Projects | Mutvārdu vēsture Latvijā

Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada

Tue, 28 Jul 2026 00:00:00 +0000

Projekta mērķis ir izpētīt Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, «pēctrimdas» periodu, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kad «vecā trimda» kļuva par daļu no topošās diasporas. Izpētot trimdas kopienas identitātes transformāciju, attiecības un saikni ar dzimteni, reemigrantu pieredzi, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamiku, projekts sniegs niansētu izpratni par pēctrimdas pieredzi. Multidisciplinārā pieeja, integrējot vēsturiskās un biogrāfiskās izpētes metodes, sniegs ieskatu indivīdu piederības izjūtā un identitātes attīstībā laikā, kas iezīmējas ar ievērojamu iedzīvotāju migrāciju gan Latvijā, gan pasaulē. Izpētot makro un mikro līmeņa attiecības starp cilvēkiem un viņu dzimteni, pētījums padziļinās vispārējo izpratni par diasporas dinamiku. Pretēji politikas veidotāju retorikai, pētījums nodrošinās analītisku pieeju un veicinās uz pierādījumiem balstītu izpratni par sociālajiem procesiem diasporu kopienās.

Projekta rezultāti ietvers vienu zinātnisku monogrāfiju, vismaz astoņus zinātniskus rakstus kas iesniegti recenzētiem žurnāliem, starptautisku konferenci, vismaz 12 konferenču ziņojumus, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumus.

Projekta vadītāja: Maija Krūmiņa

Projekta grupa: Kristīne Beķere, Daina Grosa, Maruta Pranka, Ginta Elksne, Elvis Friks

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. lzp-2024/1-0114.

Visas ar projektu saistītās aktualitātes, notikumi un ziņas tiek apkopotas zemāk sadaļā “Notikumi”. Tāpat projekta aktivitātēm iespējams sekot arī projekta Facebook lapā

Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV

Wed, 01 Jun 2022 00:00:00 +0000

1990.gadu sākumā ASV dzīvojošie latvieši bija tikpat saviļņoti par valsts atgūto neatkarību kā Latvijas iedzīvotāji. Viņi ticēja, ka var palīdzēt Latvijas demokratizācijas procesā, daloties savā trimdas laikā ASV iegūtajā profesionālajā pieredzē. ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītais projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» izgaismos ASV latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes veicināšanā, tostarp atbalstot studiju apmaiņas programmas, piedāvājot stipendijas, sadarbojoties un daloties ar pieredzi, kā arī sniedzot ieguldījumu metodiskajās inovācijās.

Projekta vadītāja – Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Latvijas mutvārdu vēstures asociācijas «Dzīvesstāsts» biedre Inta Mieriņa.
Projekta īstenošanas laiks: 2022. gada jūnijs – decembris.

ASV diasporas ieguldījums projekta ietvaros tiks pētīts un popularizēts, izmantojot Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva (NMV) avotus, kas cita starpā atspoguļo ASV dzīvojošo latviešu personīgo izaugsmi un sniegto atbalstu Latvijas sabiedrībai. Mutvārdu vēstures pētniecības attīstība pati par sevi ir spilgts piemērs tam, kā Amerikas latvieši ir veicinājuši demokratizācijas procesu, stiprinot padomju varas laikā politizētās humanitārās un sociālās zinātnes. NMV avoti piedāvā unikālu liecību par individuālajām saitēm, kas turpina veidot tiltu starp Latviju un ASV, un tie tiks izmantoti astoņu digitālu audiovizuālu prezentāciju sagatavošanā. Katra prezentācija būs veltīta kādai konkrētai Amerikas diasporas aktivitātei: atbalsts Latvijas mediķu izglītošanā; iniciatīva Latvijas Okupācijas muzeja veidošanā; muzeja un pētniecības centra «Latvieši – pasaulē» izglītojošais darbs; ģimenes vasaras nometnes 3×3, kas no ASV ienāca Latvijā.

