Jaunumi un notikumi | Mutvārdu vēsture Latvijā

«Vai iekļauties ir viegli? Trimdinieku un jaunās diasporas izaicinājumu un veiksmes stāsti»

Thu, 14 May 2026 00:00:00 +0000

Pasākuma sākumā projekta vadītāja Maija Krūmiņa sniedza pārskatu par projekta mērķiem, galvenajiem pētniecības virzieniem, līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm, akcentējot projekta ieguldījumu diasporas un pēctrimdas procesu izpētē, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanā par trimdas kopienu pieredzi un integrācijas jautājumiem Latvijā.

Semināra turpinājumā ar projekta ietvaros iegūtajām pētījuma atziņām dalījās pētnieces Maruta Pranka un Daina Grosa.

Maruta Pranka referātā “Vienojošais un atšķirīgais starp trimdu un jauno migrāciju Zviedrijā” iepazīstināja klausītājus ar pētījuma secinājumiem par dažādu emigrācijas viļņu pārstāvju vērtībām, pasaules uztveri un sadarbības pieredzi Stokholmas latviešu kopienā. Referātā tika uzsvērta spēja rast kopīgu pamatu latvietības uzturēšanai, neskatoties uz paaudžu un migrācijas pieredžu atšķirībām.

Maruta Pranka

Savukārt Daina Grosa prezentācijā “Faktori, kas ietekmēja trimdas 2. paaudzes iedzīvošanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas” informēja par pētījumā identificētajiem veiksmīgas integrācijas priekšnoteikumiem. Tika izcelta trimdas latvietības mantojuma nozīme, interese par Latviju, iepriekšējā kontaktu pieredze ar Latviju, kā arī personiskās īpašības – drosme, neatlaidība un pacietība –, kas palīdzējušas pielāgoties dzīvei Latvijā pēc atgriešanās.

Daina Grosa

Pēc referātiem sekoja saruna ar bijušajiem trimdas latviešiem – Ilgu Bērzkalni, Zuzi Krēsliņu-Silu, Andri Briezi un Uldi Brūnu par viņu pieredzi, iekļaujoties dzīvē Latvijā. Sarunu moderēja Daina Grosa. Starp paneļdiskusas dalībnieku atziņām izcēlās trimdā iegūtās iemaņas, darbojoties latviešu sabiedrībā, kuras trimdinieki vēlāk varēja izmantot dzīvē Latvijā. Jaunā darba dzīve Latvijā nozīmēja gan pielāgošanos, gan centienus ieviest rietumnieciskāku komunikācijas stilu kolēģu vidū. Visi atzina, ka 35 gadu laikā, mainoties paaudzēm, Latvija ir būtiski mainījusies un darba un sadzīves apstākļi ievērojami atšķiras no tiem, kādi tie bija 1990s gados.

Pasākums norisinājās muzeja un pētniecības centra «Latvieši pasaulē» telpās Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84.

Foto: Ginta Elksne, Arnis Gross.

Pasākums tika organizēts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. Lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Sarunu vakars «Vai iekļauties ir viegli? Trimdinieku un jaunās diasporas izaicinājumu un veiksmes stāsti»

Thu, 14 May 2026 00:00:00 +0000

Projekts «Pēctrimdas fenomens» kopš 2025. gada sākuma pēta latviešu trimdas kopienas attīstību pēc 1991. gada, analizējot identitātes, piederības sajūtas un attiecību ar Latviju pārmaiņas. Pētījuma līdzšinējie rezultāti rāda, ka atgriešanās Latvijā bieži vien nav vienkārša «atgriešanās mājās», bet sarežģīts process, kurā jāsastopas ar atšķirībām starp iztēloto un reālo Latviju, kā arī jāmeklē sava vieta starp vairākām piederībām un dzīves pieredzēm.

Programmā:
• Maruta Pranka – «Vienojošais un atšķirīgais starp trimdu un jauno migrāciju»
• Daina Grosa – «Faktori, kas ietekmēja trimdas 2. paaudzes iedzīvošanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas»

Pēc referātiem sekos saruna ar remigrantiem par viņu pieredzi, iekļaujoties dzīvē Latvijā. Sarunu moderēs Daina Grosa.

Pasākuma mērķis ir plašāk iepazīstināt sabiedrību ar projekta aktivitātēm, kā arī radīt telpu dialogam starp pētniekiem un pašiem pieredzes nesējiem, vienlaikus padziļinot izpratni par pēctrimdas un remigrācijas pieredzi Latvijā.

Aicināts ikviens interesents – gan klausīties, gan iesaistīties sarunā un dalīties savā pieredzē!

Norises vieta: Muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē», Berga bazārs, Dzirnavu iela 84
Norises laiks: 26. maijs, plkst. 18.00
Ieeja bez maksas.

Pasākums tiek organizēts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. Lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Projekta «Pēctrimdas fenomens» aktivitātes Daugavpilī, Krētā un Cēsīs

Mon, 11 May 2026 00:00:00 +0000

Dalība starptautiskajā konferencē Daugavpilī 7. un 8. maijā Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci «Vēsture: avoti un cilvēki». Konferences plenārsēdē profesors, Dr. hist. Henrihs Soms aplūkoja Daugavpils Universitātes Vēstures katedras darbību no tās dibināšanas 1969. gadā līdz 2023. gadam, savukārt profesore, Dr. hist. Irēna Saleniece pievērsās Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centra attīstībai un sasniegumiem no 2003. gada līdz mūsdienām. Latvijas Universitātes mutvārdu vēstures pētniekus ar DU Mutvārdu vēstures centru saista ilggadēja un cieša sadarbība.

Konferencē piedalījās arī projekta «Pēctrimdas fenomens» pētnieces Maija Krūmiņa, Maruta Pranka un Ginta Elksne, prezentējot referātus «Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze» un «Latviešu migrācijas pieredze: trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā», aktualizējot jautājumus par piederību, identitātes transformācijām un atgriešanās pieredzi dažādu migrācijas viļņu kontekstā.

Maruta Pranka

Gnta Elksne

Projekta pārstāvniecība starptautiskā konferencē Krētā

Savukārt no 5. līdz 10. maijam Heraklionā, Krētā, norisinājās 12. starptautiskā zinātniskā konference «The Diaspora and the Global System: Identities, Policies, Bridges of Culture and Education», ko organizēja Institute of Humanities and Social Sciences (I.A.K.E.). Konferencē piedalījās projekta pētniece Daina Grosa ar referātu «Challenges in the interaction experiences of two Latvian diaspora waves in Sweden and Australia», kas tapis sadarbībā ar līdzautori Marutu Pranku. Referātā tika analizēta dažādu latviešu diasporas paaudžu pieredze Zviedrijā un Austrālijā, pievēršoties identitātes, integrācijas un savstarpējās mijiedarbības jautājumiem diasporas kopienās.

Dalība konferencē ļāva diskutēt par Latvijas diasporas pieredzi plašākā starptautiskā kontekstā un veidot jaunus akadēmiskās sadarbības kontaktus ar diasporas pētniekiem no dažādām valstīm.

Daina Grosa

Plašāka informācija par konferenci: šeit.

Sarunu rīts Cēsīs – «Uz kuru pusi ir atgriešanās? (Pēc)trimda vēsturē, dzīvesstāstos un literatūrā» 9. maijā Cēsu Jaunās pils verandā notika sarunu rīts, ko organizēja Cēsu muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitārās fakultātes pētniekiem.

Sarunā piedalījās:
- vēsturniece Kristīne Beķere, kura sniedza ieskatu latviešu trimdas vēsturē un valstiskuma idejas uzturēšanā trimdā;
- vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa, kura analizēja neatkarības atjaunošanas ietekmi uz trimdinieku dzīvi un identitāti, balstoties personīgajos dzīvesstāstos;
- literatūrzinātnieks Elvis Friks, kurš pievērsās rakstnieces Ainas Vāveres daiļradei un tās saiknei ar (pēc)trimdas pieredzi;
- Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš iepazīstināja ar Latvijas valsts karoga un ģerboņa vēstures materiāliem no trimdas sabiedriskā darbinieka un kultūrvēsturnieka Kārļa Dzirkaļa dāvinājuma Cēsu muzejam.

Kristīne Beķere

Sarunu laikā tika aktualizēts jautājums arī par to, ko nozīmē atgriešanās – vai tā ir fiziska atgriešanās Latvijā, emocionāla piederības sajūta vai identitātes pārradīšana jaunajos apstākļos.

Elvis Friks

Pasākums vienlaikus kalpoja kā iespēja plašāk iepazīstināt sabiedrību ar projekta aktivitātēm. Projekta ietvaros jau pusotru gadu tiek vākti vairāku paaudžu trimdas latviešu dzīvesstāsti, top zinātniskas publikācijas, pētnieki piedalās vietējās un starptautiskās konferencēs, kā arī tiek veidotas diskusijas ar sabiedrību, lai aktualizētu un sekmētu plašāku izpratni par pēctrimdas fenomenu kā salīdzinoši maz pētītu pieredzi Latvijas sabiedrībā.

Maija Krūmiņa

Visi pasākumi tika organizēti projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Sarunas «Uz kuru pusi ir atgriešanās? (Pēc)trimda vēsturē, dzīvesstāstos un literatūrā»

Sat, 02 May 2026 00:00:00 +0000

Sarunā piedalīsies:
• vēsturniece Kristīne Beķere, kura sniegs ieskatu latviešu trimdas vēsturē un valstiskuma idejas uzturēšanā trimdā;
• vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa, kura analizēs neatkarības atjaunošanas ietekmi uz trimdinieku dzīvi un identitāti, balstoties personīgajos stāstos;
• literatūrzinātnieks Elvis Friks, kurš pievērsīsies rakstnieces Ainas Vāveres daiļradei, akcentējot tās saikni ar Cēsu novadu un (pēc)trimdas tēlojumu literatūrā;
• vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš iepazīstinās ar Latvijas valsts karoga un ģerboņa vēstures materiāliem no latviešu trimdas sabiedriskā darbinieka un kultūrvēsturnieka Kārļa Dzirkaļa dāvinājuma Cēsu muzejam.

Sarunu laikā piedāvāsim iespēju ielūkoties (pēc)trimdas pieredzē kā daudzveidīgā un mainīgā parādībā – no vēsturiskajiem procesiem līdz personīgām izvēlēm un kultūras izpausmēm. Vienlaikus tā būs iespēja plašāk uzzināt par projekta «Pēctrimdas fenomens» aktivitātēm kopumā. Projekta ietvaros jau pusotru gadu tiek vākti vairāku paaudžu trimdas latviešu dzīvesstāsti, top zinātniskas publikācijas, pētnieki piedalās vietējās un starptautiskās konferencēs, kā arī tiek veidotas diskusijas ar sabiedrību, lai aktualizētu un veicinātu izpratni par pēctrimdas fenomenu – jēdzienu un pieredzi, kas Latvijas pētniecībā un sabiedrībā vēl tikai pakāpeniski tiek konceptualizēta.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Pasākums tiek organizēts projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Aicinājums pieteikt referātus starptautiskai konferencei «No trimdas uz pēctrimdu: transformācijas, pielāgošanās un dzimtene»

Sat, 28 Feb 2026 00:00:00 +0000

Otrais pasaules karš un tam sekojošā Baltijas valstu prettiesiskā okupācija un iekļaušana Padomju Savienībā ieviesa sarežģītas un ilgstošas pārmaiņas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrībā. Viena no šīm fundamentālajām pārmaiņām bija daļas iedzīvotāju nodalīšana no dzimtenes. Kara izraisītās bēgšanas haosa, bēgļu gaitām raksturīgās nenoteiktības un dzīves pārvietoto personu nometnēs pieredzes rezultātā, bet vēlāk – veidojot jaunu dzīvi tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija un citviet – Rietumos izveidojās trimdas kopienas ar spēcīgu kultūras un politisko pašapziņu.

Baltijas valstu neatkarības atgūšana savukārt radīja jaunas iespējas un izaicinājumus, iezīmējot pāreju no trimdas uz tā dēvēto pēctrimdas stāvokli. Turklāt «vecās trimdas» pakāpeniskā saplūšana ar pēc 1991. gada izbraukušajiem emigrantiem zem viena kopēja termina «diaspora» ir izvirzījusi svarīgus konceptuālus un metodoloģiskus jautājumus, kas vēsturiskā perspektīvā joprojām nav pietiekami izpētīti.

Pēctrimdas jēdziens apzīmē ne tikai hronoloģisku posmu pēc trimdas perioda, bet drīzāk eksistenciālu stāvokli, kurā pārvietošanas, piederības un sašķeltības pieredzes turpina veidot individuālo un kolektīvo identitāti, neatkarīgi no fiziskas atgriešanās dzimtenē. Trimdas stāsti un pieredzes paliek dziļi iesakņojušies indivīdu dzīvēs pat šajos jaunajos apstākļos.

Šī konference, kas tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros, paredz iedziļināties sarežģītajās attiecībās starp jēdzieniem trimda, pēctrimda un dzimtene.

Konferences galvenā vieslektore: Katja Sarkovska (Katja Sarkowsky), Augsburgas Universitātes profesore, viena no grāmatas «Nachexil / Post-Exile» (De Gruyter, 2020) redaktorēm.

Konferencē piedalīties tiek aicināti dažādu disciplīnu pārstāvji, tostarp vēstures, socioloģijas, antropoloģijas, literatūrzinātnes un kultūras studiju, migrācijas un diasporas pētniecības, atmiņas studiju, kā arī citu radniecīgu jomu ietvaros.

Īpaši tiek gaidīti ziņojumi, kas kontekstā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturi, pieskaras šādām tēmām (bet ne tikai):

konceptuāli un metodoloģiski skatījumi uz trimdu un pēctrimdu kā vēsturiskiem un sociāliem procesiem;
transnacionāli un salīdzinoši pētījumi par trimdu un pēctrimdu Baltijas reģionā un ārpus tā;
piederības izjūta trimdas un pēctrimdas kontekstā;
diasporas aktivitātes un iesaistīšanās formas pēctrimdas kontekstā;
pārmaiņu punkti trimdas vēsturē no tās veidošanās pēc Otrā pasaules kara līdz pakāpeniskai pārejai uz pēctrimdas stāvokli;
iespējas un izaicinājumi, ar kuriem saskārās baltiešu trimdas kopienas saistībā ar mainīgo politisko situāciju 1980. gadu beigās PSRS kopumā un Baltijas valstīs jo īpaši;
trimdas identitātes, aktivitāšu un iesaistīšanās attīstība kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, to ietekme uz dzimtenes sabiedrības un diasporas attiecībām līdz pat šodienai;
trimda un pēctrimda literatūrā, mākslā un kultūras produktos: naratīvi, metaforas, žanri un atmiņas prakses;
biogrāfiskas, mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pieejas, kas trimdu un pēctrimdu aplūko kā piedzīvotu, iemiesotu un bieži traumatisku pieredzi.

Pieteikumus dalībai konferencē gaidīsim līdz 2026. gada 15. maijam. Lai iesniegtu savu pieteikumu, lūdzam sūtīt ziņojuma nosaukumu un īsu satura aprakstu (līdz 1000 zīmēm) uz e-pastu: kristine.bekere@lu.lv .

Paziņojums par iekļaušanu konferences programmā tiks izsūtīts uz e-pastu līdz 2026. gada 1. jūnijam.

Konferences darba valoda: angļu.

Pirms konferences tiks publicēts tēžu krājums. Konferences dalībniekiem būs jāiesūta sava ziņojuma kopsavilkums šai publikācijai (1 lapa) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. augustam.

Konference notiks tikai klātienē. Diemžēl nevaram nodrošināt attālinātu piedalīšanos konferencē.

Sarunu pēcpusdiena «Savējie un svešie (pēc)trimdā: vēsture, dzīvesstāsti, literatūra»

Thu, 26 Feb 2026 00:00:00 +0000

Pēc Otrā pasaules kara tūkstošiem latviešu dzīves ceļš aizveda prom no dzimtenes. Svešumā tika veidotas jaunas mājas, bet sirdī glabāta Latvija — valoda, kultūra un sapnis par brīvu valsti. Kad neatkarība tika atjaunota, atgriešanās kļuva iespējama. Taču līdz ar to radās arī jauni jautājumi: kur īsti ir mājas? Kurai pasaulei piederu? Un vai «savējais» un «svešais» vienmēr ir tik skaidri nošķirami?

Ar saviem pētījumiem un atziņām dalīsies trīs pētnieki:
- Vēsturniece Kristīne Beķere sniegs ieskatu latviešu trimdas vēstures kopainā.
- Vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa stāstīs par cilvēku personīgajām izjūtām un “savējo” un “svešo” pretstatu dažādos laikos.
- Literatūrzinātnieks Elvis Friks analizēs šo tēmu caur literatūras prizmu, īpaši pievēršoties Ainas Zemdegas romānam “Mantojums”.

Norises vieta: Atvērtā krājuma ekspozīcija, Dzirnavu iela 5
Norises datums: 5. marts, plkst. 15.00
Ieeja bez maksas
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās: 25435318, krajums@kuldiga.lv

Pasākums tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitārās fakultātes projektu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Projekta nr. lzp-2024/1-0114).

Atskats uz pasākumu «Divi migrācijas viļņi, viena diaspora? Latvieši Zviedrijā»

Wed, 25 Feb 2026 00:00:00 +0000

Socioloģe un mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne sniedza ieskatu migrācijas procesos, kā tie skāruši Latviju ilgākā laika posmā, kā arī pastāstīja, kādi pētījumi jau ir veikti, pētot latviešu diasporu Zviedrijā. Tie ir gan zinātniski raksti, gan grāmatas, balstītas dzīvesstāstu avotos, kas vēsta par latviešu bēgļu gaitām uz Zviedriju un dzīves uzsākšanu jaunajā mītnes zemē. Gan izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas vēstīja par latviešiem Zviedrijā, kuri emigrēja jau pēc neatkarības atgūšanas.

Savukārt migrācijas pētniece Daina Grosa dalījās iespaidos par projekta «Pēctrimdas fenomens» ietvaros 2025.gada decembrī notikošo lauka pētījumu Stokholmā, kur viņa kopā ar Marutu Pranku un Elvi Friku intervēja latviešu disaporas pārstāvjus, kā arī piedalījās diskusijā par agrākās trimdas un jaunās emigrācijas satikšanos latviešu kopienā, kas notika Stokholmas Universitātes Baltu katedrā. Kā secināja Daina, gan latviešu trimdas, gan jauniebraucēju kopienas arī savā lokā nav monolītas, bet, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem un tos pārvarot, ir atradušas veidu, kā darboties kopā, lai uzturētu savu identitāti un latvietību. Kā viela pārdomām var kalpot stāsti par 18.novembra Latvijas neatkarības svētku pasākuma norisi, kas Latvijas okupācijas laikā bija drūms un caurvīts ar sērām par zaudēto Tēvzemi, bet kam pēc neatkarības atjaunošanas bija jāmeklē jauns formāts. Savukārt, skola, kur satiekas trimdinieku 4.paaudze un jauniebraucēju 2.paaudze, tagad jau ir latviešu jaunākās emigrācijas pārstāvju pārziņā.

Šo aktīvo sabiedrības daļu, kas darbojās agrāk, gan ir aktīvi tagad, centusies aptvert un dot ieskatu tajā žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura par savām mājām tagad sauc Zviedriju. Viņa ir 2025. gada nogalē klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja. Kā norādīja Gunta, grāmata ir mēģinājums dod ieskatu gan latviešu diasporas iesākumos, kā arī aptvert vismaz daļu no aktīvo cilvēku loka, kas pašaizliedzīgi ir rūpējušies un rūpējas par «latviešu lietu» Zviedrijā. Viņa citēja Jēkabu Kalniņu, Stokholmas Atraktīvā latviešu amatierteātra SALA aktieri un scenogrāfu, kurš norāda: «Krājumā uzzināsi, ko latvieši ir radījuši un darījuši, ko latvieši rada un dara, un ko latvieši Zviedrijā radīs un darīs, un paliks LATVIEŠI!»

Paldies visiem klātesošajiem par dalību un sarunām, īpaši Valdai Liepiņai un Aijai Priedītei, kuras dalījās arī ar savu pieredzi par latviešu dzīvi trimdā. Kā arī liels paldies Čiekurkalna filiālbibliotēkas vadītājai Aija Namavīrai par iespēju veidot diskusiju bibliotēkā, un patīkamu tās norisi.

Lekcija-diskusija tika organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome», granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Foto: Aija Namavīra un Göran Eneroth.

Lekcija–diskusija par latviešu diasporu Zviedrijā

Mon, 16 Feb 2026 00:00:00 +0000

Otrā pasaules kara beigās tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem palīdzēja arī svešumā saglabāt valodu, kultūru un ticību brīvai Latvijai. Mūsdienās Zviedrijas latviešu diaspora turpina augt un mainīties, un trimdinieku dibinātajām organizācijām pievienojas jauni entuziasti – tie, kuri Zviedrijā ieradušies mācību, darba vai jaunu iespēju meklējumos.

Pasākumā piedalīsies socioloģe, mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne, socioloģe Daina Grosa, kā arī žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura ir 2025. gadā klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja.

Sarunā pētnieki pastāstīs gan par jau veiktajiem pētījumiem un publicētajām grāmatām, gan aicinās dalīties stāstos un pieredzē arī pašus klausītājus.

LU HZF FSI jau ilgstoši pievērsušies migrācijas pieredzes pētniecībai, fiksējot dzīvesstāstu liecības un analizējot arhīvu u.c. datus. Saistībā ar latviešu diasporu Zviedrijā ir publicētas grāmatas «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (2010), «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945» (2015), «Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts» (2020), «Pārcēlāji. Ēriks Tomsons. Pēteris Jansons. Laimonis Pētersons» (2021).

Savukārt, pagājušā gada nogalē klajā tika laista grāmata «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas», kas ir pašu Zviedrijas latviešu iedvesmota. Tā apvieno gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par diasporas latviešu dibinātajām organizācijām, radošajām kopām, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas līdz pat mūsdienām. Krājumā ietverti pētījumi par latviešu bēgļu ierašanos, trimdas kopienas raksturojums, pārskats par līdz šim veikto dzīvesstāstu pētniecību, trimdas latviešu izdevniecībām un literatūru, pašu trimdinieku atmiņas, kā arī raksti par sabiedriski aktīviem latviešiem, kuri gadiem ilgi strādājuši «latviešu lietas labā» un kuru zināšanas un darbs ir palīdzējuši Latvijai gan pirms, gan pēc neatkarības atjaunošanas.

Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un mūsdienu latviešu diasporu Zviedrijā saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Starp citu, viens no cilvēkiem, kurš Otrā pasaules kara laikā ar laivu cēla bēgļus no Latvijas uz Zviedriju – Pēteris Jansons – skolas gados dzīvojis Čiekurkalnā, par ko vēsta neliels viņa atmiņu fragments grāmatā «Pārcēlāji»:

Biju liels palaidnis. Piemēram, Čiekurkalnā… Tur Gaujas ielā bija uzcelta jauna fabrika. Elektriskie vadi gāja pāri, un mēs tiem metām drātis virsū. Tās drātis uzmet virsū vadiem, un sprakšķ. Smuki izskatās! Ja tā drāts garāka, pašu arī var nosist. Par to dabūju kārtīgu pērienu. Čiekurkalnā mēs nodzīvojām septiņus vai astoņus gadus. Tur arī gāju skolā. («Pārcēlāji», 2020: 122)

Diskusija tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

«Pierakstīt vecmāmiņas dzīvesstāstu. Saruna par dialogu starp paaudzēm»

Thu, 15 Jan 2026 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, 15. janvārī piedalījās LR1 raidījumā «Ģimenes studija», lai kopā ar pārējiem raidījuma viesiem apspriestu dialogu starp paaudzēm.

Bieži neapzināmies, cik daudz unikālu vēstures stāstu ir mums apkārt. Kāda bija skola vecmāmiņas jaunībā? Un kā vectētiņš varēja pats uzcelt māju? Kā varēja turpināt mācīties kara laikā? Un kā laikā, kad vēl nebija mobilo telefonu, cilvēki precīzi zināja, kur un cikos jābūt Baltijas ceļā? Kā kopējās, tā personīgās vēstures stāsti meklējami jau ģimenē. Kā sākt sarunu ar vecvecākiem un kāpēc tas svarīgi?

Raidījuma ieraksts.

Atskats uz diskusiju «Atgriešanās? Pirmo Latvijas braucienu atmiņas dzīvesstāstos un literatūrā»

Sat, 20 Dec 2025 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētniece Maruta Pranka dalījās ar pieredzi no uzklausītajām dzīvesstāstu intervijām par trimdas latviešu otrās paaudzes garīgo un emocionālo atgriešanos latvietībā un no vecākiem pārmantotajā etniskajā identitātē. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja dzirdēt naratīvus par latviešu valodas apguvi trimdā un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Izskanēja dzīvesstāstu fragmenti par pirmo tikšanos ar vecāku dzimteni, apziņu par saistību ar dzimtas saknēm un vēsturi, par pārdzīvoto, pirmo reizi apzinoties Latviju kā reāli pastāvošu valsti.

Socioloģe Daina Grosa dalījās ar piemēriem no intervēto trimdinieku un viņu pēcteču pieredzes, atklājot, kā viņi pirmo reizi sastapās ar padomju Latviju. Pirmās paaudzes trimdiniekiem šis ceļojums nozīmēja atkalsatikšanos ar radiem un neizbēgamu salīdzinājumu ar brīvvalsts laiku Latviju. Savukārt otrās paaudzes trimdinieku pēcnācējiem Latvija, par kuru viņi bija dzirdējuši vien vecāku un vecvecāku stāstos, līdz tam šķita teju mītiska. Tikai ieraugot šo zemi savām acīm, priekšstati sastapās ar realitāti. Daina Grosa stāstīja arī par savu personīgo pieredzi – pirmo atgriešanos vecāku dzimtenē un ceļojumiem, kas ar laiku noveda pie lēmuma pārcelties uz dzīvi Latvijā.

Literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe dalījās pārdomās par trimdas rakstnieku braucieniem uz padomju Latviju un kā šie iespaidi vēlāk izmantoti literārā procesā. Viņa iepazīstināja apmeklētājus ar dažādiem izstādes priekšmetiem no krātuves, kuri ir saistīti ar trimdas kopienas transformāciju pēc 1991. gada. Pastāstīja arī par Veltas Tomas dzejoļa «Ko lai uz mājām rakstu?..» manuskriptu un dzejnieces sastapšanos ar padomju lasītāju.

Diskusijas noslēgumā apmeklētāj tika aicināti aplūkot krātuves zibizstādi, kura bija veltīta dažādiem pēctrimdas autoriem.

Zibizstāde. Foto: E. Kursīte, RMM

Diskusija par agrākās trimdas un jaunās emigrācijas satikšanos latviešu kopienā

Tue, 09 Dec 2025 00:00:00 +0000

Semināra ievadā Maruta Pranka iepazīstināja ar iepriekšējiem pētījumiem par Stokholmas trimdas sabiedrību, kā arī ieskicēja mutvārdu vēstures pētniecības pieejas un nozīmi diasporas pieredzes dokumentēšanā. Daina Grosa dalījās pieredzē par Austrālijas latviešu trimdas kopienas un jaunās emigrācijas savstarpējo saskarsmi, akcentējot paaudžu un migrācijas viļņu attiecības. Savukārt Elvis Friks pievērsās trimdinieku pieredzei un tās atspoguļojumam literārajos darbos, kas tapuši pēc 1991. gada, analizējot atgriešanās, identitātes un piederības tēmas.

Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta brīvprātīgā darba nozīmei pēctrimdas kopienās, Stokholmas latviešu identitātes jautājumiem, kā arī Stokholmas latviešu organizāciju darbībai un aktivitātēm mūsdienās. Sarunās iezīmējās atšķirīgas pieredzes un skatījumi uz kopienas attīstību, tradīciju saglabāšanu un jaunās diasporas iesaisti. Diskusijā piedalījās 17 Stokholmas latviešu kopienas pārstāvji — gan trimdas pēcteči, gan jaunās diasporas pārstāvji.

Projektu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Neformāla vakarēšana ar LU zinātniekiem «Saskarsme latviešu pēctrimdas kopienās»

Tue, 25 Nov 2025 00:00:00 +0000

Vakara dalībnieki varēs izzināt to, kā veidojusies Zviedrijas latviešu mutvārdu vēstures pētniecība pēc 1991. gada, kā arī rast atbildes, kāda vērtību pārmantošana norisinājās starp agrāko trimdas un jauno emigrāciju Zviedrijas latviešu kopienā un kā arī ar kādiem izaicinājumiem vēl joprojām saskaras Austrālijas latviešu kopiena. Parunāsim arī par 1989. gada «Pirmo pasaules latviešu rakstnieku tikšanos» pasākumu Stokholmā, kur pirmoreiz satikās divas atškirīgas kultūrtelpas – trimdas un Latvijas padomju rakstnieki.

Aicinām diskusijas vakaram pievienoties ikvienu, kuru interesē dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Ieeja ir bezmaksas, bet lūdzam iepriekš reģistrēties šeit, jo vietu skaits ir ierobežots. Vakara norise notiks latviešu valodā. Būs kafijas galds pēc pasākuma.

Projektu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Diskusijas vakars «Atgriešanās? Pirmo Latvijas braucienu atmiņas dzīvesstāstos un literatūrā»

Mon, 24 Nov 2025 00:00:00 +0000

Sarunā piedalīsies mutvārdu vēstures pētniece Maruta Pranka, socioloģe Daina Gross un literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe. Sarunu vadīs literatūrzinātnieks Elvis Friks. Diskusijā atgriešanās motīvs tiks aplūkots gan no (pēc)trimdas literatūras skatupunkta, gan kā sarežģīta sociālā realitāte pēc 1991. gada. Neatkarības atjaunošana iezīmē agrākās trimdas atgriešanās jautājuma problemātiku gan dzīvesstāstu atmiņās, gan arī literārā procesā. Šis laika posms aizsāka trimdas kopienas pašidentitātes pārmaiņas. Papildus diskusijai apmeklētāji aicināti aplūkot LNRMM zibizstādi, kas būs veltīta dažādiem pēctrimdas autoriem.

Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un pēctrimdu saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Biļetes uz pasākumu iespējams iegādāties šeit vai klātienē.

Eiropas sociologu asociācijas (ESA) pētnieku tīkla «Eiropas sabiedrības biogrāfiskā perspektīvā» (RN03) konferencē «Atmiņa, krīze un nākotne»

Sun, 26 Oct 2025 00:00:00 +0000

Konference iezīmēja ESA RN03 tīkla 30. gadadienu — nozīmīgu atskaites punktu un iespēju izvērtēt tīkla ieguldījumu Eiropas sabiedrību pētniecībā, veicinot starpdisciplināru biogrāfiskās metodes attīstību. Trīs desmitgažu laikā tīkls būtiski veicinājis mūsdienu sabiedrību un to pārmaiņu izpratni, savukārt šodien tas turpina reflektēt par atmiņas, krīzes un nākotnes tēmām, kas īpaši aktuālas mūsdienu Eiropas sociālajā kontekstā.

