Projekta mērķis ir izpētīt Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, «pēctrimdas» periodu, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kad «vecā trimda» kļuva par daļu no topošās diasporas. Izpētot trimdas kopienas identitātes transformāciju, attiecības un saikni ar dzimteni, reemigrantu pieredzi, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamiku, projekts sniegs niansētu izpratni par pēctrimdas pieredzi. Multidisciplinārā pieeja, integrējot vēsturiskās un biogrāfiskās izpētes metodes, sniegs ieskatu indivīdu piederības izjūtā un identitātes attīstībā laikā, kas iezīmējas ar ievērojamu iedzīvotāju migrāciju gan Latvijā, gan pasaulē. Izpētot makro un mikro līmeņa attiecības starp cilvēkiem un viņu dzimteni, pētījums padziļinās vispārējo izpratni par diasporas dinamiku. Pretēji politikas veidotāju retorikai, pētījums nodrošinās analītisku pieeju un veicinās uz pierādījumiem balstītu izpratni par sociālajiem procesiem diasporu kopienās.
1990.gadu sākumā ASV dzīvojošie latvieši bija tikpat saviļņoti par valsts atgūto neatkarību kā Latvijas iedzīvotāji. Viņi ticēja, ka var palīdzēt Latvijas demokratizācijas procesā, daloties savā trimdas laikā ASV iegūtajā profesionālajā pieredzē. ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītais projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» izgaismos ASV latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes veicināšanā, tostarp atbalstot studiju apmaiņas programmas, piedāvājot stipendijas, sadarbojoties un daloties ar pieredzi, kā arī sniedzot ieguldījumu metodiskajās inovācijās.
Projektā tiek sagatavotas lekcijas par aktuālo migrācijas tēmu, kas aptver dažādas pieredzes, tajā skaitā, Latvijas un Igaunijas vēsturiskās trimdas un jaunā migrācijas viļņa salīdzinājumā
Projekta uzdevums – analizēt Latvijā uzklausītos dzīvesstāstus un novērtēt tos attiecībā pret starptautisko naratīvu pētnieku atziņām
NMV dzīvesstāstu krājums sniedz materiālu pētījumiem par sociālo atmiņu kā platformu diskusijai par nacionālās identitātes, kultūras un vēstures apziņas saglabāšanu globalizācijas kontekstā