Mutvārdu vēsture Latvijā

Ievads

Sat, 28 Sep 2019 00:00:00 +0100

Intervija – pētījuma sastāvdaļa

Mutvārdu vēstures pieeja balstās kvalitatīvo pētījumu metodoloģijā, kas personisko pieredzi uzlūko kā nozīmīgu resursu sociālās dzīves izpētē, kā arī indivīda un sabiedrības mijattiecību analīzē. Pētījuma avoti ir mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu intervijas.

Turpmāk runāsim par to, kā veidot biogrāfisko – mutvārdu vēstures vai dzīvesstāstu pētījumu un kā rīkoties intervētājam, lai rosinātu vērtīgas intervijas tapšanu.

Mutvārdu vēsture vai dzīvesstāsts?

Jēdzieni mutvārdu vēstures un dzīvesstāsta intervija pirmajā brīdī šķiet līdzīgi un dažkārt arī tiek lietoti vienādā nozīmē. Tomēr starp abiem biogrāfisko interviju veidiem ir redzamas atšķirības.

Dzīvesstāsta intervijas mērķis ir atraisīt cilvēku stāstam par savu dzīvi. Tajā daudz lielāka loma ir stāstītājam. Notikumu izkārtojums, secība un akcenti izriet no stāstītāja. Dzīvesstāsts atklāj stāstītāja personību dzīves notikumu sižetiskā risinājumā. Intervētājam vienlaikus gan dziļi jāiejūtas stāstāmajā, gan jāprot distancēties, lai novērtētu, cik izsmeļošs ir stāsts un kas prasa papildus skaidrojumu.

Mutvārdu vēstures (MV) interviju veido pilnīgi vai daļēji strukturēta saruna par izvēlētām tēmām, pieredzēm, notikumiem, vērojumiem. Tomēr MV intervija nav vērsta uz to, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, bet gan, lai iegūtu personīgajā pieredzē sakņotu izvērstu vēstījumu.

Izvēli starp dzīvesstāsta vai mutvārdu vēstures interviju nosaka pētījuma mērķis: pagātnes notikumu vai konkrētas situācijas rekonstrukcija jeb dzīvesstāsts kā personības spogulis – gan sižeta izvērsumā, runas veidā, valodā.

Tā, piemēram, pētījumos par izceļošanu Otrā pasaules kara beigās vai Latvijas iedzīvotāju repatriāciju 20. un 21. gs. mijā uzmanības centrā ir notikumi, kas skaidrojami mutvārdu vēstures intervijās. Turpretim, lai labāk izprastu kultūras identitāti (piemēram, lībiešu, suitu, sēļu identitāte vai kādas paaudzes raksturīgās iezīmes), jāieklausās dzīvesstāstos. Lokālās kultūras pētījumos svarīgi ir gan dzīvesstāsti, kas atklāj stāstītāja raksturu un personību, gan arī mutvārdu vēstures pieeja, lai noskaidrotu notikumus, kopējo pieredzi, paradumus, rituālus, kas iesakņojušies cilvēku apziņā.

Intervēto cilvēku parasti saucam par stāstītāju, teicēju (no folkloristiem pārņemts kompetenta stāstītāja apzīmējums) vai arī par autoru, jo katrs stāstītājs savu dzīvesstāstu intervijā rada no jauna un ir tā autors.

Intervētājam jābūt elastīgam, lai pārslēgtos no dzīvesstāsta intervijas pieejas uz mutvārdu vēstures pieeju, un otrādi. Jāspēj reaģēt uz situācijas vai stāsta pavērsieniem. Intervētājam var nākties pielāgot savu taktiku un arī intervijai atvēlēto laiku, sastopoties ar ļoti runīgu vai gluži otrādi – mazrunīgu cilvēku. Abos gadījumos ir jāspēj pielāgoties situācijai.

Biogrāfisko interviju var ierosināt sastapts cilvēks, neatkārtojama pieredze, spilgta, radoša personība. Mutvārdu vēsturē stāstītāju izvēlas, vadoties no pētnieku interesējošās pieredzes.

Vēsture nav neitrāla

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Vēstures pētnieki 20. gadsimtā nāca pie atziņas, ka vēsture nav neitrāla un objektīva pagātnes notikumu atspoguļotāja. Vēsturnieks aktualizē notikumus, kuri šķiet svarīgi no tagadnes skata punkta un interpretē tos atbilstoši savai pieredzei, personīgajiem uzskatiem, sabiedriskai domai vai valdošai ideoloģijai. Subjektīvais viedoklis nevienā vēsturnieka darbā nav izslēdzams.

Mainās valsts un vēstures skaidrojums

Latvijā joprojām saduras atšķirīgas vēstures interpretācijas. Visuzskatāmāk tas izpaužas divos piemiņas datumos – 16. martā un 9. maijā. Otrā pasaules kara vēsturi šodien izmanto cīņā par politisko ietekmi. Cilvēku apziņa mainās lēnāk nekā oficiālā retorika pagātnes notikumu vērtējumā. Ne vienmēr var paļauties arī uz dokumentāriem avotiem, jo sevišķi pēc sabiedriskās varas maiņas valstī. Sava laika tiesu protokolos par bandītiem un dzimtenes nodevējiem sauc tos, kas pretojās padomju varai. Tagad, no neatkarīgas Latvijas valsts viedokļa, viņi ir nacionālās pretestības dalībnieki un varoņi.

Ko atklāj mutvārdu vēsture?

Pētot notikumus, par kuriem arhīvu dokumenti klusē, pētnieki atgriežas pie iepriekšējos gadsimtos pārbaudītas metodes – aculiecinieku un notikumu dalībnieku uzklausīšanas jeb mutvārdu vēstures. Mutvārdu vēsture kalpo ne tikai vēstures notikumu un ikdienas dzīves rekonstrukcijai, bet arī, lai izprastu pārmaiņu procesus sabiedrībā, kultūrā, cilvēku uzskatos un attieksmēs. Piemēram, kā mainās sabiedrībā valdošie uzskati un vērtības un kā tie iespaidojas no valdošā vairākuma viedokļa.

Mutvārdu vēsture ir kvalitatīvā izziņas metode un pētījumu avots sociālajās zinātnēs. Pretstatā akadēmiskai vēsturei, kas vadās no oficiālu institūciju apstiprinātiem dokumentiem un liecībām, mutvārdu vēsture pētījumos izmanto personīgas izcelsmes avotus – vēstules, dienasgrāmatas, memuārus, uzrakstītas vai izstāstītas atmiņas.

Mutvārdu vēsture atšķiras ne tikai ar pētnieciskajām tēmām un avotiem, bet arī priekšnesuma veidā, kādā tiek pasniegti pētījuma rezultāti. Mutvārdu vēstures pētījumu rezultātus var sagatavot publikācijai literārā vai mākslinieciskā formā.

Kad mutvārdu vēsture ir neaizstājama

Vismaz trīs virzienos mutvārdu vēsture ir neaizstājama:

dokumentējot dzimtas vēsturi;
lai noskaidrotu dzīvās kultūras tradīcijas,
lai dokumentētu lokālo – sava pagasta, novada, pilsētas vai mikrorajona vēsturi, profesijas, reliģiskās vai cita veida kopienas vēsturi, svētku svinēšanas paradumus, arī to, kā relatīvi neseni vēstures notikumi ietekmējuši un turpina ietekmēt cilvēku dzīvi tagadnē.

Intervija

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Šajā kursa daļā detalizēti apskatīsim intervēšanu soli pa solim.

Kā izvēlēties cilvēku

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Ļoti iespējams, ka sastopat cilvēku, kurš prot saistoši stāstīt par savu pieredzi, kas pats par sevi jau rada vēlēšanos stāstu iemūžināt. Tas var būt pirmais impulss uzsākt atmiņu dokumentēšanu skaņas ierakstā.

Otrs motīvs – uzdevums skolā vai studiju pētījumam, kas saistīts ar kādu izzinošu mērķi, kas liks izvēlēties noteiktas paaudzes vai pieredzes cilvēkus.

Piemēram, skaidrojot savas skolas, pagasta priekšvēsturi, dabas vai kultūras pieminekļu aizsardzības pamatus varat sākt pētīt, meklējot cilvēkus ar attiecīgu pieredzi. Tādus sameklēt palīdzēs vecākās paaudzes cilvēki, agrāko laiku avīžu un žurnālu raksti, bibliotēku sistemātiskais katalogs un, protams – nepazīstamu dzīves jomu varat sev pavērt ar Google meklētāja palīdzību.

Tikko kādu cilvēku, kas palīdz orientēties vēlamajā dzīves jomā, esat atradis, – tas jau ir pavediens pie nākamā cilvēka, kas var piekrist piedalīties intervijā. Un tālāk jau sāk darboties «sniega bumba» – kas veļas no viena intervējamā cilvēka pie nākamā, kura vārdu jums nosaucis iepriekšējais.

Trešais motīvs, ko labprāt atgādinām ikvienam – savu senču un ģimenes vēstures dokumentēšana. Noskaidrotais var būt labs padomdevējs visam turpmākajam mūžam. Padomājiet par to, lai nevajadzētu tik bieži atzīt, ka neesat īstā laikā saviem senčiem kaut ko pajautājis!

Viens vai divi intervētāji?

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Šis jautājums visbiežāk rodas pētnieciskās ekspedīcijās, kurās dodas grupa. Intervētāju skaits, savstarpējo lomu sadale, ieklausīšanās un arī palīdzība var ietekmēt intervijas gaitu un rezultātu.

Vairāki intervētāji var droši doties uz interviju ar sabiedrisku cilvēku, kurš pieradis publiski izteikties. Iepriekš jāvienojas par lomu sadali:

viens ir galvenais intervijas vadītājs,
otrs – asistents,
trešais – var uzņemties fotogrāfa uzdevumu.

Asistents uzmanīgi seko sarunas gaitai, pieraksta datus un aizpilda intervijas dokumentāciju. Intervijas noslēgumā asistents var uzdot precizējošus jautājumus.

Ja intervijas gaitā tiek atlasīts ilustratīvais materiāls, ir ērti, ja kāds var to pārfotografēt vai ieskenēt un pierakstīt attēlos redzamo.

Svarīgi, lai dalībnieki darbojas saskaņoti, nenovērš stāstītāja uzmanību, veic individuālu vērojumu un pieraksta savas atziņas, kas var būt noderīgas intervijas pilnīgākai izpratnei.

Tomēr biogrāfiskās intervijas iesakām veikt vienam intervētājam, tā nodrošinot intīmāku sarunas atmosfēru.

Piemērs no intervētājas pieredzes

Salīdzinājumam divi gadījumi no ekspedīcijas pieredzes Alsungas novadā.

Vienā gadījumā kādu vīrieti apciemoja pieci novada muzeja darbinieki, savukārt otrā četri intervētāji devās intervēt māti un meitu. Salīdzinot abas intervijas, iespējams konstatēt, cik nozīmīgas ir intervētāju prasmes un rīcības saskaņošana. Muzeja darbinieces, uzklausot vīrieti, uzdeva jautājumus, kas izrietēja no teicēja stāstītā, sekmējot secīgu stāstījumu; savukārt otrā intervijā dzirdams, ka intervētāji savā starpā nesadarbojas, uzdod tematiski nesaskaņotus jautājumus, kā rezultātā stāstījums ir sadrumstalots. Iespējams, tas skaidrojams ar atšķirīgajiem intervētāju mērķiem un motivāciju, jo intervijā piedalās mutvārdu vēstures pētniece, folkloras un vēstures studenti, kā arī viena no novadniecēm.

«Intervija ir māksla, kas pilnveidojas reizē ar pieredzi. Nav pareizu jautājumu, ir svarīgi prast uzmanīgi klausīties» (Gāle-Kārpentere 2001, 165).

Pieminētajā situācijā – uzmanīgi jāieklausās ne tikai stāstītajā, bet arī citos intervijas dalībniekos.

Lai intervijas kvalitāte necieš intervētāju skaita dēļ, nepieciešams savstarpēji vienoties par lomu sadali intervijas laikā.

Sarunā ar atklātu sabiedrisku cilvēku netraucēs vairāku intervētāju klātbūtne, bet kautrīgam cilvēkam būs grūtāk atraisīties dziļākai sarunai vairāku klausītāju klātbūtnē.

Kā sākt interviju?

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Biogrāfiskā intervija ir līdzīga draudzīgai sarunai, tomēr tās dalībnieku lomas ir atšķirīgas. Draudzīgā sarunā dalībnieki parasti iesaistās simetriski – proti, runātāja un klausītāja lomas periodiski mainās. Intervijā iesaiste ir asimetriska – intervētājs galvenokārt jautā un klausās, bet stāstītājs runā.

Ja intervētājs runā vairāk kā cilvēks, kurš tiek intervēts, intervija nav izdevusies (Gāle-Kārpentere 2001).

Jāatceras, ka jūs par savu pētījumu un iecerēm esat domājis ilgi un pamatīgi, kamēr cilvēks zina tikai to, ko pieteicāt īsā sarunā. Kad esat satikušies, svarīgi nesasteigt intervijas sākumu, lai sarunas dalībnieki var viens otru novērtēt. Pirmā tikšanās ir brīdis, kad jāatrod individuālā pieeja stāstītājam un jāveido personīgais kontakts. Intervētājam jāiejūtas intervējamā cilvēka emocionālajā pasaulē, jāieklausās runas veidā. Tad jāaptver telpa, kā labāk novietoties pašam un sarunu biedram, kā neuzkrītoši nolikt diktofonu, lai netraucē blakus trokšņi. Jāizjūt laiks, kuru var atvēlēt sarunai un jākļūst par vadītāju intervijai, kurā galvenā loma piešķirta stāstītājam.

Tā kā dzīvesstāsta un mutvārdu vēstures intervijas satur personisku informāciju, pētnieka rīcībai jābūt ētiski atbildīgai. Svarīgi, lai cilvēks saprot intervijas mērķi un publiskošanas iespējas.

Padomi

Amerikas Latviešu Apvienības Mutvārdu vēstures projekta pieredzējušās vadītājas Maijas Hinkles padomi (Hinkle, Maija. Mutvārdu vēsture latviešu sestdienas skolu programmā. Sast. Maija Hinkle. ALAs Kultūras biroja Mutvārdu vēstures projekta nozare, 2005)

Sagatavošanās intervijai

Sarunā intervijas laiku.
Sagatavojies intervijai. Pārskati informāciju, ko jau zini par autoru. Pārlasi un iegaumē galvenos jautājumus, ko plāno autoram jautāt. Padomā par cilvēku, ko intervēsi un par viņa vienreizējo pieredzi, ar ko viņš vai viņa var dalīties, vai to aprakstīt. Ja nejūties pietiekami sagatavojies, papētī tēmas vēlreiz.
Līdzņemamie priekšmeti un priekšdarbi:
- Pārbaudi diktofonu, vai tas darbojas un no kāda attāluma vislabāk uztver skaņu
- pārbaudi mikrofonu
- sagatavo un paņem līdzi fotoaparātu
- paņem līdzi vairākas baterijas
- jautājumu lapa, rakstāmrīks un papīrs
- intervijas dokumentācijas lapas
- kabatiņu, kur visus papīrus salikt
- ierunā pamatinformāciju: autora vārdu, intervijas vietu un datumu, projekta nosaukumu, intervētāja vārdu
Ierašanās un sākums. Uzstādi aparatūru tā, lai abiem sarunas biedriem ir ērti sēdēt, piemērām, blakām jeb pie galda stūra. Diktofonu vēlams novietot uz mīksta pamatiņa, kas nevada skaņu. Pārbaudi ieraksta līmeni, vai runātāja balss to sasniedz. Novērs ārējos trokšņus, izvēlieties sarunai istabu, kurā nav televizora vai ledusskapja, novieto tālāk skaļi tikšķošu pulksteni. Izskaidro, ka laika sarunai ir pietiekami un ka pēc tam, kad cilvēks pats būs izstāstījis, ko vēlas, var sekot precizējoši jautājumi. Pastāsti arī, ka beigās gribēsi, lai autors paraksta atļauju interviju ieguldīt Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā, lai to var lietot pētījumos un publikācijās.
Sagatavojies: sakārto savas pierakstu lapas, novieto pie rokas foto aparātu, ieslēdz diktofonu.
Ja viss ir kārtībā, sāc interviju. Sākuma jautājums varētu būt: Ar ko gribētu sākt stāstīt par savu dzīvi? Ko atceraties kā pašu pirmo bērnības atmiņu? Kad ieraksts sācies un cilvēks runā, diktofonā parasti iedegas sarkana spuldzīte. Diktofona lodziņā var kontrolēt ieraksta līmeni.
Atceries, ka diktofons ieraksta visu, arī apstiprinošos jā, mhm vai citas klausīšanos traucējošas skaņas.

Uzsākot interviju, diktofonā der ierunāt intervijas datumu un vietu, intervētāja un stāstītāja vārdus.

Piemēram: «Šodien ir 21. augusts, mēs atrodamies Jāņmuižas pagasta “Ķauķu” mājās. Baiba Bela intervē Jāni Bērziņu.»

Ja pēc pauzes vai neliela pārtraukuma ieraksts turpinās jaunā skaņas failā, būtu vēlams informāciju ierakstīt atkārtoti.

Kad ieraksta poga ir nospiesta, ievada teikumi ierunāti, intervija var sākties.

Intervijas vadīšana

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Mutvārdu vēstures interviju vada pēc sagatavota plāna. Tomēr intervijā svarīgi iegūt nevis vispārīgas atbildes, bet gan izvērstu stāstu, kas izriet no autora personīgās pieredzes.

Jāatceras:

Mehāniski neturēties pie iepriekš sagatavotiem jautājumiem.
Uzmanīgi sekot stāstījumam, lai vajadzīgā brīdī uzdotu precizējošus jautājumus.
Nepārtraukt stāstītāju.
Nestrīdēties ar stāstītāju.

Intervēšanas pamatlikums ir nepārtraukt stāstītāju, ja arī cilvēks pamatīgi novirzās no tēmas vai stāstītais tobrīd jums šķiet nesvarīgs. Labāk ļaut epizodi pabeigt un tikai tad sarunu taktiski virzīt atpakaļ, jo nekad nevar paredzēt, kas paliks nepateikts, ja novirzīsim stāstītāju no iesāktās domu gaitas. Tā jūs varat pārtraukt ne tikai šo, bet virkni sekojošu stāstu, kas būtu bijuši svarīgi (Thompson, 1978).

Nevajag iejaukties, ja sadzirdat kādu kļūdu vai nepareizību; atzīmējiet to pats sev un noprecizējiet vēlāk. Bieži vien būsiet pārsteigti, ka stāsts ietver atbildes uz lielu daļu jūsu iepriekš sagatavotajiem jautājumiem. Sākumā labāk visu uzklausīt, stāstu nepārtraucot, bet nobeigumā varat vēlreiz aplūkot tos jautājumus, kuri palikuši neskaidri. Atkārtota intervija ir vērtīga arī tādēļ, ka stāstījums ir pamodinājis atmiņas un cilvēks nākamajā reizē var atcerēties daudz vairāk.

Mutvārdu vēstures intervija seko svarīguma pakāpei, kādā aplūkotajiem jautājumiem tuvojas intervētājs, turpretim dzīvesstāsts atklāj svarīguma pakāpi, ko attēlotajiem notikumiem piešķir pats stāstītājs, kad nosaka secību, izvēlas notikumus un tēmas, par kurām vēlas runāt.

Dzīvesstāsta interviju vislabāk iesākt ar stāstītāja paša izvēlētām tēmām pēc paša laika izjūtas. Ja cilvēks nevar izvēlēties, ko stāstīt, un pauze ievelkas, piedāvājiet sākt ar bērnības atmiņām, piemēram, ar spilgtāko pirmo bērnības atmiņu redzējumu. Tas liek atgriezties katram cilvēkam dabiskajā pirmsākumā, noskaņo uz atmiņu viļņa. Konkrētība ved stāsta turpinājumu. Pirmie iespaidi raksturo stāstītāja dabu. Atmiņas par vecākiem, vecvecākiem ļauj orientēties ģimenes attiecībās.

Jāpievērš uzmanība, lai

stāsts nav vispārīgs, bet saistīts ar konkrētiem dzīves notikumiem un pieredzi;
stāstītājam atliek laiks domu sakārtošanai;
nebaidīties no pauzēm.

Stāsti neglabājas stāstītāja galvā gatavā veidā – tie top pakāpeniski stāstījuma gaitā.

Dzīvesstāsta intervijā svarīgi ir prast klausīties un uzdot jautājumus, kas nevis maina stāstījuma virzienu, bet izriet no iepriekš teiktā.

Cilvēka atmiņas īpašības

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

«Cilvēki aizmirst daudz vairāk, nekā atceras,» raksta Inta Gāle-Kārpentere¹.

Jāņem vērā, ka biogrāfiskā intervijā var uzzināt tikai to, ko cilvēks atceras, un atmiņa ir selektīva, tā var būt neprecīza. Tāpat arī to, ko un kādā veidā cilvēki atceras, var ietekmēt un mainīt vēlākie dzīves notikumi, citu cilvēku stāsti vai sabiedrībā pieņemtās normas, notikumu interpretācija un to maiņa.

Lai noskaņotos intervijai, atcerēsimies, ka atmiņas nav sakārtotas pa plauktiņiem, tās darbojas pēc saviem likumiem. Izmantojot itāļu mutvārdu vēstures pētnieka Alessandro Portelli salīdzinājumu, cilvēka atmiņa ir kā piebāzti vecas mājas bēniņi. Tajos juku jukām atrodas novalkātas drēbes, aužamie stāvi, bišu rāmīši, šūpulīši. Kam tikai pieskaries, visam līdzi nāk kāds stāsta pavediens, savas sakarības un saistības.

Atmiņas var būt dažādas, un, ieejot otra cilvēka pasaulē, nekad nevar paredzēt, kādi jūtu un pārdzīvojumu vulkāni sekos. Intervētājam jābūt iekšēji gatavam gan līdzjūtībai, gan spējai distancēties un, ja vajadzīgs – palīdzēt sarunu biedram atgriezties tiešamībā.

Jāievada saruna tā, lai cilvēks skaidri saprot, ko no viņa sagaida, un nekas netraucē noskaņoties atmiņām.

Ja cilvēks saka, ka nav nekā īpaša, ko stāstīt, vai arī nezina, ar ko sākt, ir jāatrod vārdi, kas ierosina, pārliecina, ka ikviens cilvēks ir pieredzējis ko tādu, ko citiem būtu vērtīgi zināt, un ka katra cilvēka atmiņas ir svarīgas tautas mutvārdu vēsturē.

Takta izjūta, spēja iejusties stāstītāja lomā palīdzēs izveidot sadarbības gaisotni, iemantot stāstītāja uzticēšanos un atklātību.

Intervijas vērtību nenosaka atbildēto jautājumu saraksts, bet gan pareiza stāstītāja izvēle, intervētāja spēja atklāt autora pieredzes virzienus un palīdzēt sasniegt atklātību.

Tikai atraisīts stāsts pierastā sarunas valodā paver durvis uz stāstītāja pieeju dzīves patiesumam un iegūst kultūras teksta vērtību.

(Gāle-Kārpentere 2001, 163). ↩︎

Intervijas valoda

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Ieklausīsimies intervējamā cilvēka valodā un runas veidā! Atcerēsimies, ka latviešu valodai ir četri dialekti un daudz sīkāku izlokšņu grupu. Pie kam pavisam reti sastapsit tīras izloksnes runātāju. Cilvēki pārvietojas, vairāk vai mazāk piesavinoties apkārtnes iespaidus leksikā, intonācijās, pat stāstīšanas manierē. Izloksnē ieskaņots stāstījums ir ne tikai vērtīga lingvistisko tradīciju dokumentācija, bet arī ieguldījums literārās valodas bagātināšanā. Ja intervētājs nespēj pāriet uz latgaliešu vai tāmnieku izloksni, aiciniet stāstītāju runāt viņam ierastā veidā, bet pats uzmanīgi virziet sarunu ar žestiem, mīmiku, iespējami mazāk iejaucoties runas ritējumā.

Interesanti, ka iebraucēji – citu valodu runātāji piesavinās latviešu valodas izloksnes iezīmes, kā runā vietā, kur apmetušies uz dzīvi. Ja vēlaties iegūt dzīvāku, dabīgāku un skaidrāku citas tautības iedzīvotāju atmiņu stāstu – intervējiet runātāju dzimtajā valodā!

Svarīgi ir ne tikai tas, ko vēlaties jautāt, bet arī – kā uzdodat jautājumus. Jautājumiem jābūt skaidriem un vienkāršiem.

Izvairieties no gariem un sarežģītiem jautājumiem, no svešvārdu un sarežģītu izteicienu lietošanas.

Cilvēki dažkārt aprobežojas ar vispārīgām atbildēm vai baidās, ka detaļas ir mazsvarīgas un klausītāju garlaiko. Katra konkrētība var atsaukt atmiņā vēl virkni detaļu, par ko neiedomāsities pajautāt

Aiciniet atsaukt atmiņā konkrētas epizodes, notikumus, rosiniet atcerēties detaļas!

Ievirzes jautājumi

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Intervijā visnoderīgākie jautājumi ir:

raksturojošie: kā? kādā veidā?
cēloņa: kāpēc?

Pretrunīgi, provocējoši jautājumi dod iespēju iegūt plašāku skaidrojumu atspēkojumā.

Jautājumu veidi

Inta Gāle Kārpentere piedāvā šādu klasifikāciju¹.

1. Lielie maršruta jautājumi

Tie ir visaptveroši jautājumi, kas ved cauri laikam, telpai, notikumiem. Var jautāt, kā gatavojuši ēst, mazgājuši veļu, kā svinējuši svētkus, kādas bijušas mēbeles, kā mainījusies arhitektūra u.tml. Var, piemēram, jautāt šādi:

«Aprakstiet kādu tipisku dienu komunālajā dzīvoklī vai pastāstiet, kā svinējāt savu vārdadienu.»

2. Mikromaršruta jautājumi

Šie jautājumi koncentrē uzmanību uz kaut ko atsevišķu. Ar tiem kaut ko var noskaidrot precīzāk. Pieturoties pie pētījuma par māju un dzīvi tajā, varētu jautāt, kā šajā mājā pirms kara mazgājuši veļu, ko ēduši brokastīs u.tml. «Sīkumos redz kultūru,» raksta Imants Ziedonis.

3. Pieredzes jautājumi

Tos uzdod vēlāk, jo, likdami iedziļināties atmiņās, tie ir grūtāk atbildami.

Piemērs: «Aprakstiet kādu netipisku notikumu komunālajā dzīvoklī.»

4. Precizējošie jautājumi

Ar tiem noskaidro, ko katrs saprot ar attiecīgiem valodas apzīmējumiem. Tas ir īpaši svarīgi, ja intervētājs un stāstītājs nenāk no vienas kultūras, kā arī tad, ja savākto informāciju izmantos citu kultūru pārstāvji.

5. Zondējošie jautājumi

Ļauj noskaidrot vairāk un labāk nekā pārējie jautājumi. Tie palīdz stāstītājam dziļāk un pilnīgāk izteikties.

Piemērs: «Vai jūs varētu tuvāk pastāstīt par citiem cilvēkiem, kas kopā ar jums dzīvo komunālajā dzīvoklī, – kādas tautības viņi ir, kādas ir viņu paražas?»

Zondējošos jautājumus var uzdot arī par pagātnes notikumiem, ar tiem var palūgt kaut ko vēlreiz atkārtot, lai noskaidrotu, vai stāstītājs to atkārto tāpat kā iepriekš vai kaut ko izmaina. Var zondēt arī ar klusēšanu. Tad intervētājs ar interesi un vaicājoši skatās stāstītājā, it kā teikdams: «Tas bija interesanti, tieši tas, kas vajadzīgs, bet stāstiet vēl!» Klusums ļauj stāstītājam padomāt. Tomēr, ja klusums ieilgs, abi sāks justies neērti. Intervētājam jāļauj, lai stāstītājs klusumu aizpilda. Šāda klusēšana nebūs bijusi veltīga.

6. Apstrīdošie, provocējošie jautājumi

Pajautājiet, izejot no pretējā:

Jūs droši vien bērnībā nebijāt palaidnis? Vai: Izsūtījumā droši vien visi jutās vienādi? Vai iznāk, ka visu padomju laiku dzīvojāt kā cietumā?

Ja ar apliecinošu jautājumu (piemēram, «vai teiktais pierāda, ka bija grūti pierast dzīvot komunālajā dzīvoklī?») var iegūt tikai atbildi «jā, noteikti», tad apstrīdošs, negatīvi ievirzīts jautājums var izraisīt veselu stāstu. Piemēram:

«Vai tiesa, ka saimniece, palielinot īres maksu, domā tikai par savu peļņu?»

Nu stāstītājs var protestēt, minēt daudzos labiekārtojumus, ko saimniece mājā paveikusi, kā arī tos dzīvokļus, kuriem īres maksa nav palielināta.

7. Strukturālie jautājumi

Noskaidro paša stāstītāja izpratni. Tādējādi var uzzināt, kā stāstītājs pats sakārto iegūtās zināšanas par attiecīgajām lietām, vai pārliecināties par terminu precizitāti, notikumu secību, attiecībām.

8. Atkārtotie jautājumi

Dod iespēju iedziļināties sarunā – t.i., pieiet tematam no dažādām pusēm.

Piemērs: «Gribu vēlreiz jautāt par to, kā jutāties, kad pēc izvešanām palika daudz tukšu dzīvokļu?»

Ja atkārtotus jautājumus uzdod prasmīgi, tad par vienu un to pašu tematu var uzzināt daudz vairāk. Vienreiz var atgriezties pie teiktā kā faktoloģiska notikuma, otrreiz – vadoties no emocijām vai salīdzinot ar kaut ko citu.

Ieklausīšanās

Var uzskatīt, ka ikvienu dzīvesstāstu veido vairāki stāsti. Stāstījuma gaita jāmaina un arī precizējoši jautājumi jāuzdod brīdī, kad viens stāsts ir beidzies un iestājusies garāka pauze. Pārtraucot iesāktu stāstu ar precizējošiem jautājumiem, tiek pārtraukta domas gaita un cilvēks tiek novirzīts no tā, ko gribēja pateikt. Dažkārt cilvēki lieliski atgriežas pie stāsta līnijas, ko iesākuši pirms precizējošā jautājuma. Bet dažkārt stāsts turpinās citā virzienā un tēma paliek nenobeigta. Tādēļ precizējošie jautājumi jāatstāj intervijas beigām. Tomēr lielākā daļa precizējošo jautājumu rodas stāsta gaitā un beigās aizmirsīsies, ja tos nepierakstāt. Dažkārt gadās, ka pats stāstītājs ir novirzījies no stāsta par savu dzīvi un sācis apspriest kaimiņus, jaunākos politiskos notikumus u.tml. Atgriezieties pie tēmas palīdzēs tādas frāzes kā –

Iepriekš jūs stāstījāt.., Atgriežoties pie.., Pirms mēs runājām par šo..

Dažreiz cilvēki lauza galvu par to, ko drīkst jautāt un ko nedrīkst. Neuzdodiet jautājumus, uz kuriem pats nevēlētos atbildēt.

Pareizā kontekstā var jautāt jebko. Bet, ja neizjūtat kontekstu, jautājums nevietā var apturēt visu sarunu.

Gāle-Kārpentere, Inta. Mutvārdu intervija: teorija un prakse. No: Spogulis. Sast. Māra Zirnīte. Rīga : Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», 2001, 166.–168. lpp. ↩︎

Pieredzes sistematizācija

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Padomājiet, ko stāstītu jūs, kuri jautājumi jūs var ieinteresēt iegrimt dziļāk atmiņās:

kurš mūža posms paša vērtējumā bijis vairāk, kurš mazāk veiksmīgs un ar kādiem notikumiem tie saistās;
kādas bijušas jaunības ieceres, sapņi, iztēle par nākotni, kā tas piepildījies;
vai kādreiz dzirdēts pareģojums, vai ir izlikts liktenis, kā tas saskanējis ar dzīvi;
vai ir piedzīvojis ko tādu, ko var nosaukt par liktenīgu, kas ir liktenis;
vai līdzinās kādam no saviem senčiem, kādās dzīves situācijās tas parādījies;
ko zina no senču atmiņām – vai tām ir bijusi kāda loma dzīvē (no tā var pāriet uz vecvecāku gudrībām, padomiem, folkloru);
vai var pastāstīt par autoritātēm – cilvēkiem, kuriem kādā mūža posmā gribējis līdzināties;
kādas ir pirmās bērnības atmiņas.

Ja esat novērtējis stāstītāja domāšanas veidu un runu, iezīmējušies satura jautājumi, uztvertas intonācijas, atsauces uz laiku, vidi, šaurāku vai plašāku sabiedrību, mēģiniet pieredzes laukus sistematizēt. Piesakiet tematus, izejot gan no mūža rituma, gan lokālās vēstures un tradīcijām, kas pieredzēta konkrētā laikā un vietā:

bērnība – jaunība – brieduma gadi – pusmūžs – vecums: kāda bijusi pāreja no viena uz otru; kā tie atsaucas atmiņās; ar kādiem personīgā dzīves notikumiem saistīti;
vecāki – dzīve vecāku ģimenē – paša ģimene – bērni, mazbērni – radinieki, tuvāki, tālāki – saistībā ar notikumiem, dzīves atmiņu epizodēm;
darba mūžs; profesionālā biogrāfija un attiecības ar laikmetu; padomju laika iezīmes ikdienā; karjera; centieni; sasniegumi, novērtējums vai novērtējuma trūkums;
ticība – dzīves piepildījums – vērtības – attieksme pret reliģiju – aizraušanās – intereses – piedzīvojumi (labi, slikti);
dzimtā vieta – vērojumi – mājas – daba – dzīvnieki un to loma dzīvē;
ticējumi – rituāli – tradīcijas – dziedniecība – vecvecāku pasakas, teikas, nostāsti;
ar kādiem personīgās dzīves notikumiem var raksturot padomju laiku un dzīvi neatkarīgajā Latvijas valstī, kā piedzīvots pārejas laiks;
ko ģimenē runāja un ko pats atceras no vietējās vēstures notikumiem – par karu, partizāniem (sarkanajiem vai nacionālajiem), par nacistiskajām un padomju represijām, holokaustu;
vietējā sabiedrība – sociālais un etniskais raksturs, izcilākie ļaudis, autoritātes;
vietējās dzīves notikumi;
sadzīve stratēģijas saistībā ar izglītības iespējām, ar ārstu, pasta un banku pakalpojumu pieejamību, ar satiksmi, veikaliem, presi, TV un radio.

Atmiņu stāstā nav svarīga hronoloģiska secība (vietu un cilvēku vārdus, notikumu datējumus aizvien nāksies vēlāk pārbaudīt).

Svarīgāka ir tematiskā un loģiskā sakarība, kas ved vienu atmiņu uz citu, stāstītājam vien zināmās asociācijās. Ja tās stāsta laikā nav skaidras – atzīmējiet sev un noskaidrojiet šīs sakarības intervijas beigās. Tāpat atzīmējiet nepabeigtu epizodi vai notikuma risinājumu, kuru vēlams beigās noskaidrot līdz galam.

Intervijas nobeigums

Mon, 16 Sep 2019 00:00:00 +0100

Intervijas laikā ieteicams neizslēgt diktofonu, izņemot situācijas, ja jums lūdz to izslēgt vai jūs telpā paliekat viens. Mazāk svarīgas sarunas (dzerot tēju, šķirstot fotogrāfiju albumus) var vēlāk neatšifrēt, tomēr jūs nekad nevariet iepriekš zināt, kurā brīdī tiks uzsākts kāds svarīgs stāsts, atmiņā atausīs kāda interesanta, bet piemirsta dzīves epizode. Vai nu jūs ierakstīsiet stāstu bez sākuma, vai arī jums būs jālūdz stāsta sākumu atkārtot. Turklāt – kas vienā brīdī jums šķiet mazsvarīgs, kādā citā brīdī var izrādīties svarīgs. Tāpēc labāk ir ierakstīt visu un pēc tam skatīties, kas noder un kas varbūt noderēs vēlāk.

Pabeidz interviju laikus (parastais intervijas garums ir ap 2 stundām).
Vienmēr paprasi, vai ir vēl kas, ko autors gribētu pastāstīt.
Pagaidi brīdi, pirms izslēdz ieraksta tehniku.
Pasaki autoram paldies un aizpildi dokumentācijas lapas, ieskaitot atļauju lietot interviju.

Ieteicams rakstīt pētnieka dienasgrāmatu, uzreiz pēc intervijas pierakstot intervijas norisi un pirmos iespaidus. Pieraksti var būt ļoti vērtīgi, vēlāk strādājot ar intervijas tekstu, kā arī dodoties uz atkārtotu interviju ar šo pašu cilvēku.

Pēc intervijas iespējami ātrāk būtu jāuzraksta pārskats par visu svarīgāko, kas iegūts intervijas laikā¹:

Kā intervējamais atrasts, kas viņš ir, kādā rajonā, mājā vai dzīvoklī dzīvo.
Kā stāstītājs bija sagatavojies intervijai, kā ģērbies, vai bez viņa paša piedalījās arī bērni, sieva, vīrs, kā tie ietekmēja interviju.
Vai intervējamais cilvēks sākumā bija uztraucies, bet ieraksta gaitā nomierinājās, vai netraucēja aparatūra.
Kāds bija intervējamais – īgns, neapmierināts, laipns, runīgs -, vai viņa garastāvoklis intervijas laikā mainījās, vai tas ietekmēja interviju.
Kādas attiecības izveidojās starp intervētāju un intervējamo.
Vai intervējamais pateica ko tādu, ko diez vai būtu teicis citam.
Vai atsevišķi jautājumi bija īpaši jāzondē, lai iegūtu atbildi.
Kā intervētājs novērtē savu darbu - vai intervija bija sasteigta, vai viss iecerētais tika izrunāts.
Kādus secinājumus var izdarīt pēc intervijas.

Intervētājs, atšķirībā no psihologa vai psihoterapeita, nav apmācīts, kā palīdzēt cilvēkam tikt galā ar negatīvām emocijām, tādēļ ir ļoti svarīgi interviju beigt pozitīvā noskaņā un sarunu biedriem atgriezties tagadnē. Var jautāt par vērtībām, kas dzīvē pārbaudītas. Var lūgt noslēgumā apkopot labāko no pieredzētā, dalīties svarīgākajās dzīves atziņās.

Gāle-Kārpentere, Inta. Mutvārdu intervija: teorija un prakse. No: Spogulis. Sast. Māra Zirnīte. Rīga : Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», 2001, 162.–177. lpp. ↩︎

Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada

Tue, 28 Jul 2026 00:00:00 +0000

Projekta mērķis ir izpētīt Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, «pēctrimdas» periodu, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, kad «vecā trimda» kļuva par daļu no topošās diasporas. Izpētot trimdas kopienas identitātes transformāciju, attiecības un saikni ar dzimteni, reemigrantu pieredzi, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamiku, projekts sniegs niansētu izpratni par pēctrimdas pieredzi. Multidisciplinārā pieeja, integrējot vēsturiskās un biogrāfiskās izpētes metodes, sniegs ieskatu indivīdu piederības izjūtā un identitātes attīstībā laikā, kas iezīmējas ar ievērojamu iedzīvotāju migrāciju gan Latvijā, gan pasaulē. Izpētot makro un mikro līmeņa attiecības starp cilvēkiem un viņu dzimteni, pētījums padziļinās vispārējo izpratni par diasporas dinamiku. Pretēji politikas veidotāju retorikai, pētījums nodrošinās analītisku pieeju un veicinās uz pierādījumiem balstītu izpratni par sociālajiem procesiem diasporu kopienās.

Projekta rezultāti ietvers vienu zinātnisku monogrāfiju, vismaz astoņus zinātniskus rakstus kas iesniegti recenzētiem žurnāliem, starptautisku konferenci, vismaz 12 konferenču ziņojumus, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumus.

Projekta vadītāja: Maija Krūmiņa

Projekta grupa: Kristīne Beķere, Daina Grosa, Maruta Pranka, Ginta Elksne, Elvis Friks

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. lzp-2024/1-0114.

Visas ar projektu saistītās aktualitātes, notikumi un ziņas tiek apkopotas zemāk sadaļā “Notikumi”. Tāpat projekta aktivitātēm iespējams sekot arī projekta Facebook lapā

Pēctrimda: teorētisks pārskats

Fri, 12 Jun 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. & Elksne, G. (2026). Pēctrimda: Teorētisks pārskats. In: Globālais un lokālais sociālajā un ideju telpā = The Global and the Local in Social and Ideational Space (pp. 137–148). LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Resource flow from Latvian diaspora to homeland in early 1990ies: a tool to strengthen democratic changes

Thu, 11 Jun 2026 00:00:00 +0000

«Vai iekļauties ir viegli? Trimdinieku un jaunās diasporas izaicinājumu un veiksmes stāsti»

Thu, 14 May 2026 00:00:00 +0000

Pasākuma sākumā projekta vadītāja Maija Krūmiņa sniedza pārskatu par projekta mērķiem, galvenajiem pētniecības virzieniem, līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm, akcentējot projekta ieguldījumu diasporas un pēctrimdas procesu izpētē, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanā par trimdas kopienu pieredzi un integrācijas jautājumiem Latvijā.

Semināra turpinājumā ar projekta ietvaros iegūtajām pētījuma atziņām dalījās pētnieces Maruta Pranka un Daina Grosa.

Maruta Pranka referātā “Vienojošais un atšķirīgais starp trimdu un jauno migrāciju Zviedrijā” iepazīstināja klausītājus ar pētījuma secinājumiem par dažādu emigrācijas viļņu pārstāvju vērtībām, pasaules uztveri un sadarbības pieredzi Stokholmas latviešu kopienā. Referātā tika uzsvērta spēja rast kopīgu pamatu latvietības uzturēšanai, neskatoties uz paaudžu un migrācijas pieredžu atšķirībām.