Konferencē Maija Krūmiņa nolasīja referātu «Post-Exile as Crisis: Biographical Narratives of Return, Belonging, and Identity», kurā analizēja, kā pirmās paaudzes trimdinieki un viņu pēcteči stāsta par atgriešanos vai palikšanu, atklājot piederības, pielāgošanās un «māju» jēdziena mainīgās nozīmes pēctrimdas kontekstā.

Vairāk par konferenci.

Projekta «Pēctrimdas fenomens» pētnieku dalība radio raidījumā «Globālais latvietis. 21. gadsimts»

Mon, 20 Oct 2025 00:00:00 +0000

Ginta Elksne piedalījās sarunā par drīzumā gaidāmo rakstu krājumu «Latvieši Zviedrijā – raksti, stāsti, atmiņas», kas atklāj aktīvo latviešu un organizāciju pieredzi, kas veidojušas Zviedrijas latviešu kopienas identitāti. Rakstu krājumā būs lasāms arī Marutas Prankas un Gintas Elksnes raksts «Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā». Raidījuma ieraksts.

Elvis Friks 6. oktobra raidījumā piedalījās diskusijā par to, kādi ir sabiedrības priekšstati par diasporas sabiedrību, kādi stereotipi tiek veidoti un kā par tiem tiek reflektēts mūsdienu kultūrā un literatūrā. Raidījuma ieraksts.

Atskats uz Zinātnieku nakts aktivitātēm

Sun, 28 Sep 2025 00:00:00 +0000

Aktivitātes:

• Viktorīnā pārbaudījām, ko zinām par trimdu un diasporu: kāpēc pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas bēgļus Vācijā sauca par “dīpīšiem”? Cik liela daļa latviešu šodien dzīvo ārpus Latvijas? u.c.
• Varējām ielūkoties daļā no projekta pētnieces Dainas Grosas veidotās izstādes “Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā” – fotogrāfijās un stāstos par to, kā tetovējumi kļuvuši par latvietības apliecinājumu visā pasaulē.
• Piedāvājām arī nelielu izaicinājumu – izvēlēties trīs priekšmetus, kurus ņemtu līdzi, ja būtu jādodas dzīvot ārpus Latvijas. Atbildes bija ļoti dažādas: no praktiskām lietām (zāģis, maize, powerbank) līdz sentimentālām un simboliskām (Bībele, dzintars, Kāruma sieriņš).
• Bērni ar prieku nodevās krāsošanai – īpaši sagatavoti zīmējumi par migrācijas un trimdas tēmu kļuva par košiem mākslas darbiem.

Pēc dalības dažādajās aktivitātēs stacijas apmeklētāji varēja saņemt arī īslaicīgu tetovējumu. Šī aktivitāte izrādījās ļoti pieprasīta, un daudzi devās prom ar jaunu “rotu”.

Kopumā staciju apmeklēja vairāk nekā 80 cilvēki – gan lielāki, gan mazāki interesenti – kas devās prom ar jaunām zināšanām, pārdomām un varbūt arī mazliet iedvesmas paskatīties citādi uz latviešu trimdas un diasporas stāstiem.

Starptautiskās Mutvārdu vēstures asociācijas konference Krakovā

Mon, 22 Sep 2025 00:00:00 +0000

Konferencē, kas pulcēja simtiem pētniekus no visas pasaules, tika prezentēti divi projekta ietvaros izstrādāti referāti:

🔹 Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History (Maija Krūmiņa, Ginta Elksne)
🔹 Latvian Migration Waves: Identity, Memory, and the Diaspora Experience (Maruta Pranka, Ginta Elksne)

Papildus tam M. Krūmiņa piedalījās Bufalo Universitātes profesora Maikla Friša (Michael Frisch) meistarklasē «Between the Raw and the Cooked – New Tools and Approaches in the Oral History Kitchen». Meistarklase bija veltīta jaunām iespējām, kā mutvārdu vēstures pētniecībā līdzās tradicionālajai “arhīva pieejai” un “dokumentālajai pieejai” izmantot arī “instrumentālo pieeju” – rīkus un metodes, kas ļauj mutvārdu vēstures materiālus daudzveidīgi apstrādāt un kartēt, sasniedzot dažādas auditorijas.

Projektu “Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada” finansē Latvijas Zinātnes padome (projekta nr. lzp-2024/1-0114)

Konferences atklāšana

Maikls Frišs

Maruta Pranka prezentē referātu «Latvian Migration Waves: Identity, Memory, and the Diaspora Experience»

Maija Krūmiņa prezentē referātu «Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History»

Aicinām uz «Zinātnieku nakts 2025» pasākumu «Atklāj pēctrimdas fenomenu»!

Fri, 19 Sep 2025 00:00:00 +0000

Norises laiks: 26. septembris, plkst. 17:00-21:00 Norises vieta: Rīga, Kalpaka bulvāris 4, 1. stāva zāle

Pasākums tiek organizēts projekta «Pētrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Pētnieciskais darbs turpinās arī vasarā!

Mon, 21 Jul 2025 00:00:00 +0000

No 1. līdz 5. jūlijam Marokas galvaspilsētā Rabātā norisinājās Starptautiskās Sociologu asociācijas (ISA) 5. forums, kas pulcēja vairāk nekā 6000 sociologu no 126 valstīm. Tā ietvaros tika prezentēts Gintas Elksnes, Ilze Koroļevas un Maijas Krūmiņas referāts «Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia» (Trimdinieku un viņu pēcteču remigrācija: Latvijas gadījums) .

Referātā tika izgaismota Latvijas trimdinieku sarežģītā pieredze, pieņemot lēmumu atgriezties dzimtenē. Analizēti gan motivācijas faktori un sastaptie izaicinājumi, gan arī emocionālie, kultūras un sociālie aspekti, kas ietekmējuši pielāgošanos Latvijas sabiedrībai. Īpaša uzmanība veltīta:
🔹 pirmajai trimdas paaudzei, kuras atgriešanās bieži bija piepildīta ar nostalģiju un cerībām uz «mājupceļu»;
🔹 otrās un trešās paaudzes pārstāvjiem, kuru priekšstatus par Latviju veidojuši ģimenes stāsti un kultūras mantojums, un kuriem atgriešanās nozīmēja sastapšanos ar «iedomāto» un «simbolisko dzimteni».

Savukārt no 14. līdz 18. jūlijam Prāgā, Čehijā, Atmiņu studiju asociācijas (Memory Studies Association) konferencē «Beyond Crises: Resilience and (In)stability» piedalījās projekta vadītāja Maija Krūmiņa. Konferenci organizēja sadarbībā ar Kārļa Universitāti un Čehijas Zinātņu akadēmiju.

M. Krūmiņa prezentēja referātu «Nostalgia and Transition: Latvian Exiles’ Journey from Longing to Diaspora», kurā analizēja, kā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā latviešu trimdas kopienās notika identitātes un piederības transformācijas. Pētījums balstīts biogrāfiskajās intervijās no Latvijas Nacionālā mutvārdu vēstures arhīva, atklājot, kā trimdas pieredze pārtop diasporas identitātē un kāda loma šajā procesā ir atmiņai un nostalģijai.

Abi referāti apliecina projekta nozīmīgo ieguldījumu latviešu trimdas vēstures izpētē un starptautiskajā akadēmiskajā dialogā par migrācijas, atmiņas un identitātes jautājumiem.

Mutvārdu vēstures pētnieces viesošanās pie studentiem

Tue, 13 May 2025 00:00:00 +0000

Bakalaura programmas «Socioloģija» 1. kursa studentiem bija iespēja vairāk uzzināt par pēctrimdas fenomenu un tā pētniecību, kā arī pārdomāt starppaaudžu attiecības un katras paaudzes raksturīgās iezīmes.

Ņemot vērā, ka LU ESZF ēka atrodas netālu no bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas teritorijas, tika sniegts ieskats arī Latvijas industriālā mantojuma izpētē no porcelāna ražošanā iesaistīto cilvēku biogrāfiju skatījuma, tajā skaitā - pievēršoties pastaigas metodes (walk and talk) piedāvātajām iespējām pētniecībā.

Lai jaunajiem sociologiem sekmīgas studijas un daudz radošu ideju interesantiem pētījumiem!

Radio diskusija par trimdas latviešu lomu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā

Wed, 30 Apr 2025 00:00:00 +0000

Sīkāka informācija un radio ieraksts: https://www.latviesi.com/jaunumi/atgriezties-dzimtene-trimdas-latviesu-stasti-par-parcelsanos-uz-latviju-90-gados

Ēnu diena ar mutvārdu vēstures pētniekiem

Sat, 05 Apr 2025 00:00:00 +0000

Šajā dienā četras ēnas uzņēma arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces, zinātniskā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (nr. lzp-2024/1-0114) dalībnieces Maija Krūmiņa un Ginta Elksne.

Vizītes laikā Elīza, Aleksandra, Elizabete Emma un Sofija, kas bija ieradušās no Pļaviņu vidusskolas, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, tika iepazīstinātas ar pētnieku ikdienas uzdevumiem, tostarp ar mutvārdu vēstures avotu vākšanu un analīzi, projektu izstrādes un īstenošanas procesu, kā arī ar zinātniskās komunikācijas aspektiem. Pētnieces plašāk izskaidroja arī projekta «Pēctrimdas fenomens» ideju, tā mērķus un galvenos uzdevumus, kas saistīti ar latviešu trimdas pieredzes izpēti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Lai ēnotājām sniegtu ne tikai teorētisku, bet arī praktisku ieskatu pētnieciskajā darbā, viņām tika piedāvāts veikt uzdevumu, kas saistīts ar trimdas latviešu dzīvesstāstu fragmentu iepazīšanu un analīzi. Šī aktivitāte deva iespēju ne tikai gūt priekšstatu par mutvārdu vēstures pētnieku darba metodēm, bet arī rosināja interesi par mutvārdu vēsturi kā vienu no veidiem, kā atklāt sabiedrības kolektīvo pieredzi un atmiņu.

Vēlam veiksmi jaunietēm karjeras izvēlē un priecājamies par iespēju viņas iepazīstināt ar dažādiem nākotnes ceļu virzieniem!

LU 83. konferences sekcija «Atmiņas par Latvijas Universitāti: mutvārdu vēsture kā pētniecības metode»

Fri, 28 Mar 2025 00:00:00 +0000

Sekcijā, kas norisinājās 2025. gada 28. martā Latvijas Universitētās Muzeja telpās, tika aplūkota mutvārdu vēstures nozīme vēstures saglabāšanā un pētniecībā. LU Muzeja speciālisti dalījās pieredzē ar pirmajām LU personāla intervijām, savukārt LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela analizēja dzīvesstāstu pieeju sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Turpinājumā LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa iepazīstināja ar Nacionālās mutvārdu vēstures krājumu un metodoloģiskiem aspektiem, bet HZF tenūrprofesore Sanita Reinsone aktualizēja digitālās pieejamības un tehnoloģiju jautājumus, kā arī dalījās pētījumā par docenta Daga Trociga autobiogrāfisko mantojumu. Sekcijas noslēgumā Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma glabātāja Evita Feldentāle stāstīja par šī muzeja pieredzi mutvārdu vēsturē, savukārt Ivans Griņevičs iepazīstināja ar Latvijas Radio poļu valodas programmu “Nasz Głos” un tās veidotāju Irēnu Lieģenieci. Sekciju vadīja LU Muzeja direktore Iveta Gudakovska.

Sīkāka informācija un lektoru prezentācijas pieejamas šeit: https://www.lu.lv/muzejs/petnieciba/konferences-un-seminari/

Noslēdzies projekts «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite»

Fri, 21 Mar 2025 00:00:00 +0000

NMV krājums, kurā apkopotas vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijas, ir viens no apjomīgākajiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un vienīgais šāda veida biogrāfisko atmiņu apkopojums Latvijā. Krājums veidots ar sabiedrisko intervētāju līdzdalību un ir svarīgs valsts atjaunošanas liecinieks. Trīsdesmit gadu nepārtraukta papildināšana ir palielinājusi tā nozīmi, vienlaikus aktualizējot nepieciešamību pēc saglabāšanas risinājumiem. Īpaši būtiska ir bijusi analogajās audio kasetēs ierakstīto interviju digitalizēšana, jo tās pakāpeniski zaudē kvalitāti, kā arī metadatu precizēšana un papildināšana. Abi šie procesi, kā arī pakāpeniska anotāciju pievienošana visiem krājuma ierakstiem, ne tikai saglabā krājumu nākotnei, bet arī padara to pieejamāku pētniekiem un plašākai sabiedrībai. Metadati un anotācijas ir publiski pieejamas NMV krājuma katalogā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vietnē www.garamantas.lv.

Projekta «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite» ietvaros veikti sekojoši uzdevumi:
1) interviju anotāciju sagatavošana un ievietošana digitālajā platformā garamantas.lv, atspoguļojot ieraksta galvenās tēmas un aplūkotos notikumus;
3) metadatu precizēšana NMV digitālajā platformā garamantas.lv.

Anotācijas sagatavotas vairāk kā 250 intervijām no dažādām krājuma kolekcijām, tai skaitā, no «Latvieši Brazīlijā» (35 intervijas), «Ekspedīcija Dzīvesstāsts Latvijā – Ziemeļkurzeme: 2002» (51 intervijas), «Ekspedīcija “Dzīvesstāsts Latvijā – Lejaskurzeme: 2001» (24 intervijas), Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Sēlija: 2000» (39 intervijas)” u.c., tādējādi tās aptver visdažādāko Latvijas reģionu un arī ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo pieredzi. Šī pieredze aptver gan Latvijas pirmās brīvvalsts periodu, gan Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto, pēckara un padomju laika pieredzi un iesniedzas arī mūsdienās.

Šajā video attēloti biežāk lietotie vārdi, kas sastopami interviju anotācijās:

Šajā video attēlotas apdzīvotās vietas, kas visbiežāk minētas anotācijās:

Otra uzdevuma izpildes rezultātā tika veikta NMV krājuma esošās digitālās versijas un krājuma kataloga precizēšana un papildināšana ar metadatiem un trūkstošo datu pārnešana vietnē garamantas.lv (vairāk kā 500 vienībām). Tā kā šajā periodā NMV krājumu papildinājušas 3 jaunas kolekcijas («Latvieši Argentīnā» – 32 ieraksti, 65 personas; «Dzīve pie jūras simtgadu griezumā» – 21 ieraksti, 40 personas; «Projekta “Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses Padomju Latvijā, 1954-1991” (LZP-2021/1-0167) kolekcija» – 33 ieraksti), būtiska uzdevuma daļa bija šīs informācijas un metadatu pārnešana platformā garamantas.lv.

Krājuma integrēšana LU LFMI digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina tā pieejamību interaktīvā formātā, ļaujot lietotājiem veikt meklēšanu pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem.

Detalizēts mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāstu un tā autoru (ievērojot GDPR prasības) sekmē krājuma izmantošanu gan pētnieciskiem, gan sabiedriskiem un personīgiem mērķiem, piemēram, dzimtas vēstures izzināšanai. Informācija pieejama saskaņā ar autoru noteiktajiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai atvieglotu piekļuvi dzīvesstāstiem, lietotājiem pieejama detalizēta pamācība:

Projektu īstenoja Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Īpašu pateicību izsakām Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu, kas nodrošināja būtisku krājuma saglabāšanas un pieejamības uzlabošanu.

Konferences sekcija «Globālais un lokālais: sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā». Biedrības Dzīvesstāsts sapulce

Mon, 10 Mar 2025 00:00:00 +0000

Sekcijā dažādu nozaru pētnieki prezentēs gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo pētījumu rezultātus, analizējot un diskutējot par šobrīd sabiedrībā notiekošo procesu dinamiku vietējā un globālā kontekstā. Kā ierasts, sekcijas darba ietvaros LU HZF FSI pētnieki iepazīstinās ar saviem jaunākajiem pētījumiem, kas vērsti uz migrācijas un remigrācijas procesu, vērtību, sociālās labklājības un sabiedrības noslāņošanās jautājumu analīzi, kā arī dzīvesstāstu, individuālās un kolektīvās atmiņas, paaudžu robežu un citu tēmu izpēti. Diskusijas aptvers aktuālos sociālos jautājumus, izceļot globālisma un lokālisma ietekmi uz indivīdu un kopienu dzīvi, iezīmējot to mijiedarbību un konfliktus mūsdienu sabiedrībā. Pēc sanāksmes, turpinot pieslēgšanoas ar to pašu zoom saiti, kā arī klātienē Kalpaka blv. 4, biedrības Dzīvesstāsts biedri un atbalstītāji tiek aicināti turpināt diskusiju par aktuālajiem pētījumiem, gan par biedrības turpmākajām aktivitātēm. Savukārt, Mare Heimrāte-Patačīni pastāstīs par 2024. gada nogalē notikušo ekspedīciju Argentīnā, kur tika dokumentētas liecības par šīs zemes latviešu diasporu - foto un dzīvesstāstu liecībās.

Programma

Norises vieta: Attālināti, Zoom platformā.
Norises laiks: 10.00-17.00

Sekcija tiek organizēta projekta: «Kultūras, identitātes, starpkultūru komunikācijas un cilvēksituācijas pētījumi humānisma vērtību, konfliktu un krīžu kontekstā» ietvaros.

Projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» iekšējie semināri

Thu, 27 Feb 2025 00:00:00 +0000

Projekta pirmajos mēnešos notikuši regulāri iekšējie semināri, kuros apspriesti projekta veiksmīgai norisei būtiski jautājumi: biogrāfiskā pieeja un tās lietojums trimdas un diasporas pētniecībā; Nacionālās mutvārdu vēstures krājuma saturs un pieejamība; biogrāfisko interviju vadlīnijas un praktiskā norise.

Savukārt 24. februārī LU HZF salīdiznām literatūrzinātnes doktorants Elvis Friks, kurš piedalās projekta īstenošanā, nolasīja metodoloģisko īssemināru – «Literatūras teorijas un metodes», pievēršoties postkoloniālās kritikas rašanās vēsturei, metodes izmantošanai saistībā ar posttrimdas tekstu interpretāciju un mutvārdu vēstures avotu izmantošanu.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. lzp-2024/1-0114.

Iznācis jauns rakstu krājums «Izaicinājumi Eiropas kultūrai vēsturē un mūsdienās»

Tue, 28 Jan 2025 00:00:00 +0000

Rakstu krājumā publicēti arī vairāki mutvārdu vēstures pētnieku grupas un biedrības «Dzīvesstāsts» zinātnieku raksti:

Kaspars Zellis - Skats uz Baltijas valstu pagātni caur Kremļa šaujamlūkas perspektīvu: ko Krievijas vēstures mācību grāmatas vēsta par Baltijas valstīm

Edmunds Šūpulis - Mutvārdu vēsture un neirotīkla tehnoloģijas: krustceļu sākumā

Ginta Elksne, Maruta Pranka, Maija Krūmiņa, Iliana Veinberga, Diāna Lauriņa - Biogrāfiskā pieeja industriālā mantojuma izpētē: pastaigas intervijas ar Rīgas porcelāna rūpnīcas bijušajiem darbiniekiem

Oksana Žabko, Zane Meļķe - Biogrāfiskās intervijas mobilitāšu pētniecībā: pētījumu tēmas un metodiskie risinājumi

Ilze Koroļeva - Jauniešu domāšanas stilu un interneta lietošanas paternu mijiedarbe

Vida Gudžinskienė, Salomėja Karasevičiūtė, Ilze Trapenciere - Empowering Social Risk Families. Insights from Social Workers’ Experiences

Raksti izstrādāti LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta bāzes finansējuma projektā «Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija» (LU reģistrācijas nr. ZD2015/AZ82). Viss rakstu krājums pilnā apjomā pieejams šeit https://zenodo.org/records/14730549

Dainas Grosas dalība radio radījumā par trimdas vēsturi

Sat, 25 Jan 2025 00:00:00 +0000

LU HZF/FSI pētniece Daina Grosa 20.01.2025 piedalījās Radio Marija raidījumā «Grēcīgais un dievišķais vēsturē» (vad. Inese Runce), kur tika pārrunāta trimdas iesaiste Latvijas atbalstīšanā kontekstā ar Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju. Daina Grosa stāstīja par tikko aizsākušos pētījumu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada», kur no dažādiem rakursiem tiks apskatīta trimda pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tāpat Daina dalījās pieredzē, pašai augot latviešu trimdas sabiedrībā Austrālijā, un par to, kā, mainoties paaudzēm, Latvijai atgūstot neatkarību un jaunās diasporas latviešiem pievienojoties kopienām, šī sabiedrība ir mainījusies. Vecās trimdas neatlaidība un misijas sajūta, uzturot latvietību svešumā ir vainagojies faktā, ka sabiedrība lielajos centros vēl ir aktīva un kopienās jau aug jau 4. un 5. paaudze.

Listen to Grēcīgais un dievišķais vēsturē | RML S10E05 | Inese Runce | 20.01.2025 byRadio Marija Latvija on hearthis.at

Noslēdzies projekta «Latvieši Argentīnā: kopienas vēstures, identitātes un dzīvesstāstu dokumentēšana» 1. posms

Tue, 21 Jan 2025 00:00:00 +0000

Projekta vispārējais mērķis bija apzināt, saglabāt un dokumentēt dzīvo mantojumu par latviešiem un to pēcnācējiem Argentīnā, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas migrācijas vēstures izpētē, kā arī sekmējot Argentīnā dzīvojošās latviešu kopienas uzturēšanu un saliedēšanu.

Argentīnas latviešu vidū ir vairākas paaudzes, tāpēc ar padziļināto interviju palīdzību tika apzināti dzimtu un personu dzīvesstāsti caur pagātnes, tagadnes un nākotnes jautājumu skatījumu. Tika skartas tādas tēmas kā ieceļošana Argentīnā, saiknes uzturēšana ar Latviju, Trešā Atmoda un Latvijas Neatkarības atjaunošana, tagadnes skats uz Latviju pastāvošā Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā kontekstā un nākotnes vīzija par sasaisti ar Latviju. Tomēr galvenā uzmanība tika pievērsta aktuālajām ikdienas dzīves praksēm, piederības izjūtas Latvijai apzināšanai, kā arī mantoto stāstu un tradīciju nodošanai nākamajām paaudzēm.

Projekta rezultātā intervēti un foto dokumentēti vairāk kā 70 cilvēki, kā arī izveidoti divi publiski pasākumi bijušajā latviešu draudzes namā Hurlinghemā, Buenosairesas provincē (tagad teātris «Brote») – viens par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas 106. gadadienai un otrs – ziemas saulgriežu tradīcijām.

Iegūtie materiāli (foto dokumentācijas un intervijas) tiek nodoti Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» krājumam, lai tie kalpotu kā unikāls informācijas kopums ārzemju latviešu vēstures izpētē. Kopumā projekta ietvaros tiek saglabāts latviešu Argentīnā nemateriālais kultūras mantojums, ierakstīta un dokumentēta šīs kopienas vēsture, pieredze un dzīvesstāsti, kā arī apkopoti ieteikumi, kuri veltīti remigrācijas, sociālās, politiskās un kulturālās dzīves uzturēšanai diasporā. Foto dokumentācija un intervijas ar latviešiem Argentīnā dos iespēju unikālo materiālu par latviešu izceļošanu un dzīvi Argentīnā saglabāt, pētīt un aktualizēt.

Līdz šim projekts ir pierādījis to, ka abpusēja interese – gan no Latvijas, gan no Argentīnas – ir nozīmīgs sākuma punkts kopīgai sadarbībai un kopienas saliedēšanai. Svarīgākais projekta panākums ir saziņas kanālu aktualizēšana un kopības sajūtas veicināšana. Tāpat tas ir veicinājis interesi par pilsonības dokumentu kārtošanu, radījis interesi par Latviju, tās kultūru, politiku, tās produktiem, kā arī palīdzējis izveidot komunikācijas kanālus, radot nelielas kopienas atsevišķos Argentīnas reģionos.

Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.

Dokumentācijas projektu Argentīnā turpinās Astrīda Strelčūns, dodoties pie latviešiem un to pēcnācējiem arī citās Argentīnas pilsētās.

Ciemos pie Silinu ģimenes Sanmigelā, Latvijas ielā, kur fonā redzams Birutas (attēlā) stādītais ozols

Saulgriežiem veltītā pasākuma dalībnieku kopbilde bijušā latviešu draudzes nama pagalmā

Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienas svinību viesi bijušajā latviešu draudzes namā (tagad teātris «Brote»)

Ciemos pie Daces Amolas un Gabriel Gimenez

Saruna ar Picelis ģimeni

Pie Rosas Berzins

Viesojoties pie Dangavu ģimenes

Bruziku ģimenes mājā, kopīgi pētot Morales Bite vecāsmātes fotogrāfiju albumu

Uzklausot Pavulans dzimtas stāstus

Berzins Pellegrini ģimenes īpašums

No Zvirgzdinu ģimenes arhīva. Pirms došanās uz Argentīnu

Laimas Rastbergs tēva mantojums

Foto: Astrīda Strelčūns un Mare Heimrāte-Patačīni

Noslēguma pasākumā paziņoti konkursa «Mani pirmie Atmodas soļi» laureāti

Wed, 08 Jan 2025 00:00:00 +0000

Š.g. 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, turpinot Muzeja ieviesto tradīciju atzīmēt Zvaigznes dienu ar gaismas tālāk nodošanu sabiedrībā, norisinājās stāstu konkursa «Mani pirmie Atmodas soļi» noslēguma pasākums. Pasākumu vadīja vēsturnieks Uldis Neiburgs un tajā tika paziņoti konkursa uzvarētāji un godināti visi dalībnieki. Stāstu konkursu organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtu (LU HZF FSI) un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību Valsts pētījumu programmas projekta «Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā» (projekta nr. VPPLETONIKA2021/2-0003) ietvaros. Konkursa mērķis bija aicināt Latvijas iedzīvotājus atcerēties un aprakstīt brīžus, kad viņi pirmo reizi iesaistījās Atmodas procesos, sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā iesaistījās pretpadomju aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Konkursā kopumā tika iesūtīti 29 atmiņu stāsti, vairākos gadījumos papildināti arī ar foto materiāliem. Ar savām atmiņām dalījās visdažādāko profesiju pārstāvji no dažādiem Latvijas novadiem, arī tā laika bērni un jaunieši, katrs atklājot savdabīgas Atmodas laika notikumu šķautnes. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties konkrētā cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais. Kā norādīja žūrijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, šie stāsti vēsta par Latvijas tautai kopīgiem notikumiem, taču no dažādu cilvēku pieredzes skatupunkta, kas tiem piedod īpašu vērtību. Katra cilvēka stāsts veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme.

Darbus vērtēja žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns (žūrijas priekšsēdētājs), Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF FSI vadošie pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Maija Krūmiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanita Reinsone un Ieva Garda-Rozenberga un biedrības «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne.

Ņemot vērā, ka netika saņemts neviens stāsts audio formātā, žūrija vērtēja un piešķīra nominācijas tikai rakstīto stāstu kategorijā. Pirmo vietu ieguva Lauma Puriņa no Svētes pagasta par stāstu «Trīs gerberas». Otrā vietas ieguvēja ir Dzintra Blūma no Virgas pagasta ar atmiņu stāstu «Airēšanas slaloma mazie brīvības un neatkarības stāstiņi». Savukārt trešā vieta tika piešķirta Rutai Amoliņai no Raiskuma pagasta par stāstu «Mani pirmie Atmodas soļi». Žūrija nolēma piešķirt arī piecas veicināšanas balvas, ko saņēma: Baiba Bicēna («Nams starp Zundu un Daugavu»), Anita Krūmiņa-Štikāne («Lai runātu patiesību»), Jānis Rožkalns («Pirmā masu sapulce LPSR laikā – sākums Atmodai»), Marika Čerņavska («Mani trīspadsmit jeb stāsts par brīvību») un Andris Rūtiņš («Manas atmiņas no Trešās Atmodas pirmajiem gadiem»).

Jāatzīmē arī pārējie konkursa dalībnieki, kuri atsaucās aicinājumam un dalījās savās atmiņās un kuru iesniegtie stāsti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kultūras un vēstures mantojumam: Sofija Andriksone, Vilma Auziņa, Kitija Bakanauska, Aivars Bite, Terēze Dzērve, Aleksa Ērgle, Agris Gaujenietis, Ivars Jacis, Ilze Liepiņa, Ieva Pleša, Gunta Inese Plūksne, Antra Putniņa, Bruno Rancis, Ilga Rudoviča, Diāna Spertāle, Roberts Sudmalis, Klāvs Knuts Sukurs, Sandra Štekele, Inta Švaža, Ināra Vimba, Agris Žilde.

Visi konkursa ietvaros iesniegtie stāsti tiks glabāti īpaši izveidotā Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva Autobiogrāfiju krājuma kolekcijā «Atmodas stāsti». Kolekcija ir atvērta papildinājumiem, un ikviens Atmodas laiku notikumu liecinieks tiek aicināts to papildināt ar savām atmiņām, redzējumu un pārdomām.

Izsakām pateicību par atbalstu konkursa norisē un tā noslēguma pasākuma organizēšanā Latvijas Okupācijas muzejam un LR Kultūras ministrijai. Īpašs paldies dziedātājai Ievai Akuraterei, kuras izpildītās dziesmas jau kļuvušas par Atmodas laiku simboliem. To melodijas pasākuma dalībniekiem ļāva domās atgriezties 30 gadus tālajā pagātnē, kad izšķīrās Latvijas liktenis, un kopīgi vēlreiz pārdzīvot to dienu notikumus un emocijas.

Asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes locekles G. Elksne un M. Krūmiņa

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LTF pirmais priekšsēdētājs)

Konkursa pirmās vietas ieguvēja Lauma Puriņa

Konkursa dalībnieki, rīkotāji un žūrijas komisija

Pasākuma vadītājs Dr. hist. Uldis Neiburgs

Dziedātājas Ievas Akureteres priekšnesums

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs

Uzsākts jauns pētniecības projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada»

Wed, 08 Jan 2025 00:00:00 +0000

Pēctrimdas jēdziens iemieso divējādu nozīmi: tas apzīmē gan trimdas pieredzes noslēgumu, gan potenciālo atgriešanos dzimtenē. Tomēr tas arī norāda, ka trimdas pieredze saglabājas, liekot domāt, ka trimdas beigas nekad nav skaidri definējamas. Šādu novērojumu var attiecināt arī uz Latvijas trimdiniekiem, kas pēc Otrā pasaules kara laika nonāca Rietumos: pēc neatkarības atgūšanas tikai neliela daļa no viņiem atgriezās Latvijā, bet pārējie kļuva par daļu no plašākas diasporas, kur ieplūda arī «jaunie emigranti». Neraugoties uz būtiskajām atšķirībām starp abām grupām, Latvijas politikas veidotāji un pētnieki ir pieņēmuši terminu «diaspora», lai apzīmētu visus ārpus Latvijas dzīvojošos valstspiederīgos, turklāt līdzšinējie diasporas pētījumi pārsvarā ir koncentrējušies tieši uz jaunās emigrācijas pieredzēm.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, kā arī atzīstot, ka pat šobrīd, vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, diasporā ir identificējamas atšķirīgas latviešu kopienas atkarībā no ierašanās laika, projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» kā savu galveno mērķi ir izvirzījis Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, pēctrimdas perioda izpēti, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lai to izdarītu, projekta ietvaros tiks pētīta trimdas kopienas un indivīdu identitātes transformācija un saikne ar dzimteni, remigrantu pieredze, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamika.

