Rīgā aizvadīta starptautiskā konference par trimdas un pēctrimdas pieredzi
Š.g. 27. un 28. augustā Latvijas Universitātē norisinājās starptautiskā zinātniskā konference «No trimdas uz pēctrimdu: transformācijas, pielāgošanās un dzimtene», pulcējot pētniekus no Latvijas, Vācijas, Igaunijas un Francijas. Divu dienu garumā konferences dalībnieki no dažādu zinātņu nozaru skatpunkta pievērsās trimdas un pēctrimdas pieredzei, piederības un atgriešanās jautājumiem, trimdas attiecībām ar dzimteni, kā arī šo procesu atspoguļojumam literatūrā un kultūrā.
Konferences uzmanības centrā bija pēctrimdas jēdziens un jautājums par to, kā trimdas pieredze mainās pēc tam, kad zūd politiskie apstākļi, kas trimdu sākotnēji izraisījuši. Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gadā radīja iespēju trimdiniekiem atgriezties, tomēr tā vienlaikus aktualizēja jaunus jautājumus par piederību, identitāti, atmiņu un attiecībām ar dzimteni. Tādējādi pēctrimda nav tikai hronoloģisks posms pēc trimdas, bet var tikt aplūkota arī kā ilgstošs stāvoklis, kurā pārvietojuma un zaudējuma pieredze turpina ietekmēt individuālo un kolektīvo identitāti.
Konferenci atklāja Augsburgas Universitātes profesores Katjas Sarkovskas plenārreferāts «Even if You Return, You Will Not Return?» Of Exile and Post-Exile», kurā tika aplūkotas dažādas trimdas un pēctrimdas konceptualizācijas un jautājums par to, vai un kā trimda var beigties līdz ar fizisku atgriešanos dzimtenē.
Konferences pirmās dienas referātos īpaša uzmanība tika pievērsta piederībai un atgriešanās pieredzei pēc 1991. gada. Balstoties dzīvesstāstos un citos avotos, pētnieki analizēja latviešu trimdinieku un viņu pēcteču dažādos dzīves ceļus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, otrās un nākamo paaudžu atgriešanos Latvijā, kā arī vēsturiskās trimdas un jaunākās emigrācijas mijiedarbību latviešu diasporā Zviedrijā.
Otrs tematiskais loks bija veltīts trimdas un dzimtenes attiecībām. Referātos tika analizētas identitātes pārmaiņas pēc atgriešanās Latvijā, latviešu trimdas pārstāvju iesaiste Latvijas politiskajā dzīvē un valsts atjaunošanā 1990. gados, diasporas loma digitālās transformācijas procesos, kā arī trimdas latviešu sniegtais materiālais un profesionālais atbalsts Latvijas veselības aprūpes sistēmai neatkarības atjaunošanas laikā.
Konferences otrajā dienā uzmanības centrā nonāca trimdas pieredzes atspoguļojums mākslā un literatūrā. Referāti aptvēra plašu laika un ģeogrāfisko telpu – no daudzdimensionālas trimdas pieredzes Ovidija Tristia līdz 20. gadsimta latviešu un igauņu trimdas un pēctrimdas kultūrai. Tika aplūkots “amerikanizētā igauņa” tēls, Gunara Janovska izvēle starp palikšanu trimdā un atgriešanos Latvijā, kā arī atgriešanās, svešādības un “iekšējā cita” pieredze Ainas Zemdeg(as) romānā Mantojums.
Konferences noslēdzošais referātu bloks paplašināja diskusiju, pievēršoties mūsdienu trimdas un pēctrimdas pieredzei Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu kontekstā. Tika analizēta neatkarīgās krievvalodīgās izdevējdarbības un kultūras infrastruktūras veidošanās ārpus Krievijas pēc 2022. gada, kā arī Ukrainas bēgļu jauniešu izglītības izvēles un piederības veidošanās Latvijā. Pēdējais piemērs aktualizēja arī jautājumu par to, vai pēctrimdas iezīmes var sākt veidoties jau laikā, kad pati piespiedu pārvietošana vēl nav noslēgusies un atgriešanās iespēja joprojām saglabājas.
Konferenci noslēdza diskusija par trimdas un pēctrimdas pētniecībai nozīmīgajiem arhīviem un materiāliem, pievēršoties šo avotu saglabāšanai, pieejamībai pētniekiem un trimdas vēsturiskā mantojuma nākotnei.
Divās konferences dienās izskanējušie referāti un diskusijas parādīja trimdu un pēctrimdu kā daudzslāņainus un dinamiskus procesus. Politiskās trimdas formālas beigas ne vienmēr nozīmē trimdas pieredzes beigas – jautājumi par mājām, piederību, atgriešanos, atmiņu un identitāti var saglabāties un iegūt jaunas nozīmes arī nākamajās paaudzēs un mainīgos vēsturiskajos apstākļos.
Pateicamies visiem konferences referentiem un diskusiju dalībniekiem par dalīšanos ar savu pētījumu rezultātiem, pieredzi un idejām, kā arī visiem konferences apmeklētājiem par interesi, jautājumiem un iesaistīšanos diskusijās!
Konference tika organizēta Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.
Foto: Kitija Mirončuka