Maruta Pranka

Savukārt Daina Grosa prezentācijā “Faktori, kas ietekmēja trimdas 2. paaudzes iedzīvošanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas” informēja par pētījumā identificētajiem veiksmīgas integrācijas priekšnoteikumiem. Tika izcelta trimdas latvietības mantojuma nozīme, interese par Latviju, iepriekšējā kontaktu pieredze ar Latviju, kā arī personiskās īpašības – drosme, neatlaidība un pacietība –, kas palīdzējušas pielāgoties dzīvei Latvijā pēc atgriešanās.

Daina Grosa

Pēc referātiem sekoja saruna ar bijušajiem trimdas latviešiem – Ilgu Bērzkalni, Zuzi Krēsliņu-Silu, Andri Briezi un Uldi Brūnu par viņu pieredzi, iekļaujoties dzīvē Latvijā. Sarunu moderēja Daina Grosa. Starp paneļdiskusas dalībnieku atziņām izcēlās trimdā iegūtās iemaņas, darbojoties latviešu sabiedrībā, kuras trimdinieki vēlāk varēja izmantot dzīvē Latvijā. Jaunā darba dzīve Latvijā nozīmēja gan pielāgošanos, gan centienus ieviest rietumnieciskāku komunikācijas stilu kolēģu vidū. Visi atzina, ka 35 gadu laikā, mainoties paaudzēm, Latvija ir būtiski mainījusies un darba un sadzīves apstākļi ievērojami atšķiras no tiem, kādi tie bija 1990s gados.

Pasākums norisinājās muzeja un pētniecības centra «Latvieši pasaulē» telpās Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84.

Foto: Ginta Elksne, Arnis Gross.

Pasākums tika organizēts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. Lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Sarunu vakars «Vai iekļauties ir viegli? Trimdinieku un jaunās diasporas izaicinājumu un veiksmes stāsti»

Thu, 14 May 2026 00:00:00 +0000

Projekts «Pēctrimdas fenomens» kopš 2025. gada sākuma pēta latviešu trimdas kopienas attīstību pēc 1991. gada, analizējot identitātes, piederības sajūtas un attiecību ar Latviju pārmaiņas. Pētījuma līdzšinējie rezultāti rāda, ka atgriešanās Latvijā bieži vien nav vienkārša «atgriešanās mājās», bet sarežģīts process, kurā jāsastopas ar atšķirībām starp iztēloto un reālo Latviju, kā arī jāmeklē sava vieta starp vairākām piederībām un dzīves pieredzēm.

Programmā:
• Maruta Pranka – «Vienojošais un atšķirīgais starp trimdu un jauno migrāciju»
• Daina Grosa – «Faktori, kas ietekmēja trimdas 2. paaudzes iedzīvošanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas»

Pēc referātiem sekos saruna ar remigrantiem par viņu pieredzi, iekļaujoties dzīvē Latvijā. Sarunu moderēs Daina Grosa.

Pasākuma mērķis ir plašāk iepazīstināt sabiedrību ar projekta aktivitātēm, kā arī radīt telpu dialogam starp pētniekiem un pašiem pieredzes nesējiem, vienlaikus padziļinot izpratni par pēctrimdas un remigrācijas pieredzi Latvijā.

Aicināts ikviens interesents – gan klausīties, gan iesaistīties sarunā un dalīties savā pieredzē!

Norises vieta: Muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē», Berga bazārs, Dzirnavu iela 84
Norises laiks: 26. maijs, plkst. 18.00
Ieeja bez maksas.

Pasākums tiek organizēts Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. Lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Latviešu migrācijas pieredze: Trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā

Wed, 13 May 2026 00:00:00 +0000

Pranka, M., & Elksne, G. (2026). Latviešu migrācijas pieredze: Trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā. In Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 26–27). Daugavpils Universitāte.

Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze

Wed, 13 May 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M., & Elksne, G. (2026). Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze. In: Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 24–25). Daugavpils Universitāte.

Projekta «Pēctrimdas fenomens» aktivitātes Daugavpilī, Krētā un Cēsīs

Mon, 11 May 2026 00:00:00 +0000

Dalība starptautiskajā konferencē Daugavpilī 7. un 8. maijā Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci «Vēsture: avoti un cilvēki». Konferences plenārsēdē profesors, Dr. hist. Henrihs Soms aplūkoja Daugavpils Universitātes Vēstures katedras darbību no tās dibināšanas 1969. gadā līdz 2023. gadam, savukārt profesore, Dr. hist. Irēna Saleniece pievērsās Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centra attīstībai un sasniegumiem no 2003. gada līdz mūsdienām. Latvijas Universitātes mutvārdu vēstures pētniekus ar DU Mutvārdu vēstures centru saista ilggadēja un cieša sadarbība.

Konferencē piedalījās arī projekta «Pēctrimdas fenomens» pētnieces Maija Krūmiņa, Maruta Pranka un Ginta Elksne, prezentējot referātus «Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze» un «Latviešu migrācijas pieredze: trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā», aktualizējot jautājumus par piederību, identitātes transformācijām un atgriešanās pieredzi dažādu migrācijas viļņu kontekstā.

Maruta Pranka

Gnta Elksne

Projekta pārstāvniecība starptautiskā konferencē Krētā

Savukārt no 5. līdz 10. maijam Heraklionā, Krētā, norisinājās 12. starptautiskā zinātniskā konference «The Diaspora and the Global System: Identities, Policies, Bridges of Culture and Education», ko organizēja Institute of Humanities and Social Sciences (I.A.K.E.). Konferencē piedalījās projekta pētniece Daina Grosa ar referātu «Challenges in the interaction experiences of two Latvian diaspora waves in Sweden and Australia», kas tapis sadarbībā ar līdzautori Marutu Pranku. Referātā tika analizēta dažādu latviešu diasporas paaudžu pieredze Zviedrijā un Austrālijā, pievēršoties identitātes, integrācijas un savstarpējās mijiedarbības jautājumiem diasporas kopienās.

Dalība konferencē ļāva diskutēt par Latvijas diasporas pieredzi plašākā starptautiskā kontekstā un veidot jaunus akadēmiskās sadarbības kontaktus ar diasporas pētniekiem no dažādām valstīm.

Daina Grosa

Plašāka informācija par konferenci: šeit.

Sarunu rīts Cēsīs – «Uz kuru pusi ir atgriešanās? (Pēc)trimda vēsturē, dzīvesstāstos un literatūrā» 9. maijā Cēsu Jaunās pils verandā notika sarunu rīts, ko organizēja Cēsu muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitārās fakultātes pētniekiem.

Sarunā piedalījās:
- vēsturniece Kristīne Beķere, kura sniedza ieskatu latviešu trimdas vēsturē un valstiskuma idejas uzturēšanā trimdā;
- vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa, kura analizēja neatkarības atjaunošanas ietekmi uz trimdinieku dzīvi un identitāti, balstoties personīgajos dzīvesstāstos;
- literatūrzinātnieks Elvis Friks, kurš pievērsās rakstnieces Ainas Vāveres daiļradei un tās saiknei ar (pēc)trimdas pieredzi;
- Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš iepazīstināja ar Latvijas valsts karoga un ģerboņa vēstures materiāliem no trimdas sabiedriskā darbinieka un kultūrvēsturnieka Kārļa Dzirkaļa dāvinājuma Cēsu muzejam.

Kristīne Beķere

Sarunu laikā tika aktualizēts jautājums arī par to, ko nozīmē atgriešanās – vai tā ir fiziska atgriešanās Latvijā, emocionāla piederības sajūta vai identitātes pārradīšana jaunajos apstākļos.

Elvis Friks

Pasākums vienlaikus kalpoja kā iespēja plašāk iepazīstināt sabiedrību ar projekta aktivitātēm. Projekta ietvaros jau pusotru gadu tiek vākti vairāku paaudžu trimdas latviešu dzīvesstāsti, top zinātniskas publikācijas, pētnieki piedalās vietējās un starptautiskās konferencēs, kā arī tiek veidotas diskusijas ar sabiedrību, lai aktualizētu un sekmētu plašāku izpratni par pēctrimdas fenomenu kā salīdzinoši maz pētītu pieredzi Latvijas sabiedrībā.

Maija Krūmiņa

Visi pasākumi tika organizēti projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.

A comparison of the challenges faced by the Latvian diaspora in Sweden and Australia

Fri, 08 May 2026 00:00:00 +0000

Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze

Fri, 08 May 2026 00:00:00 +0000

Latviešu migrācijas pieredze: trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā

Thu, 07 May 2026 00:00:00 +0000

Sarunas «Uz kuru pusi ir atgriešanās? (Pēc)trimda vēsturē, dzīvesstāstos un literatūrā»

Sat, 02 May 2026 00:00:00 +0000

Sarunā piedalīsies:
• vēsturniece Kristīne Beķere, kura sniegs ieskatu latviešu trimdas vēsturē un valstiskuma idejas uzturēšanā trimdā;
• vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa, kura analizēs neatkarības atjaunošanas ietekmi uz trimdinieku dzīvi un identitāti, balstoties personīgajos stāstos;
• literatūrzinātnieks Elvis Friks, kurš pievērsīsies rakstnieces Ainas Vāveres daiļradei, akcentējot tās saikni ar Cēsu novadu un (pēc)trimdas tēlojumu literatūrā;
• vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš iepazīstinās ar Latvijas valsts karoga un ģerboņa vēstures materiāliem no latviešu trimdas sabiedriskā darbinieka un kultūrvēsturnieka Kārļa Dzirkaļa dāvinājuma Cēsu muzejam.

Sarunu laikā piedāvāsim iespēju ielūkoties (pēc)trimdas pieredzē kā daudzveidīgā un mainīgā parādībā – no vēsturiskajiem procesiem līdz personīgām izvēlēm un kultūras izpausmēm. Vienlaikus tā būs iespēja plašāk uzzināt par projekta «Pēctrimdas fenomens» aktivitātēm kopumā. Projekta ietvaros jau pusotru gadu tiek vākti vairāku paaudžu trimdas latviešu dzīvesstāsti, top zinātniskas publikācijas, pētnieki piedalās vietējās un starptautiskās konferencēs, kā arī tiek veidotas diskusijas ar sabiedrību, lai aktualizētu un veicinātu izpratni par pēctrimdas fenomenu – jēdzienu un pieredzi, kas Latvijas pētniecībā un sabiedrībā vēl tikai pakāpeniski tiek konceptualizēta.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Pasākums tiek organizēts projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Aicinājums pieteikt referātus starptautiskai konferencei «No trimdas uz pēctrimdu: transformācijas, pielāgošanās un dzimtene»

Sat, 28 Feb 2026 00:00:00 +0000

Otrais pasaules karš un tam sekojošā Baltijas valstu prettiesiskā okupācija un iekļaušana Padomju Savienībā ieviesa sarežģītas un ilgstošas pārmaiņas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrībā. Viena no šīm fundamentālajām pārmaiņām bija daļas iedzīvotāju nodalīšana no dzimtenes. Kara izraisītās bēgšanas haosa, bēgļu gaitām raksturīgās nenoteiktības un dzīves pārvietoto personu nometnēs pieredzes rezultātā, bet vēlāk – veidojot jaunu dzīvi tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija un citviet – Rietumos izveidojās trimdas kopienas ar spēcīgu kultūras un politisko pašapziņu.

Baltijas valstu neatkarības atgūšana savukārt radīja jaunas iespējas un izaicinājumus, iezīmējot pāreju no trimdas uz tā dēvēto pēctrimdas stāvokli. Turklāt «vecās trimdas» pakāpeniskā saplūšana ar pēc 1991. gada izbraukušajiem emigrantiem zem viena kopēja termina «diaspora» ir izvirzījusi svarīgus konceptuālus un metodoloģiskus jautājumus, kas vēsturiskā perspektīvā joprojām nav pietiekami izpētīti.

Pēctrimdas jēdziens apzīmē ne tikai hronoloģisku posmu pēc trimdas perioda, bet drīzāk eksistenciālu stāvokli, kurā pārvietošanas, piederības un sašķeltības pieredzes turpina veidot individuālo un kolektīvo identitāti, neatkarīgi no fiziskas atgriešanās dzimtenē. Trimdas stāsti un pieredzes paliek dziļi iesakņojušies indivīdu dzīvēs pat šajos jaunajos apstākļos.

Šī konference, kas tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros, paredz iedziļināties sarežģītajās attiecībās starp jēdzieniem trimda, pēctrimda un dzimtene.

Konferences galvenā vieslektore: Katja Sarkovska (Katja Sarkowsky), Augsburgas Universitātes profesore, viena no grāmatas «Nachexil / Post-Exile» (De Gruyter, 2020) redaktorēm.

Konferencē piedalīties tiek aicināti dažādu disciplīnu pārstāvji, tostarp vēstures, socioloģijas, antropoloģijas, literatūrzinātnes un kultūras studiju, migrācijas un diasporas pētniecības, atmiņas studiju, kā arī citu radniecīgu jomu ietvaros.

Īpaši tiek gaidīti ziņojumi, kas kontekstā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturi, pieskaras šādām tēmām (bet ne tikai):

konceptuāli un metodoloģiski skatījumi uz trimdu un pēctrimdu kā vēsturiskiem un sociāliem procesiem;
transnacionāli un salīdzinoši pētījumi par trimdu un pēctrimdu Baltijas reģionā un ārpus tā;
piederības izjūta trimdas un pēctrimdas kontekstā;
diasporas aktivitātes un iesaistīšanās formas pēctrimdas kontekstā;
pārmaiņu punkti trimdas vēsturē no tās veidošanās pēc Otrā pasaules kara līdz pakāpeniskai pārejai uz pēctrimdas stāvokli;
iespējas un izaicinājumi, ar kuriem saskārās baltiešu trimdas kopienas saistībā ar mainīgo politisko situāciju 1980. gadu beigās PSRS kopumā un Baltijas valstīs jo īpaši;
trimdas identitātes, aktivitāšu un iesaistīšanās attīstība kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, to ietekme uz dzimtenes sabiedrības un diasporas attiecībām līdz pat šodienai;
trimda un pēctrimda literatūrā, mākslā un kultūras produktos: naratīvi, metaforas, žanri un atmiņas prakses;
biogrāfiskas, mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pieejas, kas trimdu un pēctrimdu aplūko kā piedzīvotu, iemiesotu un bieži traumatisku pieredzi.

Pieteikumus dalībai konferencē gaidīsim līdz 2026. gada 15. maijam. Lai iesniegtu savu pieteikumu, lūdzam sūtīt ziņojuma nosaukumu un īsu satura aprakstu (līdz 1000 zīmēm) uz e-pastu: kristine.bekere@lu.lv .

Paziņojums par iekļaušanu konferences programmā tiks izsūtīts uz e-pastu līdz 2026. gada 1. jūnijam.

Konferences darba valoda: angļu.

Pirms konferences tiks publicēts tēžu krājums. Konferences dalībniekiem būs jāiesūta sava ziņojuma kopsavilkums šai publikācijai (1 lapa) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. augustam.

Konference notiks tikai klātienē. Diemžēl nevaram nodrošināt attālinātu piedalīšanos konferencē.

Sarunu pēcpusdiena «Savējie un svešie (pēc)trimdā: vēsture, dzīvesstāsti, literatūra»

Thu, 26 Feb 2026 00:00:00 +0000

Pēc Otrā pasaules kara tūkstošiem latviešu dzīves ceļš aizveda prom no dzimtenes. Svešumā tika veidotas jaunas mājas, bet sirdī glabāta Latvija — valoda, kultūra un sapnis par brīvu valsti. Kad neatkarība tika atjaunota, atgriešanās kļuva iespējama. Taču līdz ar to radās arī jauni jautājumi: kur īsti ir mājas? Kurai pasaulei piederu? Un vai «savējais» un «svešais» vienmēr ir tik skaidri nošķirami?

Ar saviem pētījumiem un atziņām dalīsies trīs pētnieki:
- Vēsturniece Kristīne Beķere sniegs ieskatu latviešu trimdas vēstures kopainā.
- Vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa stāstīs par cilvēku personīgajām izjūtām un “savējo” un “svešo” pretstatu dažādos laikos.
- Literatūrzinātnieks Elvis Friks analizēs šo tēmu caur literatūras prizmu, īpaši pievēršoties Ainas Zemdegas romānam “Mantojums”.

Norises vieta: Atvērtā krājuma ekspozīcija, Dzirnavu iela 5
Norises datums: 5. marts, plkst. 15.00
Ieeja bez maksas
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās: 25435318, krajums@kuldiga.lv

Pasākums tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitārās fakultātes projektu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Projekta nr. lzp-2024/1-0114).

Atskats uz pasākumu «Divi migrācijas viļņi, viena diaspora? Latvieši Zviedrijā»

Wed, 25 Feb 2026 00:00:00 +0000

Socioloģe un mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne sniedza ieskatu migrācijas procesos, kā tie skāruši Latviju ilgākā laika posmā, kā arī pastāstīja, kādi pētījumi jau ir veikti, pētot latviešu diasporu Zviedrijā. Tie ir gan zinātniski raksti, gan grāmatas, balstītas dzīvesstāstu avotos, kas vēsta par latviešu bēgļu gaitām uz Zviedriju un dzīves uzsākšanu jaunajā mītnes zemē. Gan izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas vēstīja par latviešiem Zviedrijā, kuri emigrēja jau pēc neatkarības atgūšanas.

Savukārt migrācijas pētniece Daina Grosa dalījās iespaidos par projekta «Pēctrimdas fenomens» ietvaros 2025.gada decembrī notikošo lauka pētījumu Stokholmā, kur viņa kopā ar Marutu Pranku un Elvi Friku intervēja latviešu disaporas pārstāvjus, kā arī piedalījās diskusijā par agrākās trimdas un jaunās emigrācijas satikšanos latviešu kopienā, kas notika Stokholmas Universitātes Baltu katedrā. Kā secināja Daina, gan latviešu trimdas, gan jauniebraucēju kopienas arī savā lokā nav monolītas, bet, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem un tos pārvarot, ir atradušas veidu, kā darboties kopā, lai uzturētu savu identitāti un latvietību. Kā viela pārdomām var kalpot stāsti par 18.novembra Latvijas neatkarības svētku pasākuma norisi, kas Latvijas okupācijas laikā bija drūms un caurvīts ar sērām par zaudēto Tēvzemi, bet kam pēc neatkarības atjaunošanas bija jāmeklē jauns formāts. Savukārt, skola, kur satiekas trimdinieku 4.paaudze un jauniebraucēju 2.paaudze, tagad jau ir latviešu jaunākās emigrācijas pārstāvju pārziņā.

Šo aktīvo sabiedrības daļu, kas darbojās agrāk, gan ir aktīvi tagad, centusies aptvert un dot ieskatu tajā žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura par savām mājām tagad sauc Zviedriju. Viņa ir 2025. gada nogalē klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja. Kā norādīja Gunta, grāmata ir mēģinājums dod ieskatu gan latviešu diasporas iesākumos, kā arī aptvert vismaz daļu no aktīvo cilvēku loka, kas pašaizliedzīgi ir rūpējušies un rūpējas par «latviešu lietu» Zviedrijā. Viņa citēja Jēkabu Kalniņu, Stokholmas Atraktīvā latviešu amatierteātra SALA aktieri un scenogrāfu, kurš norāda: «Krājumā uzzināsi, ko latvieši ir radījuši un darījuši, ko latvieši rada un dara, un ko latvieši Zviedrijā radīs un darīs, un paliks LATVIEŠI!»

Paldies visiem klātesošajiem par dalību un sarunām, īpaši Valdai Liepiņai un Aijai Priedītei, kuras dalījās arī ar savu pieredzi par latviešu dzīvi trimdā. Kā arī liels paldies Čiekurkalna filiālbibliotēkas vadītājai Aija Namavīrai par iespēju veidot diskusiju bibliotēkā, un patīkamu tās norisi.

Lekcija-diskusija tika organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome», granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Foto: Aija Namavīra un Göran Eneroth.

Lekcija–diskusija par latviešu diasporu Zviedrijā

Mon, 16 Feb 2026 00:00:00 +0000

Otrā pasaules kara beigās tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem palīdzēja arī svešumā saglabāt valodu, kultūru un ticību brīvai Latvijai. Mūsdienās Zviedrijas latviešu diaspora turpina augt un mainīties, un trimdinieku dibinātajām organizācijām pievienojas jauni entuziasti – tie, kuri Zviedrijā ieradušies mācību, darba vai jaunu iespēju meklējumos.

Pasākumā piedalīsies socioloģe, mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne, socioloģe Daina Grosa, kā arī žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura ir 2025. gadā klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja.

Sarunā pētnieki pastāstīs gan par jau veiktajiem pētījumiem un publicētajām grāmatām, gan aicinās dalīties stāstos un pieredzē arī pašus klausītājus.

LU HZF FSI jau ilgstoši pievērsušies migrācijas pieredzes pētniecībai, fiksējot dzīvesstāstu liecības un analizējot arhīvu u.c. datus. Saistībā ar latviešu diasporu Zviedrijā ir publicētas grāmatas «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (2010), «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945» (2015), «Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts» (2020), «Pārcēlāji. Ēriks Tomsons. Pēteris Jansons. Laimonis Pētersons» (2021).

Savukārt, pagājušā gada nogalē klajā tika laista grāmata «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas», kas ir pašu Zviedrijas latviešu iedvesmota. Tā apvieno gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par diasporas latviešu dibinātajām organizācijām, radošajām kopām, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas līdz pat mūsdienām. Krājumā ietverti pētījumi par latviešu bēgļu ierašanos, trimdas kopienas raksturojums, pārskats par līdz šim veikto dzīvesstāstu pētniecību, trimdas latviešu izdevniecībām un literatūru, pašu trimdinieku atmiņas, kā arī raksti par sabiedriski aktīviem latviešiem, kuri gadiem ilgi strādājuši «latviešu lietas labā» un kuru zināšanas un darbs ir palīdzējuši Latvijai gan pirms, gan pēc neatkarības atjaunošanas.

Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un mūsdienu latviešu diasporu Zviedrijā saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Starp citu, viens no cilvēkiem, kurš Otrā pasaules kara laikā ar laivu cēla bēgļus no Latvijas uz Zviedriju – Pēteris Jansons – skolas gados dzīvojis Čiekurkalnā, par ko vēsta neliels viņa atmiņu fragments grāmatā «Pārcēlāji»:

Biju liels palaidnis. Piemēram, Čiekurkalnā… Tur Gaujas ielā bija uzcelta jauna fabrika. Elektriskie vadi gāja pāri, un mēs tiem metām drātis virsū. Tās drātis uzmet virsū vadiem, un sprakšķ. Smuki izskatās! Ja tā drāts garāka, pašu arī var nosist. Par to dabūju kārtīgu pērienu. Čiekurkalnā mēs nodzīvojām septiņus vai astoņus gadus. Tur arī gāju skolā. («Pārcēlāji», 2020: 122)

Diskusija tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

«Pierakstīt vecmāmiņas dzīvesstāstu. Saruna par dialogu starp paaudzēm»

Thu, 15 Jan 2026 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, 15. janvārī piedalījās LR1 raidījumā «Ģimenes studija», lai kopā ar pārējiem raidījuma viesiem apspriestu dialogu starp paaudzēm.

Bieži neapzināmies, cik daudz unikālu vēstures stāstu ir mums apkārt. Kāda bija skola vecmāmiņas jaunībā? Un kā vectētiņš varēja pats uzcelt māju? Kā varēja turpināt mācīties kara laikā? Un kā laikā, kad vēl nebija mobilo telefonu, cilvēki precīzi zināja, kur un cikos jābūt Baltijas ceļā? Kā kopējās, tā personīgās vēstures stāsti meklējami jau ģimenē. Kā sākt sarunu ar vecvecākiem un kāpēc tas svarīgi?

Raidījuma ieraksts.

Atskats uz diskusiju «Atgriešanās? Pirmo Latvijas braucienu atmiņas dzīvesstāstos un literatūrā»

Sat, 20 Dec 2025 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētniece Maruta Pranka dalījās ar pieredzi no uzklausītajām dzīvesstāstu intervijām par trimdas latviešu otrās paaudzes garīgo un emocionālo atgriešanos latvietībā un no vecākiem pārmantotajā etniskajā identitātē. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja dzirdēt naratīvus par latviešu valodas apguvi trimdā un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Izskanēja dzīvesstāstu fragmenti par pirmo tikšanos ar vecāku dzimteni, apziņu par saistību ar dzimtas saknēm un vēsturi, par pārdzīvoto, pirmo reizi apzinoties Latviju kā reāli pastāvošu valsti.

Socioloģe Daina Grosa dalījās ar piemēriem no intervēto trimdinieku un viņu pēcteču pieredzes, atklājot, kā viņi pirmo reizi sastapās ar padomju Latviju. Pirmās paaudzes trimdiniekiem šis ceļojums nozīmēja atkalsatikšanos ar radiem un neizbēgamu salīdzinājumu ar brīvvalsts laiku Latviju. Savukārt otrās paaudzes trimdinieku pēcnācējiem Latvija, par kuru viņi bija dzirdējuši vien vecāku un vecvecāku stāstos, līdz tam šķita teju mītiska. Tikai ieraugot šo zemi savām acīm, priekšstati sastapās ar realitāti. Daina Grosa stāstīja arī par savu personīgo pieredzi – pirmo atgriešanos vecāku dzimtenē un ceļojumiem, kas ar laiku noveda pie lēmuma pārcelties uz dzīvi Latvijā.

Literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe dalījās pārdomās par trimdas rakstnieku braucieniem uz padomju Latviju un kā šie iespaidi vēlāk izmantoti literārā procesā. Viņa iepazīstināja apmeklētājus ar dažādiem izstādes priekšmetiem no krātuves, kuri ir saistīti ar trimdas kopienas transformāciju pēc 1991. gada. Pastāstīja arī par Veltas Tomas dzejoļa «Ko lai uz mājām rakstu?..» manuskriptu un dzejnieces sastapšanos ar padomju lasītāju.

Diskusijas noslēgumā apmeklētāj tika aicināti aplūkot krātuves zibizstādi, kura bija veltīta dažādiem pēctrimdas autoriem.

Zibizstāde. Foto: E. Kursīte, RMM

Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā

Thu, 11 Dec 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: M. Pranka, G. Elksne (2025). Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā. Latvieši Zviedrijā. Raksti, stāsti, atmiņas. Rīga: Latvijas mediji, 53.-61. lpp.

Diskusija par agrākās trimdas un jaunās emigrācijas satikšanos latviešu kopienā

Tue, 09 Dec 2025 00:00:00 +0000

Semināra ievadā Maruta Pranka iepazīstināja ar iepriekšējiem pētījumiem par Stokholmas trimdas sabiedrību, kā arī ieskicēja mutvārdu vēstures pētniecības pieejas un nozīmi diasporas pieredzes dokumentēšanā. Daina Grosa dalījās pieredzē par Austrālijas latviešu trimdas kopienas un jaunās emigrācijas savstarpējo saskarsmi, akcentējot paaudžu un migrācijas viļņu attiecības. Savukārt Elvis Friks pievērsās trimdinieku pieredzei un tās atspoguļojumam literārajos darbos, kas tapuši pēc 1991. gada, analizējot atgriešanās, identitātes un piederības tēmas.

Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta brīvprātīgā darba nozīmei pēctrimdas kopienās, Stokholmas latviešu identitātes jautājumiem, kā arī Stokholmas latviešu organizāciju darbībai un aktivitātēm mūsdienās. Sarunās iezīmējās atšķirīgas pieredzes un skatījumi uz kopienas attīstību, tradīciju saglabāšanu un jaunās diasporas iesaisti. Diskusijā piedalījās 17 Stokholmas latviešu kopienas pārstāvji — gan trimdas pēcteči, gan jaunās diasporas pārstāvji.

Projektu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Neformāla vakarēšana ar LU zinātniekiem «Saskarsme latviešu pēctrimdas kopienās»

Tue, 25 Nov 2025 00:00:00 +0000

Vakara dalībnieki varēs izzināt to, kā veidojusies Zviedrijas latviešu mutvārdu vēstures pētniecība pēc 1991. gada, kā arī rast atbildes, kāda vērtību pārmantošana norisinājās starp agrāko trimdas un jauno emigrāciju Zviedrijas latviešu kopienā un kā arī ar kādiem izaicinājumiem vēl joprojām saskaras Austrālijas latviešu kopiena. Parunāsim arī par 1989. gada «Pirmo pasaules latviešu rakstnieku tikšanos» pasākumu Stokholmā, kur pirmoreiz satikās divas atškirīgas kultūrtelpas – trimdas un Latvijas padomju rakstnieki.

Aicinām diskusijas vakaram pievienoties ikvienu, kuru interesē dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Ieeja ir bezmaksas, bet lūdzam iepriekš reģistrēties šeit, jo vietu skaits ir ierobežots. Vakara norise notiks latviešu valodā. Būs kafijas galds pēc pasākuma.

Projektu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Diskusijas vakars «Atgriešanās? Pirmo Latvijas braucienu atmiņas dzīvesstāstos un literatūrā»

Mon, 24 Nov 2025 00:00:00 +0000

Sarunā piedalīsies mutvārdu vēstures pētniece Maruta Pranka, socioloģe Daina Gross un literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe. Sarunu vadīs literatūrzinātnieks Elvis Friks. Diskusijā atgriešanās motīvs tiks aplūkots gan no (pēc)trimdas literatūras skatupunkta, gan kā sarežģīta sociālā realitāte pēc 1991. gada. Neatkarības atjaunošana iezīmē agrākās trimdas atgriešanās jautājuma problemātiku gan dzīvesstāstu atmiņās, gan arī literārā procesā. Šis laika posms aizsāka trimdas kopienas pašidentitātes pārmaiņas. Papildus diskusijai apmeklētāji aicināti aplūkot LNRMM zibizstādi, kas būs veltīta dažādiem pēctrimdas autoriem.

Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un pēctrimdu saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Biļetes uz pasākumu iespējams iegādāties šeit vai klātienē.

Eiropas sociologu asociācijas (ESA) pētnieku tīkla «Eiropas sabiedrības biogrāfiskā perspektīvā» (RN03) konferencē «Atmiņa, krīze un nākotne»

Sun, 26 Oct 2025 00:00:00 +0000

Konference iezīmēja ESA RN03 tīkla 30. gadadienu — nozīmīgu atskaites punktu un iespēju izvērtēt tīkla ieguldījumu Eiropas sabiedrību pētniecībā, veicinot starpdisciplināru biogrāfiskās metodes attīstību. Trīs desmitgažu laikā tīkls būtiski veicinājis mūsdienu sabiedrību un to pārmaiņu izpratni, savukārt šodien tas turpina reflektēt par atmiņas, krīzes un nākotnes tēmām, kas īpaši aktuālas mūsdienu Eiropas sociālajā kontekstā.

Konferencē Maija Krūmiņa nolasīja referātu «Post-Exile as Crisis: Biographical Narratives of Return, Belonging, and Identity», kurā analizēja, kā pirmās paaudzes trimdinieki un viņu pēcteči stāsta par atgriešanos vai palikšanu, atklājot piederības, pielāgošanās un «māju» jēdziena mainīgās nozīmes pēctrimdas kontekstā.

Vairāk par konferenci.

Post-Exile as Crisis: Biographical Narratives of Return, Belonging, and Identity

Thu, 23 Oct 2025 00:00:00 +0000

Projekta «Pēctrimdas fenomens» pētnieku dalība radio raidījumā «Globālais latvietis. 21. gadsimts»

Mon, 20 Oct 2025 00:00:00 +0000

Ginta Elksne piedalījās sarunā par drīzumā gaidāmo rakstu krājumu «Latvieši Zviedrijā – raksti, stāsti, atmiņas», kas atklāj aktīvo latviešu un organizāciju pieredzi, kas veidojušas Zviedrijas latviešu kopienas identitāti. Rakstu krājumā būs lasāms arī Marutas Prankas un Gintas Elksnes raksts «Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā». Raidījuma ieraksts.

Elvis Friks 6. oktobra raidījumā piedalījās diskusijā par to, kādi ir sabiedrības priekšstati par diasporas sabiedrību, kādi stereotipi tiek veidoti un kā par tiem tiek reflektēts mūsdienu kultūrā un literatūrā. Raidījuma ieraksts.

Atskats uz Zinātnieku nakts aktivitātēm

Sun, 28 Sep 2025 00:00:00 +0000

Aktivitātes:

• Viktorīnā pārbaudījām, ko zinām par trimdu un diasporu: kāpēc pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas bēgļus Vācijā sauca par “dīpīšiem”? Cik liela daļa latviešu šodien dzīvo ārpus Latvijas? u.c.
• Varējām ielūkoties daļā no projekta pētnieces Dainas Grosas veidotās izstādes “Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā” – fotogrāfijās un stāstos par to, kā tetovējumi kļuvuši par latvietības apliecinājumu visā pasaulē.
• Piedāvājām arī nelielu izaicinājumu – izvēlēties trīs priekšmetus, kurus ņemtu līdzi, ja būtu jādodas dzīvot ārpus Latvijas. Atbildes bija ļoti dažādas: no praktiskām lietām (zāģis, maize, powerbank) līdz sentimentālām un simboliskām (Bībele, dzintars, Kāruma sieriņš).
• Bērni ar prieku nodevās krāsošanai – īpaši sagatavoti zīmējumi par migrācijas un trimdas tēmu kļuva par košiem mākslas darbiem.

Pēc dalības dažādajās aktivitātēs stacijas apmeklētāji varēja saņemt arī īslaicīgu tetovējumu. Šī aktivitāte izrādījās ļoti pieprasīta, un daudzi devās prom ar jaunu “rotu”.

Kopumā staciju apmeklēja vairāk nekā 80 cilvēki – gan lielāki, gan mazāki interesenti – kas devās prom ar jaunām zināšanām, pārdomām un varbūt arī mazliet iedvesmas paskatīties citādi uz latviešu trimdas un diasporas stāstiem.

Starptautiskās Mutvārdu vēstures asociācijas konference Krakovā

Mon, 22 Sep 2025 00:00:00 +0000

Konferencē, kas pulcēja simtiem pētniekus no visas pasaules, tika prezentēti divi projekta ietvaros izstrādāti referāti:

🔹 Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History (Maija Krūmiņa, Ginta Elksne)
🔹 Latvian Migration Waves: Identity, Memory, and the Diaspora Experience (Maruta Pranka, Ginta Elksne)

Papildus tam M. Krūmiņa piedalījās Bufalo Universitātes profesora Maikla Friša (Michael Frisch) meistarklasē «Between the Raw and the Cooked – New Tools and Approaches in the Oral History Kitchen». Meistarklase bija veltīta jaunām iespējām, kā mutvārdu vēstures pētniecībā līdzās tradicionālajai “arhīva pieejai” un “dokumentālajai pieejai” izmantot arī “instrumentālo pieeju” – rīkus un metodes, kas ļauj mutvārdu vēstures materiālus daudzveidīgi apstrādāt un kartēt, sasniedzot dažādas auditorijas.

Projektu “Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada” finansē Latvijas Zinātnes padome (projekta nr. lzp-2024/1-0114)

Konferences atklāšana

Maikls Frišs

Maruta Pranka prezentē referātu «Latvian Migration Waves: Identity, Memory, and the Diaspora Experience»

Maija Krūmiņa prezentē referātu «Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History»

Aicinām uz «Zinātnieku nakts 2025» pasākumu «Atklāj pēctrimdas fenomenu»!

Fri, 19 Sep 2025 00:00:00 +0000

Norises laiks: 26. septembris, plkst. 17:00-21:00 Norises vieta: Rīga, Kalpaka bulvāris 4, 1. stāva zāle

Pasākums tiek organizēts projekta «Pētrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.

Latvian Migration Waves: Identity, Memory, and the Diaspora Experience

Tue, 16 Sep 2025 00:00:00 +0000

Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History

Tue, 16 Sep 2025 00:00:00 +0000

Pētnieciskais darbs turpinās arī vasarā!

Mon, 21 Jul 2025 00:00:00 +0000

No 1. līdz 5. jūlijam Marokas galvaspilsētā Rabātā norisinājās Starptautiskās Sociologu asociācijas (ISA) 5. forums, kas pulcēja vairāk nekā 6000 sociologu no 126 valstīm. Tā ietvaros tika prezentēts Gintas Elksnes, Ilze Koroļevas un Maijas Krūmiņas referāts «Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia» (Trimdinieku un viņu pēcteču remigrācija: Latvijas gadījums) .

Referātā tika izgaismota Latvijas trimdinieku sarežģītā pieredze, pieņemot lēmumu atgriezties dzimtenē. Analizēti gan motivācijas faktori un sastaptie izaicinājumi, gan arī emocionālie, kultūras un sociālie aspekti, kas ietekmējuši pielāgošanos Latvijas sabiedrībai. Īpaša uzmanība veltīta:
🔹 pirmajai trimdas paaudzei, kuras atgriešanās bieži bija piepildīta ar nostalģiju un cerībām uz «mājupceļu»;
🔹 otrās un trešās paaudzes pārstāvjiem, kuru priekšstatus par Latviju veidojuši ģimenes stāsti un kultūras mantojums, un kuriem atgriešanās nozīmēja sastapšanos ar «iedomāto» un «simbolisko dzimteni».

Savukārt no 14. līdz 18. jūlijam Prāgā, Čehijā, Atmiņu studiju asociācijas (Memory Studies Association) konferencē «Beyond Crises: Resilience and (In)stability» piedalījās projekta vadītāja Maija Krūmiņa. Konferenci organizēja sadarbībā ar Kārļa Universitāti un Čehijas Zinātņu akadēmiju.

M. Krūmiņa prezentēja referātu «Nostalgia and Transition: Latvian Exiles’ Journey from Longing to Diaspora», kurā analizēja, kā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā latviešu trimdas kopienās notika identitātes un piederības transformācijas. Pētījums balstīts biogrāfiskajās intervijās no Latvijas Nacionālā mutvārdu vēstures arhīva, atklājot, kā trimdas pieredze pārtop diasporas identitātē un kāda loma šajā procesā ir atmiņai un nostalģijai.

Abi referāti apliecina projekta nozīmīgo ieguldījumu latviešu trimdas vēstures izpētē un starptautiskajā akadēmiskajā dialogā par migrācijas, atmiņas un identitātes jautājumiem.

Nostalgia and Transition: Latvian Exiles Journey from Longing to Diaspora

Fri, 18 Jul 2025 00:00:00 +0000

Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia

Tue, 08 Jul 2025 00:00:00 +0000

Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia

Thu, 12 Jun 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G., Koroļeva, I., Krūmiņa, M. (2025). Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia. Knowing Justice in the Anthropocene: 5th ISA Forum of Sociology, 6-11 July, Rabat, Morocco: Book of Abstracts / RC31-506.4, p. 305.

Mutvārdu vēstures pētnieces viesošanās pie studentiem

Tue, 13 May 2025 00:00:00 +0000

Bakalaura programmas «Socioloģija» 1. kursa studentiem bija iespēja vairāk uzzināt par pēctrimdas fenomenu un tā pētniecību, kā arī pārdomāt starppaaudžu attiecības un katras paaudzes raksturīgās iezīmes.

Ņemot vērā, ka LU ESZF ēka atrodas netālu no bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas teritorijas, tika sniegts ieskats arī Latvijas industriālā mantojuma izpētē no porcelāna ražošanā iesaistīto cilvēku biogrāfiju skatījuma, tajā skaitā - pievēršoties pastaigas metodes (walk and talk) piedāvātajām iespējām pētniecībā.

Lai jaunajiem sociologiem sekmīgas studijas un daudz radošu ideju interesantiem pētījumiem!

Return and Diaspora: Exploring the Diversity of Latvian Post Exile Novels Since 1990

Thu, 08 May 2025 00:00:00 +0000

Radio diskusija par trimdas latviešu lomu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā

Wed, 30 Apr 2025 00:00:00 +0000

Sīkāka informācija un radio ieraksts: https://www.latviesi.com/jaunumi/atgriezties-dzimtene-trimdas-latviesu-stasti-par-parcelsanos-uz-latviju-90-gados

Transforming Exile: Shifts in Latvian Exile Identity after Independance

Thu, 24 Apr 2025 00:00:00 +0000

Intūrista tēls posttrimdas romānos un dzīvesstāstu intervijās

Fri, 11 Apr 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: Friks, E. (2025). Intūrista tēls posttrimdas romānos un dzīvesstāstu intervijās. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums = Global and Local: Dynamics of Society from the Perspective of Social Studies. 83rd International Scientific Conference of the University of Latvia Proceedings. Rīga: LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, 9. lpp.

Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū

Fri, 11 Apr 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: M. Krūmiņa, G. Elksne (2025). Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums = Global and Local: Dynamics of Society from the Perspective of Social Studies. 83rd International Scientific Conference of the University of Latvia Proceedings. Rīga: LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, 7. lpp.

Ēnu diena ar mutvārdu vēstures pētniekiem

Sat, 05 Apr 2025 00:00:00 +0000

Šajā dienā četras ēnas uzņēma arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces, zinātniskā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (nr. lzp-2024/1-0114) dalībnieces Maija Krūmiņa un Ginta Elksne.

Vizītes laikā Elīza, Aleksandra, Elizabete Emma un Sofija, kas bija ieradušās no Pļaviņu vidusskolas, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, tika iepazīstinātas ar pētnieku ikdienas uzdevumiem, tostarp ar mutvārdu vēstures avotu vākšanu un analīzi, projektu izstrādes un īstenošanas procesu, kā arī ar zinātniskās komunikācijas aspektiem. Pētnieces plašāk izskaidroja arī projekta «Pēctrimdas fenomens» ideju, tā mērķus un galvenos uzdevumus, kas saistīti ar latviešu trimdas pieredzes izpēti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Lai ēnotājām sniegtu ne tikai teorētisku, bet arī praktisku ieskatu pētnieciskajā darbā, viņām tika piedāvāts veikt uzdevumu, kas saistīts ar trimdas latviešu dzīvesstāstu fragmentu iepazīšanu un analīzi. Šī aktivitāte deva iespēju ne tikai gūt priekšstatu par mutvārdu vēstures pētnieku darba metodēm, bet arī rosināja interesi par mutvārdu vēsturi kā vienu no veidiem, kā atklāt sabiedrības kolektīvo pieredzi un atmiņu.