Papildus tradicionālo vēstures avotu izpētei, projekts balstīsies uz projekta zinātniskās grupas plašo pieredzi biogrāfiskās pieejas un mutvārdu vēstures metodoloģijas izmantošanā. Šāda pieeja palīdzēs izpētīt indivīdu piederības sajūtu un identitāti laikā, ko raksturo ievērojama iedzīvotāju mobilitāte gan Latvijā, gan globālā mērogā. Turklāt, pastiprinot trimdā dzīvojošo latviešu un viņu pēcteču balsis, projekts var palīdzēt mazināt iespējamu spriedzi starp trimdas latviešiem un vietējiem iedzīvotājiem, veicinot empātiju, izpratni un saliedētību, kā arī laužot stereotipus, kas radušies vēstures un pieredžu atšķirību dēļ.

Projekta grupas sastāvs: vēstures doktores Maija Krūmiņa (projekta vadītāja) un Kristīne Beķere, socioloģijas doktore Maruta Pranka, migrācijas studiju doktore Daina Grosa, kā arī zinātniskā grāda socioloģijā pretendente Ginta Elksne un doktorantūras students literatūrzinātnē Elvis Friks.

No kreisās: G. Elksne, D. Grosa, K. Beķere, E. Friks, M. Pranka, M. Krūmiņa

Projekta rezultāti ietvers zinātniskas publikācijas, starptautiskas konferences organizēšanu, konferenču ziņojumus, kā arī dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus. Projekta jaunumiem iespējams sekot līdzi projekta tīmekļa vietnē un Facebook kontā.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome (Nr. lzp-2024/1-0114), un tas tiks īstenots trīs gadus (2025-2027).

Atskats uz stāstu konkursu «Mani pirmie Atmodas soļi»

Thu, 12 Dec 2024 00:00:00 +0000

Laika periodā no 23. augusta līdz 30. novembrim esam saņēmuši 29 stāstus – iesūtītus gan datorrakstā, gan rokrakstā, garākus un īsākus, bet katru – unikālu un personisku vēstījumu par to, kā dažāda vecuma cilvēki dažādos laika periodos sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā vairāk vai mazāk aktīvi iesaistījās dažādās pretpadomiskās aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Ar savām atmiņām dalījušies žurnālisti, zinātnē strādājošie, sportisti un citi, katrs atklājot kādu īpatnu, specifisku Atmodas laiku notikumu šķautni. Stāsti pavēsta daudziem pazīstamo un piedzīvoto transformāciju, kad vienā dienā esi oktobrēns un pionieris, par neatkarīgu Latviju dzirdējis pusslepenos vecāku un vecvecāku stāstos, taču, pienākot pārmaiņu laikam, nešaubīgi tiek izdarīta izvēle – kopā ar savu valsti un tautu.

Daži no stāstiem iesniedzas pat daudz tālākā pagātnē, atskatoties uz savas ģimenes vai pašu piedzīvoto agrīnajos padomju okupācijas gados:

Savu pirmo “politisko” uzstāšanos atceros no 1963./64. mācību gada. Mans tētis palūdza 4. klasei domāto mācību grāmatu “Dzimtenes stāsti”. – Gribu palasīt, ko jums tur vēsturē māca. – Zini, meit, Komsomoļska pie Amūras nav nekāda komjauniešu triecienceltne. To cēla cietumnieki, arī es tur biju. Milzīgi daudz cietumnieku aiz dzeloņdrāšu žogiem cēla mājas. Skaties to bildīti grāmatā! Māja jau uzcelta, žogs nojaukts. Varbūt atnāca jaunieši kādu koku iestādīt un nofotografēties priekš avīzes. Šo ziņu kā jaunatklājumu ar lielu degsmi pavēstīju kārtējā vēstures stāstu stundā. – Kas tev to stāstīja? – vaicāja klases audzinātāja. – Tētis. Viņš pats tur bija un visu redzēja. Manam nabaga tētukam vajadzēja doties uz skolu pie direktora. Mājās valdošo satraukumu tikai nojautu: “Ja nu tēvu apcietina vēlreiz!” Sīļu 8-gadīgās skolas direktors Roberts Vorņeckis tiešām bija lāga cilvēks, nevēlējās nepatikšanas. – Kas bijis, bijis. Nevajag bērniem to stāstīt! Nestāstīja ar. Tikai pionieros nevēlēja stāties ne tēvs, ne mamma: “Trijnieks uz liecības! Kas tur par pionieri?” Bet es iestājos bez atļaujas. Vēlējos būt līdzdalīja visos kultūras pasākumos – dejot, spēlēt teātri. Bet arī ar kaklautu manas klusās, dedzīgās vēlmes nepiepildījās. Tādu biklu, sīku, kurai 5 kilometri garš mājupceļš, mani nekur neaicināja. Es vīlusies sadedzināju kaklautu. Rūgtas asaras rijot, kamēr mamma pa kūti, noņēmu plīts riņķus un metu sarkano audekla gabalu uz zvīļojošām oglēm. Turpmāk izlikos, ka nekas nav noticis. Patieso iemeslu nespēju atzīt. Cik ilgi? Pēc kārtējās prašņāšanas spēru vaļā: “Kaklautu sadedzināju. Sadedzināju tāpēc, ka vēstures grāmatās nav taisnība. Komjaunieši necēla Komsomoļsku.” Par politisko izrunāšanos saņēmu publisku nosodījumu skolas Pionieru vienības sanāksmes priekšā. No sunīšanas atceros tikai dusmās pietvīkušo pionieru vadītājas seju un rudos matus, kuros caur logu iekritis aprīļa saules staru kūlis ugunīgi zvēroja. (Anita Krūmiņa-Štikāne)

Citi stāsti koncentrējas uz Atmodas kulminācijas mirkļiem – 1988. gada 11. novembra Tautas manifestāciju Daugavmalā, 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome ar 138 balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī 1991. gada janvāra Barikāžu laiku:

Ar jauniešiem dodamies uz Rīgu. Uz bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”. Mēs jau tur kā savējie. Tā vienkārši padziedāt dodamies. Par garo pupu. Visi jau no paša rīta klausās radio. Rīgā Augstākās padomes sēde. Līgatnieši dod mums līdzi puķes. Dzeltenās narcises, kā jau Līgatnē pieklājas. “Nolieciet pie Brīvības pieminekļa,” viņi saka. Visi kaut ko gaida. Ir neziņa, dīvains satraukums. Universitātes aulā sākas festivāla atklāšana. Viss ir kā parasti – kopdziesmas, novadi. Tad koncerts tiek pārtraukts. Zālē ienāk studenti. Viņiem kas svarīgs sakāms. Jēkaba ielā ap Augstākās padomes namu omonieši veido ķēdi. Bet tur iekšā notiek karstas cīņas par neatkarības balsojumu. Studenti dodas veidot savu ķēdi. Vai ir kāds, kas var pievienoties? Pirmajā mirklī tas šķiet absurdi – šeit taču bērnu pasākums. Jautājums atskan vēlreiz – vai ir kādi, kas var pievienoties? Pieceļas vidusskolas vecuma puiši un nostāja blakus studentiem. Arī manējie. Juris, Kārlis, Pēteris, Irvīns… (Te jāpiebilst, ka toreiz būt folkloras grupā bija stilīgi visu vecumu jauniešiem). Jāiet un ejam. Jautājumus neviens neuzdod. Koncerts turpinās. Kad viss paredzētais nodziedāts, visi kopīgi dodamies pie Brīvības pieminekļa. Tur arī noliekam līgatniešu līdzi dotos ziedus. Tālāk uz Vecrīgu. Pie Jēkaba ielas kaut kur tiešām ir omonieši. Mēs- liels pulks mazu, baltu dziedošu bērnu. Tik vienkārši. Baltais un melnais. Tā tāda izrāde? Dzīves un vēstures teātris. (Ināra Vimba)

Andris Rūtiņš manifestācijā pret metro būvi Rīgā Arkādijas parka estrādē 1988.g. 27. aprīlīs

Iesūtītie stāsti no pirmo personu puses vēsta arī par 1987. gada 14. jūnija akcijas – ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa deportāciju piemiņai, turklāt gan no akcijas organizētāju (Jānis Rožkalns), gan atbalstītāju un vienkāršo garāmgājēju puses.

Jāņa Rožkalna dzīvoklī, izstrādājo plānu, kā 1987. gada 14.jūnijā organizēt demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa

Tāpat vairāki no iesūtītajiem stāstiem atklāj to, ka Atmoda un šī laika atmosfēra atstāja iespaidu ne tikai uz pieaugušajiem, bet arī bērniem un pusaudžiem:

Arī manās mājās līdz 1985.gadam bija melnbaltais televizors un par politiku nerunāja. Vecāki bija skolotāji, tētis pat kādu laiku – skolas direktors. Padomju laikos nebija prātīgi mājās slidenas tēmas dziļi apspriest, ja esi atbildīgā amatā. Taču draudzenei Dzirkstītei tētis bija traktorists un varēja runāt… Precīzāk – viņš bija ļoti runīgs pēc dabas un tobrīd mums veltīja apbrīnojami daudz laika – politiskās informācijas vakariem ar kakao. Kakao man ļoti garšo un mājās to varēju dabūt tikai tad, kad biju slima. Bet te – tāpat vien. Strēbu un klausījos. Latvija agrāk bija neatkarīga valsts! Ko? Man kumoss gandrīz iesprūda rīklē. Un mājupceļā – tās bija desmit minūtes cauri ciema centram, taču mums bija paradums vienai otru bezgalīgi pavadīt, divas no mums dzīvoja privātmāju galā, bet mēs ar māsu daudzdzīvokļu kvartālā - mājupceļā mēs dziedājām dziesmas, kas šķita tik jaunas un svaigas, lai gan taču bija pagalam vecas.
Daugav`s abas malas
Mūžam nesadalās:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
Ai-rai, ai rai-di-ra!
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
(Marika Čerņavska)

Konkursam tika iesūtīts arī skolēnu Zinātniski pētnieciskais darbs, kura autore, Jelgavas 4. vidusskolas skolniece Aleksa Ērgle, bija uzklausījusi sešu cilvēku atmiņas par barikāžu laiku, par Latvijas Televīzijas torņa sargāšanu un tur pieredzēto. Jānorāda, ka arī daļa no citiem darbu autoriem iesūtījuši atmiņas ne par sevis, bet tuvu radinieku piedzīvoto un sajusto Atmodas laikā; turklāt daļa no tiem atspoguļo arī citu Atmodas laika pieredzi, kas arī iekļaujas kopējā Latvijas vēstures stāstā:

Turpat, Kurzemes dienvidos, dzīvoja Silva. Izstāšanās no Padomju savienības viņu neapmierināja. Tolaik viņa neredzēja iemeslu neatkarības atjaunošanai, jo ar Latvijas valsts statusa atgūšanu, tika satricināta viņas ierastā dzīves kārtība. Silva pārvācās no dzīves Bernātos uz lauku mājām “Druvas”, kur strādāja uz lauka. Izstāšanās no Padomju Savienības nesa daudz pārmaiņu – kolhozi likvidējās, lopus aizveda prom uz nokaušanu, likvidēja kombinātus. Tas nozīmēja darba zaudēšanu daudziem laukstrādniekiem, tostarp Silvai. Viņas mammai šīs pārmaiņas radīja garīgu sabrukumu. (Kitija Bakanauska)

Stāstu dažādību atklāj arī tas, ka to varoņi ir ne tikai dažādu vecumu, bet arī profesiju pārstāvji – skolotāji, profesionāli sportisti, tipogrāfijas darbinieki, laukstrādnieki u.c., kas dzīvojuši dažādās Latvijas malās.

Ļoti vēlējos būt klātesoša šajā vēsturiski nozīmīgajā pasākumā, bet skolas durvis bija aizslēgtas. Es iegāju pirmā stāva tualetē, atvēru logu un izlēcu, lai aizskrietu uz karoga pacelšanu… Kad karogs bija mastā, pasākuma dalībnieki izklīduši, es lēnām gāju atpakaļ uz skolu… Domās biju uzrakstījusi daudz scenārijus, ja direktors mani “strostēs” par piedalīšanos mītiņā… Sapratu, ka varu zaudēt pedagoga darbu….Ar lepnumu sevi mierināju, ja mani no skolas “izmetīs”, tad meklēšu sētnieces darbu… Viss beidzās laimīgi, jo Latvija ir brīva un es skolā jau strādāju 50 gadus. (Sofija Andriksone, skolotāja)

Konstantīns Pupurs (1964-2017) pie Brīvības pieminekļa 14.06.1988. Andra Rūtiņa fotoarhīvs.

Vēsture atkārtojas. Tā pat kā pirms 1972. gada, tā arī tagad, pēc 20 gadu pārtraukuma, kad atkal airēšanas slaloms ir Olimpisko spēļu programmā, krievi ir pamodušies un atkal vajag izlasi. Un kāda likteņa ironija, joprojām latvieši ir labākie. Tiekam uzaicināti uz Maskavu uz veselības pārbaudēm un pirmajiem koptreniņiem. Man savs lēmums jau bija skaidrs, bet gribējās, lai audzēkņi savām acīm redz, kā tās lietas notiek, tādēļ arī aizbraucām. Nu jā, mūsējiem protams atrod visādas kaites, gan veselības, gan citas. Kurš par jaunu, kurš par vecu, bet es toreiz biju ļoti lepna par saviem audzēkņiem kuri visi, kā viens, ilgi nešauboties atteicās no dalības PSRS izlasē.1988. gads! Par mums aiz muguras smējās, un priecājās vienlaicīgi, jo atkal palika taču vairāk vietas pašiem. (Dzintra Blūma, daudzkārtēja Latvijas čempione airēšanas slalomā)

Vairāki stāsti arī reflektē par toreiz izdarītās izvēles sekām mūsdienās, jautājot – vai, ja vajadzētu, vēlreiz stāvētu barikādēs? Atbilde ir – jā, lai gan daudzi autori pārdomā, vai šodienas Latviju mēs tomēr nevarētu veidot labāku, godīgāku, taisnīgāku?

Atmodas laika notikumi šķiet ļoti tuvi, pat ikdienišķi, un reizēm liekas – kā par tiem runāt? Varbūt reizēm baidāmies līdz galam noticēt, ka piedalījāmies notikumos, kas lielā mērā mainīja to, kā darbojas pasaule, kādas ir mūsu vērtības un izpratne par sevi un savu tautu. Kā raksta Klāvs Knuts Sukurs:

Kad mans paša dēls mazliet nevērīgi savu milzīgo, pēc hiphopa modes darināto bikšu kabatā ieliek mana tēva barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, lai skolā to rādītu stundā, kurā runās par barikāžu laiku, pirmais impulss ir norāt, ka pret karmīnsarkano kārbiņu un tās saturu jāizturas saudzīgāk. Bet vārdus apklusina prieks, ka šis pusaudzis var staigāt tajās maisu biksēs ar matiem līdz pleciem un viņu neviens par to nemet bobikā, neved uz atskurbtuvi, lai nodzītu matus un citādi pazemotu. Skaidrs, ka ne mati, ne bikses nav dzīvē galvenais, bet izvēles brīvība gan. Tā sākas un nostiprinās tādās gluži parastās lietās, tādās kā matu garums vai bikšu platums.

Ivars Jacis ar ģimeni, piedaloties akcijā «Baltijas ceļš»

Kopumā iesūtītie stāsti veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme. Katrs vēstījums piedāvā unikālu skatījumu uz vēstures notikumiem, atklājot, kā cilvēku sajūtas, vērtības un rīcība dažādos apstākļos ir ietekmējušas viņu piedalīšanos Atmodas procesos. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais.

Darbu izvērtēšanu veic konkursa žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF/FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, LU HZF/FSI vadošā pētniece Maija Krūmiņa.

Konkursa uzvarētāji tiks izziņoti un apbalvoti noslēguma pasākumā 2025. gada 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgā. Sīkāka informācija par pasākumu drīzumā sekos.

PALDIES VISIEM, KURI ATRADA LAIKU UN DROSMI DALĪTIES GAN AR INFORMATĪVI BAGĀTIEM, GAN TĒLAINIEM, GAN ĻOTI PERSONISKIEM STĀSTIEM PAR MŪSU VALSTIJ NOZĪMĪGU LAIKU, KAS PAMAZĀM KĻŪST PAR VĒSTURI – VISIEM KOPĪGU UN KATRAM ARĪ ATŠĶIRĪGU!

Vaidavas iedzīvotāji barikādēs. No kreisās: Jānis Amoliņš, Arvīds Rumbiņš, Andrejs Pevko, Normunds Balodis. Rutas Amoliņas ģimenes arhīvs.

Ar Valsts pētījumu programmas projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” (VPP-LETONIKA-2021/2-0003) un Kultūras ministrijas atbalstu.

Noslēdzies projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kārtējais posms

Sun, 01 Dec 2024 00:00:00 +0000

Projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kopīgais mērķis ir tradicionālā kultūrvēsturiskā un kulinārā mantojuma izzināšana Kurzemes Baltijas jūras piekrastē, kā arī piekrastes iedzīvotāju dzīvesziņas un zināšanu popularizēšana plašākā sabiedrībā. Projekts integrē tradicionālās kultūras novadpētniecību ar vides un sociālo antropoloģiju izmantojot līdzdalīgas pētniecības metodes.

Kā norādījusi projekta vadītāja, Centrāleiropas universitātes asociētā profesore Guntra Aistara, viņa iedvesmojusies no Viļa Veldres grāmatas «Dzīve pie jūras» (1938), kurš aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu 1930.-ajos gados. Mūsdienu projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» pēta, kā šī dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā mēs varam saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo un mainīgo jūru. Projektā ietilpst dzīvesstāstu interviju un foto materiāla vākšana interaktīvās etnogrāfiskās ekspedīcijās, kur tiek aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji, skolnieki, studenti, un kultūras darbinieki. Projekta kopējais mērķis ir pēc iespējas vairāk izzināt Latvijas piekrastes ciemus, kas aprakstīti arī Viļa Veldres grāmatā. Savukārt, konkrētā, šīs vasaras projekta izpēte bija vērsta uz Kolkas un lībiešu ciemu un Engures apkaimes ciemu apzināšanu un etnogrāfisko datu vākšanu.

Ekspedīciju papildināja un plašāku ieskatu deva lekcijas un meistarklases saistībā novadpētniecību, vietējām praksēm, vēsturi un jau savāktajiem dzīvesstāstiem, kā arī par Baltijas jūras un piekrastes vidi un ekoloģiju. Tas ekspedīcijas dalībniekiem palīdzēja veikt intervijas, dzīvesstāstus, etnogrāfiskus novērojumus un fotodokumentāciju no piekrastes iedzīvotāju un apmeklētāju nodarbībām.

Tā, Jūrkalnes muzeju nakts pasākumu ietvaros 18.05.2024. Ilga Pavāre un Alšvangas spēlmaņi sniedza meistarklasi «Jūras dziesmas un rotaļas», savukārt Marita Jēkabsone un Taiga Reķe savās meistarklasēs pastāstīja par tradicionālajām zivju kūpināšanas tradīcijām un «Reņģēdāju tautas» kulināro mantojumu. Bet Dzintars Zamarītis Alsungas Suitu Amatu dienās 18.08.2024. sniedza meistarklasi bušu kūpināšanā, parādot zvejnieku ciemu iedzīvotāju tradicionālās prasmes mūsdienās.

Kolkas un lībiešu ciemu ekspedīcijas ietvaros (26.-29.jūnijs) ekspedīcijas dalībniekiem Gunta Abaja sniedza ievadlekciju «Piekrastas zvejniecība mūsdienās: perspektīva un izaicinājums», Jānis Šabanovs stāstīja par «Metodoloģiskajiem principiem etnogrāfiskajā izpētē”, Ieva Vītola dalījās pieredzē par «Dzīvā mantojuma dokumentēšanu un liecībām Lībiešu krastā», Sanita Zvidra no Latvijas Nacionālās vēstures muzeja referēja par «Etnogrāfiskiem un antropoloģiskiem pētījumiem Latvijā 19. g.s. beigās un 20 g.s. pirmajā pusē un to turpinājumu mūsdienās digitālajā vidē», savukārt Baiba Šuvcāne stāstīja par «Lībiešu kultūras mantojumu lībiešu krastā».

Etnogrāfiskās ekspedīcijas Engurē un Kurzemes līča ciemos (28. – 31. augusts) ietvaros Dace Ziemele sniedza ievadlekciju «Par pieteikuma «Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča piekrastes rietumu daļā» sagatavošanas procesu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un tā nozīme vietējai kopienai». Jolanta Kraukle no Engures Saieta nama sniedza ieskatu «Engures zvejniecības vēsturē», bet Astra Spalvēna stāstīja par «Kulinārā mantojuma pētīšanas metodēm un piemēriem».

Projekta ietvaros tika savākti 62 dzīvesstāsti, kas tiks izmantoti par pamatu grāmatai «Dzīve pie jūras simtgades griezumā”, ko plānots sagatavot līdz 2026. gadam. Daļa interviju materiāla transkribēta, literāri apstrādāta, tematiski kodēta, un izmantojama tālākos pētījumos un publikācijās. Tiek gatavotas publikācijas, atklājot Latvijas zvejnieku ciemu īpašo dzīvesveidu un pieredzi, tā, G. Aistara jau publicējusi rakstu 2024. gada Zivsaimniecības gadagrāmatā «Dzīve pie jūras simtgades griezumā: jūras un sauszemes mijiedarbība piejūras dzīvē».

Lai nodrošinātu savāktā ekspedīciju materiāla plašāku pieejamību, daļa dzīvesstāstu (vienojoties ar autoriem par to izmantošanu un ievērojot nosacījumus par materiālu izmantošanu) tiks uzglabāti Latvijas nacionālās mutvārdu vēstures krājumā; daļa – pievienoti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Gadsimtu stāstu kolekcijai. Tur tie pieejami zinātniekiem un plašākam interesentu lokam.

Pētījuma dalībnieki saka paldies visiem tiem iedzīvotājiem, kas dalījās savos stāstos, pieredzē un idejās par dzīvi pie jūras, kāda tā ir mūsdienās, 21.gadsimtā. Liels paldies Kurzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam, kā arī Latviešu fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju šīm ekspedīcijām notikt.

Par projektu «Latvieši Argentīnā: kopienas vēstures, identitātes un dzīvesstāstu dokumentēšana»

Fri, 29 Nov 2024 00:00:00 +0000

Š. g. 23. novembrī notika Latvijas neatkarības proklamēšanas 106. gadadienas pasākums bijušajā latviešu draudzes namā Hurlinghemā, Buenosairesas provincē, Argentīnā, kura laikā oficiāli tika aizsākts fotodokumentācijas un dzīvesstāstu projekts par latviešu un to pēcnācēju likteņiem Argentīnā.

Argentīnā savulaik bija viena no lielākajām un aktīvākajām latviešu kopienām Dienvidamerikā. Tomēr liecību saglabāšana šajā valstī kļūst arvien apdraudētāka, jo latviešu skaits tur krasi samazinās. Projekts paredz vākt un apkopot materiālus par latviešiem Argentīnā un radīt interesi par savu mantojumu.

Argentīnas latviešu vidū ir vairākas paaudzes, tāpēc ar padziļināto interviju palīdzību tiek apzināti dzimtu dzīvesstāsti caur pagātnes, tagadnes un nākotnes prizmām. Tiek skartas tādas tēmas kā, ieceļošana Argentīnā, saiknes uzturēšana ar Latviju, Latvijas Valsts neatkarības atjaunošana, tagadnes skats uz Latviju pastāvošā krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā kontekstā un nākotnes vīzija par sasaisti ar Latviju. Tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta ikdienas dzīves un tās stāstīšanas praksēm, piederības izjūtas Latvijai apzināšanai, kā arī mantoto stāstu un tradīciju nodošanai nākamajām paaudzēm. Savukārt fotodokumentācija ļauj šos stāstus iemūžināt digitālā un vizuālā formātā, kas tiks nodoti Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” glabāšanā.

Projekts iniciēts gan no Argentīnas, gan Latvijas puses un to realizē Astrīda Strelčūns no Argentīnas un Mare Heimrāte-Patačīni (Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» biedre).

Plašāk par pasākumu un projekta aizsākumu lasiet šeit.

Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.

Attēla paraksta teksts

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» aicina biedrus uz kopsapulci!

Mon, 14 Oct 2024 00:00:00 +0000

Piemiņas pasākums, atzīmējot 80 gadus, kopš Gotlandē piestāja latviešu bēgļu laivas

Wed, 02 Oct 2024 00:00:00 +0000

Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maruta Pranka laikā no 12. līdz 16. septembrim apmeklēja Gotlandi, lai piedalītos piemiņas pasākumā «Gotlande 80 gadi pirms, 80 gadi pēc», kura mērķis bija pieminēt tos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kurus okupācijas režīmi piespieda pamest dzimteni un laivās bēgt pāri jūrai, kā arī novērtēt Baltijas valstu un Zviedrijas ciešās saites šodien. Gotlandes apmeklējums ietvēra arī tikšanos ar Zviedrijā dzīvojošajiem latviešu trimdas pārstāvjiem un materiālu vākšanu un interviju organizēšanu turpmākam pētniecības procesam par kultūras identitātes un valodas pārmantošanu un saglabāšanu latviešu trimdas otrajā un trešajā paaudzē, kā arī par sadarbību starp trimdas un jaunās migrācijas kopienām. Bija iespēja arī noklausīties divus lieliskus koncertus Visbijā 13. un 14.septembrī, ko organizēja visu trīs Baltijas valstu vēstniecības un diaspora. Dalība pasākumā bija iespējama, pateicoties Lienes Neilandes Fonda (Stiftelsen till minne av Lena Neuland) finansiālam atbalstam.

Aicinājums piedalīties pieredzes stāstu konkursā «Mani pirmie Atmodas soļi»

Wed, 18 Sep 2024 00:00:00 +0000

Konkursa mērķis ir rosināt atcerēties brīžus, kad Jūs pirmo reizi iesaistījāties Atmodas procesos laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam. Tas bija notikumiem un pārmaiņām bagāts laiks, kuru ir pieredzējušas dažādas paaudzes. Katram laikabiedram ir savs unikālais stāsts, kā pārveidojās viņa apziņa un kā ar savu rīcību un līdzdalību tika sperts pirmais apzinātais solis Atmodas virzienā.

Atmoda notika visur – tautā, cilvēkā, ģimenē, tuvākajā apkaimē, interešu kopā, ārpus Latvijas, skolās, koros, sporta komandās un citviet. Šīs atmiņas ir pelnījušas būt sadzirdētas un tapt par daļu no tautas atmiņas. Tādēļ aicinām Jūs tajās dalīties. Tas var būt spilgts, bet laiktelpā ļoti koncentrēts pieredzes stāsts, bet tās var arī būt atmiņas par konkrētiem notikumiem, kas Jūs pamudināja atklāti nostāties pret padomju iekārtu.

Kā piedalīties konkursā? Ļoti vienkārši! Pierakstiet vai ierakstiet savu atmiņu stāstu un atsūtiet mums. Iesūtīšanas termiņš: 2024. gada 30. novembris. Visi iesūtītie stāsti tiks saglabāti Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā. Spilgtākie pieredzes stāsti tiks arī apbalvoti un publicēti.

Konkursa nolikums

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.1. Konkursa organizētāji: biedrība Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts (turpmāk – LU HZF/FSI) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību.

1.2. Konkursa mērķis: Saglabāt vēstures liecības par Atmodas laiku un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

1.3. Konkursa uzdevums: Iesūtīt atmiņu stāstu latviešu valodā par to, kā ar savu rīcību un līdzdalību tika sperts pirmais apzinātais solis Atmodas virzienā (turpmāk – Darbs).

1.4. Konkursa dalībnieki: Konkursā var piedalīties ikviena pilngadīga persona, kas iesniegs konkursa Darbu atbilstoši Nolikumā norādītajām prasībām.

1.5. Konkursa norises laiks: Darbus iespējams iesniegt no 2024. gada 23. augusta līdz 2024. gada 30. novembrim.

1.6. Konkursa Darbi, kas nav iesniegti noteiktajā kārtībā vai saņemti pēc Nolikumā norādītā termiņa, netiek izskatīti.

KONKURSA PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA UN NOFORMĒŠANA

2.1. Darbu iespējams iesniegt:

2.1.1. Tiešsaistē, aizpildot anketu un pievienojot atmiņu stāstu.

2.1.2. Personīgi nogādājot Darbu uz Kalpaka bulvāri 4 (ieeja no pagalma), Rīgā, iepriekš sazinoties pa tālruni 26364345;

2.1.3. Sūtot pa pastu uz adresi: LU HZF/FSI, Kalpaka bulvāris 4 – 325. kab., Rīga, LV-1050;

2.1.4. Sūtot uz e-pasta adresi: mutvarduvesture@gmail.com (ja nepieciešams, darbi var tikt augšupielādēti failu pārsūtīšanas sistēmā, piemēram, www.failiem.lv, vai citā, nosūtot lejupielādes saiti uz norādīto e-pastu).

2.2. Stāsti iesniedzami vienā no diviem formātiem:

2.2.1. rakstītā formātā (datorrakstā vai rokrakstā);

2.2.2. audio formātā (digitāli).

2.3. Iesniedzot Darbu saskaņā ar Nolikuma 2.1.2., 2.1.3. vai 2.1.4. kārtībā, tam jāpievieno Darba pieteikums (Pielikums Nr.1). Ja darbs tiek iesūtīts elektroniski, pieteikumu iespējams parakstīt un iesniegt gan fiziski, gan ar drošu elektronisko parakstu.

2.4. Iesniedzot darbu, konkursa dalībnieks apliecina, ka konkursā piedalās labprātīgi, kā arī norāda, vai neiebilst pret stāsta publiskošanu.