Tāpat projekta ietvaros tiks organizēti divi interaktīvi semināri un astoņas lekcijas Latvijas reģionos, kas sniegs iespēju iedziļināties Amerikas latviešu un ASV valsts programmu lomā demokratizācijas procesu veicināšanā Latvijā un iepazīstinās ar bijušajiem Fulbraita programmas stipendiātiem un viņu ieguldījumus zinātnes attīstībā Latvijā. Projekta noslēgumā tiks organizēta preses konference, kurā tiks apkopotas semināros un lekcijās gūtās atziņas.

Projekta izpildītāju vidū ir pieci Fulbraita stipendijas saņēmēji:

Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte),
Dr. Māra Lazda (Bronksas Universitāte, ASV),
Dr. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija),
Dr. Ieva Zaķe (Millersvilas Universitāte, ASV),
Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte).

Viņi pārstāv dažādas zinātņu nozares (vēsturi, starptautiskās attiecības, migrācijas pētniecību, izglītību, socioloģiju un antropoloģiju), tādējādi piedāvājot daudzpusīgu skatījumu uz ASV ieguldījumu Latvijas attīstībā. Projekta partneru vidū ir:

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»,
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs,
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts,
muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē»,
Latvijas Okupācijas muzejs,
Latvijas Antropologu biedrība,
Pasaules brīvo latviešu apvienība,
Amerikas latviešu apvienība,
LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele

Projekta ietvaros izveidotās saites starp akadēmiskajiem un neakadēmiskajiem, Latvijas un ASV partneriem radīs pamatu turpmākai sadarbībai.

Video cikls

1. Viens stāsts – daudz ieguvēju Dr. Kristapa Keggi (Jeilas Medicīnas skola, ortopēdiskais ķirurgs) ceļš no Otrā pasaules kara bēgļa līdz Jeilas profesoram, kurš izveidoja prakses un stipendiju programmas Latvijas studentiem ASV.
2. Izglītība ārzemēs un mutvārdu vēstures pētījumi Latvijā Dr. Ilzes Akerbergas doktora disertācija folkloristikā (aizstāvēta Indiānas štata Blūmingtonas universitātē) un personīgo pieredzes stāstu apmaiņa, kas pavēra jaunu perspektīvi Latvijas sociālajās zinātnēs.
3. Maijas Hinkles radošās iniciatīvas Dr. Maijas Hinkles (PhD biofizikā, Ņujorkas Universitāte) dzīve un darbs: no bēgļu gaitām līdz muzeja un pētniecības centra «Latviešu pasaulē» dibināšanai.
4. Mecenāte Aina Galēja-Dravniece Dr. med. Ainas Galējas-Dravnieces (1925-2013) dzīve un mecenātisms: stipendijas Latvijas studentu mācībām ASV.
5. Amerikas Balss – informatīvais tilts no ASV Raidstacijas “Amerikas Balss” (Voice of America) latviešu valodas raidījumu tapšana un nozīme padomju Latvijā; latviešu redakcijas ilggadējo darbinieku Irēnes Karules un Kārļa Ķuzuļa atmiņas.
6. Latvijas Okupācijas muzejs ceļā uz demokrātiju LOM ir veidots, kad Latvija atgriezās uz demokrātiskās attīstības ceļa pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Tas tapis pēc Viskonsinas universitātes profesora Paula Lazda ierosmes ar lielu trimdas latviešu sabiedrības atbalstu. Plaši izvērstā programma un ASV latviešu sabiedrības ieguldījums iekļauj muzeju Austrumeiropas valstu vēstures kopbildē.
7. Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir izaudzis ciešā Amerikas latviešu sadarbībā ar mutvārdu vēstures pētniekiem Latvijas Universitātē un Norvēģu emigrācijas muzeju, liekot lietā mītnes zemē iegūto izglītību un demokrātijas pieredzi. 15 gadu laikā ir radīts apjomīgākais artefaktu krājums par latviešu emigrāciju 200 gados, kas aizpilda ilgstoši noklusēto tautas vēstures lappusi un atdod katram izceļotājam un viņa pēctecim vietu senču dzimtenē Latvijā.
8. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Inese Voika Pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, politiķe Inese Voika stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.
9. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Klāvs Sedlenieks Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.
10. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Gunta Roziņa Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Gunta Roziņa stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.
11. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Ivars Šteinbergs Dzejnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Ivars Šteinbergs stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.