Vēlam veiksmi jaunietēm karjeras izvēlē un priecājamies par iespēju viņas iepazīstināt ar dažādiem nākotnes ceļu virzieniem!

LU 83. konferences sekcija «Atmiņas par Latvijas Universitāti: mutvārdu vēsture kā pētniecības metode»

Fri, 28 Mar 2025 00:00:00 +0000

Sekcijā, kas norisinājās 2025. gada 28. martā Latvijas Universitētās Muzeja telpās, tika aplūkota mutvārdu vēstures nozīme vēstures saglabāšanā un pētniecībā. LU Muzeja speciālisti dalījās pieredzē ar pirmajām LU personāla intervijām, savukārt LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela analizēja dzīvesstāstu pieeju sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Turpinājumā LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa iepazīstināja ar Nacionālās mutvārdu vēstures krājumu un metodoloģiskiem aspektiem, bet HZF tenūrprofesore Sanita Reinsone aktualizēja digitālās pieejamības un tehnoloģiju jautājumus, kā arī dalījās pētījumā par docenta Daga Trociga autobiogrāfisko mantojumu. Sekcijas noslēgumā Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma glabātāja Evita Feldentāle stāstīja par šī muzeja pieredzi mutvārdu vēsturē, savukārt Ivans Griņevičs iepazīstināja ar Latvijas Radio poļu valodas programmu “Nasz Głos” un tās veidotāju Irēnu Lieģenieci. Sekciju vadīja LU Muzeja direktore Iveta Gudakovska.

Sīkāka informācija un lektoru prezentācijas pieejamas šeit: https://www.lu.lv/muzejs/petnieciba/konferences-un-seminari/

Noslēdzies projekts «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite»

Fri, 21 Mar 2025 00:00:00 +0000

NMV krājums, kurā apkopotas vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijas, ir viens no apjomīgākajiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un vienīgais šāda veida biogrāfisko atmiņu apkopojums Latvijā. Krājums veidots ar sabiedrisko intervētāju līdzdalību un ir svarīgs valsts atjaunošanas liecinieks. Trīsdesmit gadu nepārtraukta papildināšana ir palielinājusi tā nozīmi, vienlaikus aktualizējot nepieciešamību pēc saglabāšanas risinājumiem. Īpaši būtiska ir bijusi analogajās audio kasetēs ierakstīto interviju digitalizēšana, jo tās pakāpeniski zaudē kvalitāti, kā arī metadatu precizēšana un papildināšana. Abi šie procesi, kā arī pakāpeniska anotāciju pievienošana visiem krājuma ierakstiem, ne tikai saglabā krājumu nākotnei, bet arī padara to pieejamāku pētniekiem un plašākai sabiedrībai. Metadati un anotācijas ir publiski pieejamas NMV krājuma katalogā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vietnē www.garamantas.lv.

Projekta «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite» ietvaros veikti sekojoši uzdevumi:
1) interviju anotāciju sagatavošana un ievietošana digitālajā platformā garamantas.lv, atspoguļojot ieraksta galvenās tēmas un aplūkotos notikumus;
3) metadatu precizēšana NMV digitālajā platformā garamantas.lv.

Anotācijas sagatavotas vairāk kā 250 intervijām no dažādām krājuma kolekcijām, tai skaitā, no «Latvieši Brazīlijā» (35 intervijas), «Ekspedīcija Dzīvesstāsts Latvijā – Ziemeļkurzeme: 2002» (51 intervijas), «Ekspedīcija “Dzīvesstāsts Latvijā – Lejaskurzeme: 2001» (24 intervijas), Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Sēlija: 2000» (39 intervijas)” u.c., tādējādi tās aptver visdažādāko Latvijas reģionu un arī ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo pieredzi. Šī pieredze aptver gan Latvijas pirmās brīvvalsts periodu, gan Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto, pēckara un padomju laika pieredzi un iesniedzas arī mūsdienās.

Šajā video attēloti biežāk lietotie vārdi, kas sastopami interviju anotācijās:

Šajā video attēlotas apdzīvotās vietas, kas visbiežāk minētas anotācijās:

Otra uzdevuma izpildes rezultātā tika veikta NMV krājuma esošās digitālās versijas un krājuma kataloga precizēšana un papildināšana ar metadatiem un trūkstošo datu pārnešana vietnē garamantas.lv (vairāk kā 500 vienībām). Tā kā šajā periodā NMV krājumu papildinājušas 3 jaunas kolekcijas («Latvieši Argentīnā» – 32 ieraksti, 65 personas; «Dzīve pie jūras simtgadu griezumā» – 21 ieraksti, 40 personas; «Projekta “Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses Padomju Latvijā, 1954-1991” (LZP-2021/1-0167) kolekcija» – 33 ieraksti), būtiska uzdevuma daļa bija šīs informācijas un metadatu pārnešana platformā garamantas.lv.

Krājuma integrēšana LU LFMI digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina tā pieejamību interaktīvā formātā, ļaujot lietotājiem veikt meklēšanu pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem.

Detalizēts mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāstu un tā autoru (ievērojot GDPR prasības) sekmē krājuma izmantošanu gan pētnieciskiem, gan sabiedriskiem un personīgiem mērķiem, piemēram, dzimtas vēstures izzināšanai. Informācija pieejama saskaņā ar autoru noteiktajiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai atvieglotu piekļuvi dzīvesstāstiem, lietotājiem pieejama detalizēta pamācība:

Projektu īstenoja Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Īpašu pateicību izsakām Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu, kas nodrošināja būtisku krājuma saglabāšanas un pieejamības uzlabošanu.

Uzraudzība un ekskursijas: Inturista tēls pēctrimdas literatūrā

Fri, 21 Mar 2025 00:00:00 +0000

Intūrista tēls posttrimdas romānos un dzīvesstāstu intervijās

Tue, 18 Mar 2025 00:00:00 +0000

Trimdas mantojums: Identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū

Tue, 18 Mar 2025 00:00:00 +0000

Konferences sekcija «Globālais un lokālais: sabiedrības dinamika sociālo pētījumu skatījumā». Biedrības Dzīvesstāsts sapulce

Mon, 10 Mar 2025 00:00:00 +0000

Sekcijā dažādu nozaru pētnieki prezentēs gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo pētījumu rezultātus, analizējot un diskutējot par šobrīd sabiedrībā notiekošo procesu dinamiku vietējā un globālā kontekstā. Kā ierasts, sekcijas darba ietvaros LU HZF FSI pētnieki iepazīstinās ar saviem jaunākajiem pētījumiem, kas vērsti uz migrācijas un remigrācijas procesu, vērtību, sociālās labklājības un sabiedrības noslāņošanās jautājumu analīzi, kā arī dzīvesstāstu, individuālās un kolektīvās atmiņas, paaudžu robežu un citu tēmu izpēti. Diskusijas aptvers aktuālos sociālos jautājumus, izceļot globālisma un lokālisma ietekmi uz indivīdu un kopienu dzīvi, iezīmējot to mijiedarbību un konfliktus mūsdienu sabiedrībā. Pēc sanāksmes, turpinot pieslēgšanoas ar to pašu zoom saiti, kā arī klātienē Kalpaka blv. 4, biedrības Dzīvesstāsts biedri un atbalstītāji tiek aicināti turpināt diskusiju par aktuālajiem pētījumiem, gan par biedrības turpmākajām aktivitātēm. Savukārt, Mare Heimrāte-Patačīni pastāstīs par 2024. gada nogalē notikušo ekspedīciju Argentīnā, kur tika dokumentētas liecības par šīs zemes latviešu diasporu - foto un dzīvesstāstu liecībās.

Programma

Norises vieta: Attālināti, Zoom platformā.
Norises laiks: 10.00-17.00

Sekcija tiek organizēta projekta: «Kultūras, identitātes, starpkultūru komunikācijas un cilvēksituācijas pētījumi humānisma vērtību, konfliktu un krīžu kontekstā» ietvaros.

Projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» iekšējie semināri

Thu, 27 Feb 2025 00:00:00 +0000

Projekta pirmajos mēnešos notikuši regulāri iekšējie semināri, kuros apspriesti projekta veiksmīgai norisei būtiski jautājumi: biogrāfiskā pieeja un tās lietojums trimdas un diasporas pētniecībā; Nacionālās mutvārdu vēstures krājuma saturs un pieejamība; biogrāfisko interviju vadlīnijas un praktiskā norise.

Savukārt 24. februārī LU HZF salīdiznām literatūrzinātnes doktorants Elvis Friks, kurš piedalās projekta īstenošanā, nolasīja metodoloģisko īssemināru – «Literatūras teorijas un metodes», pievēršoties postkoloniālās kritikas rašanās vēsturei, metodes izmantošanai saistībā ar posttrimdas tekstu interpretāciju un mutvārdu vēstures avotu izmantošanu.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. lzp-2024/1-0114.

Iznācis jauns rakstu krājums «Izaicinājumi Eiropas kultūrai vēsturē un mūsdienās»

Tue, 28 Jan 2025 00:00:00 +0000

Rakstu krājumā publicēti arī vairāki mutvārdu vēstures pētnieku grupas un biedrības «Dzīvesstāsts» zinātnieku raksti:

Kaspars Zellis - Skats uz Baltijas valstu pagātni caur Kremļa šaujamlūkas perspektīvu: ko Krievijas vēstures mācību grāmatas vēsta par Baltijas valstīm

Edmunds Šūpulis - Mutvārdu vēsture un neirotīkla tehnoloģijas: krustceļu sākumā

Ginta Elksne, Maruta Pranka, Maija Krūmiņa, Iliana Veinberga, Diāna Lauriņa - Biogrāfiskā pieeja industriālā mantojuma izpētē: pastaigas intervijas ar Rīgas porcelāna rūpnīcas bijušajiem darbiniekiem

Oksana Žabko, Zane Meļķe - Biogrāfiskās intervijas mobilitāšu pētniecībā: pētījumu tēmas un metodiskie risinājumi

Ilze Koroļeva - Jauniešu domāšanas stilu un interneta lietošanas paternu mijiedarbe

Vida Gudžinskienė, Salomėja Karasevičiūtė, Ilze Trapenciere - Empowering Social Risk Families. Insights from Social Workers’ Experiences

Raksti izstrādāti LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta bāzes finansējuma projektā «Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija» (LU reģistrācijas nr. ZD2015/AZ82). Viss rakstu krājums pilnā apjomā pieejams šeit https://zenodo.org/records/14730549

Dainas Grosas dalība radio radījumā par trimdas vēsturi

Sat, 25 Jan 2025 00:00:00 +0000

LU HZF/FSI pētniece Daina Grosa 20.01.2025 piedalījās Radio Marija raidījumā «Grēcīgais un dievišķais vēsturē» (vad. Inese Runce), kur tika pārrunāta trimdas iesaiste Latvijas atbalstīšanā kontekstā ar Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju. Daina Grosa stāstīja par tikko aizsākušos pētījumu «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada», kur no dažādiem rakursiem tiks apskatīta trimda pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tāpat Daina dalījās pieredzē, pašai augot latviešu trimdas sabiedrībā Austrālijā, un par to, kā, mainoties paaudzēm, Latvijai atgūstot neatkarību un jaunās diasporas latviešiem pievienojoties kopienām, šī sabiedrība ir mainījusies. Vecās trimdas neatlaidība un misijas sajūta, uzturot latvietību svešumā ir vainagojies faktā, ka sabiedrība lielajos centros vēl ir aktīva un kopienās jau aug jau 4. un 5. paaudze.

Listen to Grēcīgais un dievišķais vēsturē | RML S10E05 | Inese Runce | 20.01.2025 byRadio Marija Latvija on hearthis.at

Dainas Grosas dalība radio radījumā par trimdas vēsturi

Sat, 25 Jan 2025 00:00:00 +0000

Listen to Grēcīgais un dievišķais vēsturē | RML S10E05 | Inese Runce | 20.01.2025 byRadio Marija Latvija on hearthis.at

Noslēdzies projekta «Latvieši Argentīnā: kopienas vēstures, identitātes un dzīvesstāstu dokumentēšana» 1. posms

Tue, 21 Jan 2025 00:00:00 +0000

Projekta vispārējais mērķis bija apzināt, saglabāt un dokumentēt dzīvo mantojumu par latviešiem un to pēcnācējiem Argentīnā, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas migrācijas vēstures izpētē, kā arī sekmējot Argentīnā dzīvojošās latviešu kopienas uzturēšanu un saliedēšanu.

Argentīnas latviešu vidū ir vairākas paaudzes, tāpēc ar padziļināto interviju palīdzību tika apzināti dzimtu un personu dzīvesstāsti caur pagātnes, tagadnes un nākotnes jautājumu skatījumu. Tika skartas tādas tēmas kā ieceļošana Argentīnā, saiknes uzturēšana ar Latviju, Trešā Atmoda un Latvijas Neatkarības atjaunošana, tagadnes skats uz Latviju pastāvošā Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā kontekstā un nākotnes vīzija par sasaisti ar Latviju. Tomēr galvenā uzmanība tika pievērsta aktuālajām ikdienas dzīves praksēm, piederības izjūtas Latvijai apzināšanai, kā arī mantoto stāstu un tradīciju nodošanai nākamajām paaudzēm.

Projekta rezultātā intervēti un foto dokumentēti vairāk kā 70 cilvēki, kā arī izveidoti divi publiski pasākumi bijušajā latviešu draudzes namā Hurlinghemā, Buenosairesas provincē (tagad teātris «Brote») – viens par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas 106. gadadienai un otrs – ziemas saulgriežu tradīcijām.

Iegūtie materiāli (foto dokumentācijas un intervijas) tiek nodoti Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» krājumam, lai tie kalpotu kā unikāls informācijas kopums ārzemju latviešu vēstures izpētē. Kopumā projekta ietvaros tiek saglabāts latviešu Argentīnā nemateriālais kultūras mantojums, ierakstīta un dokumentēta šīs kopienas vēsture, pieredze un dzīvesstāsti, kā arī apkopoti ieteikumi, kuri veltīti remigrācijas, sociālās, politiskās un kulturālās dzīves uzturēšanai diasporā. Foto dokumentācija un intervijas ar latviešiem Argentīnā dos iespēju unikālo materiālu par latviešu izceļošanu un dzīvi Argentīnā saglabāt, pētīt un aktualizēt.

Līdz šim projekts ir pierādījis to, ka abpusēja interese – gan no Latvijas, gan no Argentīnas – ir nozīmīgs sākuma punkts kopīgai sadarbībai un kopienas saliedēšanai. Svarīgākais projekta panākums ir saziņas kanālu aktualizēšana un kopības sajūtas veicināšana. Tāpat tas ir veicinājis interesi par pilsonības dokumentu kārtošanu, radījis interesi par Latviju, tās kultūru, politiku, tās produktiem, kā arī palīdzējis izveidot komunikācijas kanālus, radot nelielas kopienas atsevišķos Argentīnas reģionos.

Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.

Dokumentācijas projektu Argentīnā turpinās Astrīda Strelčūns, dodoties pie latviešiem un to pēcnācējiem arī citās Argentīnas pilsētās.

Ciemos pie Silinu ģimenes Sanmigelā, Latvijas ielā, kur fonā redzams Birutas (attēlā) stādītais ozols

Saulgriežiem veltītā pasākuma dalībnieku kopbilde bijušā latviešu draudzes nama pagalmā

Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienas svinību viesi bijušajā latviešu draudzes namā (tagad teātris «Brote»)

Ciemos pie Daces Amolas un Gabriel Gimenez

Saruna ar Picelis ģimeni

Pie Rosas Berzins

Viesojoties pie Dangavu ģimenes

Bruziku ģimenes mājā, kopīgi pētot Morales Bite vecāsmātes fotogrāfiju albumu

Uzklausot Pavulans dzimtas stāstus

Berzins Pellegrini ģimenes īpašums

No Zvirgzdinu ģimenes arhīva. Pirms došanās uz Argentīnu

Laimas Rastbergs tēva mantojums

Foto: Astrīda Strelčūns un Mare Heimrāte-Patačīni

Noslēguma pasākumā paziņoti konkursa «Mani pirmie Atmodas soļi» laureāti

Wed, 08 Jan 2025 00:00:00 +0000

Š.g. 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, turpinot Muzeja ieviesto tradīciju atzīmēt Zvaigznes dienu ar gaismas tālāk nodošanu sabiedrībā, norisinājās stāstu konkursa «Mani pirmie Atmodas soļi» noslēguma pasākums. Pasākumu vadīja vēsturnieks Uldis Neiburgs un tajā tika paziņoti konkursa uzvarētāji un godināti visi dalībnieki. Stāstu konkursu organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtu (LU HZF FSI) un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību Valsts pētījumu programmas projekta «Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā» (projekta nr. VPPLETONIKA2021/2-0003) ietvaros. Konkursa mērķis bija aicināt Latvijas iedzīvotājus atcerēties un aprakstīt brīžus, kad viņi pirmo reizi iesaistījās Atmodas procesos, sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā iesaistījās pretpadomju aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Konkursā kopumā tika iesūtīti 29 atmiņu stāsti, vairākos gadījumos papildināti arī ar foto materiāliem. Ar savām atmiņām dalījās visdažādāko profesiju pārstāvji no dažādiem Latvijas novadiem, arī tā laika bērni un jaunieši, katrs atklājot savdabīgas Atmodas laika notikumu šķautnes. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties konkrētā cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais. Kā norādīja žūrijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, šie stāsti vēsta par Latvijas tautai kopīgiem notikumiem, taču no dažādu cilvēku pieredzes skatupunkta, kas tiem piedod īpašu vērtību. Katra cilvēka stāsts veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme.

Darbus vērtēja žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns (žūrijas priekšsēdētājs), Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF FSI vadošie pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Maija Krūmiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanita Reinsone un Ieva Garda-Rozenberga un biedrības «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne.

Ņemot vērā, ka netika saņemts neviens stāsts audio formātā, žūrija vērtēja un piešķīra nominācijas tikai rakstīto stāstu kategorijā. Pirmo vietu ieguva Lauma Puriņa no Svētes pagasta par stāstu «Trīs gerberas». Otrā vietas ieguvēja ir Dzintra Blūma no Virgas pagasta ar atmiņu stāstu «Airēšanas slaloma mazie brīvības un neatkarības stāstiņi». Savukārt trešā vieta tika piešķirta Rutai Amoliņai no Raiskuma pagasta par stāstu «Mani pirmie Atmodas soļi». Žūrija nolēma piešķirt arī piecas veicināšanas balvas, ko saņēma: Baiba Bicēna («Nams starp Zundu un Daugavu»), Anita Krūmiņa-Štikāne («Lai runātu patiesību»), Jānis Rožkalns («Pirmā masu sapulce LPSR laikā – sākums Atmodai»), Marika Čerņavska («Mani trīspadsmit jeb stāsts par brīvību») un Andris Rūtiņš («Manas atmiņas no Trešās Atmodas pirmajiem gadiem»).

Jāatzīmē arī pārējie konkursa dalībnieki, kuri atsaucās aicinājumam un dalījās savās atmiņās un kuru iesniegtie stāsti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kultūras un vēstures mantojumam: Sofija Andriksone, Vilma Auziņa, Kitija Bakanauska, Aivars Bite, Terēze Dzērve, Aleksa Ērgle, Agris Gaujenietis, Ivars Jacis, Ilze Liepiņa, Ieva Pleša, Gunta Inese Plūksne, Antra Putniņa, Bruno Rancis, Ilga Rudoviča, Diāna Spertāle, Roberts Sudmalis, Klāvs Knuts Sukurs, Sandra Štekele, Inta Švaža, Ināra Vimba, Agris Žilde.

Visi konkursa ietvaros iesniegtie stāsti tiks glabāti īpaši izveidotā Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva Autobiogrāfiju krājuma kolekcijā «Atmodas stāsti». Kolekcija ir atvērta papildinājumiem, un ikviens Atmodas laiku notikumu liecinieks tiek aicināts to papildināt ar savām atmiņām, redzējumu un pārdomām.

Izsakām pateicību par atbalstu konkursa norisē un tā noslēguma pasākuma organizēšanā Latvijas Okupācijas muzejam un LR Kultūras ministrijai. Īpašs paldies dziedātājai Ievai Akuraterei, kuras izpildītās dziesmas jau kļuvušas par Atmodas laiku simboliem. To melodijas pasākuma dalībniekiem ļāva domās atgriezties 30 gadus tālajā pagātnē, kad izšķīrās Latvijas liktenis, un kopīgi vēlreiz pārdzīvot to dienu notikumus un emocijas.

Asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes locekles G. Elksne un M. Krūmiņa

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LTF pirmais priekšsēdētājs)

Konkursa pirmās vietas ieguvēja Lauma Puriņa

Konkursa dalībnieki, rīkotāji un žūrijas komisija

Pasākuma vadītājs Dr. hist. Uldis Neiburgs

Dziedātājas Ievas Akureteres priekšnesums

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs

Uzsākts jauns pētniecības projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada»

Wed, 08 Jan 2025 00:00:00 +0000

Pēctrimdas jēdziens iemieso divējādu nozīmi: tas apzīmē gan trimdas pieredzes noslēgumu, gan potenciālo atgriešanos dzimtenē. Tomēr tas arī norāda, ka trimdas pieredze saglabājas, liekot domāt, ka trimdas beigas nekad nav skaidri definējamas. Šādu novērojumu var attiecināt arī uz Latvijas trimdiniekiem, kas pēc Otrā pasaules kara laika nonāca Rietumos: pēc neatkarības atgūšanas tikai neliela daļa no viņiem atgriezās Latvijā, bet pārējie kļuva par daļu no plašākas diasporas, kur ieplūda arī «jaunie emigranti». Neraugoties uz būtiskajām atšķirībām starp abām grupām, Latvijas politikas veidotāji un pētnieki ir pieņēmuši terminu «diaspora», lai apzīmētu visus ārpus Latvijas dzīvojošos valstspiederīgos, turklāt līdzšinējie diasporas pētījumi pārsvarā ir koncentrējušies tieši uz jaunās emigrācijas pieredzēm.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, kā arī atzīstot, ka pat šobrīd, vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, diasporā ir identificējamas atšķirīgas latviešu kopienas atkarībā no ierašanās laika, projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» kā savu galveno mērķi ir izvirzījis Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, pēctrimdas perioda izpēti, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lai to izdarītu, projekta ietvaros tiks pētīta trimdas kopienas un indivīdu identitātes transformācija un saikne ar dzimteni, remigrantu pieredze, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamika.

Papildus tradicionālo vēstures avotu izpētei, projekts balstīsies uz projekta zinātniskās grupas plašo pieredzi biogrāfiskās pieejas un mutvārdu vēstures metodoloģijas izmantošanā. Šāda pieeja palīdzēs izpētīt indivīdu piederības sajūtu un identitāti laikā, ko raksturo ievērojama iedzīvotāju mobilitāte gan Latvijā, gan globālā mērogā. Turklāt, pastiprinot trimdā dzīvojošo latviešu un viņu pēcteču balsis, projekts var palīdzēt mazināt iespējamu spriedzi starp trimdas latviešiem un vietējiem iedzīvotājiem, veicinot empātiju, izpratni un saliedētību, kā arī laužot stereotipus, kas radušies vēstures un pieredžu atšķirību dēļ.

Projekta grupas sastāvs: vēstures doktores Maija Krūmiņa (projekta vadītāja) un Kristīne Beķere, socioloģijas doktore Maruta Pranka, migrācijas studiju doktore Daina Grosa, kā arī zinātniskā grāda socioloģijā pretendente Ginta Elksne un doktorantūras students literatūrzinātnē Elvis Friks.

No kreisās: G. Elksne, D. Grosa, K. Beķere, E. Friks, M. Pranka, M. Krūmiņa

Projekta rezultāti ietvers zinātniskas publikācijas, starptautiskas konferences organizēšanu, konferenču ziņojumus, kā arī dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus. Projekta jaunumiem iespējams sekot līdzi projekta tīmekļa vietnē un Facebook kontā.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome (Nr. lzp-2024/1-0114), un tas tiks īstenots trīs gadus (2025-2027).

Atskats uz stāstu konkursu «Mani pirmie Atmodas soļi»

Thu, 12 Dec 2024 00:00:00 +0000

Laika periodā no 23. augusta līdz 30. novembrim esam saņēmuši 29 stāstus – iesūtītus gan datorrakstā, gan rokrakstā, garākus un īsākus, bet katru – unikālu un personisku vēstījumu par to, kā dažāda vecuma cilvēki dažādos laika periodos sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā vairāk vai mazāk aktīvi iesaistījās dažādās pretpadomiskās aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Ar savām atmiņām dalījušies žurnālisti, zinātnē strādājošie, sportisti un citi, katrs atklājot kādu īpatnu, specifisku Atmodas laiku notikumu šķautni. Stāsti pavēsta daudziem pazīstamo un piedzīvoto transformāciju, kad vienā dienā esi oktobrēns un pionieris, par neatkarīgu Latviju dzirdējis pusslepenos vecāku un vecvecāku stāstos, taču, pienākot pārmaiņu laikam, nešaubīgi tiek izdarīta izvēle – kopā ar savu valsti un tautu.

Daži no stāstiem iesniedzas pat daudz tālākā pagātnē, atskatoties uz savas ģimenes vai pašu piedzīvoto agrīnajos padomju okupācijas gados:

Savu pirmo “politisko” uzstāšanos atceros no 1963./64. mācību gada. Mans tētis palūdza 4. klasei domāto mācību grāmatu “Dzimtenes stāsti”. – Gribu palasīt, ko jums tur vēsturē māca. – Zini, meit, Komsomoļska pie Amūras nav nekāda komjauniešu triecienceltne. To cēla cietumnieki, arī es tur biju. Milzīgi daudz cietumnieku aiz dzeloņdrāšu žogiem cēla mājas. Skaties to bildīti grāmatā! Māja jau uzcelta, žogs nojaukts. Varbūt atnāca jaunieši kādu koku iestādīt un nofotografēties priekš avīzes. Šo ziņu kā jaunatklājumu ar lielu degsmi pavēstīju kārtējā vēstures stāstu stundā. – Kas tev to stāstīja? – vaicāja klases audzinātāja. – Tētis. Viņš pats tur bija un visu redzēja. Manam nabaga tētukam vajadzēja doties uz skolu pie direktora. Mājās valdošo satraukumu tikai nojautu: “Ja nu tēvu apcietina vēlreiz!” Sīļu 8-gadīgās skolas direktors Roberts Vorņeckis tiešām bija lāga cilvēks, nevēlējās nepatikšanas. – Kas bijis, bijis. Nevajag bērniem to stāstīt! Nestāstīja ar. Tikai pionieros nevēlēja stāties ne tēvs, ne mamma: “Trijnieks uz liecības! Kas tur par pionieri?” Bet es iestājos bez atļaujas. Vēlējos būt līdzdalīja visos kultūras pasākumos – dejot, spēlēt teātri. Bet arī ar kaklautu manas klusās, dedzīgās vēlmes nepiepildījās. Tādu biklu, sīku, kurai 5 kilometri garš mājupceļš, mani nekur neaicināja. Es vīlusies sadedzināju kaklautu. Rūgtas asaras rijot, kamēr mamma pa kūti, noņēmu plīts riņķus un metu sarkano audekla gabalu uz zvīļojošām oglēm. Turpmāk izlikos, ka nekas nav noticis. Patieso iemeslu nespēju atzīt. Cik ilgi? Pēc kārtējās prašņāšanas spēru vaļā: “Kaklautu sadedzināju. Sadedzināju tāpēc, ka vēstures grāmatās nav taisnība. Komjaunieši necēla Komsomoļsku.” Par politisko izrunāšanos saņēmu publisku nosodījumu skolas Pionieru vienības sanāksmes priekšā. No sunīšanas atceros tikai dusmās pietvīkušo pionieru vadītājas seju un rudos matus, kuros caur logu iekritis aprīļa saules staru kūlis ugunīgi zvēroja. (Anita Krūmiņa-Štikāne)

Citi stāsti koncentrējas uz Atmodas kulminācijas mirkļiem – 1988. gada 11. novembra Tautas manifestāciju Daugavmalā, 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome ar 138 balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī 1991. gada janvāra Barikāžu laiku:

Ar jauniešiem dodamies uz Rīgu. Uz bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”. Mēs jau tur kā savējie. Tā vienkārši padziedāt dodamies. Par garo pupu. Visi jau no paša rīta klausās radio. Rīgā Augstākās padomes sēde. Līgatnieši dod mums līdzi puķes. Dzeltenās narcises, kā jau Līgatnē pieklājas. “Nolieciet pie Brīvības pieminekļa,” viņi saka. Visi kaut ko gaida. Ir neziņa, dīvains satraukums. Universitātes aulā sākas festivāla atklāšana. Viss ir kā parasti – kopdziesmas, novadi. Tad koncerts tiek pārtraukts. Zālē ienāk studenti. Viņiem kas svarīgs sakāms. Jēkaba ielā ap Augstākās padomes namu omonieši veido ķēdi. Bet tur iekšā notiek karstas cīņas par neatkarības balsojumu. Studenti dodas veidot savu ķēdi. Vai ir kāds, kas var pievienoties? Pirmajā mirklī tas šķiet absurdi – šeit taču bērnu pasākums. Jautājums atskan vēlreiz – vai ir kādi, kas var pievienoties? Pieceļas vidusskolas vecuma puiši un nostāja blakus studentiem. Arī manējie. Juris, Kārlis, Pēteris, Irvīns… (Te jāpiebilst, ka toreiz būt folkloras grupā bija stilīgi visu vecumu jauniešiem). Jāiet un ejam. Jautājumus neviens neuzdod. Koncerts turpinās. Kad viss paredzētais nodziedāts, visi kopīgi dodamies pie Brīvības pieminekļa. Tur arī noliekam līgatniešu līdzi dotos ziedus. Tālāk uz Vecrīgu. Pie Jēkaba ielas kaut kur tiešām ir omonieši. Mēs- liels pulks mazu, baltu dziedošu bērnu. Tik vienkārši. Baltais un melnais. Tā tāda izrāde? Dzīves un vēstures teātris. (Ināra Vimba)

Andris Rūtiņš manifestācijā pret metro būvi Rīgā Arkādijas parka estrādē 1988.g. 27. aprīlīs

Iesūtītie stāsti no pirmo personu puses vēsta arī par 1987. gada 14. jūnija akcijas – ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa deportāciju piemiņai, turklāt gan no akcijas organizētāju (Jānis Rožkalns), gan atbalstītāju un vienkāršo garāmgājēju puses.

Jāņa Rožkalna dzīvoklī, izstrādājo plānu, kā 1987. gada 14.jūnijā organizēt demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa

Tāpat vairāki no iesūtītajiem stāstiem atklāj to, ka Atmoda un šī laika atmosfēra atstāja iespaidu ne tikai uz pieaugušajiem, bet arī bērniem un pusaudžiem:

Arī manās mājās līdz 1985.gadam bija melnbaltais televizors un par politiku nerunāja. Vecāki bija skolotāji, tētis pat kādu laiku – skolas direktors. Padomju laikos nebija prātīgi mājās slidenas tēmas dziļi apspriest, ja esi atbildīgā amatā. Taču draudzenei Dzirkstītei tētis bija traktorists un varēja runāt… Precīzāk – viņš bija ļoti runīgs pēc dabas un tobrīd mums veltīja apbrīnojami daudz laika – politiskās informācijas vakariem ar kakao. Kakao man ļoti garšo un mājās to varēju dabūt tikai tad, kad biju slima. Bet te – tāpat vien. Strēbu un klausījos. Latvija agrāk bija neatkarīga valsts! Ko? Man kumoss gandrīz iesprūda rīklē. Un mājupceļā – tās bija desmit minūtes cauri ciema centram, taču mums bija paradums vienai otru bezgalīgi pavadīt, divas no mums dzīvoja privātmāju galā, bet mēs ar māsu daudzdzīvokļu kvartālā - mājupceļā mēs dziedājām dziesmas, kas šķita tik jaunas un svaigas, lai gan taču bija pagalam vecas.
Daugav`s abas malas
Mūžam nesadalās:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
Ai-rai, ai rai-di-ra!
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
(Marika Čerņavska)

Konkursam tika iesūtīts arī skolēnu Zinātniski pētnieciskais darbs, kura autore, Jelgavas 4. vidusskolas skolniece Aleksa Ērgle, bija uzklausījusi sešu cilvēku atmiņas par barikāžu laiku, par Latvijas Televīzijas torņa sargāšanu un tur pieredzēto. Jānorāda, ka arī daļa no citiem darbu autoriem iesūtījuši atmiņas ne par sevis, bet tuvu radinieku piedzīvoto un sajusto Atmodas laikā; turklāt daļa no tiem atspoguļo arī citu Atmodas laika pieredzi, kas arī iekļaujas kopējā Latvijas vēstures stāstā:

Turpat, Kurzemes dienvidos, dzīvoja Silva. Izstāšanās no Padomju savienības viņu neapmierināja. Tolaik viņa neredzēja iemeslu neatkarības atjaunošanai, jo ar Latvijas valsts statusa atgūšanu, tika satricināta viņas ierastā dzīves kārtība. Silva pārvācās no dzīves Bernātos uz lauku mājām “Druvas”, kur strādāja uz lauka. Izstāšanās no Padomju Savienības nesa daudz pārmaiņu – kolhozi likvidējās, lopus aizveda prom uz nokaušanu, likvidēja kombinātus. Tas nozīmēja darba zaudēšanu daudziem laukstrādniekiem, tostarp Silvai. Viņas mammai šīs pārmaiņas radīja garīgu sabrukumu. (Kitija Bakanauska)

Stāstu dažādību atklāj arī tas, ka to varoņi ir ne tikai dažādu vecumu, bet arī profesiju pārstāvji – skolotāji, profesionāli sportisti, tipogrāfijas darbinieki, laukstrādnieki u.c., kas dzīvojuši dažādās Latvijas malās.

Ļoti vēlējos būt klātesoša šajā vēsturiski nozīmīgajā pasākumā, bet skolas durvis bija aizslēgtas. Es iegāju pirmā stāva tualetē, atvēru logu un izlēcu, lai aizskrietu uz karoga pacelšanu… Kad karogs bija mastā, pasākuma dalībnieki izklīduši, es lēnām gāju atpakaļ uz skolu… Domās biju uzrakstījusi daudz scenārijus, ja direktors mani “strostēs” par piedalīšanos mītiņā… Sapratu, ka varu zaudēt pedagoga darbu….Ar lepnumu sevi mierināju, ja mani no skolas “izmetīs”, tad meklēšu sētnieces darbu… Viss beidzās laimīgi, jo Latvija ir brīva un es skolā jau strādāju 50 gadus. (Sofija Andriksone, skolotāja)

Konstantīns Pupurs (1964-2017) pie Brīvības pieminekļa 14.06.1988. Andra Rūtiņa fotoarhīvs.

Vēsture atkārtojas. Tā pat kā pirms 1972. gada, tā arī tagad, pēc 20 gadu pārtraukuma, kad atkal airēšanas slaloms ir Olimpisko spēļu programmā, krievi ir pamodušies un atkal vajag izlasi. Un kāda likteņa ironija, joprojām latvieši ir labākie. Tiekam uzaicināti uz Maskavu uz veselības pārbaudēm un pirmajiem koptreniņiem. Man savs lēmums jau bija skaidrs, bet gribējās, lai audzēkņi savām acīm redz, kā tās lietas notiek, tādēļ arī aizbraucām. Nu jā, mūsējiem protams atrod visādas kaites, gan veselības, gan citas. Kurš par jaunu, kurš par vecu, bet es toreiz biju ļoti lepna par saviem audzēkņiem kuri visi, kā viens, ilgi nešauboties atteicās no dalības PSRS izlasē.1988. gads! Par mums aiz muguras smējās, un priecājās vienlaicīgi, jo atkal palika taču vairāk vietas pašiem. (Dzintra Blūma, daudzkārtēja Latvijas čempione airēšanas slalomā)

Vairāki stāsti arī reflektē par toreiz izdarītās izvēles sekām mūsdienās, jautājot – vai, ja vajadzētu, vēlreiz stāvētu barikādēs? Atbilde ir – jā, lai gan daudzi autori pārdomā, vai šodienas Latviju mēs tomēr nevarētu veidot labāku, godīgāku, taisnīgāku?

Atmodas laika notikumi šķiet ļoti tuvi, pat ikdienišķi, un reizēm liekas – kā par tiem runāt? Varbūt reizēm baidāmies līdz galam noticēt, ka piedalījāmies notikumos, kas lielā mērā mainīja to, kā darbojas pasaule, kādas ir mūsu vērtības un izpratne par sevi un savu tautu. Kā raksta Klāvs Knuts Sukurs:

Kad mans paša dēls mazliet nevērīgi savu milzīgo, pēc hiphopa modes darināto bikšu kabatā ieliek mana tēva barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, lai skolā to rādītu stundā, kurā runās par barikāžu laiku, pirmais impulss ir norāt, ka pret karmīnsarkano kārbiņu un tās saturu jāizturas saudzīgāk. Bet vārdus apklusina prieks, ka šis pusaudzis var staigāt tajās maisu biksēs ar matiem līdz pleciem un viņu neviens par to nemet bobikā, neved uz atskurbtuvi, lai nodzītu matus un citādi pazemotu. Skaidrs, ka ne mati, ne bikses nav dzīvē galvenais, bet izvēles brīvība gan. Tā sākas un nostiprinās tādās gluži parastās lietās, tādās kā matu garums vai bikšu platums.

Ivars Jacis ar ģimeni, piedaloties akcijā «Baltijas ceļš»

Kopumā iesūtītie stāsti veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme. Katrs vēstījums piedāvā unikālu skatījumu uz vēstures notikumiem, atklājot, kā cilvēku sajūtas, vērtības un rīcība dažādos apstākļos ir ietekmējušas viņu piedalīšanos Atmodas procesos. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais.

Darbu izvērtēšanu veic konkursa žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF/FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, LU HZF/FSI vadošā pētniece Maija Krūmiņa.

Konkursa uzvarētāji tiks izziņoti un apbalvoti noslēguma pasākumā 2025. gada 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgā. Sīkāka informācija par pasākumu drīzumā sekos.

PALDIES VISIEM, KURI ATRADA LAIKU UN DROSMI DALĪTIES GAN AR INFORMATĪVI BAGĀTIEM, GAN TĒLAINIEM, GAN ĻOTI PERSONISKIEM STĀSTIEM PAR MŪSU VALSTIJ NOZĪMĪGU LAIKU, KAS PAMAZĀM KĻŪST PAR VĒSTURI – VISIEM KOPĪGU UN KATRAM ARĪ ATŠĶIRĪGU!

Vaidavas iedzīvotāji barikādēs. No kreisās: Jānis Amoliņš, Arvīds Rumbiņš, Andrejs Pevko, Normunds Balodis. Rutas Amoliņas ģimenes arhīvs.

Ar Valsts pētījumu programmas projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” (VPP-LETONIKA-2021/2-0003) un Kultūras ministrijas atbalstu.

Noslēdzies projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kārtējais posms

Sun, 01 Dec 2024 00:00:00 +0000

Projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kopīgais mērķis ir tradicionālā kultūrvēsturiskā un kulinārā mantojuma izzināšana Kurzemes Baltijas jūras piekrastē, kā arī piekrastes iedzīvotāju dzīvesziņas un zināšanu popularizēšana plašākā sabiedrībā. Projekts integrē tradicionālās kultūras novadpētniecību ar vides un sociālo antropoloģiju izmantojot līdzdalīgas pētniecības metodes.

Kā norādījusi projekta vadītāja, Centrāleiropas universitātes asociētā profesore Guntra Aistara, viņa iedvesmojusies no Viļa Veldres grāmatas «Dzīve pie jūras» (1938), kurš aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu 1930.-ajos gados. Mūsdienu projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» pēta, kā šī dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā mēs varam saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo un mainīgo jūru. Projektā ietilpst dzīvesstāstu interviju un foto materiāla vākšana interaktīvās etnogrāfiskās ekspedīcijās, kur tiek aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji, skolnieki, studenti, un kultūras darbinieki. Projekta kopējais mērķis ir pēc iespējas vairāk izzināt Latvijas piekrastes ciemus, kas aprakstīti arī Viļa Veldres grāmatā. Savukārt, konkrētā, šīs vasaras projekta izpēte bija vērsta uz Kolkas un lībiešu ciemu un Engures apkaimes ciemu apzināšanu un etnogrāfisko datu vākšanu.

Ekspedīciju papildināja un plašāku ieskatu deva lekcijas un meistarklases saistībā novadpētniecību, vietējām praksēm, vēsturi un jau savāktajiem dzīvesstāstiem, kā arī par Baltijas jūras un piekrastes vidi un ekoloģiju. Tas ekspedīcijas dalībniekiem palīdzēja veikt intervijas, dzīvesstāstus, etnogrāfiskus novērojumus un fotodokumentāciju no piekrastes iedzīvotāju un apmeklētāju nodarbībām.

Tā, Jūrkalnes muzeju nakts pasākumu ietvaros 18.05.2024. Ilga Pavāre un Alšvangas spēlmaņi sniedza meistarklasi «Jūras dziesmas un rotaļas», savukārt Marita Jēkabsone un Taiga Reķe savās meistarklasēs pastāstīja par tradicionālajām zivju kūpināšanas tradīcijām un «Reņģēdāju tautas» kulināro mantojumu. Bet Dzintars Zamarītis Alsungas Suitu Amatu dienās 18.08.2024. sniedza meistarklasi bušu kūpināšanā, parādot zvejnieku ciemu iedzīvotāju tradicionālās prasmes mūsdienās.

Kolkas un lībiešu ciemu ekspedīcijas ietvaros (26.-29.jūnijs) ekspedīcijas dalībniekiem Gunta Abaja sniedza ievadlekciju «Piekrastas zvejniecība mūsdienās: perspektīva un izaicinājums», Jānis Šabanovs stāstīja par «Metodoloģiskajiem principiem etnogrāfiskajā izpētē”, Ieva Vītola dalījās pieredzē par «Dzīvā mantojuma dokumentēšanu un liecībām Lībiešu krastā», Sanita Zvidra no Latvijas Nacionālās vēstures muzeja referēja par «Etnogrāfiskiem un antropoloģiskiem pētījumiem Latvijā 19. g.s. beigās un 20 g.s. pirmajā pusē un to turpinājumu mūsdienās digitālajā vidē», savukārt Baiba Šuvcāne stāstīja par «Lībiešu kultūras mantojumu lībiešu krastā».

Etnogrāfiskās ekspedīcijas Engurē un Kurzemes līča ciemos (28. – 31. augusts) ietvaros Dace Ziemele sniedza ievadlekciju «Par pieteikuma «Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča piekrastes rietumu daļā» sagatavošanas procesu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un tā nozīme vietējai kopienai». Jolanta Kraukle no Engures Saieta nama sniedza ieskatu «Engures zvejniecības vēsturē», bet Astra Spalvēna stāstīja par «Kulinārā mantojuma pētīšanas metodēm un piemēriem».

Projekta ietvaros tika savākti 62 dzīvesstāsti, kas tiks izmantoti par pamatu grāmatai «Dzīve pie jūras simtgades griezumā”, ko plānots sagatavot līdz 2026. gadam. Daļa interviju materiāla transkribēta, literāri apstrādāta, tematiski kodēta, un izmantojama tālākos pētījumos un publikācijās. Tiek gatavotas publikācijas, atklājot Latvijas zvejnieku ciemu īpašo dzīvesveidu un pieredzi, tā, G. Aistara jau publicējusi rakstu 2024. gada Zivsaimniecības gadagrāmatā «Dzīve pie jūras simtgades griezumā: jūras un sauszemes mijiedarbība piejūras dzīvē».

Lai nodrošinātu savāktā ekspedīciju materiāla plašāku pieejamību, daļa dzīvesstāstu (vienojoties ar autoriem par to izmantošanu un ievērojot nosacījumus par materiālu izmantošanu) tiks uzglabāti Latvijas nacionālās mutvārdu vēstures krājumā; daļa – pievienoti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Gadsimtu stāstu kolekcijai. Tur tie pieejami zinātniekiem un plašākam interesentu lokam.

Pētījuma dalībnieki saka paldies visiem tiem iedzīvotājiem, kas dalījās savos stāstos, pieredzē un idejās par dzīvi pie jūras, kāda tā ir mūsdienās, 21.gadsimtā. Liels paldies Kurzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam, kā arī Latviešu fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju šīm ekspedīcijām notikt.

Par projektu «Latvieši Argentīnā: kopienas vēstures, identitātes un dzīvesstāstu dokumentēšana»

Fri, 29 Nov 2024 00:00:00 +0000

Š. g. 23. novembrī notika Latvijas neatkarības proklamēšanas 106. gadadienas pasākums bijušajā latviešu draudzes namā Hurlinghemā, Buenosairesas provincē, Argentīnā, kura laikā oficiāli tika aizsākts fotodokumentācijas un dzīvesstāstu projekts par latviešu un to pēcnācēju likteņiem Argentīnā.

Argentīnā savulaik bija viena no lielākajām un aktīvākajām latviešu kopienām Dienvidamerikā. Tomēr liecību saglabāšana šajā valstī kļūst arvien apdraudētāka, jo latviešu skaits tur krasi samazinās. Projekts paredz vākt un apkopot materiālus par latviešiem Argentīnā un radīt interesi par savu mantojumu.

Argentīnas latviešu vidū ir vairākas paaudzes, tāpēc ar padziļināto interviju palīdzību tiek apzināti dzimtu dzīvesstāsti caur pagātnes, tagadnes un nākotnes prizmām. Tiek skartas tādas tēmas kā, ieceļošana Argentīnā, saiknes uzturēšana ar Latviju, Latvijas Valsts neatkarības atjaunošana, tagadnes skats uz Latviju pastāvošā krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā kontekstā un nākotnes vīzija par sasaisti ar Latviju. Tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta ikdienas dzīves un tās stāstīšanas praksēm, piederības izjūtas Latvijai apzināšanai, kā arī mantoto stāstu un tradīciju nodošanai nākamajām paaudzēm. Savukārt fotodokumentācija ļauj šos stāstus iemūžināt digitālā un vizuālā formātā, kas tiks nodoti Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” glabāšanā.

Projekts iniciēts gan no Argentīnas, gan Latvijas puses un to realizē Astrīda Strelčūns no Argentīnas un Mare Heimrāte-Patačīni (Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» biedre).

Plašāk par pasākumu un projekta aizsākumu lasiet šeit.

Projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.

Attēla paraksta teksts

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» aicina biedrus uz kopsapulci!

Mon, 14 Oct 2024 00:00:00 +0000

Piemiņas pasākums, atzīmējot 80 gadus, kopš Gotlandē piestāja latviešu bēgļu laivas

Wed, 02 Oct 2024 00:00:00 +0000

Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maruta Pranka laikā no 12. līdz 16. septembrim apmeklēja Gotlandi, lai piedalītos piemiņas pasākumā «Gotlande 80 gadi pirms, 80 gadi pēc», kura mērķis bija pieminēt tos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kurus okupācijas režīmi piespieda pamest dzimteni un laivās bēgt pāri jūrai, kā arī novērtēt Baltijas valstu un Zviedrijas ciešās saites šodien. Gotlandes apmeklējums ietvēra arī tikšanos ar Zviedrijā dzīvojošajiem latviešu trimdas pārstāvjiem un materiālu vākšanu un interviju organizēšanu turpmākam pētniecības procesam par kultūras identitātes un valodas pārmantošanu un saglabāšanu latviešu trimdas otrajā un trešajā paaudzē, kā arī par sadarbību starp trimdas un jaunās migrācijas kopienām. Bija iespēja arī noklausīties divus lieliskus koncertus Visbijā 13. un 14.septembrī, ko organizēja visu trīs Baltijas valstu vēstniecības un diaspora. Dalība pasākumā bija iespējama, pateicoties Lienes Neilandes Fonda (Stiftelsen till minne av Lena Neuland) finansiālam atbalstam.

Aicinājums piedalīties pieredzes stāstu konkursā «Mani pirmie Atmodas soļi»

Wed, 18 Sep 2024 00:00:00 +0000

Konkursa mērķis ir rosināt atcerēties brīžus, kad Jūs pirmo reizi iesaistījāties Atmodas procesos laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam. Tas bija notikumiem un pārmaiņām bagāts laiks, kuru ir pieredzējušas dažādas paaudzes. Katram laikabiedram ir savs unikālais stāsts, kā pārveidojās viņa apziņa un kā ar savu rīcību un līdzdalību tika sperts pirmais apzinātais solis Atmodas virzienā.

Atmoda notika visur – tautā, cilvēkā, ģimenē, tuvākajā apkaimē, interešu kopā, ārpus Latvijas, skolās, koros, sporta komandās un citviet. Šīs atmiņas ir pelnījušas būt sadzirdētas un tapt par daļu no tautas atmiņas. Tādēļ aicinām Jūs tajās dalīties. Tas var būt spilgts, bet laiktelpā ļoti koncentrēts pieredzes stāsts, bet tās var arī būt atmiņas par konkrētiem notikumiem, kas Jūs pamudināja atklāti nostāties pret padomju iekārtu.

Kā piedalīties konkursā? Ļoti vienkārši! Pierakstiet vai ierakstiet savu atmiņu stāstu un atsūtiet mums. Iesūtīšanas termiņš: 2024. gada 30. novembris. Visi iesūtītie stāsti tiks saglabāti Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā. Spilgtākie pieredzes stāsti tiks arī apbalvoti un publicēti.

Konkursa nolikums

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.1. Konkursa organizētāji: biedrība Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts (turpmāk – LU HZF/FSI) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību.

1.2. Konkursa mērķis: Saglabāt vēstures liecības par Atmodas laiku un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

1.3. Konkursa uzdevums: Iesūtīt atmiņu stāstu latviešu valodā par to, kā ar savu rīcību un līdzdalību tika sperts pirmais apzinātais solis Atmodas virzienā (turpmāk – Darbs).

1.4. Konkursa dalībnieki: Konkursā var piedalīties ikviena pilngadīga persona, kas iesniegs konkursa Darbu atbilstoši Nolikumā norādītajām prasībām.

1.5. Konkursa norises laiks: Darbus iespējams iesniegt no 2024. gada 23. augusta līdz 2024. gada 30. novembrim.

1.6. Konkursa Darbi, kas nav iesniegti noteiktajā kārtībā vai saņemti pēc Nolikumā norādītā termiņa, netiek izskatīti.

KONKURSA PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA UN NOFORMĒŠANA

2.1. Darbu iespējams iesniegt:

2.1.1. Tiešsaistē, aizpildot anketu un pievienojot atmiņu stāstu.

2.1.2. Personīgi nogādājot Darbu uz Kalpaka bulvāri 4 (ieeja no pagalma), Rīgā, iepriekš sazinoties pa tālruni 26364345;

2.1.3. Sūtot pa pastu uz adresi: LU HZF/FSI, Kalpaka bulvāris 4 – 325. kab., Rīga, LV-1050;

2.1.4. Sūtot uz e-pasta adresi: mutvarduvesture@gmail.com (ja nepieciešams, darbi var tikt augšupielādēti failu pārsūtīšanas sistēmā, piemēram, www.failiem.lv, vai citā, nosūtot lejupielādes saiti uz norādīto e-pastu).

2.2. Stāsti iesniedzami vienā no diviem formātiem:

2.2.1. rakstītā formātā (datorrakstā vai rokrakstā);

2.2.2. audio formātā (digitāli).

2.3. Iesniedzot Darbu saskaņā ar Nolikuma 2.1.2., 2.1.3. vai 2.1.4. kārtībā, tam jāpievieno Darba pieteikums (Pielikums Nr.1). Ja darbs tiek iesūtīts elektroniski, pieteikumu iespējams parakstīt un iesniegt gan fiziski, gan ar drošu elektronisko parakstu.

2.4. Iesniedzot darbu, konkursa dalībnieks apliecina, ka konkursā piedalās labprātīgi, kā arī norāda, vai neiebilst pret stāsta publiskošanu.

2.5. Stāsta prasības:

2.5.1. Stāstam jābūt par biogrāfiskiem, uz patiesiem faktiem balstītiem Atmodas notikumiem, kas pieredzēti laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam;

2.5.2. Stāsts var aptvert paša, ģimenes vai tuvu pazīstamu cilvēku pieredzi;

2.5.3. Darba iesniedzējs ir atbildīgs par to, ka iesniedz savu darbu, kas atbilst LR likumdošanas normām, autortiesību, morāles un ētikas normām;

2.5.4. Stāstam var pievienot vizuālus materiālus, fotogrāfijas, fotokopijas u.c.

2.6. Konkursa dalībniekam ir tiesības atsaukt savu dalību konkursā līdz 2024. gada 1. decembrim, attiecīgu iesniegumu vai nu iesniedzot personīgi Kalpaka bulvāri 4 (ieeja no pagalma), Rīgā, iepriekš sazinoties pa tālruni 26364345, vai sūtot pa pastu uz adresi: LU FSI, Kalpaka bulvāris 4 – 325. kab., Rīga, LV-1050 (pasta zīmogs ne vēlāk kā 2024. gada 1. decembrī) vai nosūtot elektroniski parakstītu iesniegumu uz e-pastu mutvarduvesture@gmail.com.

KONKURSA DARBU VĒRTĒŠANA

3.1. Laika posmā no 2024. gada 1. decembra līdz 2024. gada 10. decembrim konkursam iesniegtos Darbus, kuri atbilst Nolikuma prasībām, izvērtēs konkursa žūrijas komisija (turpmāk – Žūrija):

3.1.1. Komisijas sastāvs: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF/FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, LU HZF/FSI vadošā pētniece Maija Krūmiņa.

3.1.2. Žūrija pirmajā tikšanās reizē ieceļ tās priekšsēdētāju.

3.2. Konkursa darbu vērtēšanas kritēriji: stāsta autentiskums, precizitāte un detalizācijas pakāpe, kompozīcija, saskaņotība un pašrefleksija.

3.3. Konkursa uzvarētāji tiek noteikti konkursa darbu izvērtēšanas sapulcē.

3.4. Stāsti tiek vērtēti divās kategorijās: 1) stāsti, kas iesniegti rakstiskā formātā; 2) stāsti, kas iesniegti audio formātā. Katrā kategorijā tiek noteikts 1., 2. un 3. vietas ieguvējs. Žūrijai ir arī tiesības galvenās balvas nepiešķirt.

APBALVOŠANA UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

4.1. Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti Konkursa noslēguma pasākumā.

4.2. Balvu fonds ir 1,400 EUR (viens tūkstotis četri simti euro, 00 centi).

4.2.1. Par pirmo vietu tiek piešķirti 400 EUR (četri simti euro, 00 centi) pēc nodokļu nomaksas.

4.2.2. Par otro vietu tiek piešķirti 200 EUR (divi simti euro, 00 centi) pēc nodokļu nomaksas.

4.2.3. Par trešo vietu tiek piešķirti 100 EUR (viens simts euro, 00 centi) pēc nodokļu nomaksas.

4.3. Izvērtējot Darbu kvalitāti, žūrijai ir tiesības nepiešķirt godalgas vai piešķirt vairākas godalgotās vietas, nepārsniedzot kopējo balvu fondu.

4.4. Pirms naudas balvu izmaksas, Konkursa rīkotāji nomaksā Latvijas Republikā paredzētos nodokļus.

4.5. Konkursa rīkotāji pēc konkursa darbus atpakaļ neizsniedz.

4.6. Visi Konkursa Darbi tiks pievienoti Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumam un var tikt izmantoti pētniecības un publicitātes nolūkiem, saskaņā ar vienošanos starp stāsta autoru un organizētājiem.

4.7. Konkursa dalībnieks, iesniedzot Darbu konkursam, apstiprina piekrišanu šī nolikuma noteikumiem.

Noslēguma informācija

5.1. Papildus informāciju par konkursu var saņemt, rakstot uz e-pasta adresi maija.krumina@lu.lv.

5.2. Konkursu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīgas 1.1. punktā minētās organizācijas.

Pieteikuma anketa

Konkurss tiek rīkots Valsts pētījumu programmas atbalstītā projekta «Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā» (projekta nr. VPPLETONIKA2021/2-0003) ietvaros.

Biešu vākšana Latvijas laukos, radio klausoties Latvijas Tautas frontes 2. kongresa tiešraidi (1989. gada 7.—8. oktobris)

Atskats uz simpoziju «Vai toreiz ir tagad? Pagātne, atmiņa un stāsti»

Tue, 03 Sep 2024 00:00:00 +0000

Simpozijs norisinājās 2024. gada 9. septembrī, to rīkoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas mutvārdu pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»

Latvijas Universitātes HZF/FSI direktores Maijas Kūles ievadvārdi

Sociālantropoloģe, LU asociētā profesore Aivita Putniņa dod vārdu Viedai Skultānei

Antropoloģes Viedas Skultānes ievadvārdi, simpoziju atklājot

Artūrs Pokšāns, PhD (LU) - Unsettling knowledge: telling stories of self in the academy

Dace Dzenovska, PhD (University of Oxford) - Impērija, migrācija un ģimene

Maija Kūle, Vieda Skultāne, Aivita Putniņa, Edmunds Šūpulis

Agita Lūse, PhD (RSU) - Etnogrāfiskais darbs un autora (pār)tapšana

Klāvs Sedlenieks, PhD (RSU) - Pagātnes rēgu loma ikdienas dzīvē

Edmunds Šūpulis, MA (LU) - Toreiz un tur Anglijā: atmiņa un trimdas izjūta latviešu dzīvesstāstos

Ieva Garda, PhD (LU) - Vai tur ir šeit? Latvijas romi emigrācijā

Jāņa Rozes apgāda apsveikums

Grāmatas autore ar ziediem

Socioloģe Baiba Bela (LU)

Vieda Skultāne un Maija Kūle

Foto: Kaspars Zellis

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» biedri, topošie biedri un atbalstītāji!

Mon, 19 Aug 2024 00:00:00 +0000

Mūs visus vieno doma, ka mutvārdu vēsture ir ne tikai metode, bet arī pārliecība un dzīvesveids. Lai dalītos idejās, atbalstītu viens otru, kā arī lai uzturētu juridisku platformu mūsu ideju realizēšanai un finansējuma piesaistīšanai, jau kopš 1997. gada darbojas mūsu biedrība – Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts».

Š.g. oktobra sākumā plānojam kopsapulci, kur runāsim par plāniem, iecerēm, par mūsu stāstu kolekciju. Vajadzēs arī noturēt Valdes vēlēšanas/ pārvēlēšanas, u.c. formālas, bet nepieciešamas lietas. Pārdomāsim arī, kā godināt «Dzīvesstāsta» iniciatores Māras Zirnītes piemiņu tādā veidā, kāds viņai būtu paticis vislabāk.

Lai biedrība un tās aktivitātes iegūtu drošu pamatojumu, š.g. 15. marta sapulcē tika nolemts, ka nepieciešams aktualizēt mūsu biedru sarakstu. Tādēļ lūgums visiem, kas ir / jūtas biedrības «Dzīvesstāsts» biedri vai vēlas par tādiem kļūt – apstiprināt savus datus (t.sk. norādot kontaktus), zemāk pievienotajā dokumentā, ko, pēc aizpildīšanas, jānosūta uz e-pastu mutvarduvesture@gmail.com. Dokumentā atzīmējiet arī, vai piekrītat, ka Jūsu vārds tiek iekļauts biedru sarakstā, kas tiks publicēts biedrības mājaslapā www.mutvarduvesture.lv.

Ļoti ceram uz atsaucību, lai jau rudenī varētu tikties mūsu kārtējā kopsapulcē un draudzīgi un konstruktīvi lemtu par mutvārdu vēstures kustībai Latvijā būtiskiem jautājumiem!

Biedru anketa

Noslēdzies VKKF finansētais projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē»

Wed, 31 Jul 2024 00:00:00 +0000

Projekta rezultātu prezentācija notika 2024. gada 18. jūnijā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā, kad notika simpozijs «Porcelāna pētniecības aktualitātes” un projekta «Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» dokumentālās filmas pirmizrāde. Pasākums tika straumēts tiešsaistē, muzeja sociālā portāla Facebook kontā. Pasākumu moderēja Iliana Veinberga, Rīgas Valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzeja direktore.

Pēc filmas notika diskusija ar projekta dalībniekiem un bijušajiem Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbiniekiem, par projekta norises gaitu, sasniegumiem un izaicinājumiem. Pasākuma video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=7ogUjz4_jg8&t=6680s

Lai gan Latvijas industriālā mantojuma vēsture ir bagātīga un apjomīga, tā izpēte un popularizēšana aktīvi uzsākta tikai pēdējā desmitgadē. Tādā veidā Latvija tuvinās tendencēm, kas Rietumvalstīs vērojamas jau kopš 20. gs. 60. gadiem, kad vispirms Lielbritānijā, bet pēc tam arī citur sākās straujš industriālā mantojuma izpētes uzplaukums. Papildus tam pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, uzplaucis industriālais tūrisms, kas ļauj interesentiem iepazīties ar industriālā mantojumu tā atrašanās vietās, tādējādi gūstot dzīvāku priekšstatu par šo vietu vēsturi. Tomēr šādas «pastaigas» iespējams izmantot ne tikai industriālā mantojuma popularizēšanas, bet arī izpētes mērķiem, proti, izmantojot pasaulē atzinību guvušo, bet Latvijā līdz šim reti lietoto walk-and-talk (pastaigas) metodi, kas koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka; interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Šīs pētījuma metodes priekšrocības ietver to, ka intervējamais sniedz pētniekam iespēju redzēt, kā viņš intervijas laikā mijiedarbojas ar citiem dalībniekiem; procesā iesaistītie intervētie var arī justies pārliecinātāki pazīstamā vidē. Pastaigas intervija sniedz pētniekam iespēju arī novērot, nevis tikai dzirdēt stāstījumu. Pastaiga līdzās dalībniekam tiek uzskatīta par iekļaujošu procesu, salīdzinot ar tradicionālo sēdinterviju, jo tā vairāk tiek uzskatīta par partnerību. Kā arī ļauj dalībniekiem justies ērtāk pētījumā, kas tiek veikts viņiem pazīstamā ģeogrāfiskā vietā.

Asociācija «Dzīvesstāsts» pastaigas metodi sekmīgi izmēģināja pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. Pilotprojekts apliecināja metodes noderīgumu, jo tika iegūts daudzveidīgs informatīvs materiāls par cilvēku attiecībām ar konkrēto vietu, politisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz šo vietu un attiecībām starp vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat pierādījās, ka šī metode gan stimulē atmiņu procesu, gan atļauj fiksēt vēl pastāvošas objekta detaļas.

Projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» turpināja iesākto walk-and-talk metodes aprobāciju Latvijā, apvienojot to ar aktuālo rūpnieciskā mantojuma izpēti un popularizēšanu, kā mērķi izvirzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušo darbinieku atmiņu uzklausīšanu, ierakstīšanu un apkopošanu video formātā.

Porcelāna ražošanai Latvijā ir senas un bagātas tradīcijas. Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīca izveidota 1963. gadā, apvienojot divas iepriekš atsevišķi strādājošas fabrikas. Pirmā – Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika (bijusī akciju sabiedrības «M. S. Kuzņecovs» porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika jeb Kuzņecova fabrika), kas kļuva par apvienotās rūpnīcas 1. iecirkni un vietu, kur atradās uzņēmuma administrācija. Otrā – Rīgas Porcelāna fabrika (bijusī Jakoba Karla Jesena porcelāna fabrika jeb Jesena fabrika), kas kļuva par apvienotās rūpnīcas 2. iecirkni. 1969. gadā rūpnīcā pārtrauca fajansa ražošanu un ražotne ieguva nosaukumu – Rīgas Porcelāna rūpnīca; no 1981. gada – Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotā Rīgas Porcelāna rūpnīca.

Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, vispārējās krīzes laikā, Rīgas Porcelāna rūpnīca nonāca ekonomiski smagā situācijā. Brīvā tirgus apstākļos uzņēmums nespēja pārorientēties un pielāgoties jaunajai ekonomiskajai realitātei. Izejvielu piegādes kanāli apsīka, ražošanas apjomi samazinājās, darbinieki pakāpeniski tika atlaisti, un 1996. gadā tika sākta bankrota procedūra. Tā noslēdzās ar rūpnīcas likvidāciju 1998. gadā. Pēc likvidēšanas Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirkņa ēkās Maskavas ielā līdz 2007. gadam vēl darbojās uzņēmums «Latelektrokeramika», kas plānoja atjaunot porcelāna ražošanu. Diemžēl neveiksmīgi. Arī 2. iecirkņa telpās Lēdurgas ielā dažādi uzņēmumi līdz 1990-to gadu beigām mēģināja turpināt ražot porcelānu, tomēr beigās telpas tika iznomātas privātiem uzņēmumiem, kuru darbība vairs nav saistīta ar keramiku.

Staigājot pa bijušās rūpnīcas 1. iecirkņa (tagad – iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole») un 2. iecirkņa (tagad – biroju ēkas) teritorijām, darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Savos iespaidos dalījās bijušie rūpnīcas darbinieki: Iveta Aigare, Jānis Birnis, Dace Blūma, Valija Dimante, Ilga Dreiblate, Zigurds Konstants, Ingrīda Sproģe, Vera Veisa, Olga Zdebska. Savukārt, atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses (kā studiju un prakses vietu) atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas un studentes, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu: Jevgēnija Loginova, Līga Skariņa, Ingūna Skuja un Inese Margēviča.

Video filmu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» iespējams noskatīties Rīgas Porcelāna muzeja un biedrības «Dzīvesstāsts» youtube kontos: https://www.youtube.com/watch?v=y_UYkw5ceX8&t=194s

Vēlme saglabāt rūpniecisko mantojumu izpaužas gan kā interese par seniem pagātnes laikmeta artefaktiem, gan vēlmē godināt to cilvēku piemiņu, kuri šo rūpniecisko pagātni ir radījuši, kuri ieguldījuši savu enerģiju, savu garīgo un fizisko darbu rūpnieciskajos procesos, kuros viņi piedalījās. Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēsture un tajā strādājošo cilvēku stāsti un likteņi ir mūsu kopīgās vēstures daļa. Caur porcelāna rūpnīcas darbinieku dzīves stāstiem un biogrāfijām tiek iegūta gan vēsturiska informācija, gan paplašināts skats uz Latvijas industriālās kultūras mantojumu. Savukārt rūpnīcas produkcija joprojām atrodama gan mūsu virtuvēs, gan kolekcionāru skapjos. Tie joprojām saglabājas, arī kad pašas rūpnīcas iecirkņu ēkas ir izzudušas pavisam vai mainījušas savu izmantošanas veidu. Bijušo darbinieku intervēšana – pastaiga pa vietām, kur agrāk atradās dažādu ražotņu ēkas, var būt laba pieeja arī citu nozaru vēstures pētīšanā.

Projekta realizētāji vēlas pateikties visiem projekta dalībniekiem, kā arī Latvijas industriālās vēstures (īpaši – porcelāna) pētniekiem un cienītājiem par interesi un aizrautību, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju realizēt projektu.

Paldies iepirkšanās un izklaides centram «Akropole Rīga» un bijušās J.K.Jesena Porcelāna rūpnīcas ēku īpašniekiem par atsaucību un to, ka piemiņa par Latvijas porcelāna ražošanas vēsturi ir pieejama ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās.

Klajā nākusi Viedas Skultānes monogrāfija «Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur»

Wed, 26 Jun 2024 00:00:00 +0000

Vieda Skultāne ir antropoloģijas doktore, starptautiski pazīstama latviešu sociālantropoloģe, mutvārdu vēstures pētniece, kurai ir nenovērtējama loma latviešu socioloģijas un antropoloģijas zinātņu nozares atdzimšanā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Ar viņas atbalstu izveidotās mutvārdu vēstures pētnieku grupas pētījumi palīdzējuši veidot izpratni par dzīvesstāstiem kā vērtīgu resursu vēstures un sabiedrības pētījumos Latvijā. Ilgus gadus pētot citu cilvēku un kopienu likteņus, šoreiz autore pievērsusies pati savas dzimtas stāstam, izvētījot gan personiskās atmiņas, gan citu ģimenes locekļu atmiņu pierakstus, radot dzīvu un svarīgu liecību par latviešu likteņgaitām.

Kā raksta vēsturnieks Kaspars Zellis,

«Izcilā latviešu antropoloģe Vieda Skultāne, kas visu dzīvi veltījusi tam, lai uzklausītu un pētītu citu cilvēku stāstus, nu atklāj mums pati savējo. Līdzīgi kuģim, uz kura klāja 1944. gada rudenī aizsākas šis atmiņu stāsts, grāmata aizved mūs prom no Latvijas, lai pēc tam atkal atgrieztos, veicot ceļojumu laikā un ļaujot ieskatīties norisēs, kas skāra ne vienu vien latviešu dzimtu 20. gadsimtā.»

Vieda 1947. gadā

Vieda Skultāne dzimusi 1944. gada aprīlī. Viedas tēvs Andrejs Verners drīz pēc meitas piedzimšanas tika iesaukts latviešu leģionā un 1944. gada decembrī krita kaujā pie Lestenes. Vieda kopā ar māti Veltu un vecomāti Edu Zariņu devās bēgļu gaitās, nonākot sākumā Vācijā, bet vēlāk Anglijā, kur ieguva izglītību un starptautisku atpazīstamību kā sociālantropoloģe. Pēdējos trīs gadu desmitus Viedas Skultānes dzīve un zinātniskā darbība ir bijusi cieši saistīta ar Latviju, kur tapušas gan zinātniski augsti novērtētas publikācijas, gan monogrāfija «Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur» – refleksija par savu, savas dzimtas un visas latviešu tautas likteni no 19.gs. vidus līdz mūsu dienām. Grāmatu papildina Agitas Lūses pēcvārds «Tāli ceļi atved pie tuvinieku likteņiem: Pēcvārds ļoti personiskam antropoloģiskam pētījumam», kur dziļāk iezīmēts Viedas Skultānes zinātniskais pienesums gan starptautiskā līmenī, gan viņas devums sociālās antropoloģijas kā zinātnes ienākšanai Latvijā.

Vieda Nepālā, Indijā

Grāmata nākusi klajā izdevniecībā «Jāņa Rozes apgāds» ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. To var iegādāties šeit.

Konferencē Tartu, 2018

Video filmas «Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās» prezentācija

Mon, 10 Jun 2024 00:00:00 +0000

Pasākuma pirmajā daļā pētnieki dos ieskatu aktuālajos projektos, atklājot gan porcelāna ražošanas vēstures mazāk zināmās lappuses, porcelāna mākslā un ražošanā iesaistīto personu biogrāfijas, gan analizēs porcelāna sociālos un kulturālos aspektus: «Ilga Dreiblate» (Mg. sc. soc. Ginta Elksne, LU FSI), «Levons Agadžanjans» (Mg. art. Dzintra Spradzenko, Rundāles pils muzejs. Mg. art. Diāna Lauriņa, Rīgas Porcelāna muzejs), «Ilga Vanaga» (Jūlija Abramova, Rīgas Porcelāna muzejs), «Taisija Poluikeviča» (Zanda Zībiņa, neatkarīga pētniece), «Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa» (Mg. art. Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs), «Jessen Porcelāna fabrika» (Mārtiņš Ruciņš, neatkarīgs pētnieks), «Tautiskais ornaments» (Dr. fil. Toms Ķencis, LU LFMI), «Ideoloģiskais porcelāns» (Mg. art. Rihards Pētersons, Okupācijas muzeja līdzdibinātājs, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes eksperts).

Pasākuma otrajā daļā tiešsaistē būs iespējams vērot video materiālu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās» un uzklausīt radošās komandas pārdomas par filmas veidošanas gaitu. Pastaigas metode jeb walk-and-talk iekļauj cilvēku intervēšanu, staigājot pa personiski un vēsturiski nozīmīgām vietām, un atceroties tajās piedzīvoto. Metode ir vērtīgs pētnieciskais instruments industriālā mantojuma izpētē un konkrētā gadījumā tā tika pielietota, fiksējot darbinieku atmiņas par bijušo Rīgas Porcelāna rūpnīcu, intervējot viņus vietās, kur agrāk atradās porcelāna ražotnes un noritēja viņu darba ikdiena.

Projekts tapis, sadarbojoties biedrībai Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem un filmēšanas grupai no SIA «Chaland films» (Jānis Ābele, Toms Šķēle, Valters Krūzkops). Paldies iepirkšanās un izklaides centram Akropole Rīga un bijušās J. K. Jesena Porcelāna fabrikas ēku īpašniekiem par atsaucību materiāla tapšanas laikā. Projektu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācija par pasākumu šeit.

Rīgas Lutera draudzes mācītāja Dr.theol. Linarda Rozentāla uzruna bērēs, Māru Zirnīti mūžībā pavadot.

Sat, 25 May 2024 00:00:00 +0000

Starp Lieldienām un Vasarsvētkiem

Māra Zirnīte mūžībā aizgāja Vasarsvētkos, svētkos, kas ir par Garu. Pašai Mārai dzīves noslēgumā bija daudz domu, ideju, darbu. Arī vēl, kad jau spēki bija palikuši maz, viņa sēdēja pie datora, meklēja jaunus atklājumus, rakstīja, publicējās. Un tas nozīmē, ka viņa savu dzīvi dzīvoja līdz galam, līdz brīdim, kad dzīves vairs nebija. Taču skaidrs ir viens, ka viņas dzīve nebija par īsu. Tā visa bija par Garu. Viņa bija un ir patiešām garīgs, Gara piepildīts cilvēks.

Piedzima Māra Lieldienās. Tas bija 1943. gada 25. aprīlis, datums, kas ir vēlākais Lieldienu laiks, kāds vien iespējams. Pirms tam Lieldienas šajā datumā bija 1886. gadā, bet nākamreiz būs tikai 2038. gadā. Māra piedzima 20. gadsimta vienīgajās visvēlākajās Lieldienās. Kad vairs neviens netic, ka Lieldienas ir iespējamas, kad viss ir nokavēts un šķiet, ka vairs nekā nebūs – tās pienāk. Lieldienas vēstī, ka nekas vairs nevar nomirt pavisam. Un, pirmkārt, jau cilvēka dzīve. Tajā ir kaut kas nenomirstošs, neizgaistošs, neaprokams.

Viss Māras mūžs – metaforiski – pagāja starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.

Pirms kādiem gadiem, domājot par to, ar ko Jēzus mācekļi nodarbojās šajā laikā starp Lieldienām un Vasarsvētkiem, nonācu pie domas – viņi veidoja atmiņas par Jēzu, viņi atcerējās, viens otram stāstīja šos stāstus, kas Jēzus bija, kā viņi to uztvēra, kā viņi to atcerējās. Viņiem interesēja, kā viņi katrs atcerējās Jēzu. Cita starpā, jo īpaši spilgti tas varētu būt ierakstīts tajā, ka kopš tās dienas, kad Jēzus izgaisa Viņu skatam, debesīs aizejot, līdz Vasarsvētku rītam, bija tieši desmit vakari un viens rīts – vienpadsmit un mācekļu tobrīd tik arī bija. Vienpadsmit mācekļu, vienpadsmit atmiņu stāstu. Katrs izstāstīja savu. Par Jēzu, kas ir zaudēts. Par Jēzu, ar kuru kopā gāja un dzīvoja. Stāstu par sapņiem, par dzīvi un arī par nāvi un bēdām. Viņi uzkāpa augšistabā – kā rakstīts – un stāstīja šos stāstus, varbūt pašus pirmos, no kuriem vēlāk dzima tas, ko mēs ar Evaņģēliju. To darot, viņu bēdas par zaudēto Jēzu nekļuva mazākas, bet viņi uzzināja, kā tas ir, ka tevi otrs saprot, ka tu sajūties saprasts un sadzirdēts. Tie nebija Jēzus dzīves skaitļi un fakti, kas pildīja viņu augšistabu, bet gan dzīve. Tā rosināja arī viņus pašus dzīvei. Rosināja, mudināja, paplašināja tā, ka viņi sāka ticēt un šī ticība nāca no sirds. Tas viss veda pretī kaut kam, ko vēlāk nosauca par Svētā Gara nākšanu, par Vasarsvētkiem. Jēzus dzīvesstāsti viņus noveda līdz viņu pašu dzīves Garam.

Māras dzīve bija kā laiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem, un – tāpat kā Jēzus mācekļiem – arī viņai šo laiku lielā mērā veidoja stāsti un pieķeršanās tiem, stāstu mīlēšana, dzīvesstāstu uzkrāšana un nodošana tālāk. To visu sauc nopietnā vārdā – Nacionālais Mutvārdu vēstures projekts, taču arī šie vārdi slēp sevī sirsnīgu, vienkāršu, cilvēcisku stāstu – sākums šai interesei par atmiņām tam visam bija 80. gados, kad Māra Ventspilī strādājot uzzināja par Lūžņu mežsarga rakstītām atmiņām par ciema mājām, kuru vairs nebija. Pirms gadiem padsmit, kad Lūžņā vēl tiešām tikpat kā vairs nekā nebija, man pašam tur aizbraucot likās – tagad šo tā laika sajūtu mēģinot nosaukt vārdā – šīs atmiņas bija gaisā. Kā tukšā baznīcā, kuru nupat atstājuši simtiem cilvēku, ir sajūta – tas nav tukšums, bet gan neredzams pilnums.

Māra Zirnīte piederēja – kā viens no jums viņu nosauca – pie nenocenzētajiem, viņa piederēja pie tās alternatīvas, kas padomjlaikā bija iespējama. Līdzīgi ir arī viņas meklētie, dzirdētie, no dzirdētā uzrakstītie cilvēku dzīvesstāsti – necenzēti – ar visiem samezglojumiem un svētībām, pavisam līdzīgi tiem, kas veido Svētos Rakstus. Arī tie veidojās ar apziņu, ka neviens stāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Bet varbūt tikai tādi raksti, kas ir nenocenzēti un nenogludināti, neizskaistināti, nenovienādoti un nepielāgoti, kļūst par Svētiem – proti – tevi mainošiem, tev izaugt palīdzošiem, tevi uz augšu ceļošiem un spēku dodošiem. Tajos rakstos, ko veidoja Māra, atspoguļojās liels Svētums. Cilvēka dzīves svētums, viņa iekšējās pasaules svētums. Varbūt ir kādi lieli Svētie Raksti un ir arī daudzi mazāki. Katrai tautai, katram novadam, katram lībiešu krastam – un dažkārt grūti saprast, kuri ir lielāki – tie lielākie vai mazākie – un arī varbūt nevajag saprast un salīdzināt. Jo visi tie top no avota, kas ir dzīve – īsta, patiesa un beigu beigās arī ļoti skaista. Un tad tu aptver – tas vairs nav arhīvs, bet svētums, kas izlejas, dzīvo, piepilda, maina. Tāds svētums, kas visapkārt stīdz, viscaur pasaulē, jo Māra darbojās ne tikai te, bet daudzās, daudzās citās zemēs un kopā ar citiem pētniekiem. Ja Barons vāca tautas dziesmas, Māra Zirnīte kopā ar citiem mutvārdu pētniekiem tautas stāstus pašai par sevi. Un tāpat kā tautasdziesmas ir nevis jāglabā tikai Dainu skapī, bet jādzied un jāzin, jo tikai tad šīs dziesmas dzīvo, tā arī šie stāsti. Tie dzīvo, tos klausās, tos lasa un rodas Gars, kas Svēts, kas tur kopā, kas dod spēku, kas palīdz apzināties mūsu tautas, mūsu cilvēku «krampi».

«Lībiešu gadagrāmatā» par Māru Zirnīti rakstīti šādi vārdi: «Viņa ir tāds cilvēks, par kuru nekad nevari būt drošs, vai tās idejas, pie kurām nokļuvāt vakarā, būs tādas pašas arī no rīta. Nakts ir gana gara, lai prātā ienāktu vēl kāda doma, kas papildina iepriekšējo vai pagriež to pavisam citā virzienā. Varbūt tieši tāpēc Māra pamanās būt klāt tur, kur dzimst kaut kas jauns, vai tieši otrādi – Māra, Imanta Ziedoņa vārdiem runājot, ir tas garainis, kas veicina vārīšanos.»

Ko dzīvē darīt, to viņa izvēlējās pati, ka tieši tā top jēgpilna dzīve, tas bija viņai skaidrs jau no jaunības. Viņa gribēja, lai pašai ir interesanti un viņa darītu to, ko ar ko citi nenodarbojas un vēl nemaz neinteresējas. To gribot, viņa piebiedrojās Dieva gribai, jo tieši Viņa rokās kā visdārgākās pērles, visdārgākie stāsti ir tie, par kuriem visi citi sen aizmirsuši, par kuriem vairs neviens neinteresējas. Jo Dievs nav to visu uz āru tik dzīvo, tik vareno, tik pašpārliecināto, bet mirušo, aizmirsto, sakritušo Dievs, tas, kurš visu dara jaunu, kurš visā iepūš jaunu Garu.

Arī par mūžību katram ir savs stāsts, nav tāds visiem vienādais, novienādotais un visiem un visam pielāgotais.

Mūžība ir kā mūžam dzīva atmiņa. Bet nevis mūsu atmiņa, bet atmiņa pati par sevi. Kā mūžīgā kasetē ierakstīta, kā tāda, kas ir ierakstīta tur, kur to mūžīgi spēles. Mums tas šobrīd šķiet saprotami attiecībā uz kaut ko lielu un varenu. Mēs ar savu šodienas prātu saprotam, ka pie mūsdienu tehnoloģijām nekad vairs tā nebūs, ka pazustu, piemēram, Vivaldi «Gadalaiki». Tie vienmēr kaut kur būs, tos nevar vairs dabūt prom no tām «debesīm», no kurā tie skan. Ja kāds gribētu tos izsvēpēt no realitātes, tas nav iespējams, jo nav iespējams tikt galā ar visām pasaules notīm, ierakstiem, bet visvairāk jau ar atmiņu par to, kā tie skan.

Taču tas, kas mums šķiet saprotami pie lielām lietām, vienmēr ir arī ar mazām lietām, mazākiem cilvēkiem, parastiem cilvēkiem – kā mēs katrs.

Jo kristīgā izjūta un pārliecība ir, ka Dievs visu atceras, Viņš domā, Viņa domā visi mēs esam mūžīgi dzīvi. Kad cilvēks mirst, tā pīšļi atgriežas zemē, bet gars dodas pie Dieva, kas to devis. Pie Viņa dodas tas, kas mēs esam, to Dievs piedzīvo, redz, kad mēs nodzīvojam šo dzīvi. Tad mēs kļūstam par tiem, kurus Dievs atceras, mūžīgi piemin. Dievs teica: «Es esmu Abrahāma, Jēkaba, Īzāka Dievs, es esmu dzīvo ne mirušo Dievs». Viņi ir miruši, jo viņu ķermenis ir pārvērties pīšļos, bet tas, kas viņi ir kļuvuši dzīves laikā, to Dievs nekad vairs neaizmirsīs. Mēs varētu aizmirst, bet Dievs nē. Un mēs arī aizmirsīsim. Un, ja ne mēs, tad citi. reiz būs pilnīgi aizmirsts, kas bija šie cilvēki, ar kuru vārdiem, te, kapos pilni visi pieminekļi. Taču Dievs neaizmirst. Jo viņam mēs neesam pieminekļi, bet dzīvas, mūžīgas dvēseles. Mūžība ir Dieva atmiņa par mums. Un nevis mirusi atmiņa, bet dzīva. Un, ja Dievs mūs atceras, tas nozīmē, ka mūsu nākotne ir drošās rokās, tas nozīmē, ka mēs būsim nākotnē. Ka tur kaut kas vēl būs. Tur būs.

Jēzus arī nodzīvoja savu parasto dzīvi, taču tikai ar Augšāmcelšanos ieguva tādu ietekmi, kuru mēs nemaz nespējam aptvert. Tas pats notiek ar mums. Dievs neļauj cilvēku aizmirst. Dievs neļauj mums, saviem svētajiem, iznīkt līdz ar ķermeni.

Tāpēc kaps ir tukšs. Tur, zem zemes jau tā cilvēka nav. Viņš ir garīgajā realitātē, pie Dieva, mūžīgi dzīvs Dieva domā. Un Dievs arī domā. Viņam ir lielas domas un lielas ieceres ar mums. Tās neaizēno nāve. Jo esam tikuši tās otrā pusē. Otrajā krastā.

Tas ir līdzīgi kā Ojāra Vācieša dzejolī par baronu, kas šorīt negaidot iekrita prātā: Te marmorpieminekļi stāv/ Un mēness krizantēmas staro,/Bet stūrītī bez visa kā/ Guļ Lielos kapos jocīgs Barons./Ar čugunķēdēm jozies viss,/ turpat netālu bagāts sulāns./ Bet Barons muižas nodzēris/ Ir savas zemes bērzu sulās./Kur eņģelis ar roku met,/ Tur Dieva mierā licies bīskaps./ Pie kapa marmorkāpnes ved,/ Lai Pastardienā vieglāk izkāpt./Bet Baronam nav it nekā,/ Jo šeit guļ tikai viņa miesas/ Un tām vairs nebūs jāstaigā/ Pat ne pie Pastardienas tiesas./ Tad dzīvei tevi nesabraukt,/ Un it nekas tur neizmainās.

Nekas vairs nevar tevi pārtraukt, nekas izdzēst, nekas vairs neizmainās. Tu esi Dieva domās. Un Viņš domā. Viņa domas mēs pat nespējam aptvert. Tās ir neticamas domas. Brīnumainas domas.

Bet varbūt mēs paši – mūžīgi dzīva Dieva doma. Katrs viens. Tāda Dieva doma arī viņa – Māra Zirnīte. Dieva doma, no kuras dzims, ko mēs pat iedomāties nespējam. Dzimst Gars.

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Dr.theol.

IN MEMORIAM. Māra ZIRNĪTE (25.04.1943-19.05.2024)

Sun, 19 May 2024 00:00:00 +0000

Pēdējos 30 gadus Māras Zirnītes darbs bija cieši saistīts ar Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures (turpmāk – NMV) krājumu. Iecere dokumentēt liecības par Latvijas cilvēku likteņiem sarežģītajā 20. gadsimtā radās, M. Zirnītei strādājot Kultūras fonda «Cilvēkarhīvā», kura 1988. gada aicinājums iesūtīt personīgās vēstures avotus izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību. Iesūtītie materiāli tika uzkrāti «Cilvēkarhīvā» un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Tādēļ jau 1992. gadā M. Zirnīte sadarbībā ar filozofu LU profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu LU FSI, tādējādi iniciējot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras – apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Turpmākajos gados LU FSI mutvārdu vēstures pētījumi saņēma gan Latvijas Zinātnes padomes atbalstu un finansējumu, gan bija daļa no Valsts pētījumu programmas Letonika. Tāpat mutvārdu vēstures pētniecības iespējas atklāt vispārcilvēciskas, sabiedriski un valstiski nozīmīgas tēmas tika risinātas arī starptautiskas sadarbības pētniecības projektu ietvaros, piemēram, vairākās Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības Nordplus ietvarprogrammās u.c. M. Zirnīte vienmēr bija mutvārdu vēstures pētnieku grupas virzītājspēks un ideju rosinātāja, kā arī dažādu nozīmīgu zinātnisko un kultūras mantojuma saglabāšanas un aktualizēšanas projektu iniciētāja un realizētāja.

Līdztekus zinātniskajai darbībai šo gadu laikā ir ticis attīstīts NMV krājums, kurā uzkrātas vairāk nekā 4700 audio liecības. Sava apjoma dēļ krājums ir ievērojams arī ārpus Latvijas robežām, un lielu daļu no tā veido tieši M. Zirnītes veiktās intervijas. Līdzās dokumentārajiem avotiem un akadēmisko vēsturnieku darbiem šī krājuma avoti veido vienu no pamatiem Latvijas vēstures, sabiedrības un valstiskuma apzināšanai un nostiprināšanai. Uzkrātajos dzīvesstāstos vēstīts par laiku, sākot no 19. gs. beigām līdz mūsdienām, ietverot atmiņas un faktus par Latvijas valsts veidošanos, kā arī valstiskuma un patriotisma ideju uzturēšanu okupācijas gados. Dažāda līmeņa konferencēs un semināros uzsvērta doma, ka mutvārdu vēstures pētnieki jaunā veidolā turpina to, ko savulaik darīja Krišjānis Barons, vācot tautasdziesmas un tādējādi stiprinot latviešu identitātes izpratni. Proti, arī mutvārdu vēstures liecības veido tautas stāstus pašai par sevi – unikālas, personificētas vērtības. Turklāt būtiski, ka NMV krājumā uzkrāti ne tikai latviešu, bet dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī citās valstīs (Vācijā, ASV, Krievijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c.) dzīvojošo tautiešu dzīvesstāsti. Tādējādi gan NMV krājums, gan mutvārdu vēstures pētījumi sekmē integrāciju starp sociālām grupām, starp etniski, kulturāli un vēsturiski atšķirīgām pieredzēm, paaudzēm, pagātnes integrāciju tagadnē un zinātnes – sabiedrībā.

Jau no pašiem NMV krājuma sākumiem M. Zirnīte aktīvi popularizēja mutvārdu vēstures nozīmību, aicināja Latvijas sabiedrību aktīvi piedalīties dzīvesstāstu vākšanā, lasīja lekcijas, gatavoja plašai sabiedrībai aktuālas publikācijas, izstādes un video filmas. Viņa iesaistīja dzīvesstāstu vākšanā un projektos aizvien jaunus studentus, zinātniekus, dažādu profesiju interesentus. Daudzi tagadējie mutvārdu vēstures pētnieki tieši viņas vadībā atklāja interesi par cilvēka dzīves kā pētījuma avota un objekta vērtību un sabiedrisko nozīmību. Šobrīd daudzi no šiem bijušajiem studentiem paši ir mācībspēki dažādās Latvijas augstākās izglītības iestādēs un veido sekmīgu akadēmisko karjeru.

M. Zirnīte dibinājusi arī Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts» (1997. gadā) un līdz pat pēdējam laikam, kad slimība liedza turpināt aktīvu darbu – bija šīs biedrības valdes priekšsēdētāja. Biedrība apvieno gan akadēmiskos pētniekus, gan brīvprātīgos dalībniekus, un tās pamata mērķis vienmēr ir bijis sabiedrības līdzdalības palielināšana tautas pieredzes apkopošanā, mutvārdu vēstures kā zinātnisku, sabiedrisku un demokrātisku zināšanu instrumenta attīstīšana un popularizēšana gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Māras Zirnītes vadībā ir veikts ievērojams ieguldījums Latvijas kultūras un sociālās vēstures pētniecībā, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā Latvijas iedzīvotāju etniskā, vēsturiskā un reģionālā identitāte, ikdienas dzīves vēsture, sociālistiskā laikmeta vēsture, trimdas/diasporas latviešu vēsture un identitāte un etniskā daudzveidība Latvijas sabiedrībā. Māras Zirnītes pienesums ir vērtējams arī saistībā ar jauna skatījuma zinātnē – mutvārdu vēstures – kā sociālās vēstures un sociālās antropoloģijas apakšnozares virziena ienākšanu un nostiprināšanos Latvijā. Mutvārdu vēsture, balstoties uz Rietumu humanitāro un sociālo zinātņu jaunākajām metodoloģijām, ir veiksmīgi iekļāvusies Latvijas zinātņu spektrā, un šajā jomā tiek rakstīti un aizstāvēti doktora darbi, publicēti zinātniski izdevumi, veicināta aktīva sabiedrības iesaiste pētījumu popularizēšanā.

Aizvadīta otrā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena

Thu, 09 May 2024 00:00:00 +0000

Projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» turpinās. Otrajā interviju dienā uzklausījām rūpnīcas mākslinieces Ilgas Dreiblates atmiņas, kā arī nedaudz ielūkojāmies rūpnīcas bijušā 2. iecirkņa teritorijā. Lai arī laika apstākļi nelutināja, priecājāmies redzēt, ka ēkas, kas savulaik tapušas vēl kā J.K. Jesena Porcelāna rūpnīca Mīlgrāvī, vēl ir apskatāmas un joprojām glabā daļu no Latvijas rūpniecības vēstures – ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās. Savukārt dienas otrajā daļā uzklausījām atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses – savu pieredzi atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas un studentes, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu. Paldies - Jevgēnijai Loginovai, Līgai Skariņai, Ingūnai Skujai un Inesei Margēvičai. Uzklausījām arī Zigurda Konstanta atmiņas par darba gaitu sākšanu rūpnīcā, kā arī izteicām daudzu jo daudzu porcelāna mākslas entuziastu vēlēšanos drīz piedzīvot topošās Latvijas porcelāna vēstures grāmatas atvēršanas svētkus!

Atgādinām, ka projekta rezultāts videodokumenta formā tiks prezentēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā š. g. jūnijā, papildus citām tematiskām norisēm par porcelānu un tā pētniecības specifiku.

Projektu realizē Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeja speciālistiem un SIA Chaland films. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Bijušajā Rīgas Porcelāna rūpnīcas teritorijā Mīlgrāvī

Uzklausot mākslinieces Ilgas Dreiblates atmiņas

Zigurds Konstants Rīgas Porcelāna muzejā

Uzklausot Inesi Margēviču

LSM.lv aicina pārbaudīt zināšanas testā «Ko tu zini par latviešu bēgļu laivu kustību uz Zviedriju?»

Tue, 30 Apr 2024 00:00:00 +0000

Tests pieejams LSM.lv vietē: https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/speles/30.04.2024-lsm-tests-ko-tu-zini-par-latviesu-beglu-laivu-kustibu-uz-zviedriju.a552208/

Ceturtdien, 11. aprīlī, norisināsies LU 82. konferences sekcija «Cilvēksituācija konfliktu un krīžu kontekstā: aktuālie pētījumi socioloģijā un mutvārdu vēsturē»

Tue, 09 Apr 2024 00:00:00 +0000

Sekcija norisināsies attālināti. Pieslēgšanās saite: https://rsu.zoom.us/j/91986077972?pwd=eWpabGRsV3RtVFZqOUVodWVPdUJidz09

Aizvadīta pirmā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena

Mon, 25 Mar 2024 00:00:00 +0000

Kopīgo sarunu laikā darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca ir «zudusī Atlantīda», nogrimusi ar visiem saviem dārgumiem (kā izteicās viena no pasākuma dalībniecēm), un mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un dažādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko iegūstam vai zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem apkoposim video materiālā, ko plānojam prezentēt interesentiem jau šovasar.

Projekts vēlas vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (arī – pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Paldies visiem bijušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kas atrada laiku un drosmi atnākt un dalīties atmiņās. Paldies Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem, filmēšanas grupai no SIA Chaland films, kā arī biedrības Dzīvesstāsts kolēģiem par aizrautīgo darbu. Liels paldies par atsaucību arī Akropole Rīga. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Tiek uzsākts projekts «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite»

Fri, 22 Mar 2024 00:00:00 +0000

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda veida biogrāfisko atmiņu apkopojums. Tas ir veidots ar sabiedrisko intervētāju līdzdalību, un ir valsts atjaunošanas liecinieks. Trīsdesmit gadi, kuros nepārtraukti papildināts krājums, vairo tā nozīmi un liek nodrošināt tā saglabāšanu. Lai to nodrošinātu, kā arī atvieglotu pieeju un paplašinātu lietotāju loku, pakāpeniski veikta ierakstu digitālā pārskaņošana un intervijām pievienoti metadati un anotācijas, kas pieejamas NMV krājuma katalogā LU LFMI vietnē www.garamantas.lv.

Projekta laikā paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto audio un video kasešu pārveidošanu digitālā formātā, kā arī anotāciju pievienošana avotiem, kas atvieglos to izmantošanu pētījumos. Projekta rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieejamība digitālajā vidē. Savukārt pieejams precīzs mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāsta ierakstu un tā autoru (ievērojot autoru noteiktos ierobežojumus un GDPR noteikto) sekmēs krājuma pilnvērtīgu izmantošanu kā pētnieciskiem, tā sabiedriskiem un personīgiem (piemēram, dzimtas vēstures izzināšana) mērķiem.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, vairot izpratni par dzīvesstāstu specifiku un nozīmi vēstures, kultūras, sociālo procesu skatījumā. Vecākie intervētie cilvēki dzimuši 19.- 20. gs. mijā, bet jaunākie – uz 20-21. gs. sliekšņa, tādējādi NMV krājums paver ieskatu kultūras identitātē, ko apliecina latviešu sarunvalodas bagātība (dialektu un etniskās iezīmes) plašā laika posmā.

Projektu realizē Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūtu; finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Uzsākts projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē»

Sun, 25 Feb 2024 00:00:00 +0000

Projekta grupas tikšanās Rīgas Porcelāna muzejā. 2024. gada janvāris.

Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte, t.sk., intervējot bijušos darbiniekus. Aicinām bijušos darbiniekus dalīties savās atmiņās par rūpnīcu, kuras radītie priekšmeti joprojām rotā daudzu Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju ikdienu un priecē arī porcelāna kolekcionārus.

Bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas 2.iecirkņa ārskats. 2024. gada janvāris.

Lai gan Latvijas industriālā mantojuma vēsture ir bagātīga un apjomīga, tā izpēte un popularizēšana aktīvi uzsākta tikai pēdējā desmitgadē. Tādā veidā Latvija tuvinās tendencēm, kas Rietumvalstīs vērojamas jau kopš 20. gs. 60. gadiem, kad vispirms Lielbritānijā, bet pēc tam arī citur sākās straujš industriālā mantojuma izpētes uzplaukums. Papildus tam pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, uzplaucis industriālais tūrisms, kas ļauj interesentiem iepazīties ar industriālā mantojumu tā atrašanās vietās, tādējādi gūstot dzīvāku priekšstatu par šo vietu vēsturi. Tomēr šādas «pastaigas» iespējams izmantot ne tikai industriālā mantojuma popularizēšanas, bet arī izpētes mērķiem, proti, izmantojot pasaulē atzinību guvušo, bet Latvijā līdz šim reti lietoto walk-and-talk (pastaigas) metodi. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Asociācija «Dzīvesstāsts» šo metodi ir sekmīgi izmēģinājuši pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. (Video pieejams šeit.) Pilotprojekts apliecināja metodes noderīgumu, jo tika iegūts daudzveidīgs informatīvs materiāls par cilvēku attiecībām ar konkrēto vietu, politisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz šo vietu un attiecībām starp vietējiem iedzīvotājiem. Projekts turpinās iesākto pastaigas metodes aprobāciju Latvijā, apvienojot to ar aktuālo rūpnieciskā mantojuma izpēti un popularizēšanu, kā mērķi izvirzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušo darbinieku atmiņu uzklausīšanu, ierakstīšanu un apkopošanu video formātā.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pieteikt referātus LU 82. konferences sekcijā «Cilvēksituācija konfliktu un krīžu kontekstā: aktuālie pētījumi socioloģijā un mutvārdu vēsturē»

Wed, 21 Feb 2024 00:00:00 +0000

Aicinām pētniekus sociālo un humanitāro zinātņu jomā pieteikt referātu tēmas LU 82. konferences sekcijai, kuru ik gadu LU starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros organizē LU Filozofijas un socioloģijas institūta sociologu un mutvārdu vēstures pētnieku grupa.

Sekcijā bez tematiskiem ierobežojumiem tiks diskutēts par sabiedrībā aktuālām problēmām un cilvēksituāciju tagadnes sociālo un ekonomisko krīžu un konfliktu kontekstā. Potenciālās ziņojumu tēmas: migrācijas/remigrācijas procesi, vērtības, sociālās labklājības un sabiedrības noslāņošanās problēmas, kā arī dzīvesstāsti, atmiņas (individuālās un kolektīvās), paaudžu robežas u.c.

Pieteikumus dalībai konferences sekcijā lūdzam iesniegt līdz 2023. gada 17. martam, aizpildot reģistrācijas formu: https://conferences.lu.lv/event/466/registrations/. Pieteikumā lūdzam norādīt ziņojuma autoru(s), nosaukumu un pievienot referāta tēzes (nepārsniedzot 500 vārdus). Par referāta pieņemšanu konferencei tiks paziņots līdz 25. martam.

Konferences tēžu krājums tiks izdots elektroniskā formātā un ievietots Latvijas Universitātes repozitorijā.

Lai apmeklētu konferences sekciju, klausītājiem jāreģistrējas līdz 2023. gada 9. aprīlim.

Sekcija tiek organizēta projekta: «Kultūras, identitātes, starpkultūru komunikācijas un cilvēksituācijas pētījumi humānisma vērtību, konfliktu un krīžu kontekstā» ietvaros.

Noslēdzies projekts «Atvērtie dzīvesstāsti III»

Fri, 19 Jan 2024 00:00:00 +0000

Krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums Latvijā. Turklāt tas ir nozīmīgs ne tikai ar apjomu (uzkrāto avotu skaitu), bet arī ar tā tapšanas priekšnosacījumiem (tapis vairāk nekā 30 gadu laikā), kā rezultātā ar tā palīdzību iespējams izsekot gan Latvijai kopīgām aktuālām tēmām, gan privātām vēstures un dzimtas pieredzēm. Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā.

Projekta «Atvērtie dzīvesstāsti III» gaitā tika veikta NMV krājuma interviju digitalizēšana un kultūras mantojuma digitālās platformas garamantas.lv sadaļas «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums» papildināšana. Šim nolūkam veikti secīgi darba uzdevumi: 1) ierakstu digitalizēšana, turpinot līdz šim ar Latviešu fonda (ASV), LU AAP, VKKF atbalstu un sadarbībā ar LFK un LNB kultūras informācijas digitalizācijas programmām, kā arī pašu resursiem veikto krājuma digitalizāciju; 2) interviju atšifrēšana un anotēšana; 3) metadatu precizēšana digitālajā platformā garamantas.lv. Projekta rezultātā veiktā ierakstu digitalizācija nodrošina audioierakstu saglabāšanu un paplašina to pieejamību, savukārt dzīvesstāstu interviju kataloga papildināšana ar metadatiem ļauj intensificēt krājuma izmantošanu un nodrošina tā ilgtspējīgu funkcionēšanu nākotnē.

Analogās audio kasetes, kas tika izmantotas 1990. gados un veido būtisku krājuma daļu, pamazām zaudē savu kvalitāti, un to digitalizēšana ir būtiska gan krājuma pieejamības nodrošināšanai, gan no datu saglabāšanas viedokļa. Piekļuve krājumam ļauj individuālos dzīvesstāstu avotus iekļaut aktuālajā kultūras procesā. Tas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Turklāt audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam.

«Atvērtie dzīvesstāsti III» posmā digitalizētas 3644 minūtes (jeb 51 dažāda garuma audiokasete) analogo audio ierakstu. Digitalizēšanai pamatā tika atlasīti dzīvesstāsti no kolekcijas «Latvieši Vācijā» (intervijas ierakstītas analogajās audio kasetēs 2005. gadā, Minsterē), kā arī atsevišķi dzīvesstāsti no kolekcijas «Daiņa Grīnvalda arhīvs. Strēlnieku zvaigznājs» (audio kasetes no 80. gadu beigām / 90. gadu sākuma). Darbu izpildīja SIA Studija Lokomotīve, nodrošinot šo salīdzinoši sen ierakstīto analogo kasešu digitalizēšanu augstā kvalitātē. Tāpat šajā projekta posmā tika veikta 23 interviju pilna atšifrēšana – audio teksta pārvēršana rakstītajā ar mērķi padarīt to saturu uztveramāku lasītājam un pieejamāku meklēšanai pēc atslēgas vārdiem. Atšifrēšanai izvēlētas kolekcijas «Latvieši Vācijā» intervijas ar mērķi turpināt padarīt pieejamāku latviešu pieredzi trimdā.

Projekta ietvaros veikta arī 400 dzīvesstāstu metadatu labošana un precizēšana NMV krājuma digitālajā katalogā un vietnē garamantas.lv, kā arī 170 dzīvesstāstu anotāciju sagatavošana un ievietošana garamantas.lv.

Krājuma avotu pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem. Pieejams, precīzs mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāsta ierakstu un tā autoru (ievērojot autoru noteiktos ierobežojumus un GDPR noteikto) sekmē krājuma pieejamību un tā pilnvērtīgu izmantošanu kā pētnieciskiem, tā sabiedriskiem un personiskiem (piemēram, dzimtas vēstures izzināšana) mērķiem. Jāņem vērā krājuma sensitīvais raksturs, kas liek katalogā uzrādīt noteikumus, kādus parakstījis atmiņu sniedzējs. Dzīvesstāstos ietvertā personīgā informācija ir pieejama saskaņā ar autora parakstītu vienošanos, savukārt avotu lietotājiem ir saistoši NMV krājuma izmantošanas noteikumi, kas garantē autoru interešu aizsardzību.

Atrodot nepieciešamo informāciju (un pēc vienošanās lapas aizpildīšanas, kurā pētnieks uzņemas saistības un atbildību par dzīvesstāsta autora sniegtās informācijas cieņpilnu un drošu izmantošanu) iespējams iepazīties ar interesējošu dzīvesstāstu pilnā (vai ierobežotā, ja tā noteicis autors) apjomā. Šeit pieejama pamācība, kā labāk meklēt informāciju.

Projektu «Atvērtie dzīvesstāsti III» īstenoja Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un LU Filozofijas un socioloģijas institūtu. Īpaša pateicība Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu, kas ļāva būtiski paātrināt krājuma saglabāšanu un pieejamību.

Paldies visiem intervētajiem cilvēkiem, kuri šo gadu gaitā ir dalījušies savā pieredzē un pārdomās. Lai arī mūsu stāsti ir atšķirīgi, kopā mēs reflektējam par mūsu visu kopīgo pieredzi.

NMV intervijas Minsterē: Augusts Milts, Andrejs Urdze, Zuze Krēsliņa pie bijušās Latviešu ģimnāzijas ēkas

Viena no bijušajām DP nometnes kazarmu ēkām Minsterē, kas saglabājusies tādā pašā veidolā

Atskatoties uz 2023. gadu!

Tue, 02 Jan 2024 00:00:00 +0000

Gada sākumā noslēdzās United States Embassy - Riga, Latvia un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītais projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV», kura mērķis bija izgaismot ASV latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes veicināšanā, tādā veidā atzīmējot arī ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi. Projekta laikā tika organizētas divas paneļdiskusijas, astoņas publiskās lekcijas, kā arī sagatavotas astoņas video kompozīcijas. Katra no šīm aktivitātēm īpašā veidā atklāja dažādus sadarbības mehānismus, kas ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā, kā arī sniedza plašāku informāciju par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV. Plašāk par projekta rezultātiem: https://mutvarduvesture.lv/post/2023-nosledzies-projekts/ Visas video kompozīcijas, kā arī paneļdiskusiju un publisko lekciju video ieraksti pieejami Projekta platformā: https://mutvarduvesture.lv/project/2022-bridges-latvia-usa/

Informatīvais seminārs «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot». Prezentācijas: Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG). Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV). Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV). Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV). Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG). Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG). Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG). Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG). 1. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=znQhqaNrr00&t=5s 2.daļa: https://www.youtube.com/watch?v=Xox-y66UFzw

Marta sākumā tika paziņoti grāmatu dizaina konkursa «Zelta ābele» nominanti, kuru vidū bija arī grāmata «Lūžkilā». Autori: Māra Zirnīte, Vaira Strautniece. Izdevēji: Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»; LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitāte. Dizains: Katrīna Vasiļevska. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros. Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet mums: mutvarduvesture@gmail.com

Marta vidū LU SZF komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās LU Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā. Pētnieki Kaspars Zellis un Ginta Elksne stāstīja par mutvārdu vēstures kā pētniecības jomas izveidi un attīstību, kā arī par zinātnisko projektu īstenošanu un zinātniskajām ekspedīcijām. (Foto: V. Zelče)

Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam un sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, turpinājām projektu «Atvērtie dzīvesstāsti». Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums». Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.

No 15. līdz 21. jūlijam Latvijas Universitātes folkloristikas doktoranti un folklorā ieinteresēti studenti kopā ar prof. Janīnu Kursīti, doc. Jolantu Staugu, pētn. Ingu Barovski, mutvārdu vēstures pētnieci Gintu Elksni, vēsturnieci Baibu Atmani, kā arī ar Mākslas un mediju tehnikuma topošo fotogrāfu un videoperatori un viņu pedagogu, LU doktorantu Robertu Ķipuru atradās Balvu novadā, lai īstenotu lauka pētījumu – tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīciju. Ikgadējās ekspedīcijās iegūtais interviju krājums regulāri dod būtisku pienesumu Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures kolekcijai.

Projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» Dr. Guntras Aistaras vadībā, piedaloties RSU Komunikācijas fakultātes Sociālās antropoloģijas nodaļas pasniedzējiem un studentiem, LU FSI un mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai biedrībai «Dzīvesstāsts» no š.g. 17. līdz 20.augustam Jūrmalciemā tika vākti piekrastes zvejnieku un iedzīvotāju dzīvesstāsti un pētītas jūrmalas ciema ikdienas aktivitātēs. Pētījums iedvesmojies no Viļa Veldres 1938. g. grāmatas «Dzīve pie jūras», kur autors aprakstījis piekrastes iedzīvotāju dzīves ritumu un ikdienas prakses. Pētījums top ar Latviešu Fonda finansiālu atbalstu.

Septembra vidū Baltu filoloģijas MSP studentes kursā «Mūsdienu stāstījumu folklora» kopā ar doc. Jolanta Staugu apmeklēja LU FSI Mutvārdu vēstures arhīvu, kur iepazina lielāko cilvēkstāstu arhīvu Latvijā. Vasarā prof. Janīnas Kursītes vadītā folkloras ekspedīcijā tika pierakstīti dzīvesstāsti Viļakas pusē, bet nu kopā tika skatīts, kur šie stāsti nonāk un kā tos analizē mutvārdu vēsturnieki.

Septembra beigās LU FSI pētniece Maija Krūmiņa sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu «Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos» zinātniskā doktora grāda Ph.D iegūšanai vēsturē un arheoloģijā. Promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu dzīvesstāstos, fokusējoties gan uz dažādiem bēgšanas procesa aspektiem, gan visiem bēgļu kustības posmiem. Padziļināta minēto jautājumu izpēte, kuras laikā analizēta bēgļu kustības izcelsme, veidi un individuālā dimensija, kā arī izcelta mutvārdu liecību vērtība, uzskatāma par novitāti ne tikai Latvijas historiogrāfijas mazpētītā aspektā, bet arī plašākos piespiedu migrācijas procesos.

Gada nogalē Valsts kultūrkapitāla fonda 3. konkursā saņemts finansējums projektam «Staigāt un atcerēties: Rīgas porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē», ko realizēsim kopā ar Rīgas Porcelāna muzeju. Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte, t.sk., intervējot bijušos darbiniekus. Asociācija «Dzīvesstāsts» walk and talk metodi jau sekmīgi izmēģināja pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. Video šeit: https://www.youtube.com/watch?v=DyirvRJViIM&t=70s

GINTA ELKSNE UN ILIANA VEINBERGA: «INDUSTRIĀLAIS ROMANTISMS: DIVU RĪGAS PORCELĀNA RŪPNĪCAS MĀKSLINIEČU DZĪVESSTĀSTI».

Mon, 01 Jan 2024 20:10:29 +0300

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., Elksne, G. (2023). Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (148.-155.lpp.).

Mutvārdu vēsture krīžu situācijās

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2023). Mutvārdu vēsture krīžu situācijās Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (156.-161.lpp.).

Neizsakāmā pieredze un epistēmiskās netaisnības kliedēšana mutvārdu vēsturē

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2023). Neizsakāmā pieredze un epistēmiskās netaisnības kliedēšana mutvārdu vēsturē Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (162.-169.lpp.).

Vēsture un antropoloģija

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2023). Vēsture un antropoloģija Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (147.-148.lpp.).

Apsveicam Maiju Krūmiņu ar promocijas darba aizstāvēšanu

Tue, 03 Oct 2023 00:00:00 +0000

M. Krūmiņas promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu dzīvesstāstos, fokusējoties gan uz dažādiem bēgšanas procesa aspektiem, gan visiem bēgļu kustības posmiem. Padziļināta minēto jautājumu izpēte, kuras laikā analizēta bēgļu kustības izcelsme, veidi un individuālā dimensija, kā arī izcelta mutvārdu liecību vērtība, uzskatāma par novitāti ne tikai Latvijas historiogrāfijas mazpētītā aspektā, bet arī plašākos piespiedu migrācijas procesos.

Darba kopsavilkuma elektroniskā versija.

Atskats uz Zinātnieku nakti 2023

Sat, 30 Sep 2023 00:00:00 +0000

Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos: promocijas darba kopsavilkums

Fri, 29 Sep 2023 00:00:00 +0000

Experience of Latvian Refugees in German territories in 1944/1945

Fri, 22 Sep 2023 00:00:00 +0000

Family values from the perspective of different generations in Latvian society today

Wed, 23 Aug 2023 00:00:00 +0000

Projekts «Dzīve pie jūras» simtgades griezumā

Sun, 20 Aug 2023 00:00:00 +0000

Pētījums iedvesmojies no Viļa Veldres 1938. g. grāmatas «Dzīve pie jūras», kur autors aprakstījis piekrastes iedzīvotāju dzīves ritumu un ikdienas prakses. Pētījuma gaitā centīsimies saprast: (1) Kā dzīve pie jūras ir mainījusies dažādu varu, zvejas pārvaldes sistēmu un klimata pārmaiņu ietekmē?; (2) Kā varam iepazīt, saglabāt un nodot nākamajai paaudzei senās prakses un zināšanas, un kā sadzīvot ar mainīgo un daudzpusīgo jūru? Pētījums top ar Latviešu Fonds finansiālu atbalstu.

Atskats uz LU Humanitāro zinātņu fakultātes folkloristu ekspedīciju Balvu novadā

Fri, 04 Aug 2023 00:00:00 +0000

Māra Zirnīte atskatās uz mutvārdu vēstures projektu rakstā «Pētnieku uzmanības centrā – cilvēks. Kvalitatīvā pieeja biogrāfiskajos pētījumos»

Mon, 31 Jul 2023 00:00:00 +0000

Kā norāda Māra Zirnīte: «Reizē ar atjaunoto valsts neatkarību pētnieki uztvēra milzīgo atmiņu plūsmu, kas lauzās atklātībā un kardināli mainīja izpratni par nodzīvoto laiku. Filozofijas un socioloģijas institūtā 1992. gada jūlijā tika uzsākts pētniecības virziens, kas veidojis savu pieeju, un, iekļaujoties starptautiskā kontekstā, balstās Nacionālajā mutvārdu vēstures (NMV) krājumā. Audio interviju skaits tajā tagad jau sasniedzis 4700. Pats krājums tapis, pateicoties cilvēku brīvprātīgai līdzdalībai, un ir moderns ne tikai tehnoloģiski, bet arī garīgā un metodoloģiskā ziņā. Cilvēku atmiņu apkopošana sākās Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīvā» pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Toreiz Imanta Ziedoņa vadībā tika no jauna izceltas tādas kultūras aktivitātes kā Daugavas programma, Latvijas mājturības izglītība, vietvārdu pētījumi, jūrniecības un aviācijas vēsture. Vienlaikus vecākās paaudzes atmiņas iegūla «Cilvēkarhīvā». Vēlāk krājums sadalījās: rakstīto atmiņu kopums tika deponēts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā, bet pirmie dzīvesstāstu audioieraksti lika pamatu Nacionālās mutvārdu vēstures krājumam – subjektīvās vēstures stāstam, kas veidots ar daudzu intervētāju līdzdalību.»

Māras Zirnītes rakstu pilnībā iespējams izlasīt Zinātnes Vēstneša elektroniskajā versijā (PDF).

Tiks turpināts projekts «Atvērtie dzīvesstāsti»

Mon, 03 Jul 2023 00:00:00 +0000

Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums”. Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums (katra intervija vidēji ilgst 1,5 – 2 stundas). Krājums veidots 30 gadus, un senākās intervijas ir fiksētas analogo kasešu formātā, kas pakāpeniski tiek digitalizēts.

Nozīmīgi ir gan krājuma tapšanas priekšnosacījumi, gan tajā uzkrātie avoti. Pirmās intervijas krājumā nonāca pagājušā gadsimta 80.-90. gadu mijā, sekojot Latvijas Kultūras fonda aicinājumam. Krājums ir arī sava veida Atmodas spogulis, jo atmiņu stāstus izraisīja atklātības politika, pāreja no totalitārisma uz demokrātiju. Pirmās liecības raksturo ilgi noklusētās tēmas un pieredze, par ko cilvēki nedrīkstēja sabiedrībā runāt. Vienlaikus dzīvie represiju liecinieki jau bija sasnieguši sava mūža robežu. Tā krājums sākās ar pēdējo lībiešu iedzīvotāju atmiņām no militarizētās valsts robežzonas, ar trimdinieku atmiņu stāstiem, pārrautajām izsūtīto dzīvēm un pretestības dalībniekiem. Krājumu iezīmē jutīgās tēmas, ko cilvēki atklāj pirmoreiz. Avoti krājumā ir unikāli – gan kā sarunvalodas paraugi, skaņu ierakstu liecības, kas pauž mirkļa emocionālo dabu/ nozīmi un raksturu, gan no realitātes izceltie dzīves nogriežņi ar atsaucēm vispārējā vēstures skatījumā. Analogo kasešu ierakstu konvertēšana digitālā formātā nodrošinās to saglabāšanu, kā arī iekļaušanu plašākā pētnieciskā apritē.

Savukārt krājuma pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem (skat. https://ej.uz/nmv-karte-garamantas), kas atvieglo informācijas meklēšanu un izmantošanu pētnieciskiem nolūkiem.

Ar pieteikto projektu paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto analogo audio kasešu pārveidošanu digitālā formātā. Tā rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieeja digitālajā vidē. Piekļuve krājumam nepieciešama, lai individuālos avotus iekļautu aktuālajā kultūras procesā, kas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam. Projektu īstenos Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Ēriks Tomsons (1918-2022) par bēgļu laivu pārcelšanu 1944.–45. gadā no Latvijas uz Gotlandi.

Sat, 01 Jul 2023 20:10:29 +0300

Ēriks Tomsons (1918-2022) dalās atmiņās par bēgļu laivu pārcelšanu 1944.–45. gadā no Latvijas uz Gotlandi (Zviedrija). Izmantoti fragmenti no Māras Zirnītes videointervijas ar Ēriku Tomsonu, 2015. Video: Maruta Pranka, Jānis Ābele, 2023.

Ēriks Tomsons (1918-2022) shares memories of steering refugee boats from Latvia to Gotland (Sweden) in 1944-45. Excerpts from Māras Zirnīte’s video interview with Ēriks Tomsons, 2015. Video: Maruta Pranka, Jānis Ābele, 2023.

Ģimene kā vērtība un ģimeniskās vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā: ieskats Eiropas vērtību pētījuma rezultātos = The family within the value system and family values in the context of Latvia today: insights from the European Values Survey

Sat, 01 Jul 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Koroļeva I., Pranka M., Elksne G. (2023). Ģimene kā vērtība un ģimeniskās vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā: ieskats Eiropas vērtību pētījuma rezultātos = The family within the value system and family values in the context of Latviatoday: insights from the European Values Survey / Sabiedrība. Integrācija. Izglītība : Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2023. gada 26. maijs = Society. Integration. Education : Proceedings of the International Scientific Conference, May 26th, 2023 / Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Izglītības, valodu un dizaina fakultāte Rēzekne : Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2023 Vol. 2, p. 290-304.

Typologisation of Remigrants and Analysis of Return Stories: The Case of Latvia

Mon, 26 Jun 2023 00:00:00 +0000

Mutvārdu pētnieču dalība konferencē «Cooperation and Controversy. The 14th Annual International conference on Baltic and Nordic studies»

Sat, 20 May 2023 00:00:00 +0000

No kreisās: Ginta Elksne, Maruta Pranka

Referāta prezentācija

Konference notika Ovīdija (Konstancas) universitātē

Lietuvas vēstniecības prezentētā izstāde «Planet Lithuania» (Antanas Sutkus fotogrāfijas)

The Ferrymen: Latvian refugees on their way to Sweden in Oral history testimonies

Thu, 11 May 2023 00:00:00 +0000

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Grāmatas recenzijas kā pavedieni maz zināmā dzīvesstāstā. Ziedoņa Ligera «Ethnographie Lettone» gadījums

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

History and Anthropology

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēsture krīžu situācijās

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Neizsakāmā pieredze un epistēmiskās netaisnības kliedēšana mutvārdu vēsturē

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Trīs jautājumi Latvijas mutvārdu vēstures nozares attīstībai

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

LU 81. konferences sekcija «Cilvēksituācija socioloģijas un mutvārdu vēstures pētījumos»

Mon, 10 Apr 2023 00:00:00 +0000

Esat laipni aicināti apmeklēt sekciju, kas norisināsies 19. aprīlī (attālināti). Programma un pieslēgšanās saite pieejama šeit.

Sekcija tiek organizēta projekta «Kultūras, identitātes, starpkultūru komunikācijas un cilvēksituācijas pētījumi humānisma vērtību, konfliktu un krīžu kontekstā» ietvaros.

Biographical disruption due to social changes

Mon, 03 Apr 2023 00:00:00 +0000

Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945)

Thu, 30 Mar 2023 22:10:05 +0300

Grāmata «Lūžkilā» nominēta grāmatu mākslas balvai «Zelta ābele 2023»

Fri, 03 Mar 2023 00:00:00 +0000

Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet mums: mutvarduvesture@gmail.com

Plašāk par šī gada balvas nominantiem lasāms šeit.

Iespēja pieteikt stenda referātus kongresā «Zinātne Latvijā»

Wed, 01 Mar 2023 00:00:00 +0000

Noslēdzies projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV»

Mon, 30 Jan 2023 00:00:00 +0000

Sadarbība starp Latviju un ASV aizsākās vēl 20. gs. sākumā, turklāt ASV, un jo īpaši Amerikas latviešu diasporas atbalsts bija jūtams arī visus padomju okupācijas gadus. Sadarbība dažādās jomās ar jaunu sparu atsākās pēc neatkarības atgūšanas un turpinās līdz pat šai dienai. Kultūras un izglītības tiltu veidotāji ir bijuši gan spilgti ASV latviešu diasporas pārstāvji, kas atgriezušies veikt pedagoģisko darbu Latvijā, gan dažādu ASV un latviešu diasporas mecenātu stipendiju saņēmēji, gan jaunie profesionāļi un zinātnieki, kuri dažādos veidos pilnveidojuši savas zināšanas labākajās ASV augstskolās. Īpaši izceļams ASV ieguldījums sociālo un humanitāro zinātņu attīstībā postpadomju Latvijā, kas veicināja mūsdienīgi domājošas sociālo zinātnieku paaudzes sagatavošanu un jaunu pētniecības jomu iedibināšanos.

Projekta laikā tika organizētas divas paneļdiskusijas, astoņas publiskās lekcijas, kā arī sagatavotas astoņas video kompozīcijas. Katra no šīm aktivitātēm īpašā veidā atklāj tos sadarbības mehānismus, kas ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā, kā arī sniedz plašāku informāciju par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV. ASV diasporas ieguldījums projekta ietvaros tika pētīts un popularizēts, izmantojot Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva avotus, kas cita starpā atspoguļo ASV dzīvojošo latviešu personīgo izaugsmi un sniegto atbalstu Latvijas sabiedrībai. Mutvārdu vēstures pētniecības attīstība pati par sevi ir spilgts piemērs tam, kā Amerikas latvieši ir veicinājuši demokratizācijas procesu, stiprinot padomju varas laikā politizētās humanitārās un sociālās zinātnes.

Katra no video kompozīcijām atklāj kādu konkrētu ASV diasporas aktivitāti, kam bijusi liela nozīme arī Latvija sabiedrībā:

«Viens stāsts – daudz ieguvēju» vēsta par Dr. Kristapa Keggi ceļu no Otrā pasaules kara bēgļa līdz Jeilas profesoram, kurš izveidoja prakses un stipendiju programmas Latvijas studentiem ASV;
«Izglītība ārzemēs un mutvārdu vēstures pētījumi Latvijā» vēsta par Dr. Ilzes Akerbergas doktora disertāciju folkloristikā un personīgo pieredzes stāstu, kas pavēra jaunu perspektīvi Latvijas sociālajās zinātnēs;
«Maijas Hinkles radošās iniciatīvas» veltīts Dr. Maijas Hinkles dzīvei un darbam no bēgļu gaitām līdz muzeja un pētniecības centra «Latviešu pasaulē» dibināšanai;
«Mecenāte Aina Galēja-Dravniece» atklāj Dr. med. Ainas Galējas-Dravnieces (1925-2013) dzīvi un mecenātismu;
«Amerikas Balss – informatīvais tilts no ASV» atklāj raidstacijas «Amerikas Balss» (Voice of America) latviešu valodas raidījumu tapšanu un nozīmi padomju Latvijā;
«Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) ceļā uz demokrātiju» vēsta par LOM izveidošanu pēc profesora Pauļa Lazdas ierosmes un ar lielu trimdas latviešu sabiedrības atbalstu;
«Muzejs un pētniecības centrs ‘Latvieši pasaulē’» stāsta par šī muzeja izveidi, liekot lietā mītnes zemē iegūto izglītību un demokrātijas pieredzi;
«Fulbraita stipendiāti Latvijā» ar saviem pieredzes stāstiem dalās Fulbright stipendiju saņēmēji no dažādām Latvijas augstskolām, ilustrējot, kā ASV gūtā pieredze ietekmējusi viņu profesionālo skatījumu, karjeru un pārstāvētās jomas attīstību Latvijā kopumā.

Paneļdiskusiju «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas» un «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot», kur piedalījās gan ASV vēstniecības pārstāvji un projekta sadarbības partneri no dažādām nevalstiskajām organizācijām, gan paši dažādu ASV stipendiju saņēmēji, mērķis bija ne vien palīdzēt labāk apzināties līdzšinējo ASV programmu – gan Fulbright, gan dažādu diasporas mecenātu vai vienkārši studiju ASV – atstāto nospiedumu Latvijas izglītībā un zinātnē, bet arī informēt studentus un pētniekus par šo stipendiju nozīmi un iespējām tām pieteikties pašiem.

Publiskajās lekcijās, kas tika sniegtas izglītības un kultūras iestādēs dažādos Latvijas reģionos (Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Rīga) tika izgaismota jaunas, mūsdienīgi domājošas sociālo zinātnieku paaudzes sagatavošanu un jaunu pētniecības virzienu izveide, atbalsts Okupācijas muzeja izveidei un militārpersonu apmācībām, izmantojot ASV pieredzi, kā arī iespējas, ko sniedz dažādas stipendijas, lai veidotu kontaktus, apgūtu jaunas pedagoģiskās pieejas un pilnībā iekļautos starptautiskajā akadēmiskajā vidē.

Visas video kompozīcijas, kā arī paneļdiskusiju un publisko lekciju video ieraksti pieejami Projekta platformā.

Projekta dalībnieki cer, ka sagatavotie materiāli ne tikai vēlreiz atgādinās par Latvijas un ASV ciešajām saitēm kultūras un izglītības jomās, bet arī kalpos par iedvesmu tālākai sadarbībai – īpaši pētniekiem un studentiem.

Projekta vadītāja Inta Mieriņa

Paneļdiskusija: centrā Ieva Puzo

Video cikls

Informatīvais seminārs

Latvijas iedzīvotāju bēgļu gaitas Vācijas teritorijā 1944.–1945. gadā

Thu, 26 Jan 2023 22:10:05 +0300

IESKATIETIES! Publicētas visas cikla «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» video kompozīcijas

Sun, 25 Dec 2022 00:00:00 +0000

Aktuālās recenzijas par diviem LU FSI mutvārdu vēstures pētnieku izdevumiem

Thu, 15 Dec 2022 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētnieki tiekas Helsinkos: 8. Starptautiskais Somijas Mutvārdu vēstures tīklojuma simpozijs

Sat, 10 Dec 2022 00:00:00 +0000

Šogad simpozijā «AFTER: Time, Place & (Dis)Connections in Oral History & Life Storying», kas 1.-2. decembrī norisinājās Helsinkos, galvenā uzmanība tika pievērsta pēctecības, laika, vietas saistībai vai tās trūkumam mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pētniecībā no kritiskas mūsdienu skatījuma perspektīvas, jautājot: Kādas ir sadarbības iespējas ārpus tradicionālajām akadēmiskās vides robežām un prakses? Kāda vispār ir pētniecības loma pēc krīzēm, ko esam pieredzējuši un pieredzam pēdējos gados? Vai mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu stāstīšana var piedāvāt iespējas iztēloties jaunu nākotni?

Prezentēt pētījumu rezultātus, kā arī turpināt uzturēt sadarbības kontaktus ar Ziemeļvalstu zinātniekiem šogad devās arī mutvārdu vēstures pētnieces no LU Filozofijas un socioloģijas institūta.

No kreisās: Maija Krūmiņa, Maruta Pranka, irāņu pētniece Zahra Hamedi un Ginta Elksne

Maruta Pranka referātā «Trimdinieku atmiņu pārmantošana no paaudzes paaudzē – pretrunas un pieņemšana» (Intergenerational transmission of memories of exiles – contradictions and acceptance) vērsa uzmanību uz atmiņu pārmantošanu starp paaudzēm kā faktoru, kas ietekmē etniskās identitātes aspektus, izceļot atmiņu lomu, adaptējoties divu etnisko identitāšu telpā.

Atmiņu pārmantošanas pieredze starp trimdas paaudzēm un otrās trimdinieku paaudzes identitātes veidošanās pētīta, balstoties uz videointervijām ar pagājušā gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā dzimušajiem latviešu-zviedru respondentiem, kuri pētījuma veikšanas laikā dzīvoja Zviedrijā. Atšķirībā no saviem vecākiem, kuri devās trimdā okupācijas un kara dēļ, otrā paaudze ir dzimusi ārpus savas tēvzemes. Otrās paaudzes bērniem nav pieredzes par šiem notikumiem, bet viņi dzīvoja saistībā ar tiem. Viņu saikne ar Latviju veidojās caur vecāku stāstiem un atmiņām. Kāda nozīme bērnu vēsturiskajā apziņā ir vecāku pieredzei? Kādā veidā viņi saista, pārvalda un pārrunā savu vecāku vēsturi mijiedarbībā ar savu stāstu par to, kā uzauguši trimdas bērni? Tas, kā mēs saprotam, izmantojam un reproducējam vēsturi, ir svarīgs jautājums ne tikai vēstures zinātnei, bet arī sabiedrībai kopumā.

LU FSI pētniece Maruta Pranka

Maija Krūmiņa referātā «Trimdas latviešu retrospektīvie naratīvi: pārvietošanās stāsti» (Retrospective Narratives of the Exile Latvians: Stories of the Displacement) prezentēja promocijas darba izstrādes gaitā radušās atziņas un secinājumus. Referāts sagatavots projekta “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (līgums Nr. 8.2.2.0/20/I/006)” ietvaros.

Otrā pasaules kara rezultātā Latvija zaudēja ne tikai savu valstiskumu, bet arī vairākus simtus tūkstošus savu iedzīvotāju, no kuriem daļa bēga uz Rietumiem, baidoties no padomju varas atgriešanās. Kara beigās lielākā daļa no šiem cilvēkiem neuzskatīja par iespējamu atgriezties Latvijā, bet tā vietā rada patvērumu dažādās mītnes zemēs. Tur viņi sevi definēja kā trimdas kopienu ar kopīgu mērķi un kopīgām atmiņām. Tā kā pārcelšanās iezīmē pagrieziena punktu (biogrāfisku pārrāvumu) trimdinieku dzīvē, viņi dzīvesstāstos mēdz ļoti detalizēti atcerēties šo periodu. Tomēr ilgstošās trimdas periodā šie stāsti ir veidojušies atkarībā no indivīda dzīves gaitām, kā arī no tā, kā tie ir mainījušies plašākā sociālajā un kultūras kontekstā.

LU FSI pētniece Maija Krūmiņa

Gintas Elksnes referāts «Esmu pateicīga liktenim, ka man bija iespēja strādāt šajā rūpnīcā!: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» (I am grateful to fate that I had the opportunity to work in this factory!: employees’ memories of Riga Porcelain Factory) bija veltīts pētījumam, kas veikts kopā ar RP KIA Rīgas Porcelāna muzeju (direktore Iliana Veinberga; krājuma glabātāja Dzintra Romanovska) un saistās ar bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku, kā arī industriālā mantojuma Latvijā kopumā saglabāšanu, izmantojot mutvārdu vēstures intervijas.

Mutvārdu vēstures sniegtās iespējas plaši izmanto arī muzejos, jo īpaši tādos, kuru darbība saistīta ar industriālā mantojuma saglabāšanu, kāds ir Rīgas Porcelāna muzejs. Šajos muzejos vienlaikus ar fizisku artefaktu saglabāšanu un pētīšanu tiek fiksēta arī to cilvēku loma, kuri ir bijuši līdzdalīgi šo priekšmetisko liecību radīšanā, kā arī ir bijuši saistīti ar konkrēto nozari. Mutvārdu vēsture kā metode datu ievākšanai Rīgas Porcelāna muzejā ir viena no ikdienā lietotām pētniecības metodēm, kur viens no nozīmīgākajiem rezultātiem ir prezentēts grāmatā «Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» (2020, Rīga: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, 263 lpp.). Caur porcelāna rūpnīcas darbinieku dzīvesstāstiem un biogrāfijām ir iegūta gan vēsturiska rakstura informācija, atklātas porcelāna ražošanā iesaistīto darbinieku profesionālās un privātās biogrāfijas, kā arī ievērojami paplašināts skats uz Latvijas industriālās kultūras mantojumu kopumā. Tajā porcelāna ražošanas vēsture (caur dzimtu stāstiem) atklājas jau no 19.gs. beigām un ļauj raudzīties uz rūpniecību kā nozīmīgu Latvijas vēstures daļu, kas, atvirzoties tālāk prom no padomju pagātnes, ir bijusi atstāta novārtā.

LU FSI zinātniskā asistente Ginta Elksne

Somijas mutvārdu vēstures tīkla (FOHN) 8. starptautiskais simpozijs tika rīkots, sadarbojoties FOHN, Helsinku Universitātes projektam «Ingrijas somu transnacionālās atmiņu kultūras» (pētniece Ulla Savolainena), kā arī Somijas Literatūras biedrībai, Somijas Kultūras fondam un Somijas Migrācijas institūtam. Konferences Tēžu krājums pieejams šeit.

Konferences dalībnieki iepazīstas ar Somijas Literatūras biedrības arhīvu

Projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» vieslekcijas!

Sat, 10 Dec 2022 00:00:00 +0000

1. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) 278. auditorijā vieslekcijas sniegs Latvijas Universitātes asociētā profesore, Dr.sc.soc. Baiba Bela par tēmu «Zināšanu pārnese mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu izpētes laukā» un atvijas Universitātes asociētās profesore, Dr.sc.soc. Intas Mieriņa par tēmu «Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei». Plašāk par lekciju saturu iespējams izlasīt šeit.
1. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Džona Ficdžeralda Kenedija lasītavā (3. stāvā) vieslekcijas sniegs vēsturniece Māra Lazda (Bronksas Kopienas koledža, Ņujorkas Pilsētas universitāte, ASV) par tēmu «Latvijas Okupācijas muzeja dibināšana un izveide» un Toms Rostoks (Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija) par tēmu «Latvijas militārpersonu pieredze ASV: militāro zināšanu un kultūras pārneses iespējas un ierobežojumi». Plašāk par lekciju saturu iespējams izlasīt šeit.

Iespēja noskatīties informatīvā seminārā «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» video ierakstus

Wed, 07 Dec 2022 00:00:00 +0000

Seminārs tika rīkots, lai izgaismotu tos sadarbības mehānismus, kas pēdējās desmitgadēs ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā starp Latviju un ASV, kā arī lai plašāk informētu Latvijas sabiedrību par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV». Semināru moderēja Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) un tajā piedalījās ASV vēstniecības, dažādu fondu un izglītības programmu, augstskolu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī citi projekta partneri. Tā mērķis bija ne vien palīdzēt labāk apzināties līdzšinējo ASV programmu – gan Fulbright, gan dažādu diasporas mecenātu vai vienkārši studiju ASV – atstāto nospiedumu Latvijas izglītībā un zinātnē, bet arī informēt studentus un pētniekus par šo stipendiju nozīmi un iespējām tām pieteikties pašiem.

Semināra 1. daļa

2'30 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG)
16'20 Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV)
33'30 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV)

Semināra 2. daļa

00'35 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV)
18'55 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG)
30'47 Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG)
35'15 Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG)
48'20 Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG)

Semināru organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītā projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

«Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: mutvārdu vēsture un rūpniecības strādnieku atmiņas

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022). «Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: mutvārdu vēsture un rūpniecības strādnieku atmiņas Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (147.-156.lpp.).

I am grateful to fate that I had the opportunity to work in this factory!: employees` memories of Riga Porcelain Factory

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Intergenerational transmission of memories of exiles – contradictions and acceptance

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējas

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2022). Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējas Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (107.-111.lpp.).

Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (135.-141.lpp.).

Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2022). Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (157.-163.lpp.).

Privātais un publiskais ģenealoģiskā izpētē Latvijas skolās

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Lūse, A. (2022). Privātais un publiskais ģenealoģiskā izpētē Latvijas skolās Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (112.-121.lpp.).

Retrospective Narratives of the Exile Latvians: Stories of the Displacement

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022). Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (122.-134.lpp.).

Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2022). Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (142.-146.lpp.).

Aicinām noskatīties divas prezentācijas, kas tapušas projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros

Fri, 25 Nov 2022 00:00:00 +0000

PhD Ieva ZAĶE (Milersvilas Universitāte Pensilvānijā, ASV) savā prezentācijā «Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) loma sociālo zinātņu izaugsmē Latvijā» sniedz ieskatu Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) vēsturē, īpaši izceļot tās lomu jaunas sociālo zinātnieku paaudzes veidošanā Latvijā. Prezentācija iepazīstina ar 1) apvienības izcelsmi un mērķiem; 2) izmaiņām, kas skāra apvienību no 90-to gadu sākuma; 3) apvienības konferencēm un Baltijas Studiju Žurnālu; 4) apvienības grantiem un stipendijām. Autore sniedz arī personīgu skatu uz apvienības ietekmi caur pašas un vēl divu zinātnieku pieredzi, esot apvienības biedriem. Kopumā prezentācija attīsta argumentu, ka apvienības sākotnējā misija saglabāt pētniecību par Baltijas reģionu pasaules mērogā pārauga par misiju ienest pasaules zinātnisko elpu Baltijas kontekstā.

Dr.sc.soc. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) prezentācijā «Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei» stāsta par gūtajām atziņām, 2010., 2015. un 2016. gadā stažējoties Jeila universitātē ar Jura Padega stipendijas atbalstu, Vašingtonas universitātē kā Fulbraita stipendiātei un Ilinoisas Universitātē Čikāgā ar Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendijas atbalstu. Autore runā par to, kā ASV redzētais sniedz iedvesmu ikdienas darbā ar studentiem LU Sociālo zinātņu fakultātē un kā vadošajai pētniecei un vairāku zinātnisku pētījumu vadītājai LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kā arī par to, kādi ASV universitātēs īstenotie risinājumi un pieejas būtu vai nebūtu pārnesami uz Latvijas akadēmisko vidi un kādi šķēršļi kavē vai varētu veicināt šo zināšanu pārnesi.

Lekciju cikls veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un tiek organizēts ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda atbalstītā projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Recenzija par grāmatu sēriju «Bezbailīgie»

Wed, 09 Nov 2022 00:00:00 +0000

Krietnu laiku pirms kara sākšanās Ukrainā LU Filozofijas un socioloģijas institūts, kā arī Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» iedibinātajā mutvārdu vēstures sērijā «Bezbailīgie» iznāca divas grāmatas. Pirmā ir Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts jau nav tikai gulēšanai» (2020) un otra — «Pārcēlāji» (2021), kurā apkopotas trīs vīru, notikumu laikā jaunekļu — Ērika Tomsona, Pētera Jansona un Laimoņa Pētersona — atmiņas. Tagad tās sabalsojas ar šīsdienas notikumiem, ka Eiropā atkal ir karš un atkal bēgļu gaitās spiesti doties miljoniem cilvēku. Atmiņu stāsti iesaista individuālā cilvēka pārdzīvojumos, ļauj sekot, kā mainās viņa attieksme, uztvere, briedums no agras jaunības līdz vecumdienām. Grāmatās galvenie stāstītāji pārstāv vienu paaudzi, viņi visi ir Latvijas Republikas vienaudži, kam Otrā pasaules kara laikā bija tikai nedaudz pāri 20 gadiem. No Nacionālās mutvārdu vēstures krājuma atklātībā sniegtie dzīvesstāsti ir vērtīgs un savlaicīgs autoru kolektīva veikums.

Pilns recenzijas teksts

Atskats uz paneļdiskusiju «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas»

Wed, 12 Oct 2022 00:00:00 +0000

Diskusija, kuru 10. oktobrī LU Dabas mājā organizēja mutvārdu vēstures asociācijai «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru, vadīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa; ievadvārdus teica ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey), kura iezīmēja projekta jomu ASV-Latvijas diplomātisko attiecību simtgades kontekstā un uzsvēra kopējās vērtības un sadarbību starp abām valstīm daudzu gadu garumā. Pilns diskusijas video ieraksts skatāms šeit.

ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey)

Diskusijā Latvijā pazīstami sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji – Jānis Ikstens, Agrita Kiopa, Ēriks Jēkabsons, Sandra Beatrice Sebre, Astrīda Skrinda, Liene Ločmele, Iveta Ķešāne, Kārlis Vērdiņš, Baiba Bela un Ieva Puzo – dalījās ar saviem pieredzes stāstiem un iespaidiem, mācoties vai stažējoties ASV zinātniskajās institūcijās, kā arī iepazīstināja klausītājus ar šo studiju atstāto nospiedumu uz savu pasaules redzējumu un profesionālo karjeru, kā arī savas jomas attīstību Latvijā kopumā.

Dr.phil. Agrita KIOPA (RSU)

Iespējas savas zināšanas pilnveidot ASV vai piesaistīt Latvijai vieslektorus un viespētniekus no ASV sniedz dažādas stipendiju programmas: gan prestižā Fulbright programma, kurai pētnieki šogad var pieteikties vēl līdz 24. novembrim, gan arī citas, tostarp Baltic-American Freedom Foundation un dažādas Association for Advancement of Baltic Studies un LU fonda administrētās mecenātu stipendijas (K. Zariņa stipendija, Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendija, Baumaņa radošo projektu Baltijas studijās grants, Grundmaņa pēcdoktorantūras stipendija, J. Padega stipendija un citas).

PhD Ieva PUZO (RSU) un Dr.sc.soc. Iveta ĶEŠĀNE (LKA)

Kā liecina diskusijas dalībnieku stāsti, šīs stipendijas daudziem snieguši iespēju mācīties labākajās pasaules augstskolās pie izcilākajiem jomas speciālistiem – pasaules līmeņa zvaigznēm. Plašie arhīvi un bibliotēkas snieguši piekļuvi avotiem un informācijai, kāda Latvijā nebija pieejama, turklāt būtiski, ka stipendijas laikā pētnieki varēja pilnībā pievērsties zinātniskam darbam. Īpaši būtiska loma, kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, saitēm ar ASV bija 1990-tajos gados, kad Latvijā būtībā no jauna veidojās tādas zinānes kā socioloģija, antropoloģija, komunikācijas zinātnes, publiskā administrācija, politikas zinātne un pilnībā bija jāpārskata un jāreformē studijas vēsturē, filozofijā, literatūrzinātnē u.c. iepriekš ideoloģiski kontrolētās jomās.

Dr.hist. Ēriks JĒKABSONS (LU) un Dr.paed. Astrīda SKRINDA (DU)

Vairāki dalībnieki atzīmēja to, ka, stažējoties ASV, iegūtas ne tikai jomai specifiskas zināšanas, bet arī priekšstats par to, kā labāk organizēt studiju un pētniecības procesu, efektīvi mācīt un mācīties, kritizēt un uzklausīt kritiku, kā arī gatavot publikācijas un pētījumus, kas būtu konkurētspējīgi un interesanti starptautiskai publikai. Studiju un stažēšanās laikā iegūtie kontakti nereti saglabājušies un izvērsušies ilgstošākā zinātniskā sadarbībā, kas turpina pavērt jaunas iespējas Latvijas studentiem un pētniekiem. Dalībnieki atzīmēja, ka stipendiju programmas sniegušas iespēju labāk iepazīt arī citas kultūras un iegūt plašāku pasaules redzējumu, tostarp iesaistoties dažādās Fulbright progammas organizētās izglītības un kultūras aktivitātēs, gan arī pašiem pētniekiem aktīvi iepazīstot dzīvi ārpus augstskolām.

Dr.sc.soc. Baiba BELA (LU) un Dr.philol. Kārlis VĒRDIŅŠ (LU LFMI)

Visi pasākuma dalībnieki uzsvēta to neatsveramo nozīmi, kāda bijusi studijām ASV, un aicināja arī citus pētniekus un studentus izmantot stipendiju sniegtās iespējas, turpinot veidot izlītības un kultūras tiltus starp Latviju un ASV.

Diskusijas moderatore Dr.sc.soc. Inta MIERIŅA (LU)

Diskusija notika projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros, kas veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un kuru ar ASV vēstniecības atbalstu īsteno grupa Fulbright stipendiātu (Inta Mieriņa, Māra Lazda, Toms Rostoks, Ieva Zaķe un Ieva Puzo). Projekta mērķis ir parādīt, kā veidojušies un turpina veidoties kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV visdažādākajās jomās – socioloģijā, politoloģijā, antropoloģijā, vēsturē u.tml.

Dr.psych. Sandra Beatrice SEBRE (LU)

Mg.sc.soc. Liene LOČMELE (ViA) un Dr.sc.pol. Jānis IKSTENS (LU)

Ar diktofonu rokās, iemūžinot atmiņu stāstus: atskats uz Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē

Wed, 05 Oct 2022 00:00:00 +0000

Darbnīcas apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar mutvārdu vēstures pētniecības vēsturi un attīstību, aplūkojot projicēto prezentāciju un izšķirstot LU FSI pēdējos gados publicētās zinātniskās monogrāfijas un atmiņu stāstu apkopojumus publikācijās. Daži dalībnieki bija ieinteresēti noskaidrot, kā mutvārdu vēstures pētniecība var sniegt plašāku labumu zinātnē, un nereti dalījās ar savu pieredzi, kur stāstu apkopošanai vai intervēšanai ir bijis būtisks pienesums pētījuma izstrādē.

Viena no novērtētākajām vakara atraktivitāte bija iejušanās intervētāja lomā, kā ietvaros apmeklētāji varēja iepazīties ar intervējamo datu apstrādes un publicēšanas atļauju formām, jautājumu vadlīnijām un tehnoloģijām, kas pēdējās desmitgadēs ir tikušas izmantotas dzīvesstāstu ierakstīšanā.

Apmeklētāji iepazīstas ar intervēšanas procesu (labajā pusē pētniece Ginta Elksne)

Gan vecāki, bet jo īpaši bērni un jaunieši bija sajūsmināti par iespēju aplūkot diktofonus un pat iemēģināt roku, lai tajā ievietotu kaseti. Daži, aplūkojot diktofonus, dalījās ar saviem pieredzes stāstiem, kamēr citi vēlējās uzzināt arī vairāk par tehnoloģijām un stāstu saglabāšanu.

Apmeklētāju iejušanās intervētāja lomā, iepazīstoties ar diktofoniem

Demonstrācija, kā diktofonā ievietot kaseti (kreisajā pusē pētniece Kitija Mirončuka)

Apmeklētāji varēja uzzināt vairāk arī par mutvārdu pētniecības metodoloģiju un to, kā jautājumu formulēšana var sniegt atšķirīgus datus. Katram bija iespēja atbildēt uz četriem jautājumiem – diviem kvantitatīvajiem un diviem kvalitatīvajiem, lai aplūkotu gan datu dažādību, gan, iespējams, veiktu savus secinājumus un novērojumus. Piemēram, atbildot uz pirmo aptauju, kas veltīta ģimenes nozīmei, uz pirmo (kvantitatīvo) jautājumu «Vai tev ir svarīga ģimene?» no 29 dalībniekiem, 26 bija snieguši atbildi «jā». Kamēr uz otro (kvalitatīvo) jautājumu «Vienā vārdā – ko tev nozīmē ģimene?» tika sniegtas dažādas atbildes. Kā redzams 4. attēlā, visbiežāk minētie vārdi bija «mīlestība», «atbalsts», «rūpes» un «drošība». Noteikti varētu teikt, ka tādi vārdi kā «kopā» un «kopien», tāpat kā vārdi «piederība» un «savējie», simbolizē vienotu izpratni par ģimeni kā kopību. Iegūtie dati arī liecina, ka ģimenes nozīme nav pašsaprotami pozitīva, jo tika sniegtas arī neitrālākas vai pat negatīvākas atbildes (ģimene kā «pienākums» vai «mācība»).

Mentimeter.com dati no 29 dalībniekiem par ģimenes nozīmi

Savukārt otra aptauja (5. att.) bija veltīta jautājumiem par dzimtu un rakstura/izskata līdzībām. Uz pirmo (kvantitatīvo) jautājumu «Kuram ģimenes loceklim tu esi līdzīgs?» vairākums atbildēja, ka ir līdzīgi mātei vai mātes dzimtai, tomēr visbiežāk sarunās par to, kā atbildēt, aptaujātie vērsās pie saviem draugiem vai ģimenes locekļiem, lai risinātu savas domstarpības un lemtu par labu vienai vai otrai atbildei. Uz otro (kvalitatīvo) jautājumu «Kāda īpašība/izskata/rakstura iezīme tev ir no dzimtas locekļiem?» atbilžu vidū viennozīmīgi izcēlās izskata iezīme – deguns, bet interesantākās atbildes bija tās, kurās dalībnieki centās norādīt uz kopīgajām ģimenes īpašībām, piemēram, «muzikalitāte» vai pat «mums patīk karameļu popkorns».

Mentimeter.com dati no 25 dalībniekiem par dzimtas līdzībām

Visbeidzot dalībnieki varēja pārbaudīt arī savas zināšanas, aizpildot uzdevumu lapu, kur ir jāatrod pareizais paaudzes raksturojums, gadskaitļi un nosaukums. Daži dalībnieki bija pārsteigti uzzinot, ka pieder, piemēram, Atmodas paaudzei, un vēlāk arī dalījās savās sajūtās un novērojumos. Katram apmeklētājam tika sniegta iespēja izvēlēties sev tīkamāko atrakciju, un vairākums, pat ja sākumā skeptiski, labprāt iesaistījās sarunās un apguva kaut ko jaunu vai nedaudz piemirstu.

Pasākumā piedalījās: Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kitija Mirončuka un Kaspars Zellis.

Apmeklējums: Mutvārdu vēstures darbnīcu apmeklēja apmēram 100 gan lieli, gan mazi dalībnieki.

Atskats uz Zinātnieku nakti Latvijas Universitātē: LU fotoarhīvā.

Pieminam Ēriku Tomsonu (31.12.1918-22.09.2022)

Fri, 23 Sep 2022 00:00:00 +0000

Neraugoties uz trauksmainajiem jūras pārbraucieniem 1944./1945. gadā, kad Ēriks, riskējot ar savu dzīvību, glāba simtiem citu dzīvību, kā arī ilgiem gadiem pavadītiem padomju soda nometnēs, fiziski smagu darbu, badu, ieslodzīto un sargu uzbrukumiem, viņš nodzīvoja garu mūžu. Paša vārdiem sakot: «Man Dieviņš stāvējis klāt. Man bija ticība, ka neiešu bojā tur, kur jāiet bojā. Uz jūras gāja visādi, varēja noslīkt, bet bija pārliecība, ka gulēšu Kocēnu smilšu kalniņā.»

Viena no pēdējām intervijām ar Ēriku Tomsonu izskanēja Latvijas Radio raidījumā «Globālais latvietis», kas bija veltīts nesen izdotajai grāmatai «Pārcēlāji».

Gaišu Aizsaules ceļu Ērikam Tomsonam, kura piemiņa nezudīs!

Iespēja pieteikties uz vieslekcijām!

Fri, 16 Sep 2022 00:00:00 +0000

Lekciju ciklā, ko organizē Latvijas mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijā zināmi sociālie un humanitārie zinātnieki, kas šobrīd savu profesionālo darbību veic Latvijā vai ASV, aizraujošos atmiņu stāstos iepzīstinās klausītājus ar to, kā daudzu gadu gaitā veidojusies sadarbība starp ASV un Latviju kultūras, izglītības un zinātnes jomā. Šo sadarbību ilustrē jaunas paaudzes mūsdienīgi domājošu sociālo zinātnieku sagatavošana un pat Latvijā jaunu pētniecības jomu kā mutvārdu vēsture iedibināšana, atbalsts Okupācijas muzeja izveidei un militārpersonu izglītošanai, izmantojot ASV pieredzi, kā arī sniegtās iespējas ar dažādu stipendiju palīdzību veidot kontaktus, apgūt jaunas pedagoģiskās pieejas un pilnvērtīgi iekļauties starptautiskā akadēmiskā vidē. Lekciju cikls veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei. Pasākumā ar ASV vēstniecības pārstāvju piedalīšanos dalībiekiem būs iespēja arī uzdot jautājumus un uzzināt vairāk par dažādām iespējām pilnveidot savas zināšanas, mācoties un stažējoties ASV. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Viena vieslekcija sastāv no diviem priekšlasījumiem (katrs 30 min), kā arī 30 minūšu diskusijas/ jautājumu daļas. Detalizēts piedāvāto lekciju apraksts pieejams šeit. Ja Jūs interesē iespēja uzņemt mūsu vieslektorus Jūsu iestādē (nepieciešams nodrošināt tikai telpas un stabilu interneta pieslēgumu), lūdzu, rakstiet projekta vadītājai Intai Mieriņai uz inta.mierina@lu.lv un pastāstiet, kura no piedāvātājām vieslekcijām vai kuri atsevišķi runātāji (iespējams arī citāds grupējums) Jūs visvairāk interesētu, kā arī iespējamos norises datumus (š.g. oktobris, novembris vai decembris). Paldies un uz drīzu tikšanos!

Maintaining Heritage Language and National Identity in the Families in the Latvian Diaspora

Thu, 25 Aug 2022 00:00:00 +0000

Augšā pa lejupejošām kāpnēm. Un otrādi

Tue, 21 Jun 2022 00:00:00 +0000

Kas ir augšā, kas ir apakšā – to skaidri nevar zināt. Te ir svarīgi tas, vai stāv uz galvas vai stāv uz kājām. Visi saprot, ka dažus grafikus labāk aplūkot, stāvot uz galvas.

Bet šodien nav tik svarīgi grafiki. Šodien svarīga ir publicitāte. Kā panāk publicitāti? Pareizi – ar reklāmu. Ar reklāmu panāktu publicitāti sauc par reitingu. Kādam jābūt reitingam? Pareizi . Reitingam jābūt augstam.

Bet reklāmu ir tik, ka uz katru planētas iedzīvotāju iznāk daudzums, ko neviens nespēj ne izlasīt, ne apskatīt. Tāpēc reklāmas ātri pagaist no redzesloka – jo visums, uz kura to varētu izvietot, esot ierobežots, kā māca Karels Čapeks, kurš to kaut kur izlasījis, un dialektika prasa, ka vienas reklāmas dod vietu citām reklāmām.

Bet lielā visuma gudrība vēl ir tā, ka reklāma reklāmdevējiem vēlamā virzienā darbojas tikai zināmu laiku. Pēc tam tā pagriežas par 180 grādiem un darbojas pretējā virzienā, noslaukot visu iepriekš gūto pozitīvo rezultātu.

Taču – kurā brīdī pienāk kritiskais moments, neviens nezin. Tāpēc drošības dēļ reklāmas cenšas pēc iespējas ilgāk noturēt ziņu virsrakstu augšgalos. Kā to panāk? Pareizi – ar komentāru pievienošanu. Jo vairāk komentāru, jo ilgāk ziņa noturas redzamā veidā. Citādi tā kļūst tik virtuāla, ka aiziet virtuālās vides neredzamajos laukos, kur toties saglabājas mūžīgi, jo mēs zinām, ka viss, kas ir internetā, ir nezūdošs, tas tikai ir daļēji neredzams. Bet kaut kādā veidā tas mūs ietekmē, jo enerģija ir patērēta, un mēs zinām, ka pastāv enerģijas nezūdamības likums.

Tāpēc praktisks ierosinājums. Lai virtuālās vides gan redzamā, gan neredzamā daļa kļūtu aizvien koncentrētāka un iedarbotos uz mums arī tad, kad tā visa aiziet neredzamajā daļā, ierosinu pilnīgi visiem muzeja darbiniekiem neatkarīgi no ieņemamā amata, kvalifikācijas, nostrādātā stāža un veselības stāvokļa rakstīt komentārus pie muzeja darbību reklamējošās informācijas vismaz astoņas stundas diennaktī, panākot stāvokli, ka astoņstundu darba diena tiek stingri ievērota, ka beidzot muzeja darbība kļūst pilnīgi nesvarīga, bet reklāma sasniedz nebijušus apjomus un reitingi sasniedz nebijušus augstumus. Lielu mērķu dēļ šo to var arī upurēt. Piemēram – vēstures pētīšanu un objektīvas informācijas iegūšanu par publikas patieso interesi.

Ja konkurenti no mums pārņems šo darbības formu, ierosinu darba dienas ilgumu pagarināt.

Viss atkarīgs no mums pašiem.

Anonīms rakstītājs, segvārds – Labvele.

Pierakstīts 2015. gadā, muzeja apmeklētāju skaita samazināšanās periodā.

P.S. Vienā muzeja darbinieku sapulcē mani nokaitināja kāda censoņa izteikta doma, ka pašiem muzeja darbiniekiem jātēlo interesenti un jāraksta komentāri. Tad man šis izcepās.

Nost ar sabojāto alfabētu

Tue, 21 Jun 2022 00:00:00 +0000

Latviešu valodas alfabēts, kas, kā vispārzināms, palienēts no latīņu alfabēta un pašlaik sastāv no 33 burtiem, ir neglābjami sabojāts. Par nelietojamiem ir atzīti burti Z un V, bet šodien Tv4 studija vēstīja par vēl kādiem turpmāk nelietojamiem burtiem, skaitā 5 vai 6, kas apzīmēja visādas kaitīgas parādības, bet es uztraukumā tos vairs neatceros. Nav šaubu, ka nelietojamo burtu skaits vēl augs. Es, piemēram, nesaprotu, kāpēc mēs neatsakāmies no burta K, ar kuru sākas vārds KRIEVS. Ko lai dara tie, kam uzvārdi sākas ar sliktiem burtiem, tie, kam, nedod dieviņš, uzvārds ir Krievs vai Krieviņš? Nesaprotu, ko darīs pats Volodimirs Zeļenskis – viņa iniciāļi tak ir VZ!!

Tas, ko es no savas puses varu ieteikt, ir – latviešiem steidzīgi pāriet atpakaļ uz gotisko alfabētu jeb tā saukto fraktūru. Mēs to pazīstam ar apzīmējumu vecā druka. Tas atrisinātu visas problēmas. Vēl ir otra izeja. Mēs varētu radīt paši savu nacionālo alfabētu. Ir tak tik daudz cilvēku, kas nodarbojas ar senču rakstu zīmēm. Nu viņi varētu likt lietā savus pētījumus, un tik daudz kā kādas 33 rakstu zīmes viņi tak spētu uzradīt. Tad tikai nākamajos gadsimtos būtu jāstrādā, lai visu esošo literatūru pārdrukātu jaunajās rakstu zīmēs, toties tās būtu jaunas, svaigas un nebojātas un nekaitīgas.

Iesaku ķerties pie darba nekavējoties, tas nemaz nebūs tik viegli.

Pie viena varētu parunāt par vēl vienu problēmu. Mēs tagad saprotam, ka visu mūžu esam izrunājuši nepareizi gandrīz visu Ukrainas pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumus, un tagad jāveic nopietnais izpētes darbs pareizo, nevainojamo nosaukumu atrašanā, un te nu es sāku domāt – varbūt latviešu valodai vairs nepietiek ar 33 burtu alfabētu un vēl ir jāatveido kādas līdz šīm nelietotas skaņas, un līdz ar to vajadzēs jaunus papildus burtus. Tā gandrīz vai šī problēma jārisina vēl pirms jaunā alfabēta radīšanas. Bet -–kamēr viss šis nav beidzies, mēs jau arī nevaram droši zināt, vai neradīsies vēl kāda valsts, kuras vietvārdus līdz šim esam vieglprātīgi šā un tā nosaukuši, bez jebkādiem starptautiski atzīstamiem principiem. Par to nekad nevaram būt droši, jo esam bijuši šajā ziņā ļoti vieglprātīgi. Vai pats vārds UKRAINA tiek izrunāts un rakstīts atbilstoši ukraiņu valodas noteikumiem? Es nezinu, es to valodu neprotu.

Un vēl ir viena lieta. Vai nevajadzētu radīt plašu komisiju, kas uzņemtos izpētīt, kā tās citas tautas un valstis izrunā un raksta Latvijas vietvārdus. Man tādas aizdomas, ka tur varētu pavērties baisa aina. Mums būtu visas tiesības pieprasīt, lai viņi tos dēvē skaidrā un gaišā latviešu valodā, ar saviem alfabētiem lai paši tiek galā.

Rūpēs par alfabētu, politiku un gramatiku…

Pierakstīts 2022. gada 3. maijā

Lekcija Ventspils kultūras darbiniekiem

Mon, 20 Jun 2022 00:00:00 +0000

Jādomā, ka tai pašā komunisma cēlāju izglītošanas kampaņā, kuras ietvaros organizētā lekcija notiek Ugālē un ir jau aprakstīta, notiek lekcija arī Ventspils kultūras darbiniekiem. Uz to sasaukti kultūras un arī izglītības darbinieki. Notiek Ventspils 4. vidusskolā. To organizē pati Ventspils partijas komiteja, tāpēc par apmeklētību priekšniecība ļoti noraizējusies. Es arī paklausīgi dodos no Akmeņu ielas muzeja uz 4. vidusskolu. Ejot mani apsteidz pulciņš vīru, acīmredzot iebraucēji, rāda uz skolas balto silikātķieģeļu korpusu un prasa – Eto portovije mastjerskije? Es atbildu – Ņet, eto škola. – Un domās piebilstu – Tā ir skola, kurā mācās mani bērni.

Tā tas arī ir.

Tā kā ir ziemas laiks un skolu nevar lāgā apkurināt, visiem stipri salst, un bērni, kā es labi zinu, sēž klasēs virsdrēbēs un bezmaz cimdos, šņaukādami savus iesnainos degunus. Mums lekcija notiek zālē – mēs arī sēžam mēteļos un cepurēs. Lektors – kā šķiet – kāda bijusi militārpersona—krievu valodā stāsta par to apdraudējumu, ko jaunatnes audzināšanā padara anekdotes un džinsi.

Politiskās anekdotes, redziet, tiek speciāli sacerētas un ievazātas veselīgajā padomju sabiedrībā. Kā vaininiece tiek piesaukta viena no slavenajām Lielbritānijas universitātēm, vairs neatceros – Oksfordas vai Kembridžas. Amerikas Savienotajās Valstīs tā grēcīgā, ja nesajaucu, ir Hārvardas universitāte. Bez jokiem – viņš universitātes sauc pie vārda, es tikai varu sajaukt, kuras. Savukārt Sorbonna ir tā, kur sagudro anekdotes par Čapajevu. Un tad vēl ir viena – neatceros, kura – kas sacer anekdotes par armēņu radio (Jūs tak atceraties – Armēņu radio saņem jautājumu – Vai ir izeja no bezizejas stāvokļa? Armēņu radio atbild – Uz jautājumiem par lauksaimniecību armēņu radio neatbild. Utt. ) Ar to tās mācību iestādes, redziet , patiesībā nodarbojās.

Es tā kā taisos pajautāt, vai gadījumā nav zināms, kas sacer anekdotes par čukčiem, bet atmosfēra ir tik nomācoša, ka nav nekāda vēlēšanās tuvāk iesaistīties.

Un džinsi tiek speciāli ražoti ar ASV karogiem uz dibeniem, lai padomju jaunatne pierastu pie ASV karoga, pret kuru mums būtu jābūt visnegatīvākajai nostājai.

Zālē sēž kupla publika. Vairums ir latviešu un krievu skolu skolotāji. Visu runāto visi uzklausa apātiski. Kādas domas katram rosās pa galvu – to jau nevar redzēt. Bet lektors ir ļoti pašapzinīgs, runā ļoti pārliecināti, pašam viņam šaubu nav nekādu, un situācija kopumā ir tik bezcerīga, ka nevienam kaut kā nerodas gribēšana paprasīt – kā tad tā? Vai tad anekdotes nav folkloras žanrs? Vai tad ir kādi spēki, kas var likt tās izplatīt pretēji publikas gribai? Ierobežot – to jā. Var nepublicēt, aizliegt publiski stāstīt – cik nu Raikins dažkārt kaut ko atļaujas. Bet panākt, lai padomju cilvēks ar tikko saklausītu svaigu anekdoti zobos nestos pie tuvākā kolēģa, lai steigšus to izstāstītu – to ar varu nevar panākt nekādā veidā. Nez, kā tās ārzemju universitātes to dara? Tas paliek noslēpums. Un pie džinsiem es arī saausos. Galu galā man ir trīs puikas. Nesen tolaik populārajā laikrakstā Ļiteraturnaja Gazeta bijis raksts pa lielo puslapu – Buģet ļi sovetskij džins? Un kā jūs, cienītie, domājat? Ņet, ņe buģet. Jo audums ne tāds, krāsa ne tā, piegriezums ne tas, furnitūra ne tā, šuvēji ne tie, un rezultāts nevar būt tas. Un viss. Un visi pirks džinsus par lielu naudu ar visiem karogiem un būs lepni, ka ir kaut kā pa blatu tādus dabūjuši. Tas ir skaidrs katram, kam darīšana ar ar vīriešu dzimuma pārstāvjiem.

Bet skaidrs arī tas, ka lektors šitādu avīzi nelasa un visu šo nezin.

Kad viņš ir ilgāku laiku norunājis, lekcija beidzas. Jautājumi? Jautājumu nav. Ventspils inteliģences pārstāvji izstaipa sastingušos locekļus un, viens otram acīs neskatoties, pamet zāli. Pie durvīm stāv partijas komitejas darbinieki, tai skaitā arī mums pazīstamā Aina Žanovna. Man viņu šad tad iznāk pieminēt – bet ko lai dara, mums tie darbības gadi daļēji sakrīt. Man gribas viņai teikt – Jums tā kā vajadzētu vairāk rūpēties par tās organizācijas prestižu, kuru jūs pārstāvat. Bet vai tad es ko pasaku? Es jau tāpat kā visi esmu visu padevīgi noklausījusies.

Šis ir viens no piedzīvojumiem, par kuru es līdz šai dienai kaunos.

Pierakstīts 2022. gada 26. maijā

Neko nedrīkst atstāt uz rītdienu!

Mon, 20 Jun 2022 00:00:00 +0000

Mana pirmā etnogrāfiskās ekspedīcijas vieta bija neaizmirstamais Zlēku Pasilciems. Tas bija tālais 1971. gads. Kādi toreiz tur vēl dzīvoja veci, gudri zemnieki, un es biju tik dumja, ka nemācēju viņus kā pienākas izprašņāt, ko pēc tam simtkārt nožēloju.

Vecdobru mājās dzīvoja vecais Ziņģis Krists – tas pats, kurš vēl atcerējās cara laiku krievu arheologu veiktos arheoloģiskos izrakumus turpat netālu – Pasilciema kuršu ugunskapos, kur gulēja viņa paša senči. Viņa mājās bija saglabājušās dažas stipri arhaiskas iezīmes – telpa ar vaļēju pavardu, bez skursteņa, un vēl daža laba etnogrāfu ielīksmojoša parādība. Kad pēc tam aizvedām uz turieni Zinātņu akadēmijas etnogrāfu, viņš priecājās kā bērns un solīja nākamā vasarā braukt, visu sīki uzmērīt un fiksēt, jo tādas lietas nekur vairs nebija saglabājušās.

Tā arī bija – nākamā gadā ekspedīcija bija klāt un šausmās konstatēja, ka viss ir zudis. Vecais lepnais kuršu pēctecis nebija varējis pārdzīvot, ka viņa mājā kā atpalicības zīme saglabājušās vēl tādas lietas, kas visur citur jau zudušas. Viss bija svaigi izremontēts, izkrāsots, tīrs un glīts. Etnogrāfi raudāja asiņainas asaras.

Pierakstīts ap 2009. gadu

Politbirojs viesnīcā

Mon, 20 Jun 2022 00:00:00 +0000

Tā var būt 1970. gadu nogale un 1980. gadi. Ir tāds periods, kad lielākās Ventspils viesnīcas Dzintarjūra fasādes logi uz svinamajiem Oktobra sociālistiskās revolūcijas svētkiem (bet vai uz 1. Maija svētkiem arī – nevaru atcerēties) tiek aizsegti ar PSKP Centrālkomitejas locekļu portretiem. Vai varbūt tas ir Politbirojs. Ej tu sazini. Katrā ziņā gan militārās formās, gan privātos uzvalkos tērptu vecišķu vīriešu daudzums ir kādi vairāki desmiti.

No ārpuses uz viesnīcu skatoties, tā nemaz neliekas, bet patiesībā tie logi un līdz ar to portreti ir varen lieli. Es to zinu, jo bieži viesojos pie māksliniekiem Ozoliņiem. Ingrīda Ģelze-Ozoliņa ir mana draudzene, bet Ansis Ozoliņš ir pilsētas galvenais mākslinieks. Viņu mājas kāpņu telpā ēkas pašā augšējā stāvā, kur atrodas mākslinieku darbnīcas, arvien kāds portrets ir pie sienas piesliets. Es, iedama garām, arvien pie tiem pamērojos un konstatēju, ka tādu kā mani portretētais varētu norīt veselu. Tik liels viņš ir. Bet kāpēc tie portreti allažiņ tur stāv? Redziet, tie vīri jau ir stipri gados. Nekad nav tā, ka pilns viņu komplekts nodzīvotu no vieniem svētkiem līdz otriem. Tad pilsētas galvenais mākslinieks izmanto zudušās personas portreta pamatni un uzglezno nākamo portretu. Tur galvenais, lai nemaisītos privāti un militāri tērptie – tas to lietu stipri apgrūtina, jo tad ir jāapkrāso lielas jaunas platības. Bet arvien ir sagādāta kāda rezerve – un viss notiek sekmīgi.

Laiks rit uz priekšu, un padomju tautas prasību līmenis aug. Pamazām ir izveidojusies tāda ļaužu grupa, ko sauc par Tautas modro aci. Tautas modrā acs ievēro visādas komunisma celtniecības nepilnības un operatīvi par tām ziņo atbildīgajām iestādēm. Man tā šķiet, ka šodien viņu darbu turpina bijušo komunistu un citu kaitnieku atmaskotāji – vai varbūt modrās acis ir vēl pašas saglabājušās.

Šajā gadījumā Tautas modrā acs pamanījusi, ka eksponējamo personu ģīmji gan atbilst pašreizējam momentam, bet nav aktualizēti ordeņi un medaļas, ar kuriem pušķotas viņu krūtežas, jo to mēs zinām, ka padomju laikos ar šīm balvām neskopojās, katru gadu tās tika no jauna papildus piešķirtas. Kur sūdzēties – tas ir zināms. Kā par komunisma celtniecības trūkumiem, tā par vīra neuzticību vai veikalā nopirktu ieskābušu pienu sūdzēšanās vieta ir viena – partijas komiteja.

Nu partijas komiteja māksliniekam izvirza prasību, lai viņš attiecīgi papildina apbalvojumus. Uz to mākslinieks atbild – lai dara viņam zināmu, kas īsti katram papildus jāpieglezno, un viņš to izdarīs, bet ar pētīšanu viņš nenodarbosies. Tas nav mākslinieka uzdevums. Tad partijas komiteja pieņem Zālamāna lēmumu – ja nav skaidri zināms, kādi apbalvojumi katram pienākas, tad lai visiem aizkrāso ciet visus apbalvojumus, un beigta balle.

Mākslinieks rīkojumu izpilda, un tādus portretus izvieto nākamajos svētkos.

Bet nu Tautas modrā acs saskatījusi, ka, ja skatās no sāniem noteiktā leņķī, tad var redzēt, ka tur viss ir svaigi aizkrāsots, un sūdzas atkal.

Bet man jāsaka, tālāko šīs problēmas risinājumu es nemaz nezinu. Būtu jau interesanti izpētīt, cik ilgi viesnīcas logi tā tiek rotāti, un kad to pārtrauc.

Pierakstīts 2022. gada martā

P.S. Šo stāstīja pats Ansis. Vai lai sakām, kas toreiz darbojās partijas komitejā un deva attiecīgos rīkojumus?

Tikšanās ar māksliniekiem

Mon, 20 Jun 2022 00:00:00 +0000

Ventspils muzeja vēsturē ir periods, ko sauc par Šulca laikiem. Tas ilgst no pilsētas muzeja dibināšanas 1945. gadā līdz Šulca darbības beigām — ap 1967.–1968. gadu. Notikums, par ko šeit runa, attiecināms uz 1960. gadu vidu.

Kaut kādā sakarībā Ventspilī ieradies pazīstamais latviešu tēlnieks Jānis Zariņš (1913–2000). Viņš ir Šulca laikabiedrs un tuvs paziņa — ne velti visi padomju laikā Ventspilī radušies pieminekļi ir viņa darbi. Tagad — sakarā ar viņa ierašanos — muzejā tiek organizēta publikas tikšanās ar ievērojamo mākslinieku.

Vēl jāpiebilst, ka muzejā tajā laikā strādā kāds Ventspilī labi pazīstams pāris — Tauriņa un Gulbītis. Vairākus gadu desmitus Tauriņa bijusi Ventspils grāmatnīcas Gaisma direktore un Gulbis, ko visi sauc — Gulbītis — grāmatnīcas darbinieks. Viņi labi pazīstami visiem pilsētas iedzīvotājiem un savukārt paši gandrīz vai visus pazīst. Kad nu direktors Šulcs ir nozīmējis tikšanās laiku, kaut laika maz, abi liek lietā savus sakarus un noorganizē diezgan kuplu publiku.

Pienāk laiks, sanāk publika — vairāki desmiti cilvēku, paiet laiks — bet nav ne Šulca ne Zariņa. Publika gaida, gaida un beidzot izklīst. Šulcs parādās tikai nākamajā dienā un atvairās no pārmetumiem — tikšanās tak nolikta uz šodienu, ne vakardienu. Tauriņa un Gulbītis liek lietā visas savas iespējas un vajadzīgā laikā atkal noorganizē publiku. Šoreiz jau vairs ne tik daudz bet kādi padsmiti sanāk. Publika sanāk, gaida un gaida, bet veltīgi. Pēc kāda laika pacietība zudusi un visi aizgājuši. Kad nu muzejs tukšs — stipri jautri ierodas Zariņš un Šulcs.

Par publiku atbildīgie nu ir šausmās. Bet kaut ko jau vienmēr var izdarīt. Steidzīgi savāc muzejā esošos darbiniekus, dažus izprasa no pretim esošās bibliotēkas, muzejā ienācis arī kāds zaldātiņš. Viņš ir bruņots, viņam ir planšete ar dokumentiem — acīmredzot kurjers,— un muzejā viņš ienācis paprasīt ceļu uz kādu iestādi. Kad viņš ierauga, ka Šulcs ar varonīgu izteiksmi sejā slēdz ciet ārdurvis, lai neviens no publikas neizzustu, viņš saprot, ka tūlīt viņam nolaupīs slepenu saraksti, un panikā metas uz sētas durvju pusi, lai glābtu sevi un savus svarīgos dokumentus. Bet konfliktu kaut kā izdodas dzēst. Zaldātu aizlaiž savās gaitās, pārējie tiekas ar slaveno Latvijas mākslinieku.

Kad nu viss sekmīgi beidzies, publika atvadījusies, tik vien vēl darba kā aprēķināt, cik tad apmeklētāju bija sanākuši, lai tiktos ar tēlnieku Jāni Zariņu. Cilvēkam, kas prot rēķināt, nav grūti to izdarīt. Pirmoreiz bija 29, otrreiz — 14, trešoreiz — ieskaitot Zariņu, Šulcu, Gulbīti, Tauriņu un zaldātu — 9.

Kopā – 52.

Ka tikai uz katru tikšanos būtu tik daudz apmeklētāju!

Dokumentāls notikums – ieskaitot zaldātiņu. Tolaik muzejā strādāja mana draudzene Baiba Balode, tā šo visu piedzīvoja un man atstāstīja.

Pierakstīts 2021. gada decembrī

Viš man pa to neko neteic!

Mon, 20 Jun 2022 00:00:00 +0000

Tas jau nu gadus 30-40 atpakaļ. Bijām iedomājušies pārbaudīt jau sen atrasto izcilāko arheoloģisko atradumu vietas cerībā atrast kādu ar tiem saistītu vēl nezināmu arheoloģisku objektu. Tas bija traki interesanti, jo izbraukājām visādus brikšņus un izrunājāmies ar visādiem cilvēkiem.

Užava ļoti bagāta ar dažādu laiku atradumiem, tas jau sen ievērots. Kad 1920. gados Emilis Melngailis, folkloras materiālus vākdams, nostaigā jūras krastu starp Liepāju un Ventspili, tad savās atmiņās par Užavu viņš saka apmēram tā – Nu, Užavā jau ne grāvracis nevar lāpstu zemē iedurt, lai kaut ko neatrastu.

No Užavas nāk divi izcili bronzas laikmeta atradumi – bronzas iemalu cirvis no Jorķu mājām un bronzas šķēpa uzgalis no Birzniekiem. Tas atrasts jau tālajā 1927. gadā.

Par Jorķu cirvi zināms, ka to saimnieks atradis jau ap kādu 1921. gadu un sekmīgi lietojis savās mājās kā saimniecības rīku, kamēr to 1929. gadā ieraudzījuši arheologi, un tā tas nonācis Pieminekļu valdē. Par to neko vairāk nav cerību uzzināt, kā jau uzzināts. Bet Birznieku šķēpa pēdas vēl var meklēt.

Vispirms jāmeklē Birznieki paši. Atrodam Birznieku mājas, kur nekas par atradumiem nav zināms, bet šķēpa uzgaļa atrašanas vieta nez kā atrodas pavisam citā pagasta malā – pie Lībciema ceļa Kļavu māju zemē. Kā mēs tur nokļuvām, pat neatceros, bet vieta ir īstā, jo vecais saimnieks, šķēpa atradējs, jau gan sen kā miris, bet mājās dzīvo viņa dēls, kas tolaik, puika būdams, to visu redzējis un vēl atceras.

Uzgalis iezīmīgs ar to, ka vienā malā tam plaisa – no tā es to atpazīstu jebkurās publikācijās. Dēls arī to atceras un stāsta, kā tēvs gribējis noart tādu mazu pauguriņu laukā, arklu dziļāk palaižot, pajukuši akmeņi, oglītes un izvēlies šķēpa uzgalis. Tas bijis tā kā mazliet saliekts, dēls mēģinājis uz akmens izdauzīt taisnu – no turienes arī tā plaisa.

Nelaime tik tā, ka lauki visapkārt meliorēti, un, kur pāri gājusi meliorācija, tur jau zudis viss – vecās ežu vietas, vecie grāvji, vispār – visi orientieri. Dēls precīzu vietu vairs nemāk parādīt.

Bet vēl dzīva vecā saimniece. Tai gan 94 gadi, bet varbūt kaut kas atmiņā palicis. Taču – prašņā kā gribi – neko nevar atcerēties. Es visādos veidos cenšos atsaukt viņas atmiņā šitādu svarīgu faktu un mēģinu viņu iedvesmot tādā veidā, ka atgādinu – saimnieks tak toreiz no Pieminekļu valdes dabūja 100 latu. To es biju izlasījusi Pieminekļu valdes papīros.

Vecā saimniece uzreiz atgūst atmiņu, paliek pikta, un iesaucas – Tu var iedomat – un viš man pa to neko neteic!

Es vēl tagad jūtos vainīga saimnieka priekšā.

Pierakstīts ap 2009. gadu

Ko kurš teicis

Fri, 17 Jun 2022 00:00:00 +0000

Atkārtoti kopā ar etnogrāfu Saulvedi Cimermani apmeklēdama vairākas etnogrāfiski interesantas Ventspils novada zemnieku sētas, es pamazām sapratu starpību starp zinātnieku un muzejnieku. Cimermani interesēja apbūve. Viņš atcerējās katru detaļu, paksi, katru īpatnību. Es galvenokārt atcerējos cilvēkus. Daudzi man atmiņā iespiedušies ar vienu vienīgu izteicienu. Virpē – veca māja ar kalpu galu. Tupu takas malā, kaut ko rakstīdama, garām iet vecais saimnieks un mani uzbildina – Nu, ko tup kā lēls uz lop tak? Citās mājās vecā saimniece ar vērtējošu skatu nolūko savā bērnībā celto dzīvojamo māju un saka – Māj i sasīcs, bet vel turas. Tad apdomā un piebilst – Tikpat kā es. Bet kaut kur tālajā Sisē viena tantīte pavisam sērīga – Tā gāl, tā gāl – tikvien ir, ka klāt… Šo teicienu es uz vecumdienām atceros arvien biežāk.

Ventiņpusē ir vēl viens bieži lietojams teiciens, kuru gan biežāk iznāk novērot dzīvē nekā dzirdēt. Tas skan – Ka raus, ta raus. Bet tik ne šodien…

Dzirdīga auss uz dažādiem teicieniem ir kolēģei Stellai.

Stella nāk uz muzeju pa slīpo taciņu gar stāvlaukumu. Stāvlaukuma stūrī stāv pa diagonāli pretī esošajā mājā dzīvojošo čigānu vieglā automašīna, kuru braucam neviens nav redzējis. Bet patlaban sasaukts konsīlijs. Vairāki čigānu tautības eksperti, atvāzuši mašīnas pārvalku, dziļdomīgi lūkojas klusajā motorā, un, tikko Stella ir pavisam blakus, viens no viņiem formulē diagnozi – Nāni, aķis gluhs! Ir jābūt filologam – kā Stellai – lai izprastu šīs frāzes koncentrētību, ietilpību un daudzvalodību – un paturētu to prātā.

Otra epizode ar Stellu mazliet cita. Stella stāv pie dzērienu nodaļas - nedomājiet ko ļaunāku - lai nopirktu cigarešu paciņu. Viņai priekšā vīrietis, kas lietišķi saka pārdevējai – Daiķe merzavčik. Pārdevēja bez mazāka izbrīna pasniedz viņam nelielu alkohola pudelīti.

Stella klusām brīnās – A počemu merzavčik? Vīrietis ir to sadzirdējis un, prom iedams, paskaidro – Nu, tak s etovo vsjo i načinajetsja.

Pierakstīts 2022. gada martā

Pēters Brūveris

Fri, 17 Jun 2022 00:00:00 +0000

Ar viņu esmu tikusies vienu pašu reizi.

Ja papūlētos, varētu noskaidrot datumu – tas notiek tad, kad atklāj pasākumu zāli Ventspils zinātniskajā bibliotēkā. Jaunā zāle izbūvēta blakus esošajā vecajā Reinku noliktavas ēkā, kas nu restaurēta, rekonstruēta un otrā stāva līmenī savienota ar jau esošo bibliotēkas namu. Gaidāmais notikums pulcējis diezgan plašu apmeklētāju pulku, ieeja uz atklājamo zāli vēl slēgta, visi salasījušies bibliotēkas otrā stāva lasītavā un gaida svinīgo brīdi. Bet tas kavējas. Jau desmit minūtes pāri noteiktajam laikam, jau divdesmit, jau pusstunda. Tad izplatas ziņa, ka viss tā notiek tāpēc, ka nav vēl atbraukusi uz pasākumu aicinātā Zinātnes un izglītības ministre. Ministre tolaik ir Baiba Rivža no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, un, ja bez viņas nevar atklāt, tad viņa ir jāgaida – to visi saprot. Es arī, jo es arī maisos pa šeit sanākušo pūli un gaidu kā visi pārējie.

Bibliotēkas pasākumus bieži apmeklē arī turpat blakus esošās Rakstnieku un tulkotāju mājas iemītnieki, jo dažkārt notiek kaut kas priekš viņiem interesants, un māja par viņu garīgā apvāršņa paplašināšanu vienmēr rūpējas.

Tāpēc nav brīnums, ka es pūlī saskatu Pēteri Brūveri. Faktiski – ja mēs sakām – Pēters, tad akuzatīvs būtu – Pēteru, bet lai nu paliek. Pēteri Brūveri es, protams, pazīstu, viņš mani, protams, nepazīst. Bet es vēroju, ka viņam arī apnicis gaidīt, viņš nemierīgi šaudās pa ļaužu pulku, laiku pa laikam apstājas un iesaucas – “Nu, un kur viņa ir – tā garā, tā melnā, tā smukā? Kur viņa ir?“ Un pēc kāda laika atkal tāpat. Tad viņš atkal paskraida un atkal sauc pēc garās, melnās un smukās. Es ieklausos un saprotu, ka viņš meklē toreizējo bibliotēkas direktori M. M. Vienu reizi iznāk tā, ka Pēters nostājies tieši man priekšā, bet ar muguru pret mani, un atkal sauc: “Nu – kur tad ir tā garā, melnā un smukā?“ Kā tas ar mani dažkārt notiek, mani kāds pavelk aiz mēles, un es saku maigā balstiņā: “Nu – es jau tepat esmu!“ Pēters apsviežas riņķī, ierauga mani (veca, resna un sirma), viņa seja pārvēršas, un viņš skaidri un gaiši saka: “Tfū!” Tas ir, nospļaujas, bet tā – simboliski, ne gluži naturālistiski, un nepārprotami sadusmojas. Bet man uznāk lielais smiekls. Kā kādreiz skolā. Es smejos un smejos, ar pūlēm aiztaustos līdz kādam patālākam brīvam krēslam, atkrītu tajā un smejos līdz spēku izsīkumam.

Bet Pēters ir kļuvis pavisam dusmīgs. Nu viņš met lokus pa ļaužu pulku tā, ka trajektorija skar arī manu atrašanās vietu, arvien ko man uzprasa, es diemžēl sakarā ar savu smiešanos slikti ko sadzirdu un vēl sliktāk saprotu, bet to es atceros, ka viņš man vairāk reižu saka: “Nu redzi – tu arī neko citu nemāki pateikt, tāpat kā visi tie pārējie; tu arī nezini neko citu, tāpat kā visi citi.“ Es taisnojos, ka protams, protams – es tak galīgi neko nevaru pateikt citu, kā tikai to, ko visi saka, un zināt es arī neko citu nevaru.

Tas viss ilgi neievelkas, jo pēkšņi ir atbraukusi ministre.

Parādās gan viņa, gan garā, melnā un smukā, sāk skanēt runas, notiek viss, kam jānotiek. Es izslauku acis, izšņaucu degunu un mobilizējos, jo man pieprasīts teikt dažus teikumus par Reinku noliktavu. Tāpēc es atstāju savu krēslu un pamazām sāku virzīties cauri pūlim uz notikuma epicentru – viss notiek atklājamās zāles durvju priekšā. Murminādama atvainošanās vārdus, spraucos cauri publikai, un pamanu, ka manā ķīļūdenī seko Pēters. Dusmas pārgājušas, viņš draudzīgi uzsmaida, piemiedz man ar aci un konfidenciāli izpauž: “Par kavēšanos jāiekniebj tai ministrei dibenā.” Es drusciņ sabīstos, bet te jau mani sauc runāt, es ātri izsaku savu sakāmo, pēc tam durvis atveras, publika ieplūst zālē, tur arhitekti stāsta par restaurāciju – viss šķietami beidzas, un man viss šis pamazām aizmirstas.

Paiet diezgan daudzi gadi. Ir noticis tā, ka M. M. vairāk nav bibliotēkas, bet muzeja direktore – mana tiešā priekšniece. Dažkārt, kad birokrātiskais slogs viņu nomāc pārāk smagi, viņa nāk pie manis pažēloties. Reiz viņa atkal atnākusi un jūtas tik drūmi, ka es atceros šo seno notikumu un, gribēdama viņu uzjautrināt, to izstāstu – apmēram tā, kā tikko jums izstāstīju. Kā jau klusībā prognozēju, dzirdot, ka ir garā, melnā un smukā, viņa patiesi manāmi atlabst (“Kā, kā viņš teica?” ), un pilnīgi necerēti mans stāsts tiek kronēts ar nobeigumu. M.M., pavisam uztraukta, atzīstas “Bet klausies, viņš taču tai ministrei patiesi ieknieba dibenā, diezgan pamatīgi, un viņa spiedza – tas viss tā arī notika.”

Es noklausos, saprotu, ka nu šis notikums priekš manis guvis savu pilnīgo noapaļojumu, un jūtos apmierināta, jo, ja Rakstnieku māja kaut ko sola, tad tas arī notiek.

tas i ūdens!

Fri, 17 Jun 2022 00:00:00 +0000

Šis ir noticis Ugālē. Esmu to dzirdējusi atstāstos un reiz pat lasījusi pieminētu kaut kur presē – neatceros vairs ne kur, ne kad. Bet tas varētu būt kāds astoņdesmito gadu sākums vai vidus.

Lieta grozās ap pasākumu, ko tolaik sauc vai nu par politisko trešdienu vai par politisko ceturtdienu – nevaru vairs atcerēties. Lieta tā, ka, neskatoties uz sociālisma uzcelšanu pilnīgi un galīgi, par sociālistiskās sabiedrības atsevišķiem indivīdiem jāsaka, ka viņu zināšanas pasaules politikā un Padomju Savienības izšķirošajā lomā komunisma neizbēgamajā uzvarā nav sevišķi spožas, un ir jārūpējas par to nemitīgu uzlabošanu un papildināšanu. Tādēļ tiek ieviestas šīs politiskās, nu, teiksim – trešdienas. Šajās dienās tiek organizētas plašas darbaļaužu pulcēšanas un izglītošanas darbs, kas izpaužas pieredzējušu lektoru ataicināšanā, kuri tad mūs izglīto. Tas notiek gan pilsētā, gan rajonā. Ugālē darba ļaudis sapulcina šim nolūkam piemērotā vietā – Ugāles vidusskolā. Tur nu sanākuši savus traktorus un kombainus, savas fermas, pļavas un ganības, kantorus un visu pārējo pametušie kolhoznieki klausīties svarīgo informāciju. Šoreiz runa ir par Nikaragvu. Tā ir priekš latviešiem stipri tāla un sveša zeme, bet tur notiek svarīgas lietas – pārāk neiedziļinoties Nikaragvas iekšpolitikā, aprakstītajā laikā iznāk, ka tajā saduras arī ASV un PSRS intereses, jo viena grib, lai Nikaragva kļūst par otru Kubu, bet otra atkal negrib. Mēs, protams, gribam un tāpēc klausāmies lekcijas par Nikaragvas darbaļaužu cīņu par sociālismu un to, cik ļoti mēs viņus atbalstām. Lekciju klausoties, publika pamazām sāk gurt, galvas slīgst arvien zemāk, vienīgās skaņas – lektora balss, miegaina šņākšana un mušu sīkšana.

Tā – ar kādas kantora meitenes pasniegtu puķu pušķi – viss arī būtu beidzies, bet lektoram ienācis prātā savu priekšnesumu uzlabot. Tā kā viss norisinās skolā, nav bijis grūti dabūt pasaules politisko karti, un to nu lektors noslēgumā izritina auditorijas priekšā, reizē uzaicinādams kādu potenciālu gribētāju nākt un parādīt, kur tad atrodas minētā Nikaragva. Publika vilcinās. Bet tad izvirza savu pārstāvi. Viņu sauc – teiksim, Sašiņš. Le Sašiš iet un parād! Sašiņš arī dodas Nikaragvas meklējumos. Viņš rūpīgi pēta gan vienu puslodi, gan otru, beidzot sāk ielūkoties arī aiz kartes, bet zālē publika, kas Sašiņu labi pazīst, ir kļuvusi traki aktīva un neskopojas ar padomiem.

Sašiņ! Mekle labāk! Tik tu vīņs var glābt! Cits atkal sauc – Ej nu zin, vai maz tā Nikarāg vel i – tur tokš i visāds zēmstrīcs. Cits atkal saka – Ir ir, viņnedeļ vel rādi pa telvīzor. Ar vārdu sakot – auditorijā valda neierasts dzīvīgums, lektors, pie tā nepieradis, klusām brīnās. Bet Sašiņš turpina tēlot meklēšanu. Troksnis aug augumā, līdz beidzot Sašiņa sejā saspringtā izteiksme pārtop apmierinātā un viņš, klusumu pieprasīdams, paceļ roku. Redzams, ka dzimusi svarīga atziņa.

Tūdaļ visi apklust un Sašiņš, kā noslēpumu atklādams, svarīgā balsī saka – Es ar jums var kaut ko gudr pateikt – več, jūs zin – tas ziles – tas i ūdens!

Seko ilgas ovācijas. Publika, priecīga un apmierināta, pamet lekciju zāli, veči tausta kabatās pēc smēķa, ārā atskan balsis un smiekli, zālē palicis lektors, karte, meitene un puķu pušķis.

Pierakstīts 2021. gada decembrī

Baikāla ezers

Tue, 14 Jun 2022 00:00:00 +0000

Šīs ir vienas no manām mīļākajām atmiņām par ekspedīcijās sastaptajiem cilvēkiem. Ja nemaldos – viņu sauca Lange Anniņa, un viņa dzīvoja netālu no Ventspils. Pie viņas bijām vēl dziļajos padomju laikos. Toreiz lielu atklātību no iztaujājamiem cilvēkiem nevarēja gaidīt. Nevienam negribējās pieminēt ne izsūtīšanas, ne represijas, ne radus ārzemēs. Pie lielākas uzticēšanās dažkārt varēja nonākt tikai pie atkārtotiem apmeklējumiem un ilgstošākas draudzēšanās. Bet ar Langi Anniņu bija citādāk. Viņa viegli un brīvi izstāstīja visu, kas ar viņu noticis garajā mūža gaitā. Gan arī reti nācies sastapt cilvēku, kas tā starotu visaptverošā labvēlībā pret visu pasauli.

Viņa bija pabijusi ieslodzījumā padomju lāģerī. Lieta tā, ka mežos arvien tie izsalkušie vīrieši. Vācu laikā mežā badaini sarkanie partizāni. Jūs saprotat – ziemas laikā vīrietis mežā bez speķa un rupjmaizes nevar iztikt. Kādam tas viņiem jāpiegādā. Bet vācu laikā Anniņa kaut kā netiek noķerta. Bet tad pienāk padomju laiki. Mežā atkal ir badaini vīri. Tie tāpat nevar iztikt bez speķa un rupjmaizes. Bet padomju laikā noķer gan Anniņu gan citus izsalkušo vīru apgādātājus, Anniņu tiesā un viņa nonāk lāģerī.Neatceros, uz cik gadiem – bet nav jau citu mēru kā 10 vai 25 gadi.

Anniņa ir laikam vienīgā manā plašajā , gan stipri vēlāk aptaujāto represēto pulkā, kas ar tādu vieglumu atcerējās savus ieslodzījuma gadus. Vispirms – vecāki bija jau miruši, brāļu, māsu un ģimenes viņai nebija, un viņa apzinājās, ka neviens viņas dēļ necieš un arī pārāk neskumst. Tas bija liels atvieglojums.Viņa redzēja, cik ļoti rūpes par tuviniekiem nomāc citas ieslodzītās sievietes. Bet bija vēl viens apstāklis. Kādreiz sen sen – vēl jaunībā – Anniņa bija redzējusi iespaidīgu bildi, kurā attēlots Baikāla ezers. Tā uz viņu bija atstājusi dziļu iespaidu, un radījusi pilnīgi nerealizējamu vēlēšanos - kādreiz ezeru redzēt savām acīm. Un nu – varat iedomāties – viņa bija aizvesta jau labu gabalu vēlamajā virzienā. Ilgāku laiku uzturoties lāģerī un pamazām iepazīstot kārtību, kāda tur valda, Anniņa saprata, ka, ja ieslodzītā ir vesela un stipra, viņu sūta vēl tālāk. Tā viņa šķitās izpratusi valdošo kārtību. Katrreiz , kad visas ieslodzītās stāvēja ierindā, un načaļņiki prasīja – vai žālobas par veselību nav, Anniņa spēra divus soļus uz priekšu un kliedza – Zdorov! Un patiesi – laiku pa laikam viņu atkal aizsūtīja tālāk. Nebija jau tik viegli izprast, kur tu, cilvēks, atrodies, un kur ir Baikāla ezers, bet bija arī ļoti izglītotas likteņa biedrenes, kas šajā ziņā palīdzēja, kaut arī karte bija jāzīmē smiltīs ar pirkstu. Beidzot Annņa jau sāka baidīties, ka viņu neaizsūta Baikālam garām. Bet - nemanot bija jau pagājuši vairāki gadi, pienācis Staļina kulta krišanas un vispārējais ieslodzīto reabilitēšanas laiks, un – jau esot stipri tuvu iecerētajam mērķim – Anniņa tiek brīvībā un tiek aizgādāta pretējā virzienā – uz mājām.

To nu visu viņa vairāku manu apmeklējumu laikā ir izstāstījusi, un tiešām jāsaka – mani stipri iespaidojusi.

Tajos darbības gados man tāds paradums – tiem gada laikā satiktajiem cilvēkiem, ar kuriem man izveidojušies sevišķi tuvi sakari, es gada beigās, ap Ziemassvētku laiku un Jaungadu , aizsūtu kartiņu ar apsveikumu un visa laba novēlējumiem. Anniņai arī. Steigā visu darīdama, es nevaru neko labāku izdomāt kā uzrakstīt – Cerams, Anniņ, ka jūs beidzot kādreiz ieraudzīsiet Baikāla ezeru. Vai kaut kā tamlīdzīgi. Katrā ziņā ezers tiek pieminēts.

Kā jau parasti, tas notiek lielā skubā, beidzot viss gatavs, sarakstītās kartiņas un aploksnes pastkastē iemestas, nu es apsēžos un sāku domāt. Ko es īstenībā tai Anniņai uzrakstīju? Kā viņa to sapratīs? Vai neizklausās pēc piedraudēšanas? Beigās man sametas tik šķērma dūša, ka es sagaidu algas dienu, saķeru taksi un aizdrāžu pie Anniņas. Tālu jau nav. Ieraugu Anniņu un kliedzu pa gabalu – Anniņ, Anniņ – kā jūs sapratāt to, ko jums rakstīju? Anniņa pagriežas pret mani ar laipnu smaidu un saka – Nebaidieties, es visu pareizi sapratu.

Esmu vienam otram šo izstāstījusi un dabūjusi novērtējumu – abas vienādi gudras. Uzskatu to par komplimentu.

Pierakstīts 2022. gada martā

Muzeja atradumi

Tue, 14 Jun 2022 00:00:00 +0000

Muzejā ir notikuši visādi brīnumaini atradumi. Viens no lielākajiem – Akmens ielas muzeja kapitālā remonta laikā. Muzeja krājumi, dokumentācija un mēs paši uz vairākiem gadiem bijām evakuēti uz pagaidu telpām toreizējās Ļeņina, tagadējās Kuldīgas ielas viena nama sētas mājā. Bet man vai kādam citam katru rītu un vakaru bija jāierodas, lai atslēgtu un pieslēgtu signalizāciju. Kādu dienu es atkal ierodos darba dienas beigās, lai veiktu šo pienākumu, un konstatēju, ka mūsu remontvīri iegrimuši dziļās vēstures studijās. Izlauzuši kādu no vairs nevajadzīgām sienām kambarītī, kas atradās aiz muzeja kases galda, viņi atklājuši, ka aiz tās atrodas pāris kastes – nu, tādu kartupeļu kastu lielumā, kas pilnas ar dažādiem papīriem. Kad nu es ieradusies, viens man deklamē priekšā Ulmaņa apsveikuma telegrammu Ventspils pilsētas galvam, cits lasa kara laika Ventas Balss numuru par boļševiku zvērībām austrumu frontē, cits gaida savu rindu ar saviem vēsturiskiem atklājumiem. Bet lieta skaidra mums visiem. Kārtējos laika griežos daļa no materiāliem, kurus varēja konfiscēt un iznīcināt, bija noglabāti priekš nezināmas nākotnes. Tā jau vēl nebija pienākusi. Bija tikai kāda 1980. gadu pirmā puse. Mēs papīrus glīti sakārtojām un aizstiepām uz citu slepenu kambari drošā vietā – aiz direktora kabineta. Sveša acs jau tur neielūkojās. Viss pamazām sagaidīja savu laiku.

Tā aizvien teica mana vecā oma – ar laiku viss piepildīsies. Pēc tam vienmēr padomāja un piebilda – ja tik piedzīvos.

Pierakstīts 2022. gada februārī

Vai jums ir kaut kas pret sarkano krāsu?

Tue, 14 Jun 2022 00:00:00 +0000

Kādreiz mēs pārbaudījām iebraukušos ārzemju latviešus ar anekdošu palīdzību. Ja viņi saprata mūsu stāstītās anekdotes – un to jau varēja redzēt – tad viss kārtībā, ar viņiem varēja runāt. Bet bija arī tādi, kas nesaprata. Viņus izglītot mēs neuzņēmāmies. Nebija jau laika.

Kad es domāju par mūsu jauno paaudzi, es saprotu, ka viņi arī tos laikus nesaprastu.

Par padomju laikiem kaut ko pilnvērtīgu varētu uzrakstīt tikai tajos dzīvojis postpadomju cilvēks. Es ceru, ka kāds to izdarīs. Es spēju atainot tikai vienu otru sīku epizodi. Viena no tām - dokumentāla, kaut savā laikā nevīžoju noskaidrot precīzu notikuma laiku, bet ne tur ir lietas būtība.

Padomju iekārta laika gaitā bija izveidojusi savus rituālus, principā tos aizlienējot no dažādām reliģiskām izpausmēm – gājieni, svētbildes, sprediķi, ceremoniālas norises. Bija arī izveidots dažādu svināmu un atzīmējamu gadadienu cikls, kas nemitīgi attīstījās, jo gadi gāja uz priekšu, neapaļas jubilejas kļuva par apaļām un tāpēc ar dubultu jaudu atzīmējamām, un atzīmējamu notikumu bija traki daudz – padomju varas dibināšana un atjaunošana, Latvijas PSR dibināšana, PSRS dibināšana, pionieru, komjauniešu utt., utt. organizāciju dibināšana, Lielā Tēvijas kara uzvarēšana, 1. Maija un visādu starptautisku darbaļaužu padarīšanu atzīmēšana, piecgažu izpildīšanas četros gados un septiņgažu izpildes piecos gados, un tad nāca vēl visi svarīgie PSKP kongresi ar saviem svarīgajiem lēmumiem par sociālisma uzvarēšanu pilnīgi un galīgi un visu pārējo, ak – visu jau nevar ne atcerēties ne uzrakstīt. Bet, ja jubileja bija daudz maz apaļa – un ar laiku katra tāda kļuva – tad attiecīgajā datumā katrā apdzīvotā vietā tika noturēta svinīga sapulce ar vadošo sabiedrības daļu priekšgalā, un ar darbaļaužu piesaistīšanu iespējamos apjomos, lai visi varētu noklausīties svinīgo referātu. Tas viss norisinājās populārākajā publiskajā vietā svinīgi izdekorētā zālē.

Ventspilī šī vieta neapšaubāmi bija tagadējais Kultūras nams, toreizējais Arodbiedrību centrālais klubs.

Te nu esam nonākuši līdz lietas būtībai. Klubā ir savi ilggadīgie darbinieki – dekoratori, skatuves strādnieki, apgaismotāji, elektriķi. Tie ir cilvēki, kuru uzdevums vajadzības gadījumā zāli svinīgi izdekorēt. Ar laiku tas viss viņiem tiktāl apnicis, ka kaut kas jāizdomā. Kad nu atkal pienākusi kāda svarīga notikuma ļoti apaļa jubileja un dots uzdevums zāli pēc iespējas krāšņāk izdekorēt, vīri piepūš vaigus un ķeras pie darba. No visām iespējamām vietām tiek savākts pēdējais sarkana auduma gabals, kluba zāles visas sienas izdrapētas ar sarkanu, savākti visi iespējamie plakāti un salikti pa virsu – ar vārdu sakot – izlietoti visi iespējamie resursi, un zāle zvēro vienā ugunīgā sarkanumā. Katrs, kas ienāk, ievelk elpu un saka – Aaaah!

Bet tas jau nav viss. Šādos svarīgos gadījumos nepieciešams augstākstāvošas instances apstiprinājums, un zāļu noformējumu pirms svinīgā notikuma vienmēr atnāk novērtēt partijas komiteja, kuru iemieso partijas Ventspils komitejas otrā – ideoloģiskā – sekretāre, un ilgu laiku Ventspilī tā ir visiem pazīstamā Aina Žanovna. Viņa ierodas arī šoreiz, noformētāju brigāde laipni atver durvis, Aina Žanovna saka – Aaaah!, un vīri dziļi nopietni stāv blakus šķietamā klusā lepnībā. Pēc ilgāka klusuma brīža Aina Žanovna bikli ierunājas – Viss jau ir labi, bet vai jums nešķiet, ka tā sarkanā krāsa ir mazliet par daudz? Vīri nedaudz sašutuši. – Bet, Aina Žanovna, vai tad jums ir kaut kas pret sarkano krāsu??? Nē, nē, Ainai Žanovnai nav nekas pret sarkano krāsu, un tā arī viss paliek.

Katrs, kas ienāk zālē, uz mirkli apstulbst un saka – Aaaah!

Un tas jau arī ir tas, kas vajadzīgs.

Pierakstīts 2021. gada oktobrī

Valsts noslēpums

Tue, 14 Jun 2022 00:00:00 +0000

Padomju laikā par padomju pilsoņu un muzeju darbinieku pareizu ideoloģiju rūpējas visi – partija un valdība, izglītības sistēma, prese, radio un televīzija, Muzeju pārvalde un tās organizētie dažādie kursi, kuros, kā tas tomēr jāatzīst, bez visa pārējā māca arī daudz un dažādas katra laika muzeju darbiniekiem nepieciešamās iemaņas.

Bet, lai aiz ļaunprātības vai vieglprātības netiktu izpausti svarīgi valsts noslēpumi vai arī netiktu kaut kādā veidā apšaubīta neizbēgamā komunisma uzvara, vai lai netiktu rādīts kaut kas laimīgo šodienu kompromitējošs vai ļauno pagātni cildinošs, par to rūpējas Galvenā Literatūras pārvalde, ko latvieši, kas šo iestādījumu iemantojuši reizē ar padomju varu, sauc no krieviem palienētā vārdā – Glavļits. Tā ir padomju cenzūra.

Laiku pa laikam muzeju apmeklē Glavļita pārstāvji. Vairumā gadījumu tās ir uztrauktas un nervozas sievietes. Tas ir tipiski padomju iekārtai – pārbaudītāji bieži vairāk nobijušies nekā pārbaudāmie. Viņu atbildība tak nesalīdzināmi lielāka. Ja nu patiesi pēc viņu pārbaudēm kas paliks nepamanīts – tad nepatikšanas pašiem pārbaudītājiem daudz nopietnākas. Kas tad mēs - pārbaudāmie. Mēs vienmēr varam izlikties par muļķiem. Protams – runa arī iet par 1960.-1980. gadiem – gluži pie siena jau nevienu vairs neliek.

Ekspozīcijās nedrīkst parādīties kartes, īpaši ar mērogu, grupu uzņēmumi, ja par visām tur attēlotām personām nav skaidrs, ka neviens – ne pats ne arī tuvs rads nav bijis ne Sibīrijā ne cietumā, ne arī emigrējis un atrodas ārzemēs. Un ir vēl daudz citu bīstamu un uzmanāmu momentu. Nedrīkst parādīties Ventspilī fotografētas militārpersonas formās, kas varētu liecināt, ka Ventspilī izvietotas kaut kādas karaspēka daļas. Nedrīkst pieminēt nevienu latviešu vai ārzemju autoru, kurš ir kaitīgās jeb aizliegtās literatūras sarakstos, un tādi saraksti iznāk periodiski un plaši. Bet mēs jau paši labi zinām, ko drīkst un ko nedrīkst – tā ka pie mums bieži neatrod kaut ko valsts drošību apdraudošu.

Tā nu kārtējo reizi tiek pārbaudīts gan Ventspils pilsētas muzejs gan Brīvdabas muzejs. Un, kas to būtu domājis – Ventspils muzejā atrodas kaut kas traki aizdomīgs. Karte! Ar virsrakstu – 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas kaujas ceļš. Kā zināms, šī ideoloģisku motīvu dēļ Otrā pasaules kara (toreiz to dēvē par Lielo Tēvijas karu) laikā organizētā Sarkanās Armijas sastāvdaļa piedalījusies kaujās Ļeņingradas - Novgorodas apkaimē, tad Madonas un Rīgas operācijās, visbeidzot arī Kurzemes cietoksnī. Tad nu šīs apdzīvotās vietas baltā lapā kā punkti iezīmētas un ar bultām savienotas. Par mērogu nav ne runas. Un vispār – esam šo shēmu aizlienējuši no skolas mācību grāmatas. Neatceros, no kādas klases. Bet uzbudinātajai Glavļita pārstāvei nevaram to grāmatu parādīt, jo tā jau atdota atpakaļ attiecīgajam skolas bērnam. Kad nu apzvēram ar visu veidu zvērastiem, ka izkopējums no skolas mācību grāmatas ar visu atsauci tiks viņai tuvākā laikā nogādāts, mums ļauj uz karstām pēdām neraut ārā aizdomīgo objektu no ekspozīcijas, bet pagaidīt. Ar to nu kaut kā tiekam galā.

Bet Brīvdabas muzejā lieta daudz lielāka - tīri fiziski - un ļoti nopietna. Šis muzejs, kā vispārzināms, pēta zvejniecību, tai skaitā arī Ventspils zvejnieku kolhozu Sarkanā Bāka. Tas ir Latvijas PSR lielākais zvejnieku kolhozs. Bez piekrastes zvejas laivām tam pieder viens vai divi lielie jūras zvejas traleri (saīsinājumā BMRT) un vairāki vidējie (saīsinājumā SRT). Tie uzturas Atlantijas okeānā vai Ziemeļjūrā vairākus mēnešus, zvejo un pārstrādā sazvejotās zivis, kaut arī ārzemju ostās nedrīkst ieiet. Atlantijas okeāns kā zvejas vieta nav noslēpums. Par to raksta presē, par to runā radio un to rāda televīzijā. Šis fakts ekspozīcijā atspoguļots sekojoši. Uz lielas planšetes – kādi 3×2 metri – kas izvietota gandrīz pie pašiem griestiem, stipri nosacīti attēlotas abas zemeslodes puslodes. Ievilktas tikai kontinentu robežas, valstis nav atzīmētas. No papīra izgriezti divi lielāki un vairāki mazāki (cik nu tajā laikā Sarkanajai Bākai pieder) zvejas traleru aptuveni silueti un iekaisīti lielajā zilajā ūdens plašumā starp Eiropu un Ameriku, kas, kā esam skolā mācījušies, saucas Atlantijas okeāns. Iespaids neapšaubāmi vairāk dekoratīvs nekā informējošs. Bet tas nekavē nabaga pārbaudītājai krist izmisumā. Karte! Un sakari ar ārzemēm! Un iešifrēts kuģu skaits! Un vispār – fakts kā tāds! Mēs viņu mierinām kā mācēdami un beidzot galvojam, ka dabūsim atļauju no pašiem padomju robežsargiem šādu infomāciju izplatīt. Robežsargi dažkārt ir šāda veida domstarpību izšķīrēji un pretēji saviem civilajiem kolēģiem apveltīti ar zināmu veselo saprātu. Vairs neatceros, kā tas viss tiek atrisināts, bet to gan atminu, ka kaut kāds kompromiss tiek panākts, jo aizdomīgais dekoratīvais elements vēl ilgi rotā Brīvdabas muzeja ekspozīciju.

Muzejā ir vēl viena valsts noslēpumu izpaušanas iespēja. Tā ir atsauksmju grāmata. Tā, redzamā vietā nolikta, ir nepieciešams muzeja atribūts. Darbaļaudīm jādod iespēja izteikt savas uzslavas un kritiskās piezīmes. Organizēto ekskursiju vadītāji arī vienmēr savas pateicības ieraksta. Ar civilpersonām tā lieta ir vienkārša. Bet ar armijas daļām - ja tās paraksta savu blagodarnostj (pateicība), minot savas karaspēka daļas numuru – lieta ir bīstama, jo tā jau ir valsts noslēpuma izpaušana. Ventspilī drīkst būt tikai robežsargi. Tāpēc atsauksmju grāmatas ir cenzoru pārbaudes objekts, visas lapas ar valsts noslēpumiem tiek bez žēlastības izplēstas.

Un noslēpums tiek saglabāts.

Pierakstīts 2021. gada novembrī

Pasts un seifs

Mon, 13 Jun 2022 00:00:00 +0000

Šis ir mutvārdu atmiņu gabaliņš – bet, kā katrā mutvārdu daiļrades paraugā, tajā ir vairāk vai mazāk patiesība. Sākas tas 1945. gada maijā – 9. maijā ir kapitulācija, kā tolaik uzskata, bet Sarkanā armija ienāk kādas dienas vēlāk. Nav zināms, īsti kurā datumā, bet drīz vien pie Ventspils pasta (ēka Kuldīgas ielā, ko mēs šodien saucam par Veco pastu) piestāj militārs vāģis, izlec ārā pulciņš padomju karavīru, ieskrien pastā, pagrūž nost darbiniekus, sakampj lielo pasta seifu, ar pūlēm iedabū mašīnā un aizbrauc.

Paiet pāris desmit gadu. Toreizējais pasta priekšnieks ir jau vecs un dodas pensijā. Viņš pasauc jauno pasta darbinieku, kas nu paliks viņa vietā, sniedz tam seifa atslēgu un saka – Glabā nu tu tālāk to atslēgu, varbūt viņi beidzot gribēs apskatīties, kas tai seifā iekšā. –

Taisnību sakot, man nav ziņu, vai atslēgu pasta darbinieki glabā vēl šodien, vai nu vairs nē.

Pierakstīts 2022. gada martā

Zvejnieku krogi Ventspilī – pēc Otrā pasaules kara

Mon, 13 Jun 2022 00:00:00 +0000

Runa ir par pirmajiem pēckara gadiem. Nodibinājies zvejnieku artelis, nacionalizēti zvejas rīki; viss, kas saistīts ar pārtikas ieguvi, ir tautsaimnieciski svarīgs, un zvejnieki kļūst par savam laikam salīdzinoši labi atalgotu sabiedrības daļu.

Nav jau tā, ka Ventspilī visi zvejnieki dzīvotu Ostgalā. Bet Ostgalā sākas un beidzas viņu ikdienas darba gaitas. Tāpēc Ostgals ir stratēģiski svarīgs. Tas tiek apzināti apgādāts ar vietām, kur var katrā laikā dabūt šņabi un desu maizi.

Ostgala centrā – Kapteiņu ielā, necilā ķieģeļu ēciņā atrodas krogs, kas saucas Koreja. Tolaik plosās Korejas karš (1950-1953). Kas un kāpēc tur kaujas, varbūt visiem nav gluži skaidrs, bet kara darbība ar kritušajiem saistās, un tādi te arī gadās. Atšķirībā no īstā kara, Kapteiņu ielas Korejā kritušie pēc kāda laika augšāmceļas un iet uz mājām. Vēlāk šajā ēkā atradīsies Ostgala gaļas bode, pēc tam maizes veikals.

Bet visiem izslāpušajiem te vietas nepietiek. Drīz vien Vasarnīcu ielā parādās diezgan plaša celtne, koka, bet pārvietojama – tā stāv uz priedēm apaugušā Vasarnīcu un tagadējās Kroņa, toreizējās Jūras ielas stūra ar fasādi pret Vasarnīcu ielu. Celtnē var ietikt, pārvarot dažus pakāpienus, dziļumā lete ar bufetnieci, pudelēm un uzkožamajiem, priekšā vai tik nav vieta pāris galdiņiem. Es arī šo vietu miglaini atceros, jo, ja gadās kāda kapeika, tur var ieiet un nopirkt, piemēram, vienu šokolādes konfekti. Šī vieta gūst nosaukumu Betlēme. Vai tas tāpēc, ka te arī krīt un augšāmceļas, vai tāpēc, ka uz priežu saknēm var dusēt saldi kā silītē, īsti nav zināms. Tikai pēc kāda laika valdīšana konstatē, ka guļošie dažkārt traucē satiksmi pa Vasarnīcu ielu. Tāpēc celtni, kas būvēta uz tādām kā augstām paviļām, pēc kāda laika ievelk dziļāk priedēs. Tā šī problēma tiek atrisināta.

Pa diagonāli pretī uz Vasarnīcu ielas un Lielā prospekta, kas tolaik saucas Brīvkalna iela, stūra, vietā, kur kādreiz pacelsies un kādu laiku stāvēs Jurija Gagarina piemineklis, atrodas pagara zaļi krāsota koka ēka, ar garo fasādi pret Vasarnīcu ielu. Tas ir Garais krogs. Tikai stipri vēlāk es sapratu, ka tā vēl celtne, kas, iespējams, saglabājusies no šī gruntsgabala senā – pirms 1. pasaules kara – un ilggadīgā nomnieka Raizona laikiem, un tolaik saukta Raizona muižiņa. Tā cara laikā ir viena no Ventspils piepilsētas muižiņām, kā Reinkes (tagadējais Reņķa dārzs), Gūtšmita (vēlākais Lunaparks – kvartāls starp Vasarnīcu ielu, Lielo prospektu, Puškina un Jūras ielām) un vēl vairākas piepilsētas muižiņas. Kādu laiku nu tā kalpo kā krogs. Vēlāk šajā ēkā būs pārtikas veikals.

Pa Vasarnīcu ielu tuvojoties tagadējai Jūras, toreiz 1. Maija ielai, gandrīz blakus viens otram atrodas divi kioski. Tie ir Zaļais kiosks un Baltais kiosks.

Zaļais kiosks ir zaļi krāsota koka divstāvu celtne. Atrodas Vasarnīcu ielas malā iepretī tagadējai Karlīnes, toreiz Baltijas ielai. Otrā stāvā smērē sviestmaizes, pirmā stāvā pa lodziņu tās tirgo kopā ar dzērieniem. Kā celtne tas saglabājies vēl no starpkaru perioda, kad Gūtšmita muižiņas teritorijā bija iekārtota publisku pasākumu vieta, saukta Lunaparks. Zaļais kiosks tiek pieminēts jau kopš 1930. gadu sākuma un nez kāpēc toreiz saucas Santa Lūcija. Pati kādreizējā muižiņas ēka, kas atradās uz Zviedru vaļņa iepretim tagadējai Ventspils domes ēkai, tolaik kalpoja kā kafejnīca. Padomju laikā tā būs dzīvojamā ēka un izzudīs tikai 1970. gados.

Dažus soļus tālāk uz paša stūra ir mūra Baltais kiosks. Par tā celšanu ar lepnumu ziņo Ventas Balss 1939. gada jūlijā: „Vasarnīcu - 15. maija ielu stūrī nojauc veco šķībo koka kiosku, tai vietā jauns, moderns mūra kiosks ar telpu dežurējošam policistam.” Ulmaņa laikos Jūras iela tika pārdēvēta par 15. maija ielu – kā zināms, tas ir datums, kad notiek Ulmaņa apvērsums. Baltais kiosks jau saglabājas diezgan ilgi, šķiet, tiek pat jaunajos laikos privatizēts, bet pēc tam tomēr nojaukts.

Baltais kiosks kalpo tādiem pat mērķiem kā Zaļais. Bet nav jau tā, ka tikai šņabi tur var dabūt. Dabūjamas arī konfektes, limonāde, papirosi Belomorkanal un Kazbek, cigaretes Pamir un Prīma, un vasarās tirgo starp divām apaļām vafeļu ripiņām iespiestu saldējumu. Ir lielā porcija un mazā porcija. Lielā, protams, labāka, bet tā parasti sāk jau pilēt un tecēt, iekams pagūta apēst.

Rūpīgi ar visu iedzeramo vietu dislokāciju iepazīstoties, jākonstatē, ka viens punkts palicis nenosegts. Tā ir izeja no Ostgala pa Valdemāra ielu. Taču arī te tiek rasts risinājums. Tepat netālu no Avotakas laukuma Valdemāra ielas kreisajā pusē ir ķieģeļu celtne ar aklo sienu pret ielu. Sienā izveido loga vietu (izsit ambrazūru – saka karus pieredzējušie zvejnieki), un tirdzniecība pa aizslēģojamu logu var sākties arī šeit. Šai vietai kādu nosaukumu gan vairs neviens nevar atcerēties.

Nu vairs no Ostgala nevar izkļūt ne iekšā, ne ārā, neuzduroties kādai stipro dzērienu tirdzniecības vietai.

Jāpiebilst, ka tirdzniecības vietas ir zvejnieku kooperatīva īpašums. Tā nu vismaz daļu no zvejnieku nopelnītā var atkal dabūt atpakaļ.

Paies kādi gadi, pamazām šīs iedzertuves izzudīs, bet zvejnieki kļūs vēl bagātāki un pārcelsies uz lepnākiem krogiem.

Pierakstīts 2012. gada 28. septembrī

P.S. Kad šo materiālu publicēja vietējā Ventspils presē, atradās nosaukums vietai Valdemāra ielā – “Pie Batjka”. Bet es to nebiju zinājusi.

Volta loks

Sun, 12 Jun 2022 00:00:00 +0000

Volta loks ir tāda sprauga
Kuru Ampērs pārlēkt rauga.
Volts – to minēt nebūs grēks –
Ir šīs strāvas dzinējspēks.
Strāva neblandās kā teļš,
Kirhofs rāda, kur tai ceļš.
Un, kad strāva vados dodas,
Džoula siltums tajos rodas.
Ampērs steidzas vadā iekšā,
Oms tam aizliek kāju priekšā,
Vadi kūp un dzirkstis jūk,
Ampērs Omam garām sprūk.
Spriegums aiziet strāvai priekšā,
Strāva netiek vadā iekšā.
Ampērs domā – nu ir slikti,
Tinumi par biežu likti.

Šos pantiņus, fiziku mācoties, savā laikā sacerējuši Ventspils vidusskolas skolēni – sen atpakaļ, vēl 1930. gados. Līdz mūsdienām tos bija saglabājuši vecie Ventspils skolotāji, kuri savu darbību sāka jau pirms kara. Toreiz skolēnus sauca par skolēniem, nevis izglītojamajiem – kā šodien, viņiem mācīja visādas noderīgas mācības – tai skaitā dabas mācības un loģiku ; skolu beidzot, viņi ne vien prata lasīt, rakstīt un runāt, bet šo to sajēdza no dabas likumiem un pasaules kultūras. Kad es šodien klausos, ka fizikas eksāmena ieviešana vidusskolās ir gandrīz vai nepārvarama problēma, no kuras paši pedagogi ir sabijušies vairāk nekā skolēni, jo nez kas var tad atklāties, gribu palīdzēt ar šiem pantiņiem grūtajā elementāro zināšanu apgūšanas ceļā.

Kaut kā negribās, lai Latvijā dzīvotu māņticīgākā tauta Eiropā, Latvijas Republikas Profesiju klasifikatorā (Labklājības ministrija, aktualizēts 2020. gadā) joprojām būtu piesaukti – astrologs, hiromants, okultists, zīlnieks, ekstrasenss un tamlīdzīgi, puse no medicīnas studentiem ticētu ļaunai acij, šķietami inteliģences pārstāvji savukārt ticētu melniem kaķiem, dzegužu kūkošanai un tam, ka utis galvās rodas no smagiem dvēseles pārdzīvojumiem. Bet tur nekas cits nevar palīdzēt, kā izglītība.

Pierakstīts 2022. gada 30. maijā

Symbolic and Spatial Boundaries: Life-stories of Second-generation Latvian Exiles

Tue, 07 Jun 2022 00:00:00 +0000

Dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Fri, 03 Jun 2022 00:00:00 +0000

Pusaudžu pieredze Otrā pasaules kara bēgļu gaitās

Fri, 03 Jun 2022 00:00:00 +0000

Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV

Wed, 01 Jun 2022 00:00:00 +0000

1990.gadu sākumā ASV dzīvojošie latvieši bija tikpat saviļņoti par valsts atgūto neatkarību kā Latvijas iedzīvotāji. Viņi ticēja, ka var palīdzēt Latvijas demokratizācijas procesā, daloties savā trimdas laikā ASV iegūtajā profesionālajā pieredzē. ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītais projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» izgaismos ASV latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes veicināšanā, tostarp atbalstot studiju apmaiņas programmas, piedāvājot stipendijas, sadarbojoties un daloties ar pieredzi, kā arī sniedzot ieguldījumu metodiskajās inovācijās.

Projekta vadītāja – Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Latvijas mutvārdu vēstures asociācijas «Dzīvesstāsts» biedre Inta Mieriņa.
Projekta īstenošanas laiks: 2022. gada jūnijs – decembris.

ASV diasporas ieguldījums projekta ietvaros tiks pētīts un popularizēts, izmantojot Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva (NMV) avotus, kas cita starpā atspoguļo ASV dzīvojošo latviešu personīgo izaugsmi un sniegto atbalstu Latvijas sabiedrībai. Mutvārdu vēstures pētniecības attīstība pati par sevi ir spilgts piemērs tam, kā Amerikas latvieši ir veicinājuši demokratizācijas procesu, stiprinot padomju varas laikā politizētās humanitārās un sociālās zinātnes. NMV avoti piedāvā unikālu liecību par individuālajām saitēm, kas turpina veidot tiltu starp Latviju un ASV, un tie tiks izmantoti astoņu digitālu audiovizuālu prezentāciju sagatavošanā. Katra prezentācija būs veltīta kādai konkrētai Amerikas diasporas aktivitātei: atbalsts Latvijas mediķu izglītošanā; iniciatīva Latvijas Okupācijas muzeja veidošanā; muzeja un pētniecības centra «Latvieši – pasaulē» izglītojošais darbs; ģimenes vasaras nometnes 3×3, kas no ASV ienāca Latvijā.

Tāpat projekta ietvaros tiks organizēti divi interaktīvi semināri un astoņas lekcijas Latvijas reģionos, kas sniegs iespēju iedziļināties Amerikas latviešu un ASV valsts programmu lomā demokratizācijas procesu veicināšanā Latvijā un iepazīstinās ar bijušajiem Fulbraita programmas stipendiātiem un viņu ieguldījumus zinātnes attīstībā Latvijā. Projekta noslēgumā tiks organizēta preses konference, kurā tiks apkopotas semināros un lekcijās gūtās atziņas.

Projekta izpildītāju vidū ir pieci Fulbraita stipendijas saņēmēji:

Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte),
Dr. Māra Lazda (Bronksas Universitāte, ASV),
Dr. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija),
Dr. Ieva Zaķe (Millersvilas Universitāte, ASV),
Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte).

Viņi pārstāv dažādas zinātņu nozares (vēsturi, starptautiskās attiecības, migrācijas pētniecību, izglītību, socioloģiju un antropoloģiju), tādējādi piedāvājot daudzpusīgu skatījumu uz ASV ieguldījumu Latvijas attīstībā. Projekta partneru vidū ir:

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»,
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs,
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts,
muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē»,
Latvijas Okupācijas muzejs,
Latvijas Antropologu biedrība,
Pasaules brīvo latviešu apvienība,
Amerikas latviešu apvienība,
LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele

Projekta ietvaros izveidotās saites starp akadēmiskajiem un neakadēmiskajiem, Latvijas un ASV partneriem radīs pamatu turpmākai sadarbībai.

Video cikls

1. Viens stāsts – daudz ieguvēju Dr. Kristapa Keggi (Jeilas Medicīnas skola, ortopēdiskais ķirurgs) ceļš no Otrā pasaules kara bēgļa līdz Jeilas profesoram, kurš izveidoja prakses un stipendiju programmas Latvijas studentiem ASV.
2. Izglītība ārzemēs un mutvārdu vēstures pētījumi Latvijā Dr. Ilzes Akerbergas doktora disertācija folkloristikā (aizstāvēta Indiānas štata Blūmingtonas universitātē) un personīgo pieredzes stāstu apmaiņa, kas pavēra jaunu perspektīvi Latvijas sociālajās zinātnēs.
3. Maijas Hinkles radošās iniciatīvas Dr. Maijas Hinkles (PhD biofizikā, Ņujorkas Universitāte) dzīve un darbs: no bēgļu gaitām līdz muzeja un pētniecības centra «Latviešu pasaulē» dibināšanai.
4. Mecenāte Aina Galēja-Dravniece Dr. med. Ainas Galējas-Dravnieces (1925-2013) dzīve un mecenātisms: stipendijas Latvijas studentu mācībām ASV.
5. Amerikas Balss – informatīvais tilts no ASV Raidstacijas “Amerikas Balss” (Voice of America) latviešu valodas raidījumu tapšana un nozīme padomju Latvijā; latviešu redakcijas ilggadējo darbinieku Irēnes Karules un Kārļa Ķuzuļa atmiņas.
6. Latvijas Okupācijas muzejs ceļā uz demokrātiju LOM ir veidots, kad Latvija atgriezās uz demokrātiskās attīstības ceļa pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Tas tapis pēc Viskonsinas universitātes profesora Paula Lazda ierosmes ar lielu trimdas latviešu sabiedrības atbalstu. Plaši izvērstā programma un ASV latviešu sabiedrības ieguldījums iekļauj muzeju Austrumeiropas valstu vēstures kopbildē.
7. Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir izaudzis ciešā Amerikas latviešu sadarbībā ar mutvārdu vēstures pētniekiem Latvijas Universitātē un Norvēģu emigrācijas muzeju, liekot lietā mītnes zemē iegūto izglītību un demokrātijas pieredzi. 15 gadu laikā ir radīts apjomīgākais artefaktu krājums par latviešu emigrāciju 200 gados, kas aizpilda ilgstoši noklusēto tautas vēstures lappusi un atdod katram izceļotājam un viņa pēctecim vietu senču dzimtenē Latvijā.
8. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Inese Voika Pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, politiķe Inese Voika stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.
9. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Klāvs Sedlenieks Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.
10. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Gunta Roziņa Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Gunta Roziņa stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.
11. Fulbraita stipendiāti Latvijā: Ivars Šteinbergs Dzejnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Ivars Šteinbergs stāsta par saņemto Fulbraita stipendiju, savu pieredzi ASV un tās atstāto iespaidu uz profesionālo darbību Latvijā.

Lekciju un semināru ieraksti

1. Paneļdiskusija «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas» Diskusijā Latvijā pazīstami sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji – Jānis Ikstens, Agrita Kiopa, Ēriks Jēkabsons, Sandra Beatrice Sebre, Astrīda Skrinda, Liene Ločmele, Iveta Ķešāne, Kārlis Vērdiņš, Baiba Bela un Ieva Puzo – dalījās ar saviem pieredzes stāstiem un iespaidiem, mācoties vai stažējoties ASV zinātniskajās institūcijās, kā arī iepazīstināja klausītājus ar šo studiju atstāto nospiedumu uz savu pasaules redzējumu un profesionālo karjeru, kā arī savas jomas attīstību Latvijā kopumā. .
2. Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) loma sociālo zinātņu izaugsmē Latvijā PhD Ievas Zaķes (Milersvilas Universitāte Pensilvānijā, ASV) lekcija par Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) vēsturi, īpaši izceļot tās lomu jaunas sociālo zinātnieku paaudzes veidošanā Latvijā. Prezentācija iepazīstina ar 1) apvienības izcelsmi un mērķiem; 2) izmaiņām, kas skāra apvienību no 90-to gadu sākuma; 3) apvienības konferencēm un Baltijas Studiju Žurnālu; 4) apvienības grantiem un stipendijām.
3. Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei Dr.sc.soc. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) stāsta par gūtajām atziņām, stažējoties Jeila universitātē ar Jura Padega stipendijas atbalstu, Vašingtonas universitātē kā Fulbraita stipendiātei un Ilinoisas Universitātē Čikāgā ar Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendijas atbalstu.
4. Informatīvā semināra «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» 1. daļa Moderē Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) Prezentācijas: 2'30 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG) 16'20 Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV) 33'30 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV)
5. Informatīvā semināra «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» 2. daļa Moderē Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) Prezentācijas: 00'35 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV) 18'55 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG) 30'47 Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG) 35'15 Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG) 48'20 Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG)
6. Zināšanu pārnese mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu izpētes laukā Dr.sc.soc. Baiba Bela (Latvijas Universitāte) iepazīstina ar ASV latviešu diasporas ieguldījumu mutvārdu vēstures kā virziena attīstībā Latvijā, izceļot Amerikas Latviešu Apvienības atbalstu dzīvesstāstu dokumentēšanas ekspedīcijām Latvijā, latviešu izcelsmes pētnieku dalīšanos ar zināšanām par mutvārdu vēstures teoriju un praksi, kā arī stāsta par savu pieredzi Indianas Universitātē Blūmingtonā 2009. gadā.
7. Latvijas militārpersonu pieredze ASV: militāro zināšanu un kultūras pārneses iespējas un ierobežojumi PhD Toms Rostoks (Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija) aplūko ASV-Latvijas militāro sadarbību, fokusējoties uz Latvijas militārpersonu pieredzi, studējot un stažējoties ASV militārās izglītības iestādēs.
8. Latvijas Okupācijas muzeja dibināšana un izveide PhD Māra Lazda (Bronksas Kopienas koledža, Ņujorkas Pilsētas universitāte, ASV) stāsta par Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) sākotni un izveidi, balstoties intervijās ar ASV trimdas profesoriem Pauli Lazdu, Gundegu Micheli un Valteru Nollendorfu, kā arī ar vadošiem Latvijas darbiniekiem.

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieču dalība Īrijas Sociologu asociācijas konferencē

Wed, 25 May 2022 00:00:00 +0000

Konferencē piedalījās arī divas Latvijas mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa. Ginta Elksne prezentēja savu un Marutas Prankas referātu «Mājas ideja dzīvesstāstos: Latvijas pieredze» («The Idea of Home in Life stories: Latvian Experience»). Savukārt, Maija Krūmiņa, kuras dalību konferencē atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonda radošo braucienu programma, runāja par māju un piederības sajūtu trimdas latviešu dzīvesstāstos («Home and Sense of Belonging in the Life Stories of Latvian Exiles»), kas izgaismo gan iedomāto māju sadursmi ar realitāti, gan to, ka daļai trimdinieku Latvija joprojām iemieso vienīgās un īstās mājas.

Īrijas Sociologu asociācija dibināta 1973. gadā, un tās mērķis ir veicināt socioloģijas attīstību Īrijā, kā arī veicināt publikāciju, diskusiju un diskusiju par socioloģijas disciplīnu interesējošiem jautājumiem. Vairāk par asociāciju: https://www.sociology.ie/

Vairāk informācijas par konferences darba kārtību: https://www.sociology.ie/sai-annual-conference-2022.html

Tiek uzsākts projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV»

Tue, 24 May 2022 00:00:00 +0000

Projekta izpildītāju vidū ir pieci Fulbraita stipendijas saņēmēji: Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte), Dr. Māra Lazda (Bronksas Universitāte, ASV), Dr. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija), Dr. Ieva Zaķe (Millersvilas Universitāte, ASV), Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte). Viņi pārstāv dažādas zinātņu nozares (vēsturi, starptautiskās attiecības, migrācijas pētniecību, izglītību, socioloģiju un antropoloģiju), tādējādi piedāvājot daudzpusīgu skatījumu uz ASV ieguldījumu Latvijas attīstībā. Projekta partneru vidū ir Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē», Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Antropologu biedrība, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Amerikas latviešu apvienība un LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Projekta ietvaros izveidotās saites starp akadēmiskajiem un neakadēmiskajiem, Latvijas un ASV partneriem radīs pamatu turpmākai sadarbībai.

Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) / Conflicts and cooperation during the forced displacement (1944-1945)

Fri, 20 May 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2023). Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) LU 81. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Konflikti un sadarbība vēsturē”: tēzes (45.-46. lpp.).

Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) / Conflicts and cooperation during the forced displacement (1944-1945)

Fri, 20 May 2022 00:00:00 +0000

Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem

Fri, 20 May 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Lūse A., Orinska I. (2020). Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 13-14).

«Bērni jau ir tādas gumijas lellītes»: bērnu pieredze Otrā pasaules kara bēgļu gaitās

Thu, 19 May 2022 00:00:00 +0000

Porcelāna stāsti: Mutvārdu vēsture muzejā

Thu, 19 May 2022 00:00:00 +0000

Home and Sense of Belonging in the Life Stories of Latvian Exiles

Fri, 13 May 2022 00:00:00 +0000

The Idea of Home in Life stories: Latvian Experience

Fri, 13 May 2022 00:00:00 +0000

Apsveicam Māru Zirnīti ar iecelšanu par Atzinības krusta virsnieci!

Tue, 12 Apr 2022 00:00:00 +0000

Māras Zirnītes darbs vairāk nekā 30 gadus ir bijis saistīts ar Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumu. Iecere dokumentēt liecības par Latvijas cilvēku likteņiem sarežģītajā 20. gadsimtā radās, Mārai Zirnītei strādājot Kultūras fondā, kura 1988. gada aicinājums iesūtīt personīgās vēstures avotus izraisīja plašu Latvijas iedzīvotāju atsaucību. Iesūtītie materiāli tika uzkrāti “Cilvēkarhīvā” un apliecināja, ka neviena cilvēka dzīvesstāsts nedrīkst tikt izstumts no vēstures. Tādēļ jau 1992. gadā Māra Zirnīte sadarbībā ar filozofu, LU profesoru Augustu Miltu izveidoja mutvārdu vēstures pētnieku grupu Filozofijas un socioloģijas institūtā, tādējādi iniciējot šīs jaunās – socioloģijas, vēstures un folkloras – apakšnozares attīstību Latvijas zinātnē.

Turpmākajos gados LU FSI mutvārdu vēstures pētījumi ir saņēmuši gan Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, gan bijuši daļa no Valsts pētījumu programmas Letonika; turklāt mutvārdu vēstures pētniecības iespējas atklāt vispārcilvēciskas, sabiedriski un valstiski nozīmīgas tēmas risinātas starptautiskas sadarbības pētniecības projektu ietvaros. Tāpat Māra Zirnīte kopā ar dzīvesbiedru – lībiešu dzejnieku Uldi Krastu (Uldi Krišjāni) – ir aktīvi iesaistījusies Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu mantojuma saglabāšanā: viņa piedalījusies daudzu lībiešu mūsdienu kultūrai svarīgu pasākumu un izdevumu veidošanā un turpina to darīt joprojām.

Intervējot Ernestu Mūrnieku Lūžkilā. Foto: Vaira Strautniece, 1986

Līdztekus pētniecībai šo gadu laikā ir ticis attīstīts NMV krājums, kurā uzkrātas vairāk nekā 4500 audioieraksta vienības. Apjoma dēļ krājums ir ievērojams arī ārpus Latvijas robežām, un lielu daļu no tā veido tieši Māras Zirnītes veiktās intervijas. Uzklausot dzīvesstāstus, viņa spēj saklausīt ikviena sarunas biedra stāstā gan dziļi personisku atskatu uz dzīves pieredzi, gan to, kā šīs pieredzes savijoties ir veidojušas Latvijas sabiedrību un vēsturi, citiem vārdiem – Latvijas stāstu. Līdzās dokumentārajiem avotiem un akadēmisko vēsturnieku darbiem šī krājuma avoti veido vienu no pamatiem Latvijas vēstures, sabiedrības un valstiskuma apzināšanai un nostiprināšanai.

Lai nostiprinātu sabiedrības līdzdalību savas pieredzes apkopošanā, Māra Zirnīte 1997. gadā dibināja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts», kas apvieno akadēmiskos zinātniekus un brīvprātīgos dalībniekus. Sabiedrības iesaiste vairo izpratni par biogrāfisko atmiņu nozīmi kultūrā un sabiedrībā, paver atmiņu stāstu daudzveidību un dod pienesumu NMV krājumam. «Dzīvesstāsts» apmāca jaunus intervētājus, rīko pētnieciskas ekspedīcijas, sagatavo dzīvesstāstu atgriešanos sabiedrībā ar priekšnesumiem, sarīkojumiem, publikācijām, attīstot sadarbību ar partneriem Latvijā un ārzemēs.

Lielu ievērību pelnījušas arī Māras Zirnītes iniciētās un veidotās dzīvesstāstu publikācijas, kas ļauj sabiedrībai iepazīties ar unikāliem, Latvijas vēsturē nozīmīgiem cilvēku likteņiem, izstāstītiem viņu pašu balsīs. Kā jaunākās no šādām publikācijām jāmin mutvārdu vēstures sērija «Bezbailīgie» («Nakts jau nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts», 2020; «Pārcēlāji», 2021) – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.

Ar vienu no bēgļu laivu pārcēlājiem Pēteri Jansonu (1922-2020), Visbijā, 2011

Latvian Women’s Memories of Displacement during World War II

Fri, 01 Apr 2022 00:00:00 +0000

V. Skultāne un E. Šūpulis radio raidījumā stāsta par jauno grāmatu «Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva»

Thu, 24 Mar 2022 00:00:00 +0000

«Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022). «Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (18.-19. lpp.).

Dzimtas vēstures izpēte kā risinājums piederības krīzei

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Lūse, A. (2022). Dzimtas vēstures izpēte kā risinājums piederības krīzei LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (12. lpp.).

Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējas

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2022). Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējasLU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (11. lpp.).

Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (16. lpp.).

Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis E. (2022). Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (20. lpp.).

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022). Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (13.-14. lpp.).

Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2022). Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (17. lpp.).

LU 80. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija «Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā»

Mon, 14 Mar 2022 00:00:00 +0000

Sekcijas divās sēdēs ar referātiem uzstājās sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki, iepazīstinot ar jaunāko pētījumu rezultātiem un diskutējot par šobrīd aktuālām tēmām – demokrātijas attīstības procesu pretrunīgumu, Latvijas ekonomisko vidi, studentu sociālo un akadēmisko integrāciju, Latvijas diasporas aktuālām problēmām, atmiņu pārnesi un vēstures veidošanu dzīvesstāstos kā Latvijai svarīgos vēstures posmos, tā arī mūsdienās.

«Gribu jums pastāstīt, kāpēc es izbraucu no Latvijas»: trimdas latviešu dzīvesstāstu intervijas

Fri, 11 Mar 2022 00:00:00 +0000

«Tie ir zviedru koki»: dabas elementi trimdas latviešu un mūsdienu emigrantu dzīvesstāstos

Tue, 08 Mar 2022 00:00:00 +0000

«Nu kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Dzimtas vēstures izpēte kā risinājums piederības krīzei

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Kritiskās domāšanas robežu pārvarēšana dzīvesstāstos: pārmantoto atmiņu sniegtās iespējas

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Pandēmijas hronikas: ātrās reaģēšanas mutvārdu vēsture

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Veselības un slimību tēmas propagandā nacistu okupētajā Latvijā

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Thu, 03 Mar 2022 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri

«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022) «Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (118.-137.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Emigrācija ir daļa no Latvijas sabiedrības dzīves, un šīs pieredzes apzināšana sniedz labāku iespēju izprast norises sabiedrībā. Nodaļā tiks aplūkota migrācijas trajektoriju daudzveidība un to saistība ar identitātes veidošanos, konkrēti pievēršoties dzīvesstāstu pētniecības piedāvātajām iespējām. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās iedzīvotāju mobilitāte ir visaugstākā, un tas paver pētniekiem lielas iespējas izsekot identitātes pārmaiņām, fokusējoties uz pašu indivīdu īpašo pieredzi. Latvijā migrācijas fenomens nav nekas jauns (skat., piemēram, Zelče 2010). Tomēr tas īpaši aktualizējies pēdējās desmitgadēs. Jāatzīmē, ka migrācijas kontekstā Latvija ir tipiska «nosūtošā valsts» (Hazans 2015). Te liela loma ir 2008. gada ekonomiskajai krīzei – Latvija ir viena no tām valstīm, ko šī krīze skāra vissmagāk un pēc kuras no teritoriāli un skaitliski mazās valsts ir emigrējusi liela iedzīvotāju daļa. Migrācija Latvijā ir aizvien plašāks fenomens, kas tiek aktīvi pētīts. Arī NMV kolekcija pakāpeniski tiek papildināta ar jaunās emigrācijas pārstāvju dzīvesstāstiem.»

Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2022) Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (18.-51. lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Kā visur pasaulē, arī Latvijā cilvēki ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus, politisko sistēmu maiņu, ekonomiskās krīzes vai uzplaukumus, kultūras un tehnoloģiskās inovācijas. Piederība pie noteiktas vecuma kohortas šajā aspektā kļūst nozīmīga, jo katrs personīgi ir notiekošo piedzīvojis kādā noteiktā savas dzīves posmā, tātad ar dažādu uztveri un līdzekļiem, kā uz to atbildēt. Iespaids uz dažādu vecumu cilvēkiem ir atšķirīgs, un tas nosaka paaudzes atšķirību, tās «vēsturiskās rīcības manieri». Līdz ar to atšķirsies arī tas, ko katra paaudze vēlas vai var paņemt kā mantojumu un ko savu radīt tam pretī. Atšķirsies arī tas, cik tālu pagātnē tagadējā paaudze lūkosies, jo ar katru paaudžu maiņu sabiedrības atmiņas horizonts manāmi pārvietojas (Assmann 1995). NMV krājumā glabājas personīgās pieredzes stāsti, kurus ir uzticējuši cilvēki ar atmiņas horizontu, kas plešas aiz 20. gadsimta robežām. Un paaudžu atskaiti mēs varam sākt ar visvecāko teicēju dzīvesstāstos atrodamo pieredzi. [Te varam izdalīt]: Pirmā neatkarīgās Latvijas paaudze (1890.–1910. gadā dzimušie); «Zudušās Latvijas paaudze» (1910.–1930. gadā dzimušie); «Kara laika bērni» (1930–1945); «Pirmā padomju paaudze» (1945–1965); «Atmodas paaudze» (1965–1980); Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze (1980–1995).»

Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022) Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (94.-117.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Dzīvesstāstos cilvēki atklāj savu pieredzi savstarpēji saistītu notikumu secībā. Kā atgādina antropologs Edvards Bruners, atmiņu individuālajā sniegumā atklājas atšķirība starp dzīvoto dzīvi (realitāti), pieredzēto (pieredzi) un izstāstīto (izteikto) (Bruner 1986). Dzīvesstāstos atklājas, kā notikums ir atbalsojies cilvēkā, kā tas ticis saprasts un ar kādu jēgu izstāstīts. Stāstītāja spēja sniegt personīgi pārdzīvotu priekšstatu par notikumiem iesaista emocionāli un paver ceļu atmiņu pārnesei. Atmiņu stāsta ietekme pielīdzināma mākslas iedarbībai uz klausītāju. Abos gadījumos emocionāls pārdzīvojums paver ceļu uz cilvēka iekšējo pasauli, kurā cita pieredze atbalsojas kā savējā. Tāpēc atmiņu pārnese no paaudzes paaudzē neved atpakaļ pagātnē, bet – gluži otrādi – atklāj dzīvi attīstībā. Tāpat kā zemes slēpto kultūrslāņu biezums apliecina kādas vietas apdzīvotības intensitāti, tā pēcnācēji saņem no iepriekšējām paaudzēm kultūras mantojumu, kurā liela nozīme ir arī izstāstītajām atmiņām.»

Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka, M. (2022) Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (138.-153.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Turpinājumā tiks aplūkota vecāku, vecākās paaudzes kopumā loma atmiņu pārnesē un etniskās identitātes veidošanā trimdas latviešu otrajā paaudzē. Otrā pasaules kara nogalē Latvijas Centrālās padomes organizētajās bēgļu laivās uz Zviedriju mērķtiecīgi tika evakuēti redzamākie Latvijas kultūras, izglītības, zinātnes un politikas darbinieki. Tā Zviedrijā nokļuva liela daļa Latvijas intelektuālās un politiskās elites, un viņu proporcija attiecībā pret pārējiem bēgļiem, iespējams, bija lielāka nekā citviet pasaulē izkliedēto latviešu diasporās. Daudzi stāstītāji joprojām lieto atsauci uz Zviedrijā plaši pārstāvēto Latvijas eliti, lai raksturotu Zviedrijas latviešu kopienu kā īpašu un no citām latviešu kopienām atšķirīgu (Bela 2010).»

Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2022) Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (4.-17. lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Mūsu projekts pēta atmiņu ceļošanu no paaudzes uz paaudzi. Mēs iezīmējam šos ceļojumus, pētot vairāku paaudžu dzīvesstāstus, it īpaši tos, kurus stāstījuši vienas ģimenes dažādu paaudžu pārstāvji. Naratīvā perspektīva ļauj identificēt ne tikai to, kas ir vai nav pārnests no vienas paaudzes uz citu, bet arī īpašos valodas paņēmienus, kā atmiņu pārnese ir notikusi. Kā stāstījuma pētnieki mēs pievēršam uzmanību arī valodas formai, ne tikai tās nozīmēm. Lai gan mūsu pētījums sākās, sekojot šiem mērķiem, tā gaitā saskārāmies ar vairākiem citiem jautājumiem. Tie saistīti ar literatūrā bieži sastopamiem jēdzieniem – atmiņu vietām, aizmiršanu, identitātes atrautību, visbeidzot – ar pašu paaudzes jēdzienu.»

Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2022) Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (78.-93.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Mūsdienu migrācija no Latvijas, kam bieži ir ekonomisks raksturs, var tikt aplūkota postmodernās paradigmas prizmā, savukārt trimdai, kas ir specifiska migrācijas forma, drīzāk raksturīga sedentārismam atbilstoša, nekad nezūdoša pieķeršanās zaudētajai vietai un zemei kā identitātes avotam un vienīgajām mājām. Taču vai tas ir vienīgais, ko varam saklausīt trimdas latviešu dzīvesstāstos? Un vai ir taisnība novērojumam, ka jautājums «kur ir mūsu mājas» bieži vien daudz sarežģītāks un arī akūtāks ir nevis tiem, kuri paši piedzīvojuši migrāciju (trimdas pirmajai