2.5. Stāsta prasības:

2.5.1. Stāstam jābūt par biogrāfiskiem, uz patiesiem faktiem balstītiem Atmodas notikumiem, kas pieredzēti laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam;

2.5.2. Stāsts var aptvert paša, ģimenes vai tuvu pazīstamu cilvēku pieredzi;

2.5.3. Darba iesniedzējs ir atbildīgs par to, ka iesniedz savu darbu, kas atbilst LR likumdošanas normām, autortiesību, morāles un ētikas normām;

2.5.4. Stāstam var pievienot vizuālus materiālus, fotogrāfijas, fotokopijas u.c.

2.6. Konkursa dalībniekam ir tiesības atsaukt savu dalību konkursā līdz 2024. gada 1. decembrim, attiecīgu iesniegumu vai nu iesniedzot personīgi Kalpaka bulvāri 4 (ieeja no pagalma), Rīgā, iepriekš sazinoties pa tālruni 26364345, vai sūtot pa pastu uz adresi: LU FSI, Kalpaka bulvāris 4 – 325. kab., Rīga, LV-1050 (pasta zīmogs ne vēlāk kā 2024. gada 1. decembrī) vai nosūtot elektroniski parakstītu iesniegumu uz e-pastu mutvarduvesture@gmail.com.

KONKURSA DARBU VĒRTĒŠANA

3.1. Laika posmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2024. gada 10. decembrim konkursam iesniegtos Darbus, kuri atbilst Nolikuma prasībām, izvērtēs konkursa žūrijas komisija (turpmāk – Žūrija):

3.1.1. Komisijas sastāvs: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF/FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, LU HZF/FSI vadošā pētniece Maija Krūmiņa.

3.1.2. Žūrija pirmajā tikšanās reizē ieceļ tās priekšsēdētāju.

3.2. Konkursa darbu vērtēšanas kritēriji: stāsta autentiskums, precizitāte un detalizācijas pakāpe, kompozīcija, saskaņotība un pašrefleksija.

3.3. Konkursa uzvarētāji tiek noteikti konkursa darbu izvērtēšanas sapulcē.

3.4. Stāsti tiek vērtēti divās kategorijās: 1) stāsti, kas iesniegti rakstiskā formātā; 2) stāsti, kas iesniegti audio formātā. Katrā kategorijā tiek noteikts 1., 2. un 3. vietas ieguvējs. Žūrijai ir arī tiesības galvenās balvas nepiešķirt.

APBALVOŠANA UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

4.1. Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti Konkursa noslēguma pasākumā.

4.2. Balvu fonds ir 1,400 EUR (viens tūkstotis četri simti euro, 00 centi).

4.2.1. Par pirmo vietu tiek piešķirti 400 EUR (četri simti euro, 00 centi) pēc nodokļu nomaksas.

4.2.2. Par otro vietu tiek piešķirti 200 EUR (divi simti euro, 00 centi) pēc nodokļu nomaksas.

4.2.3. Par trešo vietu tiek piešķirti 100 EUR (viens simts euro, 00 centi) pēc nodokļu nomaksas.

4.3. Izvērtējot Darbu kvalitāti, žūrijai ir tiesības nepiešķirt godalgas vai piešķirt vairākas godalgotās vietas, nepārsniedzot kopējo balvu fondu.

4.4. Pirms naudas balvu izmaksas, Konkursa rīkotāji nomaksā Latvijas Republikā paredzētos nodokļus.

4.5. Konkursa rīkotāji pēc konkursa darbus atpakaļ neizsniedz.

4.6. Visi Konkursa Darbi tiks pievienoti Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumam un var tikt izmantoti pētniecības un publicitātes nolūkiem, saskaņā ar vienošanos starp stāsta autoru un organizētājiem.

4.7. Konkursa dalībnieks, iesniedzot Darbu konkursam, apstiprina piekrišanu šī nolikuma noteikumiem.

Noslēguma informācija

5.1. Papildus informāciju par konkursu var saņemt, rakstot uz e-pasta adresi maija.krumina@lu.lv.

5.2. Konkursu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīgas 1.1. punktā minētās organizācijas.

Pieteikuma anketa

Konkurss tiek rīkots Valsts pētījumu programmas atbalstītā projekta «Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā» (projekta nr. VPPLETONIKA2021/2-0003) ietvaros.

Biešu vākšana Latvijas laukos, radio klausoties Latvijas Tautas frontes 2. kongresa tiešraidi (1989. gada 7.—8. oktobris)

Atskats uz simpoziju «Vai toreiz ir tagad? Pagātne, atmiņa un stāsti»

Tue, 03 Sep 2024 00:00:00 +0000

Simpozijs norisinājās 2024. gada 9. septembrī, to rīkoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas mutvārdu pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»

Latvijas Universitātes HZF/FSI direktores Maijas Kūles ievadvārdi

Sociālantropoloģe, LU asociētā profesore Aivita Putniņa dod vārdu Viedai Skultānei

Antropoloģes Viedas Skultānes ievadvārdi, simpoziju atklājot

Artūrs Pokšāns, PhD (LU) - Unsettling knowledge: telling stories of self in the academy

Dace Dzenovska, PhD (University of Oxford) - Impērija, migrācija un ģimene

Maija Kūle, Vieda Skultāne, Aivita Putniņa, Edmunds Šūpulis

Agita Lūse, PhD (RSU) - Etnogrāfiskais darbs un autora (pār)tapšana

Klāvs Sedlenieks, PhD (RSU) - Pagātnes rēgu loma ikdienas dzīvē

Edmunds Šūpulis, MA (LU) - Toreiz un tur Anglijā: atmiņa un trimdas izjūta latviešu dzīvesstāstos

Ieva Garda, PhD (LU) - Vai tur ir šeit? Latvijas romi emigrācijā

Jāņa Rozes apgāda apsveikums

Grāmatas autore ar ziediem

Socioloģe Baiba Bela (LU)

Vieda Skultāne un Maija Kūle

Foto: Kaspars Zellis

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» biedri, topošie biedri un atbalstītāji!

Mon, 19 Aug 2024 00:00:00 +0000

Mūs visus vieno doma, ka mutvārdu vēsture ir ne tikai metode, bet arī pārliecība un dzīvesveids. Lai dalītos idejās, atbalstītu viens otru, kā arī lai uzturētu juridisku platformu mūsu ideju realizēšanai un finansējuma piesaistīšanai, jau kopš 1997. gada darbojas mūsu biedrība – Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts».

Š.g. oktobra sākumā plānojam kopsapulci, kur runāsim par plāniem, iecerēm, par mūsu stāstu kolekciju. Vajadzēs arī noturēt Valdes vēlēšanas/ pārvēlēšanas, u.c. formālas, bet nepieciešamas lietas. Pārdomāsim arī, kā godināt «Dzīvesstāsta» iniciatores Māras Zirnītes piemiņu tādā veidā, kāds viņai būtu paticis vislabāk.

Lai biedrība un tās aktivitātes iegūtu drošu pamatojumu, š.g. 15. marta sapulcē tika nolemts, ka nepieciešams aktualizēt mūsu biedru sarakstu. Tādēļ lūgums visiem, kas ir / jūtas biedrības «Dzīvesstāsts» biedri vai vēlas par tādiem kļūt – apstiprināt savus datus (t.sk. norādot kontaktus), zemāk pievienotajā dokumentā, ko, pēc aizpildīšanas, jānosūta uz e-pastu mutvarduvesture@gmail.com. Dokumentā atzīmējiet arī, vai piekrītat, ka Jūsu vārds tiek iekļauts biedru sarakstā, kas tiks publicēts biedrības mājaslapā www.mutvarduvesture.lv.

Ļoti ceram uz atsaucību, lai jau rudenī varētu tikties mūsu kārtējā kopsapulcē un draudzīgi un konstruktīvi lemtu par mutvārdu vēstures kustībai Latvijā būtiskiem jautājumiem!

Biedru anketa

Noslēdzies VKKF finansētais projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē»

Wed, 31 Jul 2024 00:00:00 +0000

Projekta rezultātu prezentācija notika 2024. gada 18. jūnijā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā, kad notika simpozijs «Porcelāna pētniecības aktualitātes” un projekta «Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» dokumentālās filmas pirmizrāde. Pasākums tika straumēts tiešsaistē, muzeja sociālā portāla Facebook kontā. Pasākumu moderēja Iliana Veinberga, Rīgas Valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzeja direktore.

Pēc filmas notika diskusija ar projekta dalībniekiem un bijušajiem Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbiniekiem, par projekta norises gaitu, sasniegumiem un izaicinājumiem. Pasākuma video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=7ogUjz4_jg8&t=6680s

Lai gan Latvijas industriālā mantojuma vēsture ir bagātīga un apjomīga, tā izpēte un popularizēšana aktīvi uzsākta tikai pēdējā desmitgadē. Tādā veidā Latvija tuvinās tendencēm, kas Rietumvalstīs vērojamas jau kopš 20. gs. 60. gadiem, kad vispirms Lielbritānijā, bet pēc tam arī citur sākās straujš industriālā mantojuma izpētes uzplaukums. Papildus tam pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, uzplaucis industriālais tūrisms, kas ļauj interesentiem iepazīties ar industriālā mantojumu tā atrašanās vietās, tādējādi gūstot dzīvāku priekšstatu par šo vietu vēsturi. Tomēr šādas «pastaigas» iespējams izmantot ne tikai industriālā mantojuma popularizēšanas, bet arī izpētes mērķiem, proti, izmantojot pasaulē atzinību guvušo, bet Latvijā līdz šim reti lietoto walk-and-talk (pastaigas) metodi, kas koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka; interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Šīs pētījuma metodes priekšrocības ietver to, ka intervējamais sniedz pētniekam iespēju redzēt, kā viņš intervijas laikā mijiedarbojas ar citiem dalībniekiem; procesā iesaistītie intervētie var arī justies pārliecinātāki pazīstamā vidē. Pastaigas intervija sniedz pētniekam iespēju arī novērot, nevis tikai dzirdēt stāstījumu. Pastaiga līdzās dalībniekam tiek uzskatīta par iekļaujošu procesu, salīdzinot ar tradicionālo sēdinterviju, jo tā vairāk tiek uzskatīta par partnerību. Kā arī ļauj dalībniekiem justies ērtāk pētījumā, kas tiek veikts viņiem pazīstamā ģeogrāfiskā vietā.

Asociācija «Dzīvesstāsts» pastaigas metodi sekmīgi izmēģināja pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. Pilotprojekts apliecināja metodes noderīgumu, jo tika iegūts daudzveidīgs informatīvs materiāls par cilvēku attiecībām ar konkrēto vietu, politisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz šo vietu un attiecībām starp vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat pierādījās, ka šī metode gan stimulē atmiņu procesu, gan atļauj fiksēt vēl pastāvošas objekta detaļas.

Projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» turpināja iesākto walk-and-talk metodes aprobāciju Latvijā, apvienojot to ar aktuālo rūpnieciskā mantojuma izpēti un popularizēšanu, kā mērķi izvirzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušo darbinieku atmiņu uzklausīšanu, ierakstīšanu un apkopošanu video formātā.

Porcelāna ražošanai Latvijā ir senas un bagātas tradīcijas. Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīca izveidota 1963. gadā, apvienojot divas iepriekš atsevišķi strādājošas fabrikas. Pirmā – Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika (bijusī akciju sabiedrības «M. S. Kuzņecovs» porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika jeb Kuzņecova fabrika), kas kļuva par apvienotās rūpnīcas 1. iecirkni un vietu, kur atradās uzņēmuma administrācija. Otrā – Rīgas Porcelāna fabrika (bijusī Jakoba Karla Jesena porcelāna fabrika jeb Jesena fabrika), kas kļuva par apvienotās rūpnīcas 2. iecirkni. 1969. gadā rūpnīcā pārtrauca fajansa ražošanu un ražotne ieguva nosaukumu – Rīgas Porcelāna rūpnīca; no 1981. gada – Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotā Rīgas Porcelāna rūpnīca.

Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, vispārējās krīzes laikā, Rīgas Porcelāna rūpnīca nonāca ekonomiski smagā situācijā. Brīvā tirgus apstākļos uzņēmums nespēja pārorientēties un pielāgoties jaunajai ekonomiskajai realitātei. Izejvielu piegādes kanāli apsīka, ražošanas apjomi samazinājās, darbinieki pakāpeniski tika atlaisti, un 1996. gadā tika sākta bankrota procedūra. Tā noslēdzās ar rūpnīcas likvidāciju 1998. gadā. Pēc likvidēšanas Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirkņa ēkās Maskavas ielā līdz 2007. gadam vēl darbojās uzņēmums «Latelektrokeramika», kas plānoja atjaunot porcelāna ražošanu. Diemžēl neveiksmīgi. Arī 2. iecirkņa telpās Lēdurgas ielā dažādi uzņēmumi līdz 1990-to gadu beigām mēģināja turpināt ražot porcelānu, tomēr beigās telpas tika iznomātas privātiem uzņēmumiem, kuru darbība vairs nav saistīta ar keramiku.

Staigājot pa bijušās rūpnīcas 1. iecirkņa (tagad – iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole») un 2. iecirkņa (tagad – biroju ēkas) teritorijām, darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Savos iespaidos dalījās bijušie rūpnīcas darbinieki: Iveta Aigare, Jānis Birnis, Dace Blūma, Valija Dimante, Ilga Dreiblate, Zigurds Konstants, Ingrīda Sproģe, Vera Veisa, Olga Zdebska. Savukārt, atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses (kā studiju un prakses vietu) atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas un studentes, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu: Jevgēnija Loginova, Līga Skariņa, Ingūna Skuja un Inese Margēviča.

Video filmu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» iespējams noskatīties Rīgas Porcelāna muzeja un biedrības «Dzīvesstāsts» youtube kontos: https://www.youtube.com/watch?v=y_UYkw5ceX8&t=194s

Vēlme saglabāt rūpniecisko mantojumu izpaužas gan kā interese par seniem pagātnes laikmeta artefaktiem, gan vēlmē godināt to cilvēku piemiņu, kuri šo rūpniecisko pagātni ir radījuši, kuri ieguldījuši savu enerģiju, savu garīgo un fizisko darbu rūpnieciskajos procesos, kuros viņi piedalījās. Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēsture un tajā strādājošo cilvēku stāsti un likteņi ir mūsu kopīgās vēstures daļa. Caur porcelāna rūpnīcas darbinieku dzīves stāstiem un biogrāfijām tiek iegūta gan vēsturiska informācija, gan paplašināts skats uz Latvijas industriālās kultūras mantojumu. Savukārt rūpnīcas produkcija joprojām atrodama gan mūsu virtuvēs, gan kolekcionāru skapjos. Tie joprojām saglabājas, arī kad pašas rūpnīcas iecirkņu ēkas ir izzudušas pavisam vai mainījušas savu izmantošanas veidu. Bijušo darbinieku intervēšana – pastaiga pa vietām, kur agrāk atradās dažādu ražotņu ēkas, var būt laba pieeja arī citu nozaru vēstures pētīšanā.

Projekta realizētāji vēlas pateikties visiem projekta dalībniekiem, kā arī Latvijas industriālās vēstures (īpaši – porcelāna) pētniekiem un cienītājiem par interesi un aizrautību, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju realizēt projektu.

Paldies iepirkšanās un izklaides centram «Akropole Rīga» un bijušās J.K.Jesena Porcelāna rūpnīcas ēku īpašniekiem par atsaucību un to, ka piemiņa par Latvijas porcelāna ražošanas vēsturi ir pieejama ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās.

Klajā nākusi Viedas Skultānes monogrāfija «Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur»

Wed, 26 Jun 2024 00:00:00 +0000

Vieda Skultāne ir antropoloģijas doktore, starptautiski pazīstama latviešu sociālantropoloģe, mutvārdu vēstures pētniece, kurai ir nenovērtējama loma latviešu socioloģijas un antropoloģijas zinātņu nozares atdzimšanā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Ar viņas atbalstu izveidotās mutvārdu vēstures pētnieku grupas pētījumi palīdzējuši veidot izpratni par dzīvesstāstiem kā vērtīgu resursu vēstures un sabiedrības pētījumos Latvijā. Ilgus gadus pētot citu cilvēku un kopienu likteņus, šoreiz autore pievērsusies pati savas dzimtas stāstam, izvētījot gan personiskās atmiņas, gan citu ģimenes locekļu atmiņu pierakstus, radot dzīvu un svarīgu liecību par latviešu likteņgaitām.

Kā raksta vēsturnieks Kaspars Zellis,

«Izcilā latviešu antropoloģe Vieda Skultāne, kas visu dzīvi veltījusi tam, lai uzklausītu un pētītu citu cilvēku stāstus, nu atklāj mums pati savējo. Līdzīgi kuģim, uz kura klāja 1944. gada rudenī aizsākas šis atmiņu stāsts, grāmata aizved mūs prom no Latvijas, lai pēc tam atkal atgrieztos, veicot ceļojumu laikā un ļaujot ieskatīties norisēs, kas skāra ne vienu vien latviešu dzimtu 20. gadsimtā.»

Vieda 1947. gadā

Vieda Skultāne dzimusi 1944. gada aprīlī. Viedas tēvs Andrejs Verners drīz pēc meitas piedzimšanas tika iesaukts latviešu leģionā un 1944. gada decembrī krita kaujā pie Lestenes. Vieda kopā ar māti Veltu un vecomāti Edu Zariņu devās bēgļu gaitās, nonākot sākumā Vācijā, bet vēlāk Anglijā, kur ieguva izglītību un starptautisku atpazīstamību kā sociālantropoloģe. Pēdējos trīs gadu desmitus Viedas Skultānes dzīve un zinātniskā darbība ir bijusi cieši saistīta ar Latviju, kur tapušas gan zinātniski augsti novērtētas publikācijas, gan monogrāfija «Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur» – refleksija par savu, savas dzimtas un visas latviešu tautas likteni no 19.gs. vidus līdz mūsu dienām. Grāmatu papildina Agitas Lūses pēcvārds «Tāli ceļi atved pie tuvinieku likteņiem: Pēcvārds ļoti personiskam antropoloģiskam pētījumam», kur dziļāk iezīmēts Viedas Skultānes zinātniskais pienesums gan starptautiskā līmenī, gan viņas devums sociālās antropoloģijas kā zinātnes ienākšanai Latvijā.

Vieda Nepālā, Indijā

Grāmata nākusi klajā izdevniecībā «Jāņa Rozes apgāds» ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. To var iegādāties šeit.

Konferencē Tartu, 2018

Video filmas «Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās» prezentācija

Mon, 10 Jun 2024 00:00:00 +0000

Pasākuma pirmajā daļā pētnieki dos ieskatu aktuālajos projektos, atklājot gan porcelāna ražošanas vēstures mazāk zināmās lappuses, porcelāna mākslā un ražošanā iesaistīto personu biogrāfijas, gan analizēs porcelāna sociālos un kulturālos aspektus: «Ilga Dreiblate» (Mg. sc. soc. Ginta Elksne, LU FSI), «Levons Agadžanjans» (Mg. art. Dzintra Spradzenko, Rundāles pils muzejs. Mg. art. Diāna Lauriņa, Rīgas Porcelāna muzejs), «Ilga Vanaga» (Jūlija Abramova, Rīgas Porcelāna muzejs), «Taisija Poluikeviča» (Zanda Zībiņa, neatkarīga pētniece), «Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa» (Mg. art. Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs), «Jessen Porcelāna fabrika» (Mārtiņš Ruciņš, neatkarīgs pētnieks), «Tautiskais ornaments» (Dr. fil. Toms Ķencis, LU LFMI), «Ideoloģiskais porcelāns» (Mg. art. Rihards Pētersons, Okupācijas muzeja līdzdibinātājs, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes eksperts).

Pasākuma otrajā daļā tiešsaistē būs iespējams vērot video materiālu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās» un uzklausīt radošās komandas pārdomas par filmas veidošanas gaitu. Pastaigas metode jeb walk-and-talk iekļauj cilvēku intervēšanu, staigājot pa personiski un vēsturiski nozīmīgām vietām, un atceroties tajās piedzīvoto. Metode ir vērtīgs pētnieciskais instruments industriālā mantojuma izpētē un konkrētā gadījumā tā tika pielietota, fiksējot darbinieku atmiņas par bijušo Rīgas Porcelāna rūpnīcu, intervējot viņus vietās, kur agrāk atradās porcelāna ražotnes un noritēja viņu darba ikdiena.

Projekts tapis, sadarbojoties biedrībai Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem un filmēšanas grupai no SIA «Chaland films» (Jānis Ābele, Toms Šķēle, Valters Krūzkops). Paldies iepirkšanās un izklaides centram Akropole Rīga un bijušās J. K. Jesena Porcelāna fabrikas ēku īpašniekiem par atsaucību materiāla tapšanas laikā. Projektu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācija par pasākumu šeit.

Rīgas Lutera draudzes mācītāja Dr.theol. Linarda Rozentāla uzruna bērēs, Māru Zirnīti mūžībā pavadot.

Sat, 25 May 2024 00:00:00 +0000

Starp Lieldienām un Vasarsvētkiem

Māra Zirnīte mūžībā aizgāja Vasarsvētkos, svētkos, kas ir par Garu. Pašai Mārai dzīves noslēgumā bija daudz domu, ideju, darbu. Arī vēl, kad jau spēki bija palikuši maz, viņa sēdēja pie datora, meklēja jaunus atklājumus, rakstīja, publicējās. Un tas nozīmē, ka viņa savu dzīvi dzīvoja līdz galam, līdz brīdim, kad dzīves vairs nebija. Taču skaidrs ir viens, ka viņas dzīve nebija par īsu. Tā visa bija par Garu. Viņa bija un ir patiešām garīgs, Gara piepildīts cilvēks.

Piedzima Māra Lieldienās. Tas bija 1943. gada 25. aprīlis, datums, kas ir vēlākais Lieldienu laiks, kāds vien iespējams. Pirms tam Lieldienas šajā datumā bija 1886. gadā, bet nākamreiz būs tikai 2038. gadā. Māra piedzima 20. gadsimta vienīgajās visvēlākajās Lieldienās. Kad vairs neviens netic, ka Lieldienas ir iespējamas, kad viss ir nokavēts un šķiet, ka vairs nekā nebūs – tās pienāk. Lieldienas vēstī, ka nekas vairs nevar nomirt pavisam. Un, pirmkārt, jau cilvēka dzīve. Tajā ir kaut kas nenomirstošs, neizgaistošs, neaprokams.

Viss Māras mūžs – metaforiski – pagāja starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.

Pirms kādiem gadiem, domājot par to, ar ko Jēzus mācekļi nodarbojās šajā laikā starp Lieldienām un Vasarsvētkiem, nonācu pie domas – viņi veidoja atmiņas par Jēzu, viņi atcerējās, viens otram stāstīja šos stāstus, kas Jēzus bija, kā viņi to uztvēra, kā viņi to atcerējās. Viņiem interesēja, kā viņi katrs atcerējās Jēzu. Cita starpā, jo īpaši spilgti tas varētu būt ierakstīts tajā, ka kopš tās dienas, kad Jēzus izgaisa Viņu skatam, debesīs aizejot, līdz Vasarsvētku rītam, bija tieši desmit vakari un viens rīts – vienpadsmit un mācekļu tobrīd tik arī bija. Vienpadsmit mācekļu, vienpadsmit atmiņu stāstu. Katrs izstāstīja savu. Par Jēzu, kas ir zaudēts. Par Jēzu, ar kuru kopā gāja un dzīvoja. Stāstu par sapņiem, par dzīvi un arī par nāvi un bēdām. Viņi uzkāpa augšistabā – kā rakstīts – un stāstīja šos stāstus, varbūt pašus pirmos, no kuriem vēlāk dzima tas, ko mēs ar Evaņģēliju. To darot, viņu bēdas par zaudēto Jēzu nekļuva mazākas, bet viņi uzzināja, kā tas ir, ka tevi otrs saprot, ka tu sajūties saprasts un sadzirdēts. Tie nebija Jēzus dzīves skaitļi un fakti, kas pildīja viņu augšistabu, bet gan dzīve. Tā rosināja arī viņus pašus dzīvei. Rosināja, mudināja, paplašināja tā, ka viņi sāka ticēt un šī ticība nāca no sirds. Tas viss veda pretī kaut kam, ko vēlāk nosauca par Svētā Gara nākšanu, par Vasarsvētkiem. Jēzus dzīvesstāsti viņus noveda līdz viņu pašu dzīves Garam.

Māras dzīve bija kā laiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem, un – tāpat kā Jēzus mācekļiem – arī viņai šo laiku lielā mērā veidoja stāsti un pieķeršanās tiem, stāstu mīlēšana, dzīvesstāstu uzkrāšana un nodošana tālāk. To visu sauc nopietnā vārdā – Nacionālais Mutvārdu vēstures projekts, taču arī šie vārdi slēp sevī sirsnīgu, vienkāršu, cilvēcisku stāstu – sākums šai interesei par atmiņām tam visam bija 80. gados, kad Māra Ventspilī strādājot uzzināja par Lūžņu mežsarga rakstītām atmiņām par ciema mājām, kuru vairs nebija. Pirms gadiem padsmit, kad Lūžņā vēl tiešām tikpat kā vairs nekā nebija, man pašam tur aizbraucot likās – tagad šo tā laika sajūtu mēģinot nosaukt vārdā – šīs atmiņas bija gaisā. Kā tukšā baznīcā, kuru nupat atstājuši simtiem cilvēku, ir sajūta – tas nav tukšums, bet gan neredzams pilnums.

Māra Zirnīte piederēja – kā viens no jums viņu nosauca – pie nenocenzētajiem, viņa piederēja pie tās alternatīvas, kas padomjlaikā bija iespējama. Līdzīgi ir arī viņas meklētie, dzirdētie, no dzirdētā uzrakstītie cilvēku dzīvesstāsti – necenzēti – ar visiem samezglojumiem un svētībām, pavisam līdzīgi tiem, kas veido Svētos Rakstus. Arī tie veidojās ar apziņu, ka neviens stāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Bet varbūt tikai tādi raksti, kas ir nenocenzēti un nenogludināti, neizskaistināti, nenovienādoti un nepielāgoti, kļūst par Svētiem – proti – tevi mainošiem, tev izaugt palīdzošiem, tevi uz augšu ceļošiem un spēku dodošiem. Tajos rakstos, ko veidoja Māra, atspoguļojās liels Svētums. Cilvēka dzīves svētums, viņa iekšējās pasaules svētums. Varbūt ir kādi lieli Svētie Raksti un ir arī daudzi mazāki. Katrai tautai, katram novadam, katram lībiešu krastam – un dažkārt grūti saprast, kuri ir lielāki – tie lielākie vai mazākie – un arī varbūt nevajag saprast un salīdzināt. Jo visi tie top no avota, kas ir dzīve – īsta, patiesa un beigu beigās arī ļoti skaista. Un tad tu aptver – tas vairs nav arhīvs, bet svētums, kas izlejas, dzīvo, piepilda, maina. Tāds svētums, kas visapkārt stīdz, viscaur pasaulē, jo Māra darbojās ne tikai te, bet daudzās, daudzās citās zemēs un kopā ar citiem pētniekiem. Ja Barons vāca tautas dziesmas, Māra Zirnīte kopā ar citiem mutvārdu pētniekiem tautas stāstus pašai par sevi. Un tāpat kā tautasdziesmas ir nevis jāglabā tikai Dainu skapī, bet jādzied un jāzin, jo tikai tad šīs dziesmas dzīvo, tā arī šie stāsti. Tie dzīvo, tos klausās, tos lasa un rodas Gars, kas Svēts, kas tur kopā, kas dod spēku, kas palīdz apzināties mūsu tautas, mūsu cilvēku «krampi».

«Lībiešu gadagrāmatā» par Māru Zirnīti rakstīti šādi vārdi: «Viņa ir tāds cilvēks, par kuru nekad nevari būt drošs, vai tās idejas, pie kurām nokļuvāt vakarā, būs tādas pašas arī no rīta. Nakts ir gana gara, lai prātā ienāktu vēl kāda doma, kas papildina iepriekšējo vai pagriež to pavisam citā virzienā. Varbūt tieši tāpēc Māra pamanās būt klāt tur, kur dzimst kaut kas jauns, vai tieši otrādi – Māra, Imanta Ziedoņa vārdiem runājot, ir tas garainis, kas veicina vārīšanos.»

Ko dzīvē darīt, to viņa izvēlējās pati, ka tieši tā top jēgpilna dzīve, tas bija viņai skaidrs jau no jaunības. Viņa gribēja, lai pašai ir interesanti un viņa darītu to, ko ar ko citi nenodarbojas un vēl nemaz neinteresējas. To gribot, viņa piebiedrojās Dieva gribai, jo tieši Viņa rokās kā visdārgākās pērles, visdārgākie stāsti ir tie, par kuriem visi citi sen aizmirsuši, par kuriem vairs neviens neinteresējas. Jo Dievs nav to visu uz āru tik dzīvo, tik vareno, tik pašpārliecināto, bet mirušo, aizmirsto, sakritušo Dievs, tas, kurš visu dara jaunu, kurš visā iepūš jaunu Garu.

Arī par mūžību katram ir savs stāsts, nav tāds visiem vienādais, novienādotais un visiem un visam pielāgotais.

Mūžība ir kā mūžam dzīva atmiņa. Bet nevis mūsu atmiņa, bet atmiņa pati par sevi. Kā mūžīgā kasetē ierakstīta, kā tāda, kas ir ierakstīta tur, kur to mūžīgi spēles. Mums tas šobrīd šķiet saprotami attiecībā uz kaut ko lielu un varenu. Mēs ar savu šodienas prātu saprotam, ka pie mūsdienu tehnoloģijām nekad vairs tā nebūs, ka pazustu, piemēram, Vivaldi «Gadalaiki». Tie vienmēr kaut kur būs, tos nevar vairs dabūt prom no tām «debesīm», no kurā tie skan. Ja kāds gribētu tos izsvēpēt no realitātes, tas nav iespējams, jo nav iespējams tikt galā ar visām pasaules notīm, ierakstiem, bet visvairāk jau ar atmiņu par to, kā tie skan.

Taču tas, kas mums šķiet saprotami pie lielām lietām, vienmēr ir arī ar mazām lietām, mazākiem cilvēkiem, parastiem cilvēkiem – kā mēs katrs.

Jo kristīgā izjūta un pārliecība ir, ka Dievs visu atceras, Viņš domā, Viņa domā visi mēs esam mūžīgi dzīvi. Kad cilvēks mirst, tā pīšļi atgriežas zemē, bet gars dodas pie Dieva, kas to devis. Pie Viņa dodas tas, kas mēs esam, to Dievs piedzīvo, redz, kad mēs nodzīvojam šo dzīvi. Tad mēs kļūstam par tiem, kurus Dievs atceras, mūžīgi piemin. Dievs teica: «Es esmu Abrahāma, Jēkaba, Īzāka Dievs, es esmu dzīvo ne mirušo Dievs». Viņi ir miruši, jo viņu ķermenis ir pārvērties pīšļos, bet tas, kas viņi ir kļuvuši dzīves laikā, to Dievs nekad vairs neaizmirsīs. Mēs varētu aizmirst, bet Dievs nē. Un mēs arī aizmirsīsim. Un, ja ne mēs, tad citi. reiz būs pilnīgi aizmirsts, kas bija šie cilvēki, ar kuru vārdiem, te, kapos pilni visi pieminekļi. Taču Dievs neaizmirst. Jo viņam mēs neesam pieminekļi, bet dzīvas, mūžīgas dvēseles. Mūžība ir Dieva atmiņa par mums. Un nevis mirusi atmiņa, bet dzīva. Un, ja Dievs mūs atceras, tas nozīmē, ka mūsu nākotne ir drošās rokās, tas nozīmē, ka mēs būsim nākotnē. Ka tur kaut kas vēl būs. Tur būs.

Jēzus arī nodzīvoja savu parasto dzīvi, taču tikai ar Augšāmcelšanos ieguva tādu ietekmi, kuru mēs nemaz nespējam aptvert. Tas pats notiek ar mums. Dievs neļauj cilvēku aizmirst. Dievs neļauj mums, saviem svētajiem, iznīkt līdz ar ķermeni.

Tāpēc kaps ir tukšs. Tur, zem zemes jau tā cilvēka nav. Viņš ir garīgajā realitātē, pie Dieva, mūžīgi dzīvs Dieva domā. Un Dievs arī domā. Viņam ir lielas domas un lielas ieceres ar mums. Tās neaizēno nāve. Jo esam tikuši tās otrā pusē. Otrajā krastā.

Tas ir līdzīgi kā Ojāra Vācieša dzejolī par baronu, kas šorīt negaidot iekrita prātā: Te marmorpieminekļi stāv/ Un mēness krizantēmas staro,/Bet stūrītī bez visa kā/ Guļ Lielos kapos jocīgs Barons./Ar čugunķēdēm jozies viss,/ turpat netālu bagāts sulāns./ Bet Barons muižas nodzēris/ Ir savas zemes bērzu sulās./Kur eņģelis ar roku met,/ Tur Dieva mierā licies bīskaps./ Pie kapa marmorkāpnes ved,/ Lai Pastardienā vieglāk izkāpt./Bet Baronam nav it nekā,/ Jo šeit guļ tikai viņa miesas/ Un tām vairs nebūs jāstaigā/ Pat ne pie Pastardienas tiesas./ Tad dzīvei tevi nesabraukt,/ Un it nekas tur neizmainās.

Nekas vairs nevar tevi pārtraukt, nekas izdzēst, nekas vairs neizmainās. Tu esi Dieva domās. Un Viņš domā. Viņa domas mēs pat nespējam aptvert. Tās ir neticamas domas. Brīnumainas domas.

Bet varbūt mēs paši – mūžīgi dzīva Dieva doma. Katrs viens. Tāda Dieva doma arī viņa – Māra Zirnīte. Dieva doma, no kuras dzims, ko mēs pat iedomāties nespējam. Dzimst Gars.

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Dr.theol.

IN MEMORIAM. Māra ZIRNĪTE (25.04.1943-19.05.2024)

Sun, 19 May 2024 00:00:00 +0000

Pēdējos 30 gadus Māras Zirnītes darbs bija cieši saistīts ar Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures (turpmāk – NMV) krājumu. Iecere dokumentēt liecības par Latvijas cilvēku likteņiem sarežģītajā 20. gadsimtā radās, M. Zirnītei strādājot Kultūras fonda «Cilvēkarhīvā», kura 1988. gada aicinājums iesūtīt personīgās vēstures avotus izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību. Iesūtītie materiāli tika uzkrāti «Cilvēkarhīvā» un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Tādēļ jau 1992. gadā M. Zirnīte sadarbībā ar filozofu LU profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu LU FSI, tādējādi iniciējot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras – apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Turpmākajos gados LU FSI mutvārdu vēstures pētījumi saņēma gan Latvijas Zinātnes padomes atbalstu un finansējumu, gan bija daļa no Valsts pētījumu programmas Letonika. Tāpat mutvārdu vēstures pētniecības iespējas atklāt vispārcilvēciskas, sabiedriski un valstiski nozīmīgas tēmas tika risinātas arī starptautiskas sadarbības pētniecības projektu ietvaros, piemēram, vairākās Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības Nordplus ietvarprogrammās u.c. M. Zirnīte vienmēr bija mutvārdu vēstures pētnieku grupas virzītājspēks un ideju rosinātāja, kā arī dažādu nozīmīgu zinātnisko un kultūras mantojuma saglabāšanas un aktualizēšanas projektu iniciētāja un realizētāja.

Līdztekus zinātniskajai darbībai šo gadu laikā ir ticis attīstīts NMV krājums, kurā uzkrātas vairāk nekā 4700 audio liecības. Sava apjoma dēļ krājums ir ievērojams arī ārpus Latvijas robežām, un lielu daļu no tā veido tieši M. Zirnītes veiktās intervijas. Līdzās dokumentārajiem avotiem un akadēmisko vēsturnieku darbiem šī krājuma avoti veido vienu no pamatiem Latvijas vēstures, sabiedrības un valstiskuma apzināšanai un nostiprināšanai. Uzkrātajos dzīvesstāstos vēstīts par laiku, sākot no 19. gs. beigām līdz mūsdienām, ietverot atmiņas un faktus par Latvijas valsts veidošanos, kā arī valstiskuma un patriotisma ideju uzturēšanu okupācijas gados. Dažāda līmeņa konferencēs un semināros uzsvērta doma, ka mutvārdu vēstures pētnieki jaunā veidolā turpina to, ko savulaik darīja Krišjānis Barons, vācot tautasdziesmas un tādējādi stiprinot latviešu identitātes izpratni. Proti, arī mutvārdu vēstures liecības veido tautas stāstus pašai par sevi – unikālas, personificētas vērtības. Turklāt būtiski, ka NMV krājumā uzkrāti ne tikai latviešu, bet dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī citās valstīs (Vācijā, ASV, Krievijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c.) dzīvojošo tautiešu dzīvesstāsti. Tādējādi gan NMV krājums, gan mutvārdu vēstures pētījumi sekmē integrāciju starp sociālām grupām, starp etniski, kulturāli un vēsturiski atšķirīgām pieredzēm, paaudzēm, pagātnes integrāciju tagadnē un zinātnes – sabiedrībā.

Jau no pašiem NMV krājuma sākumiem M. Zirnīte aktīvi popularizēja mutvārdu vēstures nozīmību, aicināja Latvijas sabiedrību aktīvi piedalīties dzīvesstāstu vākšanā, lasīja lekcijas, gatavoja plašai sabiedrībai aktuālas publikācijas, izstādes un video filmas. Viņa iesaistīja dzīvesstāstu vākšanā un projektos aizvien jaunus studentus, zinātniekus, dažādu profesiju interesentus. Daudzi tagadējie mutvārdu vēstures pētnieki tieši viņas vadībā atklāja interesi par cilvēka dzīves kā pētījuma avota un objekta vērtību un sabiedrisko nozīmību. Šobrīd daudzi no šiem bijušajiem studentiem paši ir mācībspēki dažādās Latvijas augstākās izglītības iestādēs un veido sekmīgu akadēmisko karjeru.

M. Zirnīte dibinājusi arī Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts» (1997. gadā) un līdz pat pēdējam laikam, kad slimība liedza turpināt aktīvu darbu – bija šīs biedrības valdes priekšsēdētāja. Biedrība apvieno gan akadēmiskos pētniekus, gan brīvprātīgos dalībniekus, un tās pamata mērķis vienmēr ir bijis sabiedrības līdzdalības palielināšana tautas pieredzes apkopošanā, mutvārdu vēstures kā zinātnisku, sabiedrisku un demokrātisku zināšanu instrumenta attīstīšana un popularizēšana gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Māras Zirnītes vadībā ir veikts ievērojams ieguldījums Latvijas kultūras un sociālās vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā Latvijas iedzīvotāju etniskā, vēsturiskā un reģionālā identitāte, ikdienas dzīves vēsture, sociālistiskā laikmeta vēsture, trimdas/diasporas latviešu vēsture un identitāte un etniskā daudzveidība Latvijas sabiedrībā. Māras Zirnītes pienesums ir vērtējams arī saistībā ar jauna skatījuma zinātnē – mutvārdu vēstures – kā sociālās vēstures un sociālās antropoloģijas apakšnozares virziena ienākšanu un nostiprināšanos Latvijā. Mutvārdu vēsture, balstoties uz Rietumu humanitāro un sociālo zinātņu jaunākajām metodoloģijām, ir veiksmīgi iekļāvusies Latvijas zinātņu spektrā, un šajā jomā tiek rakstīti un aizstāvēti doktora darbi, publicēti zinātniski izdevumi, veicināta aktīva sabiedrības iesaiste pētījumu popularizēšanā.

Aizvadīta otrā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena

Thu, 09 May 2024 00:00:00 +0000

Projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» turpinās. Otrajā interviju dienā uzklausījām rūpnīcas mākslinieces Ilgas Dreiblates atmiņas, kā arī nedaudz ielūkojāmies rūpnīcas bijušā 2. iecirkņa teritorijā. Lai arī laika apstākļi nelutināja, priecājāmies redzēt, ka ēkas, kas savulaik tapušas vēl kā J.K. Jesena Porcelāna rūpnīca Mīlgrāvī, vēl ir apskatāmas un joprojām glabā daļu no Latvijas rūpniecības vēstures – ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās. Savukārt dienas otrajā daļā uzklausījām atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses – savu pieredzi atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas un studentes, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu. Paldies - Jevgēnijai Loginovai, Līgai Skariņai, Ingūnai Skujai un Inesei Margēvičai. Uzklausījām arī Zigurda Konstanta atmiņas par darba gaitu sākšanu rūpnīcā, kā arī izteicām daudzu jo daudzu porcelāna mākslas entuziastu vēlēšanos drīz piedzīvot topošās Latvijas porcelāna vēstures grāmatas atvēršanas svētkus!

Atgādinām, ka projekta rezultāts videodokumenta formā tiks prezentēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā š. g. jūnijā, papildus citām tematiskām norisēm par porcelānu un tā pētniecības specifiku.

Projektu realizē Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeja speciālistiem un SIA Chaland films. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Bijušajā Rīgas Porcelāna rūpnīcas teritorijā Mīlgrāvī

Uzklausot mākslinieces Ilgas Dreiblates atmiņas

Zigurds Konstants Rīgas Porcelāna muzejā

Uzklausot Inesi Margēviču

LSM.lv aicina pārbaudīt zināšanas testā «Ko tu zini par latviešu bēgļu laivu kustību uz Zviedriju?»

Tue, 30 Apr 2024 00:00:00 +0000

Tests pieejams LSM.lv vietē: https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/speles/30.04.2024-lsm-tests-ko-tu-zini-par-latviesu-beglu-laivu-kustibu-uz-zviedriju.a552208/

Ceturtdien, 11. aprīlī, norisināsies LU 82. konferences sekcija «Cilvēksituācija konfliktu un krīžu kontekstā: aktuālie pētījumi socioloģijā un mutvārdu vēsturē»

Tue, 09 Apr 2024 00:00:00 +0000

Sekcija norisināsies attālināti. Pieslēgšanās saite: https://rsu.zoom.us/j/91986077972?pwd=eWpabGRsV3RtVFZqOUVodWVPdUJidz09

Aizvadīta pirmā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena

Mon, 25 Mar 2024 00:00:00 +0000

Kopīgo sarunu laikā darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca ir «zudusī Atlantīda», nogrimusi ar visiem saviem dārgumiem (kā izteicās viena no pasākuma dalībniecēm), un mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un dažādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko iegūstam vai zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem apkoposim video materiālā, ko plānojam prezentēt interesentiem jau šovasar.

Projekts vēlas vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (arī – pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Paldies visiem bijušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kas atrada laiku un drosmi atnākt un dalīties atmiņās. Paldies Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem, filmēšanas grupai no SIA Chaland films, kā arī biedrības Dzīvesstāsts kolēģiem par aizrautīgo darbu. Liels paldies par atsaucību arī Akropole Rīga. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Tiek uzsākts projekts «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite»

Fri, 22 Mar 2024 00:00:00 +0000

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda veida biogrāfisko atmiņu apkopojums. Tas ir veidots ar sabiedrisko intervētāju līdzdalību, un ir valsts atjaunošanas liecinieks. Trīsdesmit gadi, kuros nepārtraukti papildināts krājums, vairo tā nozīmi un liek nodrošināt tā saglabāšanu. Lai to nodrošinātu, kā arī atvieglotu pieeju un paplašinātu lietotāju loku, pakāpeniski veikta ierakstu digitālā pārskaņošana un intervijām pievienoti metadati un anotācijas, kas pieejamas NMV krājuma katalogā LU LFMI vietnē www.garamantas.lv.

Projekta laikā paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto audio un video kasešu pārveidošanu digitālā formātā, kā arī anotāciju pievienošana avotiem, kas atvieglos to izmantošanu pētījumos. Projekta rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieejamība digitālajā vidē. Savukārt pieejams precīzs mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāsta ierakstu un tā autoru (ievērojot autoru noteiktos ierobežojumus un GDPR noteikto) sekmēs krājuma pilnvērtīgu izmantošanu kā pētnieciskiem, tā sabiedriskiem un personīgiem (piemēram, dzimtas vēstures izzināšana) mērķiem.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, vairot izpratni par dzīvesstāstu specifiku un nozīmi vēstures, kultūras, sociālo procesu skatījumā. Vecākie intervētie cilvēki dzimuši 19.- 20. gs. mijā, bet jaunākie – uz 20-21. gs. sliekšņa, tādējādi NMV krājums paver ieskatu kultūras identitātē, ko apliecina latviešu sarunvalodas bagātība (dialektu un etniskās iezīmes) plašā laika posmā.

Projektu realizē Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūtu; finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Uzsākts projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē»

Sun, 25 Feb 2024 00:00:00 +0000

Projekta grupas tikšanās Rīgas Porcelāna muzejā. 2024. gada janvāris.

Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte, t.sk., intervējot bijušos darbiniekus. Aicinām bijušos darbiniekus dalīties savās atmiņās par rūpnīcu, kuras radītie priekšmeti joprojām rotā daudzu Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju ikdienu un priecē arī porcelāna kolekcionārus.

Bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas 2.iecirkņa ārskats. 2024. gada janvāris.

Lai gan Latvijas industriālā mantojuma vēsture ir bagātīga un apjomīga, tā izpēte un popularizēšana aktīvi uzsākta tikai pēdējā desmitgadē. Tādā veidā Latvija tuvinās tendencēm, kas Rietumvalstīs vērojamas jau kopš 20. gs. 60. gadiem, kad vispirms Lielbritānijā, bet pēc tam arī citur sākās straujš industriālā mantojuma izpētes uzplaukums. Papildus tam pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, uzplaucis industriālais tūrisms, kas ļauj interesentiem iepazīties ar industriālā mantojumu tā atrašanās vietās, tādējādi gūstot dzīvāku priekšstatu par šo vietu vēsturi. Tomēr šādas «pastaigas» iespējams izmantot ne tikai industriālā mantojuma popularizēšanas, bet arī izpētes mērķiem, proti, izmantojot pasaulē atzinību guvušo, bet Latvijā līdz šim reti lietoto walk-and-talk (pastaigas) metodi. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Asociācija «Dzīvesstāsts» šo metodi ir sekmīgi izmēģinājuši pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. (Video pieejams šeit.) Pilotprojekts apliecināja metodes noderīgumu, jo tika iegūts daudzveidīgs informatīvs materiāls par cilvēku attiecībām ar konkrēto vietu, politisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz šo vietu un attiecībām starp vietējiem iedzīvotājiem. Projekts turpinās iesākto pastaigas metodes aprobāciju Latvijā, apvienojot to ar aktuālo rūpnieciskā mantojuma izpēti un popularizēšanu, kā mērķi izvirzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušo darbinieku atmiņu uzklausīšanu, ierakstīšanu un apkopošanu video formātā.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pieteikt referātus LU 82. konferences sekcijā «Cilvēksituācija konfliktu un krīžu kontekstā: aktuālie pētījumi socioloģijā un mutvārdu vēsturē»

Wed, 21 Feb 2024 00:00:00 +0000

Aicinām pētniekus sociālo un humanitāro zinātņu jomā pieteikt referātu tēmas LU 82. konferences sekcijai, kuru ik gadu LU starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros organizē LU Filozofijas un socioloģijas institūta sociologu un mutvārdu vēstures pētnieku grupa.

Sekcijā bez tematiskiem ierobežojumiem tiks diskutēts par sabiedrībā aktuālām problēmām un cilvēksituāciju tagadnes sociālo un ekonomisko krīžu un konfliktu kontekstā. Potenciālās ziņojumu tēmas: migrācijas/remigrācijas procesi, vērtības, sociālās labklājības un sabiedrības noslāņošanās problēmas, kā arī dzīvesstāsti, atmiņas (individuālās un kolektīvās), paaudžu robežas u.c.

Pieteikumus dalībai konferences sekcijā lūdzam iesniegt līdz 2023. gada 17. martam, aizpildot reģistrācijas formu: https://conferences.lu.lv/event/466/registrations/. Pieteikumā lūdzam norādīt ziņojuma autoru(s), nosaukumu un pievienot referāta tēzes (nepārsniedzot 500 vārdus). Par referāta pieņemšanu konferencei tiks paziņots līdz 25. martam.

Konferences tēžu krājums tiks izdots elektroniskā formātā un ievietots Latvijas Universitātes repozitorijā.

Lai apmeklētu konferences sekciju, klausītājiem jāreģistrējas līdz 2023. gada 9. aprīlim.

Sekcija tiek organizēta projekta: «Kultūras, identitātes, starpkultūru komunikācijas un cilvēksituācijas pētījumi humānisma vērtību, konfliktu un krīžu kontekstā» ietvaros.

Noslēdzies projekts «Atvērtie dzīvesstāsti III»

Fri, 19 Jan 2024 00:00:00 +0000

Krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums Latvijā. Turklāt tas ir nozīmīgs ne tikai ar apjomu (uzkrāto avotu skaitu), bet arī ar tā tapšanas priekšnosacījumiem (tapis vairāk nekā 30 gadu laikā), kā rezultātā ar tā palīdzību iespējams izsekot gan Latvijai kopīgām aktuālām tēmām, gan privātām vēstures un dzimtas pieredzēm. Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā.

Projekta «Atvērtie dzīvesstāsti III» gaitā tika veikta NMV krājuma interviju digitalizēšana un kultūras mantojuma digitālās platformas garamantas.lv sadaļas «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums» papildināšana. Šim nolūkam veikti secīgi darba uzdevumi: 1) ierakstu digitalizēšana, turpinot līdz šim ar Latviešu fonda (ASV), LU AAP, VKKF atbalstu un sadarbībā ar LFK un LNB kultūras informācijas digitalizācijas programmām, kā arī pašu resursiem veikto krājuma digitalizāciju; 2) interviju atšifrēšana un anotēšana; 3) metadatu precizēšana digitālajā platformā garamantas.lv. Projekta rezultātā veiktā ierakstu digitalizācija nodrošina audioierakstu saglabāšanu un paplašina to pieejamību, savukārt dzīvesstāstu interviju kataloga papildināšana ar metadatiem ļauj intensificēt krājuma izmantošanu un nodrošina tā ilgtspējīgu funkcionēšanu nākotnē.

Analogās audio kasetes, kas tika izmantotas 1990. gados un veido būtisku krājuma daļu, pamazām zaudē savu kvalitāti, un to digitalizēšana ir būtiska gan krājuma pieejamības nodrošināšanai, gan no datu saglabāšanas viedokļa. Piekļuve krājumam ļauj individuālos dzīvesstāstu avotus iekļaut aktuālajā kultūras procesā. Tas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Turklāt audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam.

«Atvērtie dzīvesstāsti III» posmā digitalizētas 3644 minūtes (jeb 51 dažāda garuma audiokasete) analogo audio ierakstu. Digitalizēšanai pamatā tika atlasīti dzīvesstāsti no kolekcijas «Latvieši Vācijā» (intervijas ierakstītas analogajās audio kasetēs 2005. gadā, Minsterē), kā arī atsevišķi dzīvesstāsti no kolekcijas «Daiņa Grīnvalda arhīvs. Strēlnieku zvaigznājs» (audio kasetes no 80. gadu beigām / 90. gadu sākuma). Darbu izpildīja SIA Studija Lokomotīve, nodrošinot šo salīdzinoši sen ierakstīto analogo kasešu digitalizēšanu augstā kvalitātē. Tāpat šajā projekta posmā tika veikta 23 interviju pilna atšifrēšana – audio teksta pārvēršana rakstītajā ar mērķi padarīt to saturu uztveramāku lasītājam un pieejamāku meklēšanai pēc atslēgas vārdiem. Atšifrēšanai izvēlētas kolekcijas «Latvieši Vācijā» intervijas ar mērķi turpināt padarīt pieejamāku latviešu pieredzi trimdā.

Projekta ietvaros veikta arī 400 dzīvesstāstu metadatu labošana un precizēšana NMV krājuma digitālajā katalogā un vietnē garamantas.lv, kā arī 170 dzīvesstāstu anotāciju sagatavošana un ievietošana garamantas.lv.

Krājuma avotu pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem. Pieejams, precīzs mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāsta ierakstu un tā autoru (ievērojot autoru noteiktos ierobežojumus un GDPR noteikto) sekmē krājuma pieejamību un tā pilnvērtīgu izmantošanu kā pētnieciskiem, tā sabiedriskiem un personiskiem (piemēram, dzimtas vēstures izzināšana) mērķiem. Jāņem vērā krājuma sensitīvais raksturs, kas liek katalogā uzrādīt noteikumus, kādus parakstījis atmiņu sniedzējs. Dzīvesstāstos ietvertā personīgā informācija ir pieejama saskaņā ar autora parakstītu vienošanos, savukārt avotu lietotājiem ir saistoši NMV krājuma izmantošanas noteikumi, kas garantē autoru interešu aizsardzību.

Atrodot nepieciešamo informāciju (un pēc vienošanās lapas aizpildīšanas, kurā pētnieks uzņemas saistības un atbildību par dzīvesstāsta autora sniegtās informācijas cieņpilnu un drošu izmantošanu) iespējams iepazīties ar interesējošu dzīvesstāstu pilnā (vai ierobežotā, ja tā noteicis autors) apjomā. Šeit pieejama pamācība, kā labāk meklēt informāciju.

Projektu «Atvērtie dzīvesstāsti III» īstenoja Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un LU Filozofijas un socioloģijas institūtu. Īpaša pateicība Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu, kas ļāva būtiski paātrināt krājuma saglabāšanu un pieejamību.

Paldies visiem intervētajiem cilvēkiem, kuri šo gadu gaitā ir dalījušies savā pieredzē un pārdomās. Lai arī mūsu stāsti ir atšķirīgi, kopā mēs reflektējam par mūsu visu kopīgo pieredzi.

NMV intervijas Minsterē: Augusts Milts, Andrejs Urdze, Zuze Krēsliņa pie bijušās Latviešu ģimnāzijas ēkas

Viena no bijušajām DP nometnes kazarmu ēkām Minsterē, kas saglabājusies tādā pašā veidolā

Atskatoties uz 2023. gadu!

Tue, 02 Jan 2024 00:00:00 +0000

Gada sākumā noslēdzās United States Embassy - Riga, Latvia un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītais projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV», kura mērķis bija izgaismot ASV latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes veicināšanā, tādā veidā atzīmējot arī ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi. Projekta laikā tika organizētas divas paneļdiskusijas, astoņas publiskās lekcijas, kā arī sagatavotas astoņas video kompozīcijas. Katra no šīm aktivitātēm īpašā veidā atklāja dažādus sadarbības mehānismus, kas ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā, kā arī sniedza plašāku informāciju par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV. Plašāk par projekta rezultātiem: https://mutvarduvesture.lv/post/2023-nosledzies-projekts/ Visas video kompozīcijas, kā arī paneļdiskusiju un publisko lekciju video ieraksti pieejami Projekta platformā: https://mutvarduvesture.lv/project/2022-bridges-latvia-usa/

Informatīvais seminārs «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot». Prezentācijas: Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG). Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV). Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV). Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV). Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG). Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG). Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG). Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG). 1. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=znQhqaNrr00&t=5s 2.daļa: https://www.youtube.com/watch?v=Xox-y66UFzw

Marta sākumā tika paziņoti grāmatu dizaina konkursa «Zelta ābele» nominanti, kuru vidū bija arī grāmata «Lūžkilā». Autori: Māra Zirnīte, Vaira Strautniece. Izdevēji: Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»; LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitāte. Dizains: Katrīna Vasiļevska. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros. Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet mums: mutvarduvesture@gmail.com

Marta vidū LU SZF komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās LU Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā. Pētnieki Kaspars Zellis un Ginta Elksne stāstīja par mutvārdu vēstures kā pētniecības jomas izveidi un attīstību, kā arī par zinātnisko projektu īstenošanu un zinātniskajām ekspedīcijām. (Foto: V. Zelče)

Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam un sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, turpinājām projektu «Atvērtie dzīvesstāsti». Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums». Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.

No 15. līdz 21. jūlijam Latvijas Universitātes folkloristikas doktoranti un folklorā ieinteresēti studenti kopā ar prof. Janīnu Kursīti, doc. Jolantu Staugu, pētn. Ingu Barovski, mutvārdu vēstures pētnieci Gintu Elksni, vēsturnieci Baibu Atmani, kā arī ar Mākslas un mediju tehnikuma topošo fotogrāfu un videoperatori un viņu pedagogu, LU doktorantu Robertu Ķipuru atradās Balvu novadā, lai īstenotu lauka pētījumu – tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīciju. Ikgadējās ekspedīcijās iegūtais interviju krājums regulāri dod būtisku pienesumu Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures kolekcijai.

Projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» Dr. Guntras Aistaras vadībā, piedaloties RSU Komunikācijas fakultātes Sociālās antropoloģijas nodaļas pasniedzējiem un studentiem, LU FSI un mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai biedrībai «Dzīvesstāsts» no š.g. 17. līdz 20.augustam Jūrmalciemā tika vākti piekrastes zvejnieku un iedzīvotāju dzīvesstāsti un pētītas jūrmalas ciema ikdienas aktivitātēs. Pētījums iedvesmojies no Viļa Veldres 1938. g. grāmatas «Dzīve pie jūras», kur autors aprakstījis piekrastes iedzīvotāju dzīves ritumu un ikdienas prakses. Pētījums top ar Latviešu Fonda finansiālu atbalstu.

Septembra vidū Baltu filoloģijas MSP studentes kursā «Mūsdienu stāstījumu folklora» kopā ar doc. Jolanta Staugu apmeklēja LU FSI Mutvārdu vēstures arhīvu, kur iepazina lielāko cilvēkstāstu arhīvu Latvijā. Vasarā prof. Janīnas Kursītes vadītā folkloras ekspedīcijā tika pierakstīti dzīvesstāsti Viļakas pusē, bet nu kopā tika skatīts, kur šie stāsti nonāk un kā tos analizē mutvārdu vēsturnieki.

Septembra beigās LU FSI pētniece Maija Krūmiņa sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu «Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos» zinātniskā doktora grāda Ph.D iegūšanai vēsturē un arheoloģijā. Promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu dzīvesstāstos, fokusējoties gan uz dažādiem bēgšanas procesa aspektiem, gan visiem bēgļu kustības posmiem. Padziļināta minēto jautājumu izpēte, kuras laikā analizēta bēgļu kustības izcelsme, veidi un individuālā dimensija, kā arī izcelta mutvārdu liecību vērtība, uzskatāma par novitāti ne tikai Latvijas historiogrāfijas mazpētītā aspektā, bet arī plašākos piespiedu migrācijas procesos.

Gada nogalē Valsts kultūrkapitāla fonda 3. konkursā saņemts finansējums projektam «Staigāt un atcerēties: Rīgas porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē», ko realizēsim kopā ar Rīgas Porcelāna muzeju. Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte, t.sk., intervējot bijušos darbiniekus. Asociācija «Dzīvesstāsts» walk and talk metodi jau sekmīgi izmēģināja pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. Video šeit: https://www.youtube.com/watch?v=DyirvRJViIM&t=70s

Apsveicam Maiju Krūmiņu ar promocijas darba aizstāvēšanu

Tue, 03 Oct 2023 00:00:00 +0000

M. Krūmiņas promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu dzīvesstāstos, fokusējoties gan uz dažādiem bēgšanas procesa aspektiem, gan visiem bēgļu kustības posmiem. Padziļināta minēto jautājumu izpēte, kuras laikā analizēta bēgļu kustības izcelsme, veidi un individuālā dimensija, kā arī izcelta mutvārdu liecību vērtība, uzskatāma par novitāti ne tikai Latvijas historiogrāfijas mazpētītā aspektā, bet arī plašākos piespiedu migrācijas procesos.

Darba kopsavilkuma elektroniskā versija.

Atskats uz Zinātnieku nakti 2023

Sat, 30 Sep 2023 00:00:00 +0000

Projekts «Dzīve pie jūras» simtgades griezumā

Sun, 20 Aug 2023 00:00:00 +0000

Pētījums iedvesmojies no Viļa Veldres 1938. g. grāmatas «Dzīve pie jūras», kur autors aprakstījis piekrastes iedzīvotāju dzīves ritumu un ikdienas prakses. Pētījuma gaitā centīsimies saprast: (1) Kā dzīve pie jūras ir mainījusies dažādu varu, zvejas pārvaldes sistēmu un klimata pārmaiņu ietekmē?; (2) Kā varam iepazīt, saglabāt un nodot nākamajai paaudzei senās prakses un zināšanas, un kā sadzīvot ar mainīgo un daudzpusīgo jūru? Pētījums top ar Latviešu Fonds finansiālu atbalstu.

Atskats uz LU Humanitāro zinātņu fakultātes folkloristu ekspedīciju Balvu novadā

Fri, 04 Aug 2023 00:00:00 +0000

Māra Zirnīte atskatās uz mutvārdu vēstures projektu rakstā «Pētnieku uzmanības centrā – cilvēks. Kvalitatīvā pieeja biogrāfiskajos pētījumos»

Mon, 31 Jul 2023 00:00:00 +0000

Kā norāda Māra Zirnīte: «Reizē ar atjaunoto valsts neatkarību pētnieki uztvēra milzīgo atmiņu plūsmu, kas lauzās atklātībā un kardināli mainīja izpratni par nodzīvoto laiku. Filozofijas un socioloģijas institūtā 1992. gada jūlijā tika uzsākts pētniecības virziens, kas veidojis savu pieeju, un, iekļaujoties starptautiskā kontekstā, balstās Nacionālajā mutvārdu vēstures (NMV) krājumā. Audio interviju skaits tajā tagad jau sasniedzis 4700. Pats krājums tapis, pateicoties cilvēku brīvprātīgai līdzdalībai, un ir moderns ne tikai tehnoloģiski, bet arī garīgā un metodoloģiskā ziņā. Cilvēku atmiņu apkopošana sākās Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīvā» pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Toreiz Imanta Ziedoņa vadībā tika no jauna izceltas tādas kultūras aktivitātes kā Daugavas programma, Latvijas mājturības izglītība, vietvārdu pētījumi, jūrniecības un aviācijas vēsture. Vienlaikus vecākās paaudzes atmiņas iegūla «Cilvēkarhīvā». Vēlāk krājums sadalījās: rakstīto atmiņu kopums tika deponēts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā, bet pirmie dzīvesstāstu audioieraksti lika pamatu Nacionālās mutvārdu vēstures krājumam – subjektīvās vēstures stāstam, kas veidots ar daudzu intervētāju līdzdalību.»

Māras Zirnītes rakstu pilnībā iespējams izlasīt Zinātnes Vēstneša elektroniskajā versijā (PDF).

Tiks turpināts projekts «Atvērtie dzīvesstāsti»

Mon, 03 Jul 2023 00:00:00 +0000

Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums”. Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums (katra intervija vidēji ilgst 1,5 – 2 stundas). Krājums veidots 30 gadus, un senākās intervijas ir fiksētas analogo kasešu formātā, kas pakāpeniski tiek digitalizēts.

Nozīmīgi ir gan krājuma tapšanas priekšnosacījumi, gan tajā uzkrātie avoti. Pirmās intervijas krājumā nonāca pagājušā gadsimta 80.-90. gadu mijā, sekojot Latvijas Kultūras fonda aicinājumam. Krājums ir arī sava veida Atmodas spogulis, jo atmiņu stāstus izraisīja atklātības politika, pāreja no totalitārisma uz demokrātiju. Pirmās liecības raksturo ilgi noklusētās tēmas un pieredze, par ko cilvēki nedrīkstēja sabiedrībā runāt. Vienlaikus dzīvie represiju liecinieki jau bija sasnieguši sava mūža robežu. Tā krājums sākās ar pēdējo lībiešu iedzīvotāju atmiņām no militarizētās valsts robežzonas, ar trimdinieku atmiņu stāstiem, pārrautajām izsūtīto dzīvēm un pretestības dalībniekiem. Krājumu iezīmē jutīgās tēmas, ko cilvēki atklāj pirmoreiz. Avoti krājumā ir unikāli – gan kā sarunvalodas paraugi, skaņu ierakstu liecības, kas pauž mirkļa emocionālo dabu/ nozīmi un raksturu, gan no realitātes izceltie dzīves nogriežņi ar atsaucēm vispārējā vēstures skatījumā. Analogo kasešu ierakstu konvertēšana digitālā formātā nodrošinās to saglabāšanu, kā arī iekļaušanu plašākā pētnieciskā apritē.

Savukārt krājuma pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem (skat. https://ej.uz/nmv-karte-garamantas), kas atvieglo informācijas meklēšanu un izmantošanu pētnieciskiem nolūkiem.

Ar pieteikto projektu paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto analogo audio kasešu pārveidošanu digitālā formātā. Tā rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieeja digitālajā vidē. Piekļuve krājumam nepieciešama, lai individuālos avotus iekļautu aktuālajā kultūras procesā, kas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam. Projektu īstenos Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Mutvārdu pētnieču dalība konferencē «Cooperation and Controversy. The 14th Annual International conference on Baltic and Nordic studies»

Sat, 20 May 2023 00:00:00 +0000

No kreisās: Ginta Elksne, Maruta Pranka

Referāta prezentācija

Konference notika Ovīdija (Konstancas) universitātē

Lietuvas vēstniecības prezentētā izstāde «Planet Lithuania» (Antanas Sutkus fotogrāfijas)

LU 81. konferences sekcija «Cilvēksituācija socioloģijas un mutvārdu vēstures pētījumos»

Mon, 10 Apr 2023 00:00:00 +0000

Esat laipni aicināti apmeklēt sekciju, kas norisināsies 19. aprīlī (attālināti). Programma un pieslēgšanās saite pieejama šeit.

Sekcija tiek organizēta projekta «Kultūras, identitātes, starpkultūru komunikācijas un cilvēksituācijas pētījumi humānisma vērtību, konfliktu un krīžu kontekstā» ietvaros.

Grāmata «Lūžkilā» nominēta grāmatu mākslas balvai «Zelta ābele 2023»

Fri, 03 Mar 2023 00:00:00 +0000

Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet mums: mutvarduvesture@gmail.com

Plašāk par šī gada balvas nominantiem lasāms šeit.

Iespēja pieteikt stenda referātus kongresā «Zinātne Latvijā»

Wed, 01 Mar 2023 00:00:00 +0000

Noslēdzies projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV»

Mon, 30 Jan 2023 00:00:00 +0000

Sadarbība starp Latviju un ASV aizsākās vēl 20. gs. sākumā, turklāt ASV, un jo īpaši Amerikas latviešu diasporas atbalsts bija jūtams arī visus padomju okupācijas gadus. Sadarbība dažādās jomās ar jaunu sparu atsākās pēc neatkarības atgūšanas un turpinās līdz pat šai dienai. Kultūras un izglītības tiltu veidotāji ir bijuši gan spilgti ASV latviešu diasporas pārstāvji, kas atgriezušies veikt pedagoģisko darbu Latvijā, gan dažādu ASV un latviešu diasporas mecenātu stipendiju saņēmēji, gan jaunie profesionāļi un zinātnieki, kuri dažādos veidos pilnveidojuši savas zināšanas labākajās ASV augstskolās. Īpaši izceļams ASV ieguldījums sociālo un humanitāro zinātņu attīstībā postpadomju Latvijā, kas veicināja mūsdienīgi domājošas sociālo zinātnieku paaudzes sagatavošanu un jaunu pētniecības jomu iedibināšanos.

Projekta laikā tika organizētas divas paneļdiskusijas, astoņas publiskās lekcijas, kā arī sagatavotas astoņas video kompozīcijas. Katra no šīm aktivitātēm īpašā veidā atklāj tos sadarbības mehānismus, kas ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā, kā arī sniedz plašāku informāciju par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV. ASV diasporas ieguldījums projekta ietvaros tika pētīts un popularizēts, izmantojot Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva avotus, kas cita starpā atspoguļo ASV dzīvojošo latviešu personīgo izaugsmi un sniegto atbalstu Latvijas sabiedrībai. Mutvārdu vēstures pētniecības attīstība pati par sevi ir spilgts piemērs tam, kā Amerikas latvieši ir veicinājuši demokratizācijas procesu, stiprinot padomju varas laikā politizētās humanitārās un sociālās zinātnes.

Katra no video kompozīcijām atklāj kādu konkrētu ASV diasporas aktivitāti, kam bijusi liela nozīme arī Latvija sabiedrībā:

«Viens stāsts – daudz ieguvēju» vēsta par Dr. Kristapa Keggi ceļu no Otrā pasaules kara bēgļa līdz Jeilas profesoram, kurš izveidoja prakses un stipendiju programmas Latvijas studentiem ASV;
«Izglītība ārzemēs un mutvārdu vēstures pētījumi Latvijā» vēsta par Dr. Ilzes Akerbergas doktora disertāciju folkloristikā un personīgo pieredzes stāstu, kas pavēra jaunu perspektīvi Latvijas sociālajās zinātnēs;
«Maijas Hinkles radošās iniciatīvas» veltīts Dr. Maijas Hinkles dzīvei un darbam no bēgļu gaitām līdz muzeja un pētniecības centra «Latviešu pasaulē» dibināšanai;
«Mecenāte Aina Galēja-Dravniece» atklāj Dr. med. Ainas Galējas-Dravnieces (1925-2013) dzīvi un mecenātismu;
«Amerikas Balss – informatīvais tilts no ASV» atklāj raidstacijas «Amerikas Balss» (Voice of America) latviešu valodas raidījumu tapšanu un nozīmi padomju Latvijā;
«Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) ceļā uz demokrātiju» vēsta par LOM izveidošanu pēc profesora Pauļa Lazdas ierosmes un ar lielu trimdas latviešu sabiedrības atbalstu;
«Muzejs un pētniecības centrs ‘Latvieši pasaulē’» stāsta par šī muzeja izveidi, liekot lietā mītnes zemē iegūto izglītību un demokrātijas pieredzi;
«Fulbraita stipendiāti Latvijā» ar saviem pieredzes stāstiem dalās Fulbright stipendiju saņēmēji no dažādām Latvijas augstskolām, ilustrējot, kā ASV gūtā pieredze ietekmējusi viņu profesionālo skatījumu, karjeru un pārstāvētās jomas attīstību Latvijā kopumā.

Paneļdiskusiju «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas» un «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot», kur piedalījās gan ASV vēstniecības pārstāvji un projekta sadarbības partneri no dažādām nevalstiskajām organizācijām, gan paši dažādu ASV stipendiju saņēmēji, mērķis bija ne vien palīdzēt labāk apzināties līdzšinējo ASV programmu – gan Fulbright, gan dažādu diasporas mecenātu vai vienkārši studiju ASV – atstāto nospiedumu Latvijas izglītībā un zinātnē, bet arī informēt studentus un pētniekus par šo stipendiju nozīmi un iespējām tām pieteikties pašiem.

Publiskajās lekcijās, kas tika sniegtas izglītības un kultūras iestādēs dažādos Latvijas reģionos (Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Rīga) tika izgaismota jaunas, mūsdienīgi domājošas sociālo zinātnieku paaudzes sagatavošanu un jaunu pētniecības virzienu izveide, atbalsts Okupācijas muzeja izveidei un militārpersonu apmācībām, izmantojot ASV pieredzi, kā arī iespējas, ko sniedz dažādas stipendijas, lai veidotu kontaktus, apgūtu jaunas pedagoģiskās pieejas un pilnībā iekļautos starptautiskajā akadēmiskajā vidē.

Visas video kompozīcijas, kā arī paneļdiskusiju un publisko lekciju video ieraksti pieejami Projekta platformā.

Projekta dalībnieki cer, ka sagatavotie materiāli ne tikai vēlreiz atgādinās par Latvijas un ASV ciešajām saitēm kultūras un izglītības jomās, bet arī kalpos par iedvesmu tālākai sadarbībai – īpaši pētniekiem un studentiem.

Projekta vadītāja Inta Mieriņa

Paneļdiskusija: centrā Ieva Puzo

Video cikls

Informatīvais seminārs

IESKATIETIES! Publicētas visas cikla «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» video kompozīcijas

Sun, 25 Dec 2022 00:00:00 +0000

Aktuālās recenzijas par diviem LU FSI mutvārdu vēstures pētnieku izdevumiem

Thu, 15 Dec 2022 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētnieki tiekas Helsinkos: 8. Starptautiskais Somijas Mutvārdu vēstures tīklojuma simpozijs

Sat, 10 Dec 2022 00:00:00 +0000

Šogad simpozijā «AFTER: Time, Place & (Dis)Connections in Oral History & Life Storying», kas 1.-2. decembrī norisinājās Helsinkos, galvenā uzmanība tika pievērsta pēctecības, laika, vietas saistībai vai tās trūkumam mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pētniecībā no kritiskas mūsdienu skatījuma perspektīvas, jautājot: Kādas ir sadarbības iespējas ārpus tradicionālajām akadēmiskās vides robežām un prakses? Kāda vispār ir pētniecības loma pēc krīzēm, ko esam pieredzējuši un pieredzam pēdējos gados? Vai mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu stāstīšana var piedāvāt iespējas iztēloties jaunu nākotni?

Prezentēt pētījumu rezultātus, kā arī turpināt uzturēt sadarbības kontaktus ar Ziemeļvalstu zinātniekiem šogad devās arī mutvārdu vēstures pētnieces no LU Filozofijas un socioloģijas institūta.

No kreisās: Maija Krūmiņa, Maruta Pranka, irāņu pētniece Zahra Hamedi un Ginta Elksne

Maruta Pranka referātā «Trimdinieku atmiņu pārmantošana no paaudzes paaudzē – pretrunas un pieņemšana» (Intergenerational transmission of memories of exiles – contradictions and acceptance) vērsa uzmanību uz atmiņu pārmantošanu starp paaudzēm kā faktoru, kas ietekmē etniskās identitātes aspektus, izceļot atmiņu lomu, adaptējoties divu etnisko identitāšu telpā.

Atmiņu pārmantošanas pieredze starp trimdas paaudzēm un otrās trimdinieku paaudzes identitātes veidošanās pētīta, balstoties uz videointervijām ar pagājušā gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā dzimušajiem latviešu-zviedru respondentiem, kuri pētījuma veikšanas laikā dzīvoja Zviedrijā. Atšķirībā no saviem vecākiem, kuri devās trimdā okupācijas un kara dēļ, otrā paaudze ir dzimusi ārpus savas tēvzemes. Otrās paaudzes bērniem nav pieredzes par šiem notikumiem, bet viņi dzīvoja saistībā ar tiem. Viņu saikne ar Latviju veidojās caur vecāku stāstiem un atmiņām. Kāda nozīme bērnu vēsturiskajā apziņā ir vecāku pieredzei? Kādā veidā viņi saista, pārvalda un pārrunā savu vecāku vēsturi mijiedarbībā ar savu stāstu par to, kā uzauguši trimdas bērni? Tas, kā mēs saprotam, izmantojam un reproducējam vēsturi, ir svarīgs jautājums ne tikai vēstures zinātnei, bet arī sabiedrībai kopumā.

LU FSI pētniece Maruta Pranka

Maija Krūmiņa referātā «Trimdas latviešu retrospektīvie naratīvi: pārvietošanās stāsti» (Retrospective Narratives of the Exile Latvians: Stories of the Displacement) prezentēja promocijas darba izstrādes gaitā radušās atziņas un secinājumus. Referāts sagatavots projekta “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (līgums Nr. 8.2.2.0/20/I/006)” ietvaros.

Otrā pasaules kara rezultātā Latvija zaudēja ne tikai savu valstiskumu, bet arī vairākus simtus tūkstošus savu iedzīvotāju, no kuriem daļa bēga uz Rietumiem, baidoties no padomju varas atgriešanās. Kara beigās lielākā daļa no šiem cilvēkiem neuzskatīja par iespējamu atgriezties Latvijā, bet tā vietā rada patvērumu dažādās mītnes zemēs. Tur viņi sevi definēja kā trimdas kopienu ar kopīgu mērķi un kopīgām atmiņām. Tā kā pārcelšanās iezīmē pagrieziena punktu (biogrāfisku pārrāvumu) trimdinieku dzīvē, viņi dzīvesstāstos mēdz ļoti detalizēti atcerēties šo periodu. Tomēr ilgstošās trimdas periodā šie stāsti ir veidojušies atkarībā no indivīda dzīves gaitām, kā arī no tā, kā tie ir mainījušies plašākā sociālajā un kultūras kontekstā.

LU FSI pētniece Maija Krūmiņa

Gintas Elksnes referāts «Esmu pateicīga liktenim, ka man bija iespēja strādāt šajā rūpnīcā!: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» (I am grateful to fate that I had the opportunity to work in this factory!: employees’ memories of Riga Porcelain Factory) bija veltīts pētījumam, kas veikts kopā ar RP KIA Rīgas Porcelāna muzeju (direktore Iliana Veinberga; krājuma glabātāja Dzintra Romanovska) un saistās ar bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku, kā arī industriālā mantojuma Latvijā kopumā saglabāšanu, izmantojot mutvārdu vēstures intervijas.

Mutvārdu vēstures sniegtās iespējas plaši izmanto arī muzejos, jo īpaši tādos, kuru darbība saistīta ar industriālā mantojuma saglabāšanu, kāds ir Rīgas Porcelāna muzejs. Šajos muzejos vienlaikus ar fizisku artefaktu saglabāšanu un pētīšanu tiek fiksēta arī to cilvēku loma, kuri ir bijuši līdzdalīgi šo priekšmetisko liecību radīšanā, kā arī ir bijuši saistīti ar konkrēto nozari. Mutvārdu vēsture kā metode datu ievākšanai Rīgas Porcelāna muzejā ir viena no ikdienā lietotām pētniecības metodēm, kur viens no nozīmīgākajiem rezultātiem ir prezentēts grāmatā «Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» (2020, Rīga: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, 263 lpp.). Caur porcelāna rūpnīcas darbinieku dzīvesstāstiem un biogrāfijām ir iegūta gan vēsturiska rakstura informācija, atklātas porcelāna ražošanā iesaistīto darbinieku profesionālās un privātās biogrāfijas, kā arī ievērojami paplašināts skats uz Latvijas industriālās kultūras mantojumu kopumā. Tajā porcelāna ražošanas vēsture (caur dzimtu stāstiem) atklājas jau no 19.gs. beigām un ļauj raudzīties uz rūpniecību kā nozīmīgu Latvijas vēstures daļu, kas, atvirzoties tālāk prom no padomju pagātnes, ir bijusi atstāta novārtā.

LU FSI zinātniskā asistente Ginta Elksne

Somijas mutvārdu vēstures tīkla (FOHN) 8. starptautiskais simpozijs tika rīkots, sadarbojoties FOHN, Helsinku Universitātes projektam «Ingrijas somu transnacionālās atmiņu kultūras» (pētniece Ulla Savolainena), kā arī Somijas Literatūras biedrībai, Somijas Kultūras fondam un Somijas Migrācijas institūtam. Konferences Tēžu krājums pieejams šeit.

Konferences dalībnieki iepazīstas ar Somijas Literatūras biedrības arhīvu

Projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» vieslekcijas!

Sat, 10 Dec 2022 00:00:00 +0000

1. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) 278. auditorijā vieslekcijas sniegs Latvijas Universitātes asociētā profesore, Dr.sc.soc. Baiba Bela par tēmu «Zināšanu pārnese mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu izpētes laukā» un atvijas Universitātes asociētās profesore, Dr.sc.soc. Intas Mieriņa par tēmu «Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei». Plašāk par lekciju saturu iespējams izlasīt šeit.
1. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Džona Ficdžeralda Kenedija lasītavā (3. stāvā) vieslekcijas sniegs vēsturniece Māra Lazda (Bronksas Kopienas koledža, Ņujorkas Pilsētas universitāte, ASV) par tēmu «Latvijas Okupācijas muzeja dibināšana un izveide» un Toms Rostoks (Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija) par tēmu «Latvijas militārpersonu pieredze ASV: militāro zināšanu un kultūras pārneses iespējas un ierobežojumi». Plašāk par lekciju saturu iespējams izlasīt šeit.

Iespēja noskatīties informatīvā seminārā «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» video ierakstus

Wed, 07 Dec 2022 00:00:00 +0000

Seminārs tika rīkots, lai izgaismotu tos sadarbības mehānismus, kas pēdējās desmitgadēs ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā starp Latviju un ASV, kā arī lai plašāk informētu Latvijas sabiedrību par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV». Semināru moderēja Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) un tajā piedalījās ASV vēstniecības, dažādu fondu un izglītības programmu, augstskolu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī citi projekta partneri. Tā mērķis bija ne vien palīdzēt labāk apzināties līdzšinējo ASV programmu – gan Fulbright, gan dažādu diasporas mecenātu vai vienkārši studiju ASV – atstāto nospiedumu Latvijas izglītībā un zinātnē, bet arī informēt studentus un pētniekus par šo stipendiju nozīmi un iespējām tām pieteikties pašiem.

Semināra 1. daļa

2'30 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG)
16'20 Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV)
33'30 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV)

Semināra 2. daļa

00'35 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV)
18'55 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG)
30'47 Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG)
35'15 Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG)
48'20 Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG)

Semināru organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītā projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Aicinām noskatīties divas prezentācijas, kas tapušas projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros

Fri, 25 Nov 2022 00:00:00 +0000

PhD Ieva ZAĶE (Milersvilas Universitāte Pensilvānijā, ASV) savā prezentācijā «Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) loma sociālo zinātņu izaugsmē Latvijā» sniedz ieskatu Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) vēsturē, īpaši izceļot tās lomu jaunas sociālo zinātnieku paaudzes veidošanā Latvijā. Prezentācija iepazīstina ar 1) apvienības izcelsmi un mērķiem; 2) izmaiņām, kas skāra apvienību no 90-to gadu sākuma; 3) apvienības konferencēm un Baltijas Studiju Žurnālu; 4) apvienības grantiem un stipendijām. Autore sniedz arī personīgu skatu uz apvienības ietekmi caur pašas un vēl divu zinātnieku pieredzi, esot apvienības biedriem. Kopumā prezentācija attīsta argumentu, ka apvienības sākotnējā misija saglabāt pētniecību par Baltijas reģionu pasaules mērogā pārauga par misiju ienest pasaules zinātnisko elpu Baltijas kontekstā.

Dr.sc.soc. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) prezentācijā «Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei» stāsta par gūtajām atziņām, 2010., 2015. un 2016. gadā stažējoties Jeila universitātē ar Jura Padega stipendijas atbalstu, Vašingtonas universitātē kā Fulbraita stipendiātei un Ilinoisas Universitātē Čikāgā ar Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendijas atbalstu. Autore runā par to, kā ASV redzētais sniedz iedvesmu ikdienas darbā ar studentiem LU Sociālo zinātņu fakultātē un kā vadošajai pētniecei un vairāku zinātnisku pētījumu vadītājai LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kā arī par to, kādi ASV universitātēs īstenotie risinājumi un pieejas būtu vai nebūtu pārnesami uz Latvijas akadēmisko vidi un kādi šķēršļi kavē vai varētu veicināt šo zināšanu pārnesi.

Lekciju cikls veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un tiek organizēts ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda atbalstītā projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Recenzija par grāmatu sēriju «Bezbailīgie»

Wed, 09 Nov 2022 00:00:00 +0000

Krietnu laiku pirms kara sākšanās Ukrainā LU Filozofijas un socioloģijas institūts, kā arī Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» iedibinātajā mutvārdu vēstures sērijā «Bezbailīgie» iznāca divas grāmatas. Pirmā ir Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts jau nav tikai gulēšanai» (2020) un otra — «Pārcēlāji» (2021), kurā apkopotas trīs vīru, notikumu laikā jaunekļu — Ērika Tomsona, Pētera Jansona un Laimoņa Pētersona — atmiņas. Tagad tās sabalsojas ar šīsdienas notikumiem, ka Eiropā atkal ir karš un atkal bēgļu gaitās spiesti doties miljoniem cilvēku. Atmiņu stāsti iesaista individuālā cilvēka pārdzīvojumos, ļauj sekot, kā mainās viņa attieksme, uztvere, briedums no agras jaunības līdz vecumdienām. Grāmatās galvenie stāstītāji pārstāv vienu paaudzi, viņi visi ir Latvijas Republikas vienaudži, kam Otrā pasaules kara laikā bija tikai nedaudz pāri 20 gadiem. No Nacionālās mutvārdu vēstures krājuma atklātībā sniegtie dzīvesstāsti ir vērtīgs un savlaicīgs autoru kolektīva veikums.

Pilns recenzijas teksts

Atskats uz paneļdiskusiju «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas»

Wed, 12 Oct 2022 00:00:00 +0000

Diskusija, kuru 10. oktobrī LU Dabas mājā organizēja mutvārdu vēstures asociācijai «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru, vadīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa; ievadvārdus teica ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey), kura iezīmēja projekta jomu ASV-Latvijas diplomātisko attiecību simtgades kontekstā un uzsvēra kopējās vērtības un sadarbību starp abām valstīm daudzu gadu garumā. Pilns diskusijas video ieraksts skatāms šeit.

ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey)

Diskusijā Latvijā pazīstami sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji – Jānis Ikstens, Agrita Kiopa, Ēriks Jēkabsons, Sandra Beatrice Sebre, Astrīda Skrinda, Liene Ločmele, Iveta Ķešāne, Kārlis Vērdiņš, Baiba Bela un Ieva Puzo – dalījās ar saviem pieredzes stāstiem un iespaidiem, mācoties vai stažējoties ASV zinātniskajās institūcijās, kā arī iepazīstināja klausītājus ar šo studiju atstāto nospiedumu uz savu pasaules redzējumu un profesionālo karjeru, kā arī savas jomas attīstību Latvijā kopumā.

Dr.phil. Agrita KIOPA (RSU)

Iespējas savas zināšanas pilnveidot ASV vai piesaistīt Latvijai vieslektorus un viespētniekus no ASV sniedz dažādas stipendiju programmas: gan prestižā Fulbright programma, kurai pētnieki šogad var pieteikties vēl līdz 24. novembrim, gan arī citas, tostarp Baltic-American Freedom Foundation un dažādas Association for Advancement of Baltic Studies un LU fonda administrētās mecenātu stipendijas (K. Zariņa stipendija, Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendija, Baumaņa radošo projektu Baltijas studijās grants, Grundmaņa pēcdoktorantūras stipendija, J. Padega stipendija un citas).

PhD Ieva PUZO (RSU) un Dr.sc.soc. Iveta ĶEŠĀNE (LKA)

Kā liecina diskusijas dalībnieku stāsti, šīs stipendijas daudziem snieguši iespēju mācīties labākajās pasaules augstskolās pie izcilākajiem jomas speciālistiem – pasaules līmeņa zvaigznēm. Plašie arhīvi un bibliotēkas snieguši piekļuvi avotiem un informācijai, kāda Latvijā nebija pieejama, turklāt būtiski, ka stipendijas laikā pētnieki varēja pilnībā pievērsties zinātniskam darbam. Īpaši būtiska loma, kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, saitēm ar ASV bija 1990-tajos gados, kad Latvijā būtībā no jauna veidojās tādas zinānes kā socioloģija, antropoloģija, komunikācijas zinātnes, publiskā administrācija, politikas zinātne un pilnībā bija jāpārskata un jāreformē studijas vēsturē, filozofijā, literatūrzinātnē u.c. iepriekš ideoloģiski kontrolētās jomās.

Dr.hist. Ēriks JĒKABSONS (LU) un Dr.paed. Astrīda SKRINDA (DU)

Vairāki dalībnieki atzīmēja to, ka, stažējoties ASV, iegūtas ne tikai jomai specifiskas zināšanas, bet arī priekšstats par to, kā labāk organizēt studiju un pētniecības procesu, efektīvi mācīt un mācīties, kritizēt un uzklausīt kritiku, kā arī gatavot publikācijas un pētījumus, kas būtu konkurētspējīgi un interesanti starptautiskai publikai. Studiju un stažēšanās laikā iegūtie kontakti nereti saglabājušies un izvērsušies ilgstošākā zinātniskā sadarbībā, kas turpina pavērt jaunas iespējas Latvijas studentiem un pētniekiem. Dalībnieki atzīmēja, ka stipendiju programmas sniegušas iespēju labāk iepazīt arī citas kultūras un iegūt plašāku pasaules redzējumu, tostarp iesaistoties dažādās Fulbright progammas organizētās izglītības un kultūras aktivitātēs, gan arī pašiem pētniekiem aktīvi iepazīstot dzīvi ārpus augstskolām.

Dr.sc.soc. Baiba BELA (LU) un Dr.philol. Kārlis VĒRDIŅŠ (LU LFMI)

Visi pasākuma dalībnieki uzsvēta to neatsveramo nozīmi, kāda bijusi studijām ASV, un aicināja arī citus pētniekus un studentus izmantot stipendiju sniegtās iespējas, turpinot veidot izlītības un kultūras tiltus starp Latviju un ASV.

Diskusijas moderatore Dr.sc.soc. Inta MIERIŅA (LU)

Diskusija notika projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros, kas veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un kuru ar ASV vēstniecības atbalstu īsteno grupa Fulbright stipendiātu (Inta Mieriņa, Māra Lazda, Toms Rostoks, Ieva Zaķe un Ieva Puzo). Projekta mērķis ir parādīt, kā veidojušies un turpina veidoties kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV visdažādākajās jomās – socioloģijā, politoloģijā, antropoloģijā, vēsturē u.tml.

Dr.psych. Sandra Beatrice SEBRE (LU)

Mg.sc.soc. Liene LOČMELE (ViA) un Dr.sc.pol. Jānis IKSTENS (LU)

Ar diktofonu rokās, iemūžinot atmiņu stāstus: atskats uz Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē

Wed, 05 Oct 2022 00:00:00 +0000

Darbnīcas apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar mutvārdu vēstures pētniecības vēsturi un attīstību, aplūkojot projicēto prezentāciju un izšķirstot LU FSI pēdējos gados publicētās zinātniskās monogrāfijas un atmiņu stāstu apkopojumus publikācijās. Daži dalībnieki bija ieinteresēti noskaidrot, kā mutvārdu vēstures pētniecība var sniegt plašāku labumu zinātnē, un nereti dalījās ar savu pieredzi, kur stāstu apkopošanai vai intervēšanai ir bijis būtisks pienesums pētījuma izstrādē.

Viena no novērtētākajām vakara atraktivitāte bija iejušanās intervētāja lomā, kā ietvaros apmeklētāji varēja iepazīties ar intervējamo datu apstrādes un publicēšanas atļauju formām, jautājumu vadlīnijām un tehnoloģijām, kas pēdējās desmitgadēs ir tikušas izmantotas dzīvesstāstu ierakstīšanā.

Apmeklētāji iepazīstas ar intervēšanas procesu (labajā pusē pētniece Ginta Elksne)

Gan vecāki, bet jo īpaši bērni un jaunieši bija sajūsmināti par iespēju aplūkot diktofonus un pat iemēģināt roku, lai tajā ievietotu kaseti. Daži, aplūkojot diktofonus, dalījās ar saviem pieredzes stāstiem, kamēr citi vēlējās uzzināt arī vairāk par tehnoloģijām un stāstu saglabāšanu.

Apmeklētāju iejušanās intervētāja lomā, iepazīstoties ar diktofoniem

Demonstrācija, kā diktofonā ievietot kaseti (kreisajā pusē pētniece Kitija Mirončuka)

Apmeklētāji varēja uzzināt vairāk arī par mutvārdu pētniecības metodoloģiju un to, kā jautājumu formulēšana var sniegt atšķirīgus datus. Katram bija iespēja atbildēt uz četriem jautājumiem – diviem kvantitatīvajiem un diviem kvalitatīvajiem, lai aplūkotu gan datu dažādību, gan, iespējams, veiktu savus secinājumus un novērojumus. Piemēram, atbildot uz pirmo aptauju, kas veltīta ģimenes nozīmei, uz pirmo (kvantitatīvo) jautājumu «Vai tev ir svarīga ģimene?» no 29 dalībniekiem, 26 bija snieguši atbildi «jā». Kamēr uz otro (kvalitatīvo) jautājumu «Vienā vārdā – ko tev nozīmē ģimene?» tika sniegtas dažādas atbildes. Kā redzams 4. attēlā, visbiežāk minētie vārdi bija «mīlestība», «atbalsts», «rūpes» un «drošība». Noteikti varētu teikt, ka tādi vārdi kā «kopā» un «kopien», tāpat kā vārdi «piederība» un «savējie», simbolizē vienotu izpratni par ģimeni kā kopību. Iegūtie dati arī liecina, ka ģimenes nozīme nav pašsaprotami pozitīva, jo tika sniegtas arī neitrālākas vai pat negatīvākas atbildes (ģimene kā «pienākums» vai «mācība»).

Mentimeter.com dati no 29 dalībniekiem par ģimenes nozīmi

Savukārt otra aptauja (5. att.) bija veltīta jautājumiem par dzimtu un rakstura/izskata līdzībām. Uz pirmo (kvantitatīvo) jautājumu «Kuram ģimenes loceklim tu esi līdzīgs?» vairākums atbildēja, ka ir līdzīgi mātei vai mātes dzimtai, tomēr visbiežāk sarunās par to, kā atbildēt, aptaujātie vērsās pie saviem draugiem vai ģimenes locekļiem, lai risinātu savas domstarpības un lemtu par labu vienai vai otrai atbildei. Uz otro (kvalitatīvo) jautājumu «Kāda īpašība/izskata/rakstura iezīme tev ir no dzimtas locekļiem?» atbilžu vidū viennozīmīgi izcēlās izskata iezīme – deguns, bet interesantākās atbildes bija tās, kurās dalībnieki centās norādīt uz kopīgajām ģimenes īpašībām, piemēram, «muzikalitāte» vai pat «mums patīk karameļu popkorns».

Mentimeter.com dati no 25 dalībniekiem par dzimtas līdzībām

Visbeidzot dalībnieki varēja pārbaudīt arī savas zināšanas, aizpildot uzdevumu lapu, kur ir jāatrod pareizais paaudzes raksturojums, gadskaitļi un nosaukums. Daži dalībnieki bija pārsteigti uzzinot, ka pieder, piemēram, Atmodas paaudzei, un vēlāk arī dalījās savās sajūtās un novērojumos. Katram apmeklētājam tika sniegta iespēja izvēlēties sev tīkamāko atrakciju, un vairākums, pat ja sākumā skeptiski, labprāt iesaistījās sarunās un apguva kaut ko jaunu vai nedaudz piemirstu.

Pasākumā piedalījās: Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kitija Mirončuka un Kaspars Zellis.

Apmeklējums: Mutvārdu vēstures darbnīcu apmeklēja apmēram 100 gan lieli, gan mazi dalībnieki.

Atskats uz Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē: LU fotoarhīvā.

Pieminam Ēriku Tomsonu (31.12.1918-22.09.2022)

Fri, 23 Sep 2022 00:00:00 +0000

Neraugoties uz trauksmainajiem jūras pārbraucieniem 1944./1945. gadā, kad Ēriks, riskējot ar savu dzīvību, glāba simtiem citu dzīvību, kā arī ilgiem gadiem pavadītiem padomju soda nometnēs, fiziski smagu darbu, badu, ieslodzīto un sargu uzbrukumiem, viņš nodzīvoja garu mūžu. Paša vārdiem sakot: «Man Dieviņš stāvējis klāt. Man bija ticība, ka neiešu bojā tur, kur jāiet bojā. Uz jūras gāja visādi, varēja noslīkt, bet bija pārliecība, ka gulēšu Kocēnu smilšu kalniņā.»

Viena no pēdējām intervijām ar Ēriku Tomsonu izskanēja Latvijas Radio raidījumā «Globālais latvietis», kas bija veltīts nesen izdotajai grāmatai «Pārcēlāji».

Gaišu Aizsaules ceļu Ērikam Tomsonam, kura piemiņa nezudīs!

Iespēja pieteikties uz vieslekcijām!

Fri, 16 Sep 2022 00:00:00 +0000

Lekciju ciklā, ko organizē Latvijas mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijā zināmi sociālie un humanitārie zinātnieki, kas šobrīd savu profesionālo darbību veic Latvijā vai ASV, aizraujošos atmiņu stāstos iepzīstinās klausītājus ar to, kā daudzu gadu gaitā veidojusies sadarbība starp ASV un Latviju kultūras, izglītības un zinātnes jomā. Šo sadarbību ilustrē jaunas paaudzes mūsdienīgi domājošu sociālo zinātnieku sagatavošana un pat Latvijā jaunu pētniecības jomu kā mutvārdu vēsture iedibināšana, atbalsts Okupācijas muzeja izveidei un militārpersonu izglītošanai, izmantojot ASV pieredzi, kā arī sniegtās iespējas ar dažādu stipendiju palīdzību veidot kontaktus, apgūt jaunas pedagoģiskās pieejas un pilnvērtīgi iekļauties starptautiskā akadēmiskā vidē. Lekciju cikls veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei. Pasākumā ar ASV vēstniecības pārstāvju piedalīšanos dalībiekiem būs iespēja arī uzdot jautājumus un uzzināt vairāk par dažādām iespējām pilnveidot savas zināšanas, mācoties un stažējoties ASV. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Viena vieslekcija sastāv no diviem priekšlasījumiem (katrs 30 min), kā arī 30 minūšu diskusijas/ jautājumu daļas. Detalizēts piedāvāto lekciju apraksts pieejams šeit. Ja Jūs interesē iespēja uzņemt mūsu vieslektorus Jūsu iestādē (nepieciešams nodrošināt tikai telpas un stabilu interneta pieslēgumu), lūdzu, rakstiet projekta vadītājai Intai Mieriņai uz inta.mierina@lu.lv un pastāstiet, kura no piedāvātājām vieslekcijām vai kuri atsevišķi runātāji (iespējams arī citāds grupējums) Jūs visvairāk interesētu, kā arī iespējamos norises datumus (š.g. oktobris, novembris vai decembris). Paldies un uz drīzu tikšanos!

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieču dalība Īrijas Sociologu asociācijas konferencē

Wed, 25 May 2022 00:00:00 +0000

Konferencē piedalījās arī divas Latvijas mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa. Ginta Elksne prezentēja savu un Marutas Prankas referātu «Mājas ideja dzīvesstāstos: Latvijas pieredze» («The Idea of Home in Life stories: Latvian Experience»). Savukārt, Maija Krūmiņa, kuras dalību konferencē atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonda radošo braucienu programma, runāja par māju un piederības sajūtu trimdas latviešu dzīvesstāstos («Home and Sense of Belonging in the Life Stories of Latvian Exiles»), kas izgaismo gan iedomāto māju sadursmi ar realitāti, gan to, ka daļai trimdinieku Latvija joprojām iemieso vienīgās un īstās mājas.

Īrijas Sociologu asociācija dibināta 1973. gadā, un tās mērķis ir veicināt socioloģijas attīstību Īrijā, kā arī veicināt publikāciju, diskusiju un diskusiju par socioloģijas disciplīnu interesējošiem jautājumiem. Vairāk par asociāciju: https://www.sociology.ie/

Vairāk informācijas par konferences darba kārtību: https://www.sociology.ie/sai-annual-conference-2022.html

Tiek uzsākts projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV»

Tue, 24 May 2022 00:00:00 +0000

ASV diasporas ieguldījums projekta ietvaros tiks pētīts un popularizēts, izmantojot Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva (NMV) avotus, kas cita starpā atspoguļo ASV dzīvojošo latviešu personīgo izaugsmi un sniegto atbalstu Latvijas sabiedrībai. Mutvārdu vēstures pētniecības attīstība pati par sevi ir spilgts piemērs tam, kā Amerikas latvieši ir veicinājuši demokratizācijas procesu, stiprinot padomju varas laikā politizētās humanitārās un sociālās zinātnes. NMV avoti piedāvā unikālu liecību par individuālajām saitēm, kas turpina veidot tiltu starp Latviju un ASV, un tie tiks izmantoti astoņu digitālu audiovizuālu prezentāciju sagatavošanā. Katra prezentācija būs veltīta kādai konkrētai Amerikas diasporas aktivitātei: atbalsts Latvijas mediķu izglītošanā; iniciatīva Latvijas Okupācijas muzeja veidošanā; muzeja un pētniecības centra «Latvieši – pasaulē» izglītojošais darbs; ģimenes vasaras nometnes 3×3, kas no ASV ienāca Latvijā.

Tāpat projekta ietvaros tiks organizēti divi interaktīvi semināri un astoņas lekcijas Latvijas reģionos, kas sniegs iespēju iedziļināties Amerikas latviešu un ASV valsts programmu lomā demokratizācijas procesu veicināšanā Latvijā un iepazīstinās ar bijušajiem Fulbraita programmas stipendiātiem un viņu ieguldījumus zinātnes attīstībā Latvijā. Projekta noslēgumā tiks organizēta preses konference, kurā tiks apkopotas semināros un lekcijās gūtās atziņas.

Projekta izpildītāju vidū ir pieci Fulbraita stipendijas saņēmēji: Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte), Dr. Māra Lazda (Bronksas Universitāte, ASV), Dr. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija), Dr. Ieva Zaķe (Millersvilas Universitāte, ASV), Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte). Viņi pārstāv dažādas zinātņu nozares (vēsturi, starptautiskās attiecības, migrācijas pētniecību, izglītību, socioloģiju un antropoloģiju), tādējādi piedāvājot daudzpusīgu skatījumu uz ASV ieguldījumu Latvijas attīstībā. Projekta partneru vidū ir Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē», Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Antropologu biedrība, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Amerikas latviešu apvienība un LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Projekta ietvaros izveidotās saites starp akadēmiskajiem un neakadēmiskajiem, Latvijas un ASV partneriem radīs pamatu turpmākai sadarbībai.

Apsveicam Māru Zirnīti ar iecelšanu par Atzinības krusta virsnieci!

Tue, 12 Apr 2022 00:00:00 +0000

Māras Zirnītes darbs vairāk nekā 30 gadus ir bijis saistīts ar Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumu. Iecere dokumentēt liecības par Latvijas cilvēku likteņiem sarežģītajā 20. gadsimtā radās, Mārai Zirnītei strādājot Kultūras fondā, kura 1988. gada aicinājums iesūtīt personīgās vēstures avotus izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību. Iesūtītie materiāli tika uzkrāti “Cilvēkarhīvā” un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Tādēļ jau 1992. gadā Māra Zirnīte sadarbībā ar filozofu, LU profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu Filozofijas un socioloģijas institūtā, tādējādi iniciējot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras – apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Turpmākajos gados LU FSI mutvārdu vēstures pētījumi ir saņēmuši gan Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, gan bijuši daļa no Valsts pētījumu programmas Letonika; turklāt mutvārdu vēstures pētniecības iespējas atklāt vispārcilvēciskas, sabiedriski un valstiski nozīmīgas tēmas risinātas starptautiskas sadarbības pētniecības projektu ietvaros. Tāpat Māra Zirnīte kopā ar dzīvesbiedru – lībiešu dzejnieku Uldi Krastu (Uldi Krišjāni) – ir aktīvi iesaistījusies Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu mantojuma saglabāšanā: viņa piedalījusies daudzu lībiešu mūsdienu kultūrai svarīgu pasākumu un izdevumu veidošanā un turpina to darīt joprojām.

Intervējot Ernestu Mūrnieku Lūžkilā. Foto: Vaira Strautniece, 1986

Līdztekus pētniecībai šo gadu laikā ir ticis attīstīts NMV krājums, kurā uzkrātas vairāk nekā 4500 audioieraksta vienības. Apjoma dēļ krājums ir ievērojams arī ārpus Latvijas robežām, un lielu daļu no tā veido tieši Māras Zirnītes veiktās intervijas. Uzklausot dzīvesstāstus, viņa spēj saklausīt ikviena sarunas biedra stāstā gan dziļi personisku atskatu uz dzīves pieredzi, gan to, kā šīs pieredzes savijoties ir veidojušas Latvijas sabiedrību un vēsturi, citiem vārdiem – Latvijas stāstu. Līdzās dokumentārajiem avotiem un akadēmisko vēsturnieku darbiem šī krājuma avoti veido vienu no pamatiem Latvijas vēstures, sabiedrības un valstiskuma apzināšanai un nostiprināšanai.

Lai nostiprinātu sabiedrības līdzdalību savas pieredzes apkopošanā, Māra Zirnīte 1997. gadā dibināja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts», kas apvieno akadēmiskos zinātniekus un brīvprātīgos dalībniekus. Sabiedrības iesaiste vairo izpratni par biogrāfisko atmiņu nozīmi kultūrā un sabiedrībā, paver atmiņu stāstu daudzveidību un dod pienesumu NMV krājumam. «Dzīvesstāsts» apmāca jaunus intervētājus, rīko pētnieciskas ekspedīcijas, sagatavo dzīvesstāstu atgriešanos sabiedrībā ar priekšnesumiem, sarīkojumiem, publikācijām, attīstot sadarbību ar partneriem Latvijā un ārzemēs.

Lielu ievērību pelnījušas arī Māras Zirnītes iniciētās un veidotās dzīvesstāstu publikācijas, kas ļauj sabiedrībai iepazīties ar unikāliem, Latvijas vēsturē nozīmīgiem cilvēku likteņiem, izstāstītiem viņu pašu balsīs. Kā jaunākās no šādām publikācijām jāmin mutvārdu vēstures sērija «Bezbailīgie» («Nakts jau nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts», 2020; «Pārcēlāji», 2021) – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.

Ar vienu no bēgļu laivu pārcēlājiem Pēteri Jansonu (1922-2020), Visbijā, 2011

V. Skultāne un E. Šūpulis radio raidījumā stāsta par jauno grāmatu «Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva»

Thu, 24 Mar 2022 00:00:00 +0000

LU 80. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija «Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā»

Mon, 14 Mar 2022 00:00:00 +0000

Sekcijas divās sēdēs ar referātiem uzstājās sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki, iepazīstinot ar jaunāko pētījumu rezultātiem un diskutējot par šobrīd aktuālām tēmām – demokrātijas attīstības procesu pretrunīgumu, Latvijas ekonomisko vidi, studentu sociālo un akadēmisko integrāciju, Latvijas diasporas aktuālām problēmām, atmiņu pārnesi un vēstures veidošanu dzīvesstāstos kā Latvijai svarīgos vēstures posmos, tā arī mūsdienās.

Kaspars Zellis radio raidījumā par vēstures atkārtošanās ideju un attiecību kārtošanu ar pagātni

Wed, 16 Feb 2022 00:00:00 +0000

Sveicam kolēģi Intu Mieriņu ar Tālivalža Vilciņa vārdbalvu socioloģijā

Wed, 02 Feb 2022 00:00:00 +0000

Plašāka informācija par Intu Mieriņu un Tālivalža Vilciņa vārdbalvu socioloģijā

Radio ieraksts: Monopola viešņa pētniece Inta Mieriņa, LR1, Monopols, 2022. gada 1. februāris

Īstenots projekts «Atvērtie dzīvesstāsti: Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā II»

Mon, 31 Jan 2022 00:00:00 +0000

Sadarbībā ar LU LFMI projekta īstenošanās periodā papildināta kultūras mantojuma digitālās platformas garamantas.lv sadaļa «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums». Šim nolūkam veikti secīgi darba uzdevumi ierakstu digitalizēšanā, interviju anotēšanā un metadatu precizēšanā digitālajā arhīvā garamantas.lv. Projekta rezultātā veiktā ierakstu digitalizācija nodrošina audioierakstu saglabāšanu un paplašina to pieejamību; savukārt dzīvesstāstu interviju kataloga papildināšana ar metadatiem ļauj intensificēt krājuma izmantošanu un nodrošina tā ilgtspējīgu funkcionēšanu nākotnē.

Projekta īstenošanas laikā:
(1) Digitalizēti, rediģēti, sistematizēti un sakārtoti glabāšanai serverī 40 dzīvesstāstu ieraksti, turpinot līdz šim ar Latviešu fonda (ASV), VKKF atbalstu un sadarbībā ar LFK un LNB kultūras informācijas digitalizācijas programmām veikto krājuma digitalizāciju un atšifrēšanu.
(2) Veikta NMV krājuma esošās digitālās versijas un krājuma kataloga precizēšana un papildināšana ar metadatiem 380 vienībām; trūkstošo datu pārnešana garamantas.lv.
(3) 650 dzīvesstāstu intervijām sagatavoti kopsavilkumi/anotācijas, atspoguļojot galvenās tēmas un notikumus; kopsavilkumi pakāpeniski tiek pievienoti garamantas.lv publiskai pieejai.

Lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgtspēju, LU LFMI turpinās sniegt Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai “Dzīvesstāsts” atbalstu, (1) nodrošinot digitalizētā satura uzglabāšanu un pieejamību, (2) piedāvājot dažādus analītiskos rīkus, jo īpaši dažādu datu vizualizāciju veidošanai.

Recenzija par grāmatu «Pārcēlāji»

Mon, 31 Jan 2022 00:00:00 +0000

Grāmatas «Pārcēlāji» atvēršana īsi pirms tās varoņa Ērika Tomsona 103. dzimšanas dienas

Sun, 16 Jan 2022 00:00:00 +0000

Grāmatas atklāšanā 2021. gada 28. decembrī piedalījās viens no grāmatā publicēto atmiņu autoriem Ēriks Tomsons un viņa meita Daiga Siliņa, grāmatas sakārtotāji un veidotāji no LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» – Māra Zirnīte, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone un rakstniece un publiciste Rudīte Kalpiņa.

Sarīkojumā tika demonstrētas fotogrāfijas no Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta kolekcijas par Baltijas bēgļu ieceļošanu un fragments no Marie Jansones videofilmas par viņas vectēvu Pēteri Jansonu. Paldies Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Latvijā par iespēju demonstrēt Dāvida Holmerta fotogrāfijas un finansiālu atbalstu Marie Jansones filmas tulkojumam latviešu valodā.

Grāmata sagatavota LZP projekta “Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva” (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Mutvārdu vēstures pētnieku viesošanās LR1 raidījumā «Globālais latvietis», lai stāstītu par nesen iznākušo grāmatu «Pārcēlāji»

Tue, 11 Jan 2022 00:00:00 +0000

Sveicot Ēriku Tomsonu 103. dzimšanas dienā un atskatoties uz grāmatas «Pārcēlāji» klajā laišanu - aicinām ielūkoties K. Žildes-Krēvicas sagatavotajā sižetā!

Sat, 01 Jan 2022 00:00:00 +0000

Izdota sērijas «Bezbailīgie» otrā grāmata «Pārcēlāji»

Mon, 27 Dec 2021 00:00:00 +0000

Grāmatas galvenie varoņi ir Latvijas valsts vienaudži Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons un Ēriks Tomsons, kas jaunu cilvēku aizrautībā glāba Latvijas iedzīvotājus no otrreizējās padomju okupācijas. Ilgu laiku par viņiem nekas netika dzirdēts. Latvijas Centrālās padomes uzdevumā viņi darbojās nelegāli un bieži palika nezināmi pat laivās pārceltajiem. Tikai mūža otrajā pusē viņi beidzot varēja uzticēt atklātībai savus neparastos dzīvesstāstus – kā Latvijā, tā Zviedrijā. Līdz ar šo grāmatu, mutvārdu vēstures pētnieku sakopota, ilgstoši noklusētā pieredze nodota atklātībai.

Atmiņās skarti daudz mazpazīstami notikumi, fakti un detaļas. To papildina Kaspara Zeļļa zinātniskie komentāri. Sastādītāja Māra Zirnīte, grāmatu izdošanai sagatavoja LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». Ievads, pēcvārds un personu rādītājs paver plašāku ieskatu laikmetā, notikumos un tajos iesaistītajās personās.

Ar sērijas «Bezbailīgie» starpniecību pagātne tiek tuvināta tagadnei. Varoņi, kas nebaidījās nāves, piedzīvoja garus mūžus. Sērijas pirmā grāmata «Nakts jau nav tikai gulēšanai» bija veltīta Latvijas Centrālās padomes bēgļu laivu sakarniecei Valentīnei Lasmanei, kura nodzīvoja 102 gadus. Laimonis Pētersons nodzīvoja 87 gadus, Pēteris Jansons – 98. Trešais atmiņu autors Ēriks Tomsons grāmatu sagaida pirms savas 103. dzimšanas dienas 31. decembrī.

Grāmata sagatavota LZP FLPP «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, izdota ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda un Latviešu fonda (ASV) atbalstu.

Grāmatas pieejamas šeit.

Kaspars Zellis sarunā ar Ivaru Austeru «Kas mūsu stāstus padara par vēsturi»

Sun, 26 Dec 2021 00:00:00 +0000

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieču publikācijas žurnālā «Wrocławski Rocznik Historii Mówionej»

Fri, 24 Dec 2021 00:00:00 +0000

Diskusija «Teicējs tiešsaistē» (25.11.2021)

Wed, 24 Nov 2021 00:00:00 +0000

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi viesuši izmaiņas līdz šim ierastajā lauka pētījumu praksē. 2020. un 2021. gadā kvalitatīvo interviju veikšanai aizvien biežāk izmantotas tiešsaistes platformas, tādas kā Zoom. Folkloristikā, mutvārdu vēstures pētniecībā un citās nozarēs, kas dokumentē cilvēku stāstījumus, attālinātās intervijas (remote interviews) ir uzlūkojamas ja ne gluži kā jaunā normalitāte, tad risinājums fiziskās distancēšanās apstākļos.

Plašāka informācija šeit

Diskusija tiek rīkota Latvijas Zinātnes padomes projektā Nr. lzp-2020/2-0315 “Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei”. Tās norise tiks ierakstīta.

Audiovizuālais seminārs par mutvārdu vēsturi

Thu, 09 Sep 2021 00:00:00 +0000

Pagājušā gadsimta 80. gados divas pētnieces – Vaira Strautniece un Māra Zirnīte – izkāpa no autobusa Kurzemē, pieturā «Lūžņas». «Kādreiz tur bijis lībiešu zvejniekciems, bet toreiz pierobežas aizliegtā zona. Reti apdzīvota. Toties četri sastaptie pamatiedzīvotāji pavēra tādu dzīves ainu, kas prasījās tapt dokumentēta. Savos pārgājienos un atpūtas brīžos zem egles izpīpējām, ka tas, ko te atrodam, paliek pāri tradicionālajiem folkloras, etnogrāfijas, muzeju pētniekiem. Katrs paņem no cilvēka kaut ko savai nozarei, bet viss dzīves gājums, atmiņu stāsts, valodas bagātība kultūras krājumos vietu īsti neatrod. Bijām jau lasījušas gan par Cilvēkmuzeju Parīzē, gan Mutvārdu vēstures arhīvu Britu bibliotēkā. Tomēr mutvārdu vēstures krājums un vēlāk pētījums sākās tieši te – zem egles Lūžņas ciemā, kur katrs cilvēks bija liels retums.» Par to, kā viss attīstījies tālāk un kā dokumenti top pieejami, – audiovizuālajā seminārā 22. septembrī.

Izdots fotoalbums «Lūžkilā»

Mon, 09 Aug 2021 00:00:00 +0000

Māra Zirnīte (no livones.net): «Ciemi, apdzīvotas vietas pakāpeniski aiziet no mūsu zemes, un tas jau šķiet neapturami. Bet vai tāpēc tas nesāp, vai nav jāmēģina šo straujo gaitu palēnināt vai vismaz pavērties uzmanīgi – kas ir tas, ko zaudējam, un ko no tā iespējams paturēt. Tāds bija mērķis, kad pagājušā gadsimta 80. gados divas individuālās pētnieces Vaira Strautniece un Māra Zirnīte izkāpa autobusu pieturā Lūžņas. No senās godības – pirms kara apdzīvotajām 30 mājām – nekas gandrīz nebija palicis. Visapkārt tukšs un kluss – kā jau pierobežas aizliegtajā zona militāro objektu ielenkumā.

Uz zemes gulošs jumts atgādināja par Daviņu mājas vietu. Bet kaimiņu sētā saimniece pavēra durvis, un atklājās cita pasaule, kura piederēja pamatiedzīvotājiem. 1984. gadā Lūžciemā vēl varēja sastapt Lizeti Švanenbergu Jaunbeltēs, Alvīni un Ernestu Mūrniekus Krūmkalnos un Emmu Šarloti Belti Dižkāpu mājās.

Pētnieces Lūžņās ieradās bieži, tika fotografēts un diktofonā ierakstīti atmiņu stāsti līdz pat 1990. gadam, kad vietējo balsis te apklusa. Albumā sakārtotas redzētās un uzklausītās dzīves liecības. Fotogrāfijas ļauj atgriezties pēdējo apdzīvoto sētu ikdienas norisēs un vērot, kā cilvēki uztur savas nelielās saimniecības – kopj lopus, gādā sienu un pavada aizgājēju uz kapsētu. Apglabāšanā palīdz robežsardzes zaldāti, ar kuriem tiek uzturētas kaimiņattiecības. Reizi gadā uz kapusvētkiem ciems atdzīvojas – atbrauc tie, kas te kādreiz dzīvojuši. Pēc tam visi pulcējas Krūmkalnos, un arī viņus var redzēt fotogrāfijās.

Albums pāršķir 20. gadsimta vēstures lappuses. Tajā ievietots Ernesta Mūrnieka apraksts par Lūžciema mājām, ko viņš vēl atcerējās no bērnības pirms Pirmā pasaules kara. Bijušo ciema ainavu papildina starpkaru iedzīvotāju fotogrāfijas no Ventspils muzeja krājuma. Albuma nosaukums «Lūžkilā» atgādina par lībiskās kultūras pēdām, gan arī to savdabīgo lībiski latviskās kultūras savijumu, kas raksturīgs lībiešu krasta zvejniekciemiem. Vēl 20. gadsimta sākumā arī Lūžņās piestāja lībiešu folkloras un valodas pētnieki Oskars Loritss un Lauri Ketunens. Viņi ieskaņoja fonogrāfā Lizetes mātes Marijas Leites (dzim. Lindenberg) lībiešu valodu, kas piederēja rietumu dialektam. Mēs savukārt ieskaņojām Lizetes, Alvīnes, Ernesta un Emmas Šarlotes tāmnieku dialektu un centāmies to attēlot rakstveidā.

Tagad, 21. gadsimtā, dzīve vēl turpinās Krūmkalnu sētā, kur teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu izveidojuši kristīgās meditācijas namu. Cilvēki te ierodas garīgo spēku atjaunošanai. Un tas, ko no sava pagalma skatīja Alvīne un Ernests Mūrnieki, ir arī Jura Rubeņa redzeslokā un izteikts vārdos: «Aukstās un skaidrās naktīs debesis vienmēr ir pilnas zvaigžņu. Vakaros nav iespējams šķērsot Krūmkalnu pagalmu, nepaceļot acis uz augšu. Palūkojoties debesīs, tu pēkšņi nonāc aci pret aci ar noslēpumaino bezgalīgo Visuma telpu, kurā norisinās mūsu mazā un īsā dzīve. Nereti šāda palūkošanās zvaigznēs atgādina mums, ka katrs no mums sevī nes tikpat bezgalīgu iekšējo telpu – savu apziņu. Un mēs atrodamies starp divām bezgalībām, balansēdami uz Visuma un mūsu apziņas šīs šaurās robežas. Tie ir mūsu dzīves mērogi.»

Lai dzīve kādā vietā turpinātos, ir jāizjūt, kas cilvēkus gadu simtiem te saistījis un licis aizvien no jauna atgriezties.»

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Sveicam LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktori un kolēģi Maiju Kūli jubilejā un aicinām iepazīt LU Bibliotēkas sagatavoto virtuālo izstādi!

Thu, 22 Apr 2021 00:00:00 +0000

Sveicot jubilejā ievērojamo latviešu filozofi, akadēmiķi, Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir sagatavojusi profesorei Maijai Kūlei veltītu virtuālo izstādi “Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā …” filozofe profesore Maija Kūle.

LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija «Krīzes situācijas, sociālie pētījumi un mutvārdu vēsture»

Fri, 12 Mar 2021 18:13:06 +0300

Programma


	Sekciju vada Māra Zirnīte un Ilze Koroļeva
10:15	Kaspars Zellis, Krīzes vēsturē un dzīvesstāstos: pieredzes stāsti
10:35	Lelde Neimane, Informācija un dezinformācija 1941. gada 14.jūnija deportāciju gaitā: Latvijas Okupācijas muzeja video liecība
10:55	Maija Krūmiņa, Nostaļģija un/vai iesakņošanās trimdas latviešu dzīvesstāstos
11:15	Ginta Elksne, «Jaunie latvieši» ārzemēs: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos»
11:35	Edmunds Šūpulis, «Paaudžu problēma» Latvijā: dzīvesstāstos un publiskajā diskursā
11:55	Vieda Skultāne, Rakstītprasme un mutiskā saziņa mutvārdu vēstures pētījumos
12:15	Māra Zirnīte, Dzīvesstāsti - atmiņu nesēji starp paaudzēm
12:35	Aija Priedīte, Rakstnieka vārda brīvība vai lasītāja maldināšana
12:55	Maruta Pranka, Ko nepastāsta dzīvesstāsti.
13:10	Jautājumi un diskusija


14:00	Ilze Trapenciere un Zoe Kessler (ASV), Par dažu mācīšanās apstākļu problemātiku ģimenēs un ārpusģimenes aprūpē dzīvojošajiem bērniem Covid-19 pandēmijas laikā
14:20	Sara Filipčič, Social and Emotional Intelligence as a Protective Factor in Youth Development»
14:35	Ilze Koroļeva Vai dzīve citur patiesi ir labāka? Subjektīvās labklājības un to ietekmējošo faktoru analīze dažādās migrantu grupās
14:50	Jautājumi un diskusija

Iznākusi grāmata «Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts» (Gaita Grūtupa literārā apdarē)

Sun, 21 Feb 2021 00:00:00 +0000

Pagājušā gada nogalē iznācis literatūrkritiķes, bibliogrāfes un skolotājas Valentīnes Lasmanes (1916–2018) dzīvesstāsts Gaita Grūtupa literārajā apdarē. Grāmata ir būtiska Latvijas un trimdas vēstures izpratnei, jo Valentīne to izstāsta kā vecmāmiņa saviem mazbērniem, ļaujot pavērties dzīvai vēstures bildei.

Valentīne Lasmane piedzima Ukrainā, mūžībā devās 102 gadu vecumā Stokholmā. Augusi Latvijā starp divām kultūrām, no jaunības aizrautīgi meklēja iespēju kalpot lieliem mērķiem. Viņa mācījās pārvarēt bailes, kas atkāpās īstu briesmu priekšā. Otrā pasaules kara laikā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes vadītā pretošanās kustībā, kļuva par Ventspils grupas bēgļu laivu sakarnieci. Dienu pirms kureliešu aresta neveiksmīgi mēģināja viņus pierunāt evakuēties. Izdevās pārvest pāri jūrai ebreju, kurš bija slēpies Kurzemes mežos. Nokļūstot trimdā, Valentīne izmantoja ikvienu iespēju atgādināt par Latvijā okupāciju, piedalījās «Gaismas akcijas» rīkošanā politiski represētās vīra māsas Lidijas Lasmanes-Doroņinas atbrīvošanai. Šie un citi notikumi ieraksta Valentīnes dzīvesstāstu Latvijas vēstures atmiņā.

Ciešā saite ar Latviju nepārtrūka arī tad, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, viņa mūža beigās nolēma palikt Zviedrijā, kur auga mazbērni. Tomēr viņas uzmanības loks bija daudz plašāks. Valentīne sakopojusi bēgļu atmiņas «Pāri jūrai: 1944./45.g.», sarakstījusi latviešu valodas mācību grāmatu cittautiešiem un turpināja mācīt latviešu valodu gandrīz līdz 100 gadu vecumam. Viņai rūpēja Baltijas tautu kultūra, un dzīvesstāsta izskaņā izskan cerība, ka latviešiem vēl izdosies savu identitāti izdzīvot, jo svarīgi, ko katra maza tauta var dot cilvēces kultūrai.

Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un apgāds «Mansards» aizsāk mutvārdu vēstures sēriju «Bezbailīgie» – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas. Grāmata sagatavota LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros un izdota ar VKKF, PBLA KF, Latviešu Fonda un citu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu atbalstu.

Latvijas Radio 1 reportāža

Grāmata nopērkama Rīgā lielākajās grāmatnīcās vai pasūtot to (arī no ārzemēm) apgāda Mansards interneta portālā: https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/617/nakts-jau-nav-tikai-guleshanai/

Pieminam Birutu Abulu, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» ilggadējo dalībnieci

Mon, 18 Jan 2021 00:00:00 +0000

Biruta aizgāja mūžībā 2021. gada 11. janvārī Kalamazū, Mičiganas pavalstī, kur viņa pēdējā laikā dzīvoja. Piecpadsmit gadu vecumā atstājusi Latviju, kopš neatkarības atjaunošanas kopā ar dzīvesbiedru Dzintaru pastāvīgi te atgriezās, deva iespēju bērniem un mazbērniem iepazīt senču dzimteni. Viņas organizatores talants un darba spējas ir paliekošas robežu nedalītā latviešu kultūrā. Biruta uzskatīja par vajadzīgu - ieguldīt kā Latvijā, tā visur, kur aug paaudzes no latviešu saknēm.

Biruta cieši saistīta ar trimdas un Latvijas atmiņu vienojošā projekta attīstību. Sākot no 1990. gada, būdama Latviešu Fonda priekšsēde, Biruta atbalstīja Maijas Hinkles iniciatīvu par Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīva» veidotājas turneju latviešu centros Ziemeļamerikā. Atmiņas izvirzījās par mērķi sadarbībai starp latviešiem, kas tikko bija sākuši viens otru iepazīt. Dzīvesstāstos izpaudās atšķirības, bet atklājās arī pamats, kas visus mūs cilvēciski vieno. Biruta un daudzi latvieši tolaik ieinteresēti un draudzīgi iesaistījās kopdarbā.

Biruta piedalījās, kad sadarbībā ar Amerikas atbalsta grupu Maijas Hinkles vadībā 1996. gadā sākām rīkot apvienotās ekspedīcijas «Dzīvesstāsts – Latvijā». Tad atmiņu pētniecības centrs bija pārvietojies uz Filozofijas un socioloģijas institūtu, to vadīja profesors Augusts Milts. Starp pētījumā iesaistītajiem nostiprinājās draudzīga uzticēšanās. Citādi jau nebūtu iespējams gaidīt atklātību no cilvēkiem, kurus gribējām uzklausīt. Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā atrodas Birutas intervijas gan no Krāslavas, Kuldīgas, Alūksnes, gan Amerikas. Sevišķi emocionāli man atmiņā palikusi mutvārdu vēstures ievirze «3x3» nometnē Rucavā. Tā bija Birutas tēva dzimtene, kur viņai vēl izdevās satikt un intervēt attālus radiniekus. No šejienes bija sācies viņas bēgļu ceļš. Biruta jo spilgti atcerējās satraukumu, kad viņiem pēdējā brīdī izdevās tikt pāri, pirms vēl sarkanarmieši 1944. gada rudenī nogrieza ceļu no Rucavas uz Lietuvu. Amerikā Biruta patstāvīgi veica intervijas latviešu Ciemā, netālu no Garezera. Atmiņās izskanēja smeldze par to, kā zūd latviskās kultūras salas ārzemēs. Arī Biruta to asi izjuta un darbojās, lai saglabātu vērtīgo. Viņa apkopoja atmiņas par Ausekļa ģimnāziju Augsburgā, pēckara Vācijā, sakārtoja Kalamazū latviešu draudzes vēsturi, aprakstīja latviešu literāro kopu pēcpusdienas. Viens no Birutas “mīlestības darbiem” bija ģimenes memuāri, par ko viņa dalījās pieredzē biogrāfiju rakstīšanas ievirzē «3x3» nometnē Katskiļos 2016. gadā.

Birutai patika mācīties, apgūt ko jaunu. Viņa pievienojās Amerikā populārajām atmiņu organizācijām, kas rīkoja seminārus un sagatavoja darbam ar atmiņām. Biruta labprāt dalījās, un daudzus padomus no viņas saņēmām mēs dzīvesstāstu intervētāju sagatavošanai Latvijā. Biruta Abula piedalījās dzīvesstāstu pētnieku konferencēs Latvijā un publikācijās grāmatās:
Mutvārdu vēsture un dzīvesstāsti: vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājierīkojam. Sastādītāja: Māra Zirnīte un Ieva Garda-Rozenberga. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, 2014;
Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Latvijas mutvārdu vēsture: Spogulis. Sastādītāja Māra Zirnīte. LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2007;
Mutvārdu vēstures avoti: Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā. Dzīvesstāstu izlase. Sast. Māra Zirnīte, Maija Hinkle. LU FSI, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2003.

Viss minētais protams ir tikai daļa no Birutas ietekmes latviešu kultūrā. Vēl daudz ko citu var uzzināt arī atvadu vārdos no Okupācijas muzeja un Vītolu fonda.

Dzīvesstāstu pētnieku sadarbība pieaugušo izglītībai

Thu, 14 Jan 2021 00:00:00 +0000

Ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi «Sirds bez romantikas»

Mon, 30 Nov 2020 00:00:00 +0000

Šodien no tipogrāfijas saņemta ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi medicīnā, par sasniegumiem un zaudējumiem, par šķēršļiem, ko nācies pārvarēt, un ārsta ikdienu, ko neredz pacienti, par to, kas palīdz un kas kavē veikt ārsta misiju.

Iespējams tagad ir īstais laiks saņemt šo grāmatu, lai labāk izprastu mūsu veselības aizsardzības spēku un vājumu, lai atgādinātu, ka mediķis arī ir cilvēks, kuram ir vajadzīga arī atpūta, kuram ir prasmes un zināšanas, bet kura aktīvo dzīves laiku patērē pretestība pret birokrātiju. Un tomēr tikai ārsts var palīdzēt slimniekam.

Daktera Ara Lāča stāstu par dzīvi «Sirds bez romantikas» literāri sakārtojusi Gunta Darbiņa, izdošanai sagatavojusi Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Izdevuma tapšanu atbalstījuši: Rīgas Dome, Latvijas Universitātes Akadēmisko pētījumu atbalsta programma.

Atskats uz 4. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva»

Mon, 23 Nov 2020 00:00:00 +0000

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieku rīkotā konference bija veltīta tam, lai projektā « Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (LZP projekts Nr. lzp-2018/1-0458) gūtās atziņas aplūkotu starptautiskā kontekstā. Konference notika attālināti, un tās laikā tika nolasīti 15 referāti, starp kuriem astoņi bija Latvijas pētnieku, septiņi – ārvalstu kolēģu – referāti.

Konferences profilu spilgti iezīmējas divas ievadlekcijas: Molija Endrjusa (Molly Andrews) no Austrumlondonas Universitātes Naratīvu pētījumu centra sniedza ieskatu starppaudžu naratīvu pētījumā sadalītajā un atkalapvienotajā Vācijā; savukārt LU FSI mutvārdu vēstures projekta vadītāja Vieda Skultāne akcentēja daudzveidīgās pieejas un koncepcijas paaudžu atmiņas pārneses pētījumos, tostarp par atmiņas vietu un aizmiršanas problemātiku.

Līdzās Latvijas dalībniekiem plašu tematisko spektru pavēra ārzemju pētnieku sniegtie referāti: Ludmila Artamoškina (Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Krievija) runāja par paaudzes tēlu veidošanos un nozīmi kultūras atmiņā; Lēna Kurvet-Kaosāra (Tartu Universitāte, Igaunija) apskatīja dažādu paaudžu atmiņas īpatnības igauņu emigrācijā; Karols Moravskis (Karkonozes Valsts universitāte, Polija) dalījās ar savu ieskatu par vēstures diskursiem, uzsvērdams Solidaritātes kustības nozīmi to veicināšanā; Martins Noms (Tartu Universitāte, Igaunija) salīdzināja divu rakstnieču autobiogrāfisko prozu paaudžu un identitāšu aspektā; Tīu Jāgo (Tartu Universitāte, Igaunija) un Kirsi Laurena (Austrumsomijas Universitāte, Somija) sniedza ieskatu kopīgā pētījumā par traģiskiem, paaudzēs noklusētiem kara laika stāstiem Somijā; Vidmantas Višniauskas (Vitauta Magnusa universitāte, Lietuva) ir veicis pētījumu Lietuvas un Baltkrievijas robežreģionā, analizējot dažādu paaudžu lokālo un etnisko identitāti; Anni Reitere (Helsinku Universitāte, Somija) pastāstīja par ingru ģimenēs glabātajām traģiskajām atmiņām; Laima Žilinskiene (Viļņas Universitāte, Lietuva), balstoties novērojumos un aptaujās, ar socioloģiskām metodēm ir analizējusi padomju deportāciju politikas ietekmēto atmiņu pārnesi ģimenēs Lietuvā.

Konferences noslēgumā Māra Zirnīte un Maruta Pranka pārlūkoja Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku sadarbības rezultātus Nordplus projektā « No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku sadarbības tīklā».

Konferencē izskanējušās atziņas iekļausies mutvārdu vēstures pētnieku gatavotajā kolektīvajā monogrāfijā par atmiņu pārnesi starp paaudzēm tās daudzveidīgajos aspektos.

Konferences programma un tēzes

Jūlijā Latvijas Radio-1 varēja noklausīties lasījumus no topošās grāmatas «Nakts nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts»

Tue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0000

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts no vienas puses ir leģendāra cilvēka memuāri, kas vieš lielāku skaidrību par Latvijas nacionālās pretošanās kustību Otrajā pasaules karā, par sabiedrības noskaņojumu, studentu dzīvi Rīgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un arī par citiem pārdomu un zinātniskas izpētes vērtiem tematiem. No otras puses Valentīnes Lasmanes rakstītais šķiet kā vecvecmāmiņas vēstījums jaunajai paaudzei,

– raksta Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte.

Visus lasījumus vienkopus iespējams noklausīties šeit. Lasījumus sagatavoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasīja Gundega Grūtupa, Jana Ļisova, Baiba Broka. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020. gads.

Grāmata sagatavota LZP FLPP «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» prezentācija

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Latvijas Zinātnes padome (LZP) kopā ar Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) īstenotājiem no 28. aprīļa līdz 2. jūnijam realizē tiešsaistes semināru ciklu, kur interesentiem ir iespēja izzināt, ko LZP finansētajos projektos pēta zinātnieki Latvijā.

Ceturtais šajā ciklā bija Sociālo zinātņu seminārs, kurš notika 2020. gada 19. maijā. Projektu «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (LZP Nr. 2018 / 1-0458) prezentēja Kaspars Zellis. Prezentāciju iespējams noskatīties šeit (sākot no 1:26:50).

Pēteri Jansonu (1922.5.11–2020.30.04) pieminot

Tue, 05 May 2020 00:00:00 +0000

Pateicoties viņa jaunībai un azartam, daudziem latviešiem izdevās izkļūt no Otrā pasaules kara un nonākt miera ostā Zviedrijā. 1943. gada 5. novembrī, tikko nosvinējis 21. dzimšanas dienu, viņš pirmoreiz pārveda laivu no Lielirbes uz Gotlandi. Riskantajā pasākumā iesaistījās arī draugi, puiši iesaucamajos gados.

Dzimis Pabažos, 1943. gadā Rīgā beidzis Jūrskolu, ieguvis mašīnista diplomu. Uz kuģa nostrādāja tikai jūrskolas prakses laiku. Negribēja karot ne vienā, ne otrā armijā, tāpēc pats izvēlējās ceļu pāri jūrai. Un pēc tam glāba citus, iesaistoties Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu vadīšanā.

Pēteris Jansons Baltijas jūru šķērsoja vismaz 28 reizes un izdzīvoja. Toreiz, nenoteiktajā un briesmu pilnajā laikā, viņš bija atradis savu sargeņģeli – Gotlandes meiteni Ingu, ar kuru kopā pēc tam uzaudzināja dēlu un meitu.

Dzīvodams Zviedrijā, viņš vadīja privāto termoelementu ražošanas uzņēmumu, ko, aizejot pensijā, atstāja mantojumā bērniem. Tad abi ar sievu no Stokholmas pārcēlās atpakaļ uz Gotlandi, lai mūža nogali dzīvotu 300 gadus vecajā sievas senču namiņā, ko atjaunoja pats saviem spēkiem.

Pēteris nekad nesamierinājās ar dzimtenes zaudējumu. Viņš bija izgudrojis paņēmienu, kā sūtīt vēstis uz okupēto Latviju. Mājās Gotlandē vēl saglabājusies kaudzīte ar Vācijā izdoto mazā formāta avīzīti «Brīvība», kura, ievietota plastikāta vāciņos, tika piestiprināta ar ūdeņradi pildītam baloniņam. Pēteris ar Ingu devās uz salas tālāko galu, lai būtu tuvāk Kurzemei. Pie vajadzīgā vēja virziena baloniņi tika palaisti virs jūras. Pēteris cerēja, ka kāda no avīzītēm sasniegs Latvijas krastu. Vai tā notika – viņš nezināja. Tomēr tas sniedza mierinājumu.

Latvijā viņu godināja 1999. gadā, kad trim bēgļu laivu vadītājiem – Pēterim Jansonam, Laimonim Pētersonam un Ērikam Tomsonam – pasniedz Triju zvaigžņu ordeni. Pēteris Jansons viesojās Latvijā arī 2000. gada 10. augustā, piedalīdamies piemiņas zīmes «Cerību bura» svinīgā atklāšanā Jūrkalnes krastā.

Pēteris palika dzīvot Zviedrijā, kur aizritēja viņa lielākā mūža daļa, un vislabāk jutās savas dzīvesbiedres Ingas dzimtajā Gotlandē: «Pie mums jau rozes zied līdz Ziemassvētkiem. Vasarā uzsilst visa tā sala, ūdens apkārt ir silts. Kamēr tas atdziest, Visbijā zied rozes līdz Ziemassvētkiem. Gotlande ir ļoti jauka vieta, kur dzīvot.»

Pirmā mutvārdu vēstures pētnieku intervija ar Pēteri Jansonu notika 1996. gadā Stokholmā, turpinājās vēl 2010. un 2011. gadā Gotlandē, kad Pēteris Jansons uzdāvināja savu jūrnieka cepuri, svārkus un no Latvijas saņemto vēstuļu mapi. Piemiņas lietas savu vietu atradušas «Latvieši–Pasaulē», muzeja un pētniecības centra izstādēs. Pētera Jansona atmiņu stāsts lasāms dzīvesstāstu pētnieku veidotajā grāmatā «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (sast. Baiba Bela). Tagad Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā publicēšanai tiek gatavots atmiņu krājums «Bezbailīgie», kurā sava vieta būs ierādīta arī Pētera Jansona neparastajam dzīvesstāstam.

Savā mūžā viņš nepiedzīvoja lielu slavu un godināšanu, kādu būtu pelnījis par nesavtīgo cilvēku glābšanu jaunībā. Tomēr viņam laimējās nodzīvot garu mūžu mīlestībā un mierā, kāds nebija lemts tiem laivu pārcēlājiem, kas atgriezās Latvijā. Gaišu Aizsaules ceļu Pēterim Jansonam, kura piemiņa nezudīs.

Niklāva Strunkes zīmējums

Māra Zirnīte, Latvijas mutvārdu vēsture pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» vārdā

Latvijas Universitātes 78. konferences sekcija «Biogrāfiskie naratīvi, paaudzes un migrācija»

Mon, 10 Feb 2020 00:00:00 +0000

Programma

Maruta Pranka un Māra Zirnīte (LU FSI). Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes kāda ārsta dzīvesstāstā
Ieva Garda-Rozenberga (LU FSI). Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm
Baiba Bela (LU SZF SPPI), Ginta Elksne (LU FSI). Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados
Maija Krūmiņa (LU FSI). Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?
Kaspars Zellis (LU FSI). Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos.
Ilze Trapenciere (LU FSI). Ekonomiskā migrācijas ieguvumi un zaudējumi: mājās palicēju stāsti
Agita Lūse, Ieva Orinska (RSU). Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem

Kaspars Zellis

Ieva Orinska un Agita Lūse

Ilze Trapenciere

Klausītājos Ritma Rungule, kolēģe no Stradiņa Universitātes

Edmunds Šūpulis

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi»

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Ginta Elksne iepazīstināja klātesošos ar referātu «Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos»

Maija Krūmiņa uzstājās ar referātu «Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās»

Atmiņu un mutvārdu vēstures tēmai konferencē bija veltīti arī citi referāti: Baiba Siksne «Komunistiskā režīma politiski represēto personu (1940–1953) atmiņu krājumi Latvijā», Манвидас Виткунас «Battles of Lithuanian Armed Forces on the Daugava front in the memoirs of soldiers», Geoffrey Swain «Oral history and questions of motivation during Latvia’s War», Евгений Гребень «Nazi occupation in the memories of the inhabitants of the Belarusian-Latvian-Russian borderland».

Pēc gada tiks publicēts arī konferences rakstu krājums «Vēsture: avoti un cilvēki», kur ar tiem varēs iepazīties ikviens interesents.

Pāvilostas novadpētniecības muzejā atklāta izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Tue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0000

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.

Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.

Šajā dienā – 21. janvārī, apritēja arī 75. gadskārta, kopš tika nogalināti septiņi Piektā lietuviešu policijas bataljona kareivji, kas piesedza latviešu bēgļu izbraukšanu uz Zviedriju. Visus padomju gadus piemiņas vietā Pāvilostas Zaļkalna priedēs parādījās ziedi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā lietuviešu karavīru kapa vietu iezīmē krusts un kapa plāksne ar uzrakstu.

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršana

Fri, 20 Dec 2019 00:00:00 +0000

Edmunds Šūpulis un Kaspars Zellis rakstā «20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos» piesaka mēģinājumu identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās; kā arī izvirza diskusijai jautājumu – kādas varētu būt Latvijas 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes, kuras iespējams konstatēt, ņemot vērā gan vēstures līkločus, gan to atspoguļojumu cilvēku dzīvesstāstos.

Māras Zirnītes raksta «Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos» mērķis ir ielūkoties vecāko dzīvesstāstu autoru liecībās par notikumiem, kas iespaidoja dzīvi 20. gadsimtā, jo viņu atmiņas savukārt veidojušas dzīves izpratni pēcnācējos. Savukārt Ginta Elksne, izmantojot dzīvesstāstu intervijas no Nacionālās Mutvārdu vēstures arhīva kā pamata avotu, rakstā «Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas» aplūko pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstus, kuros pārliecinoši atklājas mežs kā vērtība: gan garīgā, gan materiālā, kas jāsaudzē un jāatstāj mantojumā nākamajām paaudzēm.

Izdevumā publicēts arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Velgas Vēveres raksts «Ētika kā akustiska dzīvesmāksla: Augusts Milts». Tā centrā ir apcerējums par filozofa, ētikas pasniedzēja, arī ilggadēja Latvijas Mutvārdu vēstures projekta zinātniskā vadītāja Augusta Milta atstāto mantojumu, ko sastāda ne tikai viņa ētikas problemātikai veltītie teksti (lekcijas, mācību grāmatas, didaktiskas esejas), bet arī idejas par ētiku kā dzīvesmākslas mērķi.

Pilns žurnāla Akadēmiskā Dzīve 55.numura teksts pieejams šeit.

Lekcija «Mutvārdu vēstures interviju veidošana» Gulbenes novada bibliotēkā

Fri, 01 Nov 2019 00:00:00 +0000

Viesojoties Gulbenē, uzzinājām, ka novada bibliotekāri jau ir uzkrājuši lielu pieredzi, vācot sava novada liecības un atmiņu stāstus. Piemēram, nesen noslēdzās konkurss «Stāstu talka», kuras laikā tika iegūti vairāk nekā 100 stāstu (audio, video, rakstiski), kuros novada iedzīvotāji dalījās ar savām atmiņām par bērnību. Savukārt konkursa «Māju stāsti» laikā, novada bibliotekāru mudināti, cilvēki dalījās atmiņās gan par pašu izdzīvoto, gan par savu dzimtu un māju likteni. Gada laikā tika pierakstīti 380 mājvietu stāsti. Daudzas no tām bija jau pamestas mājas un pavisam zudušas mājvietas, par kurām liecības tagad varēs atrast arī Gulbenes novada bibliotēkā.

Lekcijas sagatavotas LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Ginta Elksne

Maija Krūmiņa

Baltijas valstis 1939. gada «krēslas zonā». Saruna ar vēsturnieku Kasparu Zelli

Sat, 24 Aug 2019 00:00:00 +0000

Vispārzināms, ka 1939. gada 23. augustā staļiniskās PSRS un nacistiskās Vācijas noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta slepenie papildprotokoli bija galvenais faktors, kādēļ 1940. gada jūnijā Baltijas valstis zaudēja neatkarību.

Padomju Savienībā ilgu laiku noliedza papildprotokolu eksistenci; mūsdienās ar tiem tiek dažādi manipulēts. «Nenoliedzami, pakts bija traumatisks notikums mūsu nācijai. Ar to joprojām nespējam tikt galā,» teic LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.

Bez zināšanām par noziedzīgo dokumentu, kam šogad aprit 80 gadi un kuru bieži vien dēvē vienkārši par paktu, vispār nav iespējams izprast kontekstu būtībā jebkuram vēstures notikumam, kas 20. gadsimta 40. gados risinājās Baltijā un Austrumeiropas reģionā.

Vēsturnieks Zellis uzsver, ka nav runa tikai par diplomātiju, bet ārkārtīgi plašu procesu bloku – tostarp sociālo un ekonomisko vēsturi, kultūru.

Piemēram, pakta izraisīto notikumu virknes iespaidā Latvija zaudēja pusi savas inteliģences, kas ir milzīgs sitiens nācijai. Tāpat tas atstājis mentālās sekas, kuras jūt mūsdienās, piemēram, kā cilvēki izturas pret varu.

Lasiet pilnu intervijas teksu Ziņu portālā Latvijai.

Simpozijs «Postmemory: memory in exile and exiled memory»

Tue, 13 Aug 2019 18:13:06 +0300

No Latvijas Universitātes simpozijā piedalījās LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Sociālo zinātņu fakultātes, Diasporas un Migrācijas pētniecības centra pētnieki.

Simpoziju rīkoja Stokholmas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Latvijas mutvārdu vēstures asociāciju «Dzīvesstāsts» un Igaunijas Literatūras muzeju Nordplus programmas un LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Session 1. Postmemory and exile

August 14^th, Stockholm University, Room D837


9:30	Maryam Adjam and Maija Runcis: Introduction & coffee
10:15	Marcia Sa Cavalcante Schuback, «Memory in exile»
11:00	Irina Sandomirskaja, «Thumbelina, the Subject of Postmemory: Michel Serres on the Generation of the Fortunate»
11.45	Lunch
13:30	Vieda Skultāne, « Language and Violence: the Case of the French Group in Soviet Latvia»
14:15	Leena Kurvet-Käosaar, «Some Pathways of Transgenerational Transmission of Memory of Exile Estonians»
15:00	Discussion

Session 2. Exilic Life Stories

August 15^th, Stockholm University, Room D837


09.30	Baiba Bela, and Anete Kriķīte, « Migration experience of transnationals: narratives about work-life balance»
10.15	Coffee break
10.45	Kaspars Zellis, « Metanarratives and individual experiences in Latvian exile lifestories»
11.30	Ginta Elksne and Ilze Koroļeva, « Sense of belonging and preservation of national identity: Latvian emigrants in Sweden after 1991»
12.15	Lunch
13.30	Maruta Pranka, « Intergenerational transmission of ethnic identity — contradictions and acceptance»
14.15	Laura Bužinska, « Storytelling as a powerful tool for creating sense of belonging»
15.00	Coffee and concluding words: Maryam Adjam and Maija Runcis

Foto: Stokholmas ielās Baltijas trimdinieki demonstrē pret PSRS imperiālismu.

13. Baltijas studiju konference Eiropā «Baltic Solidarity»

Tue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0000

Māra Lazda, asociētā profesore Bronx Community College, ASV, vada paneli «Home as History: Space, Memory, and Solidarity in Latvia»; ar referātiem piedalās LU FSI pētnieces Ginta Elksne, Maruta Pranka

Maija Krūmiņa, referējot par tēmu «Material and Moral Values in the Latvian refugee narratives of World War Two»

Referāts «Extermination and Rescue of Latvian Roma during the Nazi Occupation: History and Memory» (autori: mutvārdu vēstures pētniece Ieva Garda-Rozenberga un vēsturnieks Uldis Neiburgs)

Simpozijs «Amor Narratio: Celebrating Catherina Riessman's narrative scholarhip»

Tue, 28 May 2019 14:50:11 +0300

No 28. līdz 31. maijam pieci LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki viesojās Londonā, Lielbritānijā, kur ņēma dalību simpozijā «Amor Narratio: A Symposium on Catherine Riessman’s narrative scholarship».

Plašāka informācija par simpoziju atrodama šeit.

Simpozija programma ir pieejama šeit.

Tēžu krājums ir pieejams šeit (PDF).

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945»

Katrīna K.Rīsmane

Lekcija par mantošanas ieražām latviešu folkloras kontekstā

Tue, 21 May 2019 19:55:34 +0300

Kādu vietu lauku īpašums — zeme, mājas — ieņem mūsdienu vērtību sistēmā? Ko vēsta tādi simboli kā «arāju tauta» un «savs zemes stūrītis»?

Analizējot dzīvesstāstus un salīdzinot tajos esošos naratīvus ar folkloras motīviem, var ne vien izdalīt tiesību folkloras piemērus, bet arī novērot, kādas tiesiskās tradīcijas un terminoloģija saglabājas, ko vecākā paaudze pārstāsta jaunākajai, kā tā mainās vai iegūst jaunu nozīmi. Personīgie stāstījumi satur no paaudzes paaudzē nodotus stāstus par darījumiem ar zemes īpašumu dzimtā. Šie naratīvi nereti līdzinās vēstītājfolklorai. Tas ir, stāstījumā netiek minētas konkrētas, noteiktai laiktelpai piesaistītas personas, un teicējam svarīgāk ir salikt pareizos uzsvarus uz notikumu, kurā nav būtiski: tas ir patiess vai ne. Šādus «zemes stāstus» var dēvēt arī par paaudžu atmiņas un tiesisko priekšstatu jeb juridiskās folkloras pārnesi.

Jaunāka gadagājuma teicēju dzīvesstāsti uzrāda latvieša vēlmi ne tikai pēc stūrīša zemes, bet arī pēc plašas un ekonomiski ienesīgas lauku saimniecības. Tomēr nereti tie vēsta par pārtrūkušo lauku saimniecības mantošanas ieražu dzimtā, par ārēju (politisku, vēsturisku) faktoru nelabvēlīgo ietekmi, uzrādot tendenci samazināt lauksaimniecības zemes platības. Tā kā tradicionālās latviešu viensētas ir iekļautas latviešu kultūras kanonā, ir svarīgi uzklausīt un analizēt dzīvesstāstus, kas atspoguļo viensētu izveidi, pastāvēšanu un mantošanu, sevišķi Latvijas apstākļos, kad pieaug indivīdu dzīves telpas urbānās centralizācijas tendence.

Video ieskats pasākumā:

Kristīne Rotbaha ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskā asistente, mg.iur., mg.philol., pēdējā gada folkloristikas, literatūrzinātnes un mākslas DSP studente, kas LU HZF izstrādājusi disertāciju par mantošanas ieražām latviešu folkloras kontekstā. Kā avotus izmantojusi gan klasisko folkloras, gan lauka pētījuma materiālu, kas iegūts nu jau septiņus gadus LU rīkotajās folkloras un dzīvesstāstu ekspedīcijās, gan individuāli, kā arī izmantojot NMV krājumu un tiesību avotus.

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Trimdas paaudžu atmiņu izstādes atklāšanā komentēs bijusī Stokholmas Universitātes Baltu katedras vadītāja Aija Priedīte.

Ievadvārdu video ieraksts ir pieejams šeit.

Izstāde ir viena no Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) aktivitātēm, ko veica LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un LU Bibliotēku. Izstāde sagatavota ar Nordplus projekta finansējumu un būs apskatāma līdz 2019. gada 20. aprīlim.

Semināri: «Dzīvesstāstu mācībstunda», veltījums Augusta Milta 90 gadu atcerei

Mon, 11 Mar 2019 20:10:56 +0300

Treniņsemināru cikls dzīvesstāstu intervētājiem «Dzīvesstāstu mācībstunda», veltījums Augusta Milta 90 gadu atcerei: 10., 18.10 un 2.11. Organizē: LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieki LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». Atbalsta: LU APP, Rīgas domes; Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nordplus (Projektu vadītāji: M.Zirnīte, M.Pranka, G.Elksne).

Nodarbību vadītāji: Vieda Skultāne, Ieva Garda-Rozenberga, Māra Zirnīte.

Tēmu vadītāji un debatētāji

Maija Krūmiņa:
«Ievads intervēšanā: Individuālās un kolektīvās atmiņas par valsts vēsturi»;
Edmunds Šūpulis:
«Ievads praktiskā intervēšanas darbā – sagatavošanās intervijai un intervijas sekmīga norise; intervijas jautājumi, tehniskie līdzekļi, intervējamo cilvēku atlases pamatprincipi»;
Ieva Garda-Rozenberga:
«Ievads praktiskā intervēšanas darbā: intervijas sekmīga norise, intervijas rezultātu noformēšana, intervētāja ētika»;
Ginta Elksne:
«Dzīvesstāsti starppaaudžu mijiedarbībā: kādas pārmaiņas notiek, kad atmiņas pārceļo no paaudzes uz paaudzi»;
LU FSI mutvārdu vēstures pētnieki Kaspars Zellis, Agita Lūse, Kristīne Rotbaha; Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» dalīnieki Arta Savdona, Laura Bužinska, Ligita Zandovska.

Treniņseminārā tika apmācīti Rīgas 84. vidusskolas, Vaiņodes un Iecavas vidusskolu audzēkņi.