory culture through life stories and is based on results and conceptualizations from the study of …
Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories
Life history method gives the voice to the individual, offers an opportunity to express their interpretation of individual and social …
«Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos
Otrā pasaules kara bēgļu gaitās nonākušo un pēc tam trimdā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos bēgšana visbiežāk atainota kā …
Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos
Dzīvesstāsti, attiecināti pret indivīdu un vērtībām, ļauj analizēt tādas sabiedrībā aktuālas tēmas kā individualitāte un personība …
Vai esmu latvietis? Etniskās piederības jautājums trimdas latviešu otrās paaudzes dzīvesstāstos
Tēzēs uzmanība fokusēta uz starppaaudžu atmiņu pārmantojamību, faktoriem, kas ietekmē identitātes veidošanos, atmiņu lomu, adaptējoties …
Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās
Latviešu folkloras kā ieražu tiesību avota pētniecība ir visai komplicēta. Latvijā ieražu tiesības nekad nav tikušas pilnībā …
Mutvārdu vēsturē reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais
Mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu pētniecība var sniegt atbalstu kritiskam atmiņas politikas izvērtējumam – skaidrot, kā privātās …
Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā
Mutvārdu vēsture šodien plaši tiek izmantota ne tikai humanitārajās, bet arī sociālajās zinātnēs. Parasti katrai nozarei – …
Iekļaušanās vai norobežošanās: pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās
Pārrobežu migrācija ir nozīmīgs dzīves notikums, kas rada būtiskas izmaiņas personas dzīves gājumā. Migrācijas pētījumos dzīvesstāstu …
Domāt un vēstīt: dzīvesstāsta prakses
Vārdu apģērbj doma, un vārds kļūst rīcība. Dzīvesstāstos darīšana ir ar lieliem vārdiem – enkurvārdiem: piedzimšana, bērnība, māte, …
Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der?
Šajā pētījuma pievērsta uzmanība cilvēka dzīvesstāstam/vēstījumam kā pētniecībai blīvam resursam un avotam, kas pelna uzmanību, …
Patība un pastāvība ģimenes stāstu pārnesē
Šajā rakstā analizēšu kopīgos elementus mātes un meitas dzīvesstāstu struktūrā, attīstot domu, ka kopīgi pārdzīvots stāsts neizslēdz spēcīgu un savveidīgu patības apziņu. Rīcības spēja un patība ir nesaraujami saistītas ar interpretāciju un tiekšanos saprast. Rakstā aplūkošu strukturālas nepārtrauktības un unikālas, spēcīgas patības apziņas līdzāspastāvēšanas problemātiku. Lai dziļāk izpētītu šo saikni, izmantošu analoģiju – saikni starp mūzikas formu un interpretāciju.
Vērtības pārvērtējot: Alana Finkelkrauta darbā «Slimā identitāte»
Globalizācijas procesi aktualizē jautājumu par identitāti mainīgajā pasaulē arī vecās Eiropas demokrātijas zemēs. 2013. gadā ar …
Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu
Dzīvesstāsti var mainīt sabiedrībā pieņemtos priekšstatus, aizspriedumus un domāšanas stereotipus. Būdami spilgts humānisma …
Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia
Atsauce: Zellis, K. & Garda – Rozenberga, I. (2018) Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia. Balkan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II (pp. 23-44). Sofia: Paradigma Publ.Hause.
Pagātnes konstruēšana Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos: no nacionālās identitātes uz atmiņu kopienu konceptu?
Rakstā tiek iztirzāts jautājumi par to, vai uz šodienas Latvijas sabiedrību var attiecināt vienotas nacionālās atmiņu kopienas …
Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls
Mutvārdu vēsture ir gan kultūras fakts (atmiņas transmisija), gan šo faktu ģenerēšana izpētes kontekstā, vai tas būtu akadēmiskos …
Mapping Oral History: Routes, Centres, and Space-Times of Exiled Latvians
Corresponding to a growing interest in the digital humanities, oral historians with an interest in the concepts of place, memory, and …
Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā
Krājuma pamatā 2016. un 2017. gada vasarā Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes pētnieku un studentu kopīgās mutvārdu …
Biographical Disruption and Factors Facilitating Overcoming It
In the paper the concept «biographical disruption» is interpreted as a process that includes significant changes in the course of an …
Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem
Ziņojums par filozofijas profesora Augusta Milta 90 gadu atcerei veltīto konferenci
Writing the Past in the Present
This paper draws upon aspects of my autobiography to help understand the ways in which the recollection of childhood experiences may …
«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society
The authors of this report will focus on a study of adaptation strategies used by migrants when joining the host country (Sweden), …
Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia
At the end of World War II, approximately 170,000 Latvians found themselves in Displaced Persons camps in occupied Germany. During this period they formed an exile ideology and started to think of themselves not as emigrants or refugees but as self-proclaimed exiles.
Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev eluloouurimus
Grāmatas «Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā» (2017) recenzija
August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel
[Augusts Milts - filozofs starp ētiku un dzīvesstāstiem]
Sociālā antropoloģija Latvijā
Nacionālās enciklopēdijas šķirklis par sociālās antropoloģijas kā zinātnes nozares attīstību Latvijā.
World War I and Latvian Riflemen in the Collective Memory of Latvia
Pirmā pasaules kara simtgade 2014. gadā aktualizēja šī kara nozīmi Latvijas vēsturē. Raksta mērķis ir izskatīt, kā veidojusies un …
Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā
Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā. DižDundaga: apcerējumi par Dundagas novadu: monogrāfisks rakstu krājums (57.-71. lpp.). Rīga: Zinātne
Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā
Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā. Apokalipsy bałtyckich światów = The Apocalypses of the Baltic Worlds (pp. 279-291). Poznan: Wydawnictwo Rys, 2017.
Latvian family physicians’ experience diagnosing depression in somatically presenting depression patients: A qualitative study
Background: Depression continues to be under-diagnosed in primary care settings. One factor that influences physicians’ likelihood of …
Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia
In this article we consider how in Romany and Russian life stories the narrators’ relationships to their ethnicity is expressed and whether their tensions in society today are based on ethnicity
Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā
Pētījumu pamatā ir apjomīgais Nacionālās mutvārdu vēstures dzīvesstāstu krājums, kas apkopots LU Filozofijas un socioloģijas institūtā. Monogrāfijas sagatavošanai pētnieki ir analizējuši vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā.
Baltic Identities in Quest between the Competing Memory Discourses
Groups are integrated on the basis of their collective memory (Halbwachs), and collective identities are constructed through strategic …
What Difference Does “Being There” Make to the Production of Oral History?
Atsauce: Skultans, V. What Difference Does “Being There” Make to the Production of Oral History? Cultural Patterns and Life Stories (pp. 147-160). Tallin: TLU Press.
Vērtību kartējums cilvēka attiecībās ar biogrāfiju
Atsauce: Bormane D. (2016). Vērtību kartējums cilvēka attiecībās ar biogrāfiju. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti. (lpp. 99-108). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Vērtības pārvērtējot: Alana Finkelkrauta darbā «Slimā identitāte»
2013.gadā ar kritisku identitātes diskursu iznāk franču filozofa Alēna Finkelkrauta (Alain Finkielkraut) grāmata Identie` malhereuse …
Pagātnes konstruēšana Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos: no nacionālās identitātes uz atmiņu kopienu konceptu?
Tēzēs tiek iztirzāti jautājumi par to, vai uz šodienas Latvijas sabiedrību var attiecināt vienotas nacionālās atmiņu kopienas …
Padomju laika (1944-1990) atspoguļojums latviešu un romu dzīvesstāstos
Raksta mērķis ir izpētī, kā dažādu etnisko grupu pārstāvji, veidojot savu dzīvesstāstu, konstruē naratīvus par padomju laiku un to …
No dzīvesstāstu pētnieku perspektīvas
Tuvāk ielūkojoties MV pētnieciskajā perspektīvā, gribam uzsvērt vairākas iezīmes, kas atklāj dzīvesstāstu vienreizību, unikalitāti un …
Morālās vērtības dzīvesstāstos
Atsauce: Skultāne V. (2016) Morālās vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 69-76). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Migratory memories between Latvia and Sweden
This article is based on research carried out among Latvians living in Sweden. The dynamicsof memory are explored in the context of …
Meklējot pagātnes ikdienu dzīvesstāstos
Neiedziļinoties citās perspektīvās, ko spējīgi dot dzīvesstāsti kā avots, šoreiz raksta uzde- vums būs izprast sākotnēji it kā …
Kultūras vērtību pārmantojums sieviešu dzīvesstāstos
Atsauce: Pranka M. (2016). Kultūras vērtību pārmantojums sieviešu dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 119-130). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Kritiskā biogrāfija: mutvārdu vēstures izpētes potenciāls un iespaids uz sociālās varas hierarhijām
Mutvārdu vēstures pētniecības iespējas slēpjas tās kritiskajā potenciālā un jaunu diskursu veidošanā un pieļaušanā. Tādējādi tā ir …
Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos
Atsauce: Zirnīte, M. Garda-Rozenberga, I. (2016) Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 57-68). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
Dzīvesstāsta «ticības un aizdomu» hermeneitika
Atsauce: Šūpulis E. (2016) Dzīvesstāsta «ticības un aizdomu» hermeneitika. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 87-98). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der?
Tēzēs iztirzāts dzīvesstāsta/vēstījuma mobilizējošais potenciāls domāšanas ainavā, atsaucoties uz dažādiem «domāšanas veidiem». Cilvēka …
«No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā
Atsauce: Elksne, G. (2016) «No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 109-118). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts
Oral History Studies in Latvia
The National Oral History project (NOH) has existed as a part of the Institute of Philosophy and Sociology at the University of Latvia …
Visi esam sava laikmeta bērni
Grāmatā apkopoti piecpadsmit dažādu paaudžu dzīvesstāsti, kurus vieno krievu valoda un kuros atklājas dažādas pieredzes un vērtējumi gan par pagātni, gan šodien notiekošo. Grāmata ir bilingvāla — latviešu un krievu valodā. Ilustrācijām izmantoti Māras Brašmanes foto. Zinātniskās redaktores Nadežda Pazuhina un Ieva Garda-Rozenberga. Sastādītājas: Māra Zirnīte un Marija Assereckova.
Trimdas latviešu vizītes Padomju Latvijā: iemesli, iespējas, sekas
One of the ways which made it possible to save Latvian identity while living in exile for so many years was visits to the occupied …
Latvju Nacionālās Jaunatnes Apvienības Valkas grupa (1945). Atmiņu mantojums
Šī pētījuma mērķis ir, izmantojot un salīdzinot Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā (LNA LVA) un citviet esošos materiālus …
Latvian Legal Folklore: Briefly Researched. Forbidden. Forgotten?
Latvian folklore materials are justifiably considered monuments of language, but they are also monuments of legal rights. Classical …
Latvian Legal Folklore – Individual Guide or Nation-unifying Element
Atsauce: Rotbaha, K. (2015) Latvian Legal Folklore – Individual Guide or Nation-unifying Element. 5th International Conference of Young Folklorists «Folklore of Connections, Folklore of Conflict», October 7-9, 2015, University of Tartu Viljandi Culture Academy: Abstracts (p. 69). Tartu: Department of Estonian and Comparative Folklore, Institute for Cultural Research and Fine Arts, University of Tartu
Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945
Albums aicina caur fotoliecībām atgriezties 70 gadu senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, izgaismojot «baltos plankumus» pagātnē
Atceroties genocīdu: romu iznīcināšana nacistu okupācijas laikā Latvijas romu kolektīvajā atmiņā
Otrā pasaules kara laikā nacistu okupācijas gados Latvijā tika iznīcināta puse no Latvijas romu kopienas. Romu genocīda izpēte ir …
Vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājiem
Kā uzturēt sarunu ar dzīvesgudru cilvēku, apkopot to, ko reizi pa reizei pastāsta vecmāmuļa, vai notvert vectēva slikto domu graudu un …
Remembering to forget: commemoration of atrocities in the Baltic states
This paper revisits the controversies surrounding commemoration of the Second World War in the Baltic states and explores the …
Narratives of survival and the politics of memory
Narratives of survival illustrate a number of converging theoretical issues of importance for life-history writing. On the one hand, …
Elulood etniliste kultuuride uurimises: Lätimaa liivlaste ja mustlaste elulugusid
Life stories in ethnic culture research: Livonian and Roma life stories in Latvia
Different experience of the members of one family during World War II exodus
The paper is dedicated to comparing of children and adults experience during the Second World War exodus from Latvia. The objective is …
Citādas vēstures pētniecība
Atsauce: Bela, B. & Zirnīte, M. (2014) Citādas vēstures pētniecība. Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli (344.-350. lpp). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Assessment of life quality factors by breast cancer patients
The aim of the article is to present the results of a sociological investigation with the aim to analyze the research data on …
Nacionālās pašapziņas un vēstures attiecības Latvijā
Vāja vai spēcīga nacionālā pašapziņa – kas to nosaka? Jautājuma analīzei nepieciešami plašāki pētījumi, tāpēc raksta apjomā pieskaršos …
Nacionālās identitātes nostiprināšanās un izmaiņu process: valodas lietojums un kolektīvā atmiņa
Raksta uzdevums ir palūkoties, kā identitātes izpaužas sarunas kontekstos, vēstījuma procesā un kā vēsture un atmiņa tiek izspēlēta, …
Nacionālās identitātes diskursi mūdienu Latvijā: piezīmes par dažādību
Raksta centrā ir jautājumi par nacionālās identitātes diskursiem mūsdienu Latvijā un etniskuma jeb tautības lomu tajos. Dažādu tautību …
Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos
Raksts veltīts pētījumamam par nacionālās identitātes apzināšanos pēc valsts neatkarības atjaunošanas, izmantojot tematiskās intervijas …
Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā
Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Zirnīte, M. (2013) Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā. Letonikas piektais kongress: plenārsēžu materiāli, Rīga, 2013. gada 28.-30. oktobris (94.-104. lpp). Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija.
Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem
Raksta mērķis ir skaidrot agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūtu, tās veidošanas instrumentus, pašapziņas ietvaru un vērtības …
Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību
Rakstu krājuma uzmanības centrā izvirzīts skatījums uz mutvār-du vēsturi dialogā ar sabiedrību, tostarp aplūkota sabiedrības iesaiste pētniecības procesā – no avotu tapšanas līdz atgriezeniskai saitei ar sabiedrību, kad pētnieki dalās pētījumu rezultātos
Locating memory within history: Baltic lives in their context
The writing of Baltic biographies has been shaped by tensions common to much work in the field of life histories. These tensions relate …
Everyday life, power, and agency in turbulent Latvia: The story of Otto Irbe
Everyday life has become a significant area of study in modern sociology, possibly due to all essential decisions being made and played …
Dzīvesstāsts un pašapziņa. Mutvārdu vēsture Latvijā
Kolektīvā monogrāfija veltīta dzīvesstāstu un pašapziņas izpētei, parādot, cik atšķirīgi iespējams skatīt pašapziņas jēdzienu, atklājot dažādas vēsturiskās situācijas, kuru priekšplānā izvirzās pašapziņa, tai skaitā sevis apzināšanās jēga un nozīme pagātnē, tagadnē un nākotnē.
Oral History: Migration and Local Identities
The focus of this online proceedings is oral history research, life- histories, and biographies through which we gained insight into the collective and individual consequences of migration.
Viena tēvzeme – divas pieredzes. Vēsture, biogrāfija, trimda dzīvesstāstos Zviedrijā un Vācijā
Latviešu migrācija jau labu laiku ir aktuālā politikas un mediju redzeslokā. Šajā rakstā pievērsīsimies migrācijai caur biogrāfisko …
Trimda kā vērtību katalizators
Latviešu bēgļu gaitu un trimdas dzīves analīze atsedz nozīmīgas attiecības starp vērtībām un cilvēku rīcību, starp kolektīvajām un …
Runāts/rakstīts jeb par «teksta ekoloģijas» kontekstiem
Kas un kā notiek, kam vajadzētu notikt, kad dzīvesstāstam pieskaras ne tikai ar ausīm (audioierakstā), bet ar rakstību, kad stāstījums …
Paaudzes dzīvesstāsts trimdā un Latvijā
Publikācijā aplūkošu Nacionālās mutvārdu vēstures (turpmāk NMV) krājumā uzkrāto un arī citu biogrāfisko avotu nozīmi Latvijas sociālās …
Mūzika un vara: padomju pagātne atmiņu diskursā
Mūzikai pašai par sevi piemīt vara, tāpēc jautājums par muzikologu attiecībām ar varu ir mēģinājums skaidrot šo komplicēto savienību …
Mutvārdu vēstures perspektīva vēstures izpētē: attīstības pārskats
Viena no metodēm un avotu grupām, kas ļauj rekonstruēt vēsturiskos notikumus un procesus gadījumos, kad nav pieejams plašs …
Lietikšķie biogrāfiskie pētījumi - Nirnbergā
Atskats uz dalību Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) pētnieciskā tīklojuma «Eiropas sabiedrības biogrāfiskajā perspektīvā» …
Latviešu dzīvesstāsti - Prāgā
Atskats uz dalību Čehijas Mūsdienu vēstures institūta rīkoto 16. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Starp pagātni un nākotni: …
Intimacy and Control, Reciprocity and Paternalism: Madness and the Ambivalence of Caring Relationships in a Post-Soviet Country
Atsauce: Lūse, A. & Kāpiņa, L. (2011) Intimacy and Control, Reciprocity and Paternalism: Madness and the Ambivalence of Caring Relationships in a Post-Soviet Country. Probing Madness (pp. 67-80). Oxford: Inter-disciplinary Press.
From social pathologies to individual psyches: psychiatry navigating socio-political currents in 20th-century Latvia
The paper explores psychiatry’s responses to the twentieth-century socio-political currents in Latvia by focusing on social objectives, …
Biogrāfiskās pieejas iespējas migrācijas izpētē
Raksta mērķis ir apskatīt biogrāfiskās pieejas iespējas migrācijas procesu izpētē, par pamatu ņemot pētījuma projekta «Māja» materiālu …
Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā
Grāmata veltīta dzīvesstāstiem, kas uzkrāti Nacionālās mutvārdu vēstures lībiešu kolekcijā. Seši stāstītāji atceras dzīvi zvejniekciemos no 20. gadsimta sākuma līdz beigām
Значение биографических исследований в период социально-экономического кризиса
Atsauce: Pranka, M. (2010) Значение биографических исследований в период социально-экономического кризиса. Partnerstwo i wspolpraca a kryzys gospodarczo-spoleczny w Europie Šrokowej i wschodniej. Tom II (c. 785-791). Lublin: Prtyckieg Katolocki Uniwersitet Lubelski Jana Pawla II, Wydawnictwo KUL.
Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem
Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām …
Kara zēna atmiņas
Laimoņa Upmaļa grāmatas Kara zēna atmiņas īpašā vērtība ir kodolīgie pieraksti, precīzie notikumu datumi, vietu nosaukumi, vārdi un uzvārdi. Laimonis Upmalis (1927), līdzīgi māsai, pazīstamai bērnu rakstniecei Vijai Upmalei, ir labs dzīves un notikumu vērotājs ar tēlainu māksliniecisku uztveri. Kara zēna dienasgrāmatā ir arī zīmējumi, ar kuriem ilustrēta grāmata.
Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība
Grāmatas tapšana atspoguļo mutvārdu vēstures pētījuma procesu, kurā jaunu pavērsienu ienesa līdzīga nosaukuma konference. 2003. gadā …
Empathy and Healing: Essays in Medical and Narrative Anthropology
This volume presents ethnographic studies of South Wales, Maharashtra and post-Soviet Latvia connected by a theoretical interest in healing, emotion and subjectivity.
Oral History Sources of Latvia: History, Culture, Society Through Life Stories
A Selected Collection of Latvian Life Stories
Mutvārdu vēstures avoti: izlase. Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā
Izlase veidota, lai iepazīstinātu pētniekus ar Nacionālās mutvārdu vēstures avotiem, kas pēc satura un formas ir tik dažādi. Avoti ir …
Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture
Pirmais mutvārdu vēstures metodikai veltīto rakstu krājums Latvijā
Lībieši mutvārdu vēstures avotos
Lībieši Latvijas kultūrā ir viens no tiem jautājumiem, par kuru nevar izņemt no plaukta grāmatu un izlasīt izsmeļošu informāciju. …
The Testimony of Lives: Narrative and Memory in Post-Soviet Latvia
This text is both a personal account of a homecoming and an anthropology of a people trying to come to terms with its past and to face an uncertain future.
Elektroniskā Laika grāmata
Elektroniskā Laika grāmata Jūs ved caur XX gadsimtu Latvijas cilvēku dzīvesstāstos. Veidota no vairāk nekā 3000 liecībām, kas raksturo dzīvi laikmetā, kad notika divas revolūcijas, divi pasaules kari un septiņas reizes mainījās valsts vara Latvijā.