Lekciju un semināru ieraksti

1. Paneļdiskusija «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas» Diskusijā Latvijā pazīstami sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji – Jānis Ikstens, Agrita Kiopa, Ēriks Jēkabsons, Sandra Beatrice Sebre, Astrīda Skrinda, Liene Ločmele, Iveta Ķešāne, Kārlis Vērdiņš, Baiba Bela un Ieva Puzo – dalījās ar saviem pieredzes stāstiem un iespaidiem, mācoties vai stažējoties ASV zinātniskajās institūcijās, kā arī iepazīstināja klausītājus ar šo studiju atstāto nospiedumu uz savu pasaules redzējumu un profesionālo karjeru, kā arī savas jomas attīstību Latvijā kopumā. .
2. Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) loma sociālo zinātņu izaugsmē Latvijā PhD Ievas Zaķes (Milersvilas Universitāte Pensilvānijā, ASV) lekcija par Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) vēsturi, īpaši izceļot tās lomu jaunas sociālo zinātnieku paaudzes veidošanā Latvijā. Prezentācija iepazīstina ar 1) apvienības izcelsmi un mērķiem; 2) izmaiņām, kas skāra apvienību no 90-to gadu sākuma; 3) apvienības konferencēm un Baltijas Studiju Žurnālu; 4) apvienības grantiem un stipendijām.
3. Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei Dr.sc.soc. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) stāsta par gūtajām atziņām, stažējoties Jeila universitātē ar Jura Padega stipendijas atbalstu, Vašingtonas universitātē kā Fulbraita stipendiātei un Ilinoisas Universitātē Čikāgā ar Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendijas atbalstu.
4. Informatīvā semināra «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» 1. daļa Moderē Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) Prezentācijas: 2'30 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG) 16'20 Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV) 33'30 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV)
5. Informatīvā semināra «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» 2. daļa Moderē Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) Prezentācijas: 00'35 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV) 18'55 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG) 30'47 Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG) 35'15 Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG) 48'20 Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG)
6. Zināšanu pārnese mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu izpētes laukā Dr.sc.soc. Baiba Bela (Latvijas Universitāte) iepazīstina ar ASV latviešu diasporas ieguldījumu mutvārdu vēstures kā virziena attīstībā Latvijā, izceļot Amerikas Latviešu Apvienības atbalstu dzīvesstāstu dokumentēšanas ekspedīcijām Latvijā, latviešu izcelsmes pētnieku dalīšanos ar zināšanām par mutvārdu vēstures teoriju un praksi, kā arī stāsta par savu pieredzi Indianas Universitātē Blūmingtonā 2009. gadā.
7. Latvijas militārpersonu pieredze ASV: militāro zināšanu un kultūras pārneses iespējas un ierobežojumi PhD Toms Rostoks (Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija) aplūko ASV-Latvijas militāro sadarbību, fokusējoties uz Latvijas militārpersonu pieredzi, studējot un stažējoties ASV militārās izglītības iestādēs.
8. Latvijas Okupācijas muzeja dibināšana un izveide PhD Māra Lazda (Bronksas Kopienas koledža, Ņujorkas Pilsētas universitāte, ASV) stāsta par Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) sākotni un izveidi, balstoties intervijās ar ASV trimdas profesoriem Pauli Lazdu, Gundegu Micheli un Valteru Nollendorfu, kā arī ar vadošiem Latvijas darbiniekiem.

No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā

Thu, 08 Aug 2019 22:28:02 +0300

Koordinators

Latvija Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», ko pārstāv Maruta Pranka un Māra Zirnīte.

Partneri

Igaunijas Literatūras muzejs, Tartu, pārstāv Leena Kurvet-Käosaar.
Stokholmas Universitāte, Zviedrija, pārstāv Maija Runcis.
Norvēģijas pilsētu un reģionālo pētījumu institūts Oslo metropoles Universitāte, pārstāv Susanne Søholt.

Partneri no Latvijas Universitātes

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, pārstāv Ilze Koroļeva.
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, pārstāv Inta Mieriņa.

Mērķi

Paplašināt piedāvājumu pieaugušo izglītībā; sniegt pētījumu rezultātus plašai auditorijai
Attīstīt dzīvesstāstu sadarbības tīklu, lai veicinātu salīdzinošus pētījumus par migrāciju un tās sekām
Izplatīt zināšanas par migrācijas procesu un integrāciju skatījumā no pagātnes uz tagadni, aplūkot migrācijas norisi dažādās mītnes zemēs
Iesaistīt mērķauditoriju dzīvesstāstu pētījumos un apmācībā

Pieaugušo izglītības mērķauditorija

Kultūras un izglītības institūciju pārstāvji, kuri sagatavo lekcijas
Migrācijas procesos iesaistītie dalībnieki

Aktivitātes

Darba semināri un individuālais lekciju sagatavošanas darbs
Treniņsemināri dzīvesstāstu intervēšanā
Lektoru apmaiņa
Lekciju priekšnesumi un foto izstādes
Video ieraksti un lekciju sagatavošana
Interneta vietnes dizains un izstrāde
Projekta popularizācija, informācijas izplatīšana

Projekta norises pārskats

Pirmajā projekta darbības gadā saskaņota apmācības forma un lekciju metodoloģija. Lekciju gatavošana, vienlaicīgi ar dzīvesstāstu intervijām un pētījumiem, lekcijas seko aktuālajiem mutvārdu vēstures pētījumu rezultātiem. Treniņsemināros jaunieši apgūst iemaņas intervēšanā, intervēšanā iesaistās talcinieki – Latvijas izceļotāju pārstāvji Zviedrijā. Veiktas intervijas ar jaunākās izceļotāju plūsmas pārstāvjiem, sagatavota foto portretu izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas papildināta ar izvilkumiem no dzīvesstāstiem, Izstādi parādīta Stokholmā, Tartu, Rīgā.

Otrajā projekta darbības gadā darba grupa uzklausa un vērtē sagatavotās lekcijas, veido lekciju video priekšnesumus interneta publikācijai. Ceļojošā foto izstāde «Trimdas paaudzes Friča Forstmaņa fotogrāfijās». Sagatavota un parādīta Stokholmā, Rīgā, Ventspilī, Jūrkalnē, Pāvilostā. Tiek organizētas izbraukuma lekcijas Latvijas bibliotēkā un muzejos. Piecas video lekcijas sniedz Baiba Bela, Inta Mieriņa, Susanne Søholt (NO), Inese Šūpule, Edmunds Šūpulis.

Trešajā gadā, kura norises laiks saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika pagarināts līdz trīs ar pus gadiem, sagatavota interneta vietne, kurā apkopoti projekta darba rezultāti un lekcijas; organizēta 4. starptautiskā mutvārdu vēstures konference «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva». Projekta rezultātā paplašinājušies mutvārdu vēstures pētījuma starptautiskie kontakti: gan piedaloties pētnieciskajās ekspedīcijās ārzemēs, konferencēs, gan saziņā ar citvalstu pētniekiem un viņu līdzdalībā Rīgā rīkotajā 4. starptautiskajā mutvārdu vēstures konferencē, nostiprināta sadarbība starp partneriem Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā.

Informācija par dzīvesstāstu pētnieku sadarbību lasāma arī šeit.

Pētnieki piedalijušies starptautiskās konferencēs:

1. starptautiskā mutvārdu vēstures konference «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva», 12-13 November, 2020
Simpozijs «Postmemory: memory in exile and exiled memory», Stockholm University, 14–15 August 2019
Konference «On the Move: Migration and Diasporas», Estonian Literary Museum, Tartu, 2018

Lekcijas

Trimdas dzīves foto hronika
Edmunds Šūpulis. Latviešu emigrācija
Inese Šūpule. Mūsdienu emigrācija un identitātes saglabāšana latviešu diasporās
Baiba Bela. Kā atpazīt latvieti pasaulē
Inta Mieriņa. Methods of surveying migrants and new migrants
Susanne Sēholta. The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo
Kaspars Zellis. Diskusija: Latviešu paaudzes Rietumos: vēsture un tagadne

Aktuāla informācija par projekta aktivitātēm arī atsevisķā vietnē From Past to Present

Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva

Sat, 01 Sep 2018 21:24:43 +0300

Pamats

Dzīvesstāsts ir katram, bet ne katrs to izstāsta. Mutvārdu vēstures pētnieki ieņem vidutāju lomu starp zinātniekiem un sabiedrību, pētot, kā cilvēki uztver un izstāsta savu dzīvi, iekļaujot to zinātniskā kopskatā.

Mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pētījums darbojas sociālo zinātņu jomā, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes. Atmiņu teksta un stāsta analīze attīsta starpdisciplināru pieeju, kas sakņojas folkloristikas, etnoloģijas un antropoloģijas, kā arī psiholoģijas, lingvistikas, ētikas un estētikas metodoloģijā. Mutvārdu vēsture ir Latvijā jauns pētniecības virziens, kas saistīts ar pastiprinātu vērību izmaiņām sabiedrībā, vērtību un cilvēku pašapzināšanās nosacījumiem, savstarpējām saitēm un attiecībām starp dažādām pieredzes un sociālajām grupām. Sekojot mutvārdu vēstures un biogrāfiju pētnieku atziņām pasaulē, kas aizvien pieaug, kopš pagājušā gadsimta otās puses, mutvārdu vēstures pētnieki LU Filozofijas un socioloģijas institūtā veido savu pieeju, balstoties dzīvesstāstu intervijās, kas apkopotas Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā.

Krājums ir ievērojams Eiropas mērogā — ar vairāk nekā 4500 mutvārdu liecībām. kur skaņu ierakstu apkopojums sniedz plašu pārskatu par Latvijas iedzīvotāju pieredzi 20.–21. gadsimtā. Pats krājums apliecina pētnieku ciešo saikni un sadarbību ar sabiedrību, jo top, pateicoties cilvēku atsaucībai, brīvprātīgai līdzdalībai, sniedzot savas personīgās atmiņas pētniekiem saglabāšanai. Tādā veidā, krājoties atmiņām par paaudžu pieredzes pārnesi, stāstītāji pakāpeniski kļūst aizvien jaunāki, un krājumā ienāk jau 21. gadsimtā dzimušo jauniešu dzīvesstāsti.

Projekta darba grupas sanāksmē Foto: Māra Zirnīte

Zinātniskā pētījuma mērķi un uzdevumi

Pieteiktais pētījums orientēts uz starppaaudžu atmiņu pārnesi ar mērķi:

noteikt paaudzes atmiņas saikni ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu, kā arī kopējo vērtību sistēmu;
analizēt, sistematizēt un zinātniski aprakstīt tādas pētnieciskās tēmas, kā: paaudzes pašapziņa, vērtības un piederības izjūta; paaudzes rīcībspēja un dzīves stratēģijas dramatisku notikumu iespaidā; paaudzes atmiņu kultūra, kā arī stāstu migrācija starp paaudzēm vienas ģimenes, kopienas vai laika biedru grupas atmiņu repertuārā.

Pētījuma priekšmets

Paaudze nav tikai vienā laikā dzimušu cilvēku kopa, tā ir laikabiedru piederības sajūta, kas balstās uz kādu kopīgi veidojušos pieredzi. Sociālās struktūras analīzē paaudžu jēdziens bieži tiek pieminēts līdzās citām sociālām kategorijām (dzimums, etniskā piederība u.c.). Socioloģiskajos pētījumos, īpaši tajos, kas balstās uz sabiedriskās domas aptaujām, paaudzes jēdziens tiek saistīts ar vecuma grupām. Tas gan vēl neatbild uz jautājumu — kā paaudzes izdalīt un kas konkrētām paaudzēm ir specifisks. Latvijas universitātes pētnieces I.Koroļevas vadībā ir labi attīstīta jaunatnes izpēte (uzskati, līdzdalība, atkarības), tai skaitā regulāri ir noticis arī unikāls longitudinālais pētījums (kopš 1983.g.), kā arī pētījumi par sabiedrības novecošanos (senioru statuss, aprūpe, eidžisms). Viskonsekventāk paaudzes salīdzinātas profesiju prestiža un izvēles mērījumos, analizējot datus par jauniešiem padomju laikā un mūsdienās. Paaudzēm kā vecuma grupām savus pētījumus ir veltījis LU Demogrāfijas centrs (beidza pastāvēt 2013.g.), kas reģistrēja populācijas sastāva un struktūras izmaiņas, pētot tendences šajā jomā. Taču dziļāka paaudžu konceptualizācija nav notikusi. Ar to pēdējā laikā ir sākuši nodarboties personāla vadības un mārketinga speciālisti. Parasti tiek izmantots Eiropā vai ASV izveidotais dalījums (sākot no «Zudušās» līdz X, Y un Mileniuma paaudzēm).

Projekta nepieciešamība, oriģinalitāte, novitāte

Sabiedrības daļa, kas uzaugusi bez padomju laika pieredzes, daudzos gadījumos ir atkarīga no tā laika priekšstatiem, paradumiem, rutīnas. Atmiņu avoti, kas tiek vērtēti vairāku paaudžu diapazonā, spēj atspēkot aizspriedumus, atklāt manipulācijas un pavērt jaunu perspektīvu, kā starpetniskās attiecībās, tā attieksmē pret valsts iedzīvotāju emigrāciju un remigrāciju un galvenais sniegt ētiski pamatojumu attieksmē pret pagātnes vērtējumu, tai skaitā ieteikumus izglītības saturam

Atskats uz kraso valsts vēstures pārmaiņu atainojumu atmiņās pievērš pētnieku uzmanību atmiņu pārnesai no paaudzes uz paaudzi. Mainoties videi un laikmetam, pārveidojas pagātnes notikumu atspoguļojums. Laikā attālinoties, stāsti abstrahējas, mainās formā un saturā, iekļaujas bērnu un mazbērnu kolektīvajā atmiņā. Pētījums ļaus izprast atmiņu saikni starp paaudzēm, kas dziļāk pamato tagadnes rīcības motivāciju.

Latvijā līdz šim paaudžu atšķirības to atmiņu kontekstā nav definētas. Proti, vai un kā dramatiski notikumi (karš, trimda, valsts varas maiņa) ne tikai ietekmē paaudzes pašapziņu, vērtību sistēmu un atmiņu naratīvās konstrukcijas, bet arī, kā tās var kļūt par starppaaudžu nesaskaņu, konfliktu cēloni (it īpaši trimdas gadījumā). Pētījums nepieciešams, lai varētu izstrādāt zināšanās balstītus priekšlikumus starppaaudžu dialoga sekmēšanai. Atmiņu pētniecība, uzklausot daudzveidīgas pieredzes un viedokļus, dažāda dzimuma un etniskās piederības cilvēkus vairākās paaudzēs, paplašina sabiedrisko redzesloku, stiprina demokrātiskās vērtības.

Akadēmiska dažādu paaudžu izpēte sākotnēji nacionālā un vēlāk starptautiskā līmenī var būtiski papildināt Eiropas izpratni par paaudžu savstarpējo ietekmi un nozīmi; veicināt sapratni un toleranci, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par vecāko paaudžu vērtību sistēmu un to atmiņu pārnesi.

Projektu finansē Latvijas zinātnes padome, grants Nr. lzp-2018 / 1-0458

Recenzijas

Ineses Šūpules recenzija par grāmatu «Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā».

Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija

Sat, 03 Sep 2016 18:56:56 +0300

LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures grupa kopš 2016. gada piedalās prioritārā projektā, kas sasaucas ar Eiropas Padomes izstrādātajām «Inovatīvās Eiropas» vadlīnijām (regula 294/ 2008) — «Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija».

Pētnieki veic kritiskās domāšanas konceptu apkopošanu un izvērtēšanu; to vietas un iespēju noskaidrošanu Eiropas intelektuālajā vēsturē. Īpaša loma ir NMV dzīvesstāstu krājumam, kas sniedz materiālu pētījumiem par sociālo atmiņu kā platformu diskusijai par nacionālās identitātes, kultūras un vēstures apziņas saglabāšanu globalizācijas kontekstā.

Projekta vadītājas ir Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Dr.sc.soc. Ilze Koroļeva.

Ieskatu projekta ietvaros veiktajā darbā sniedz rakstu krājums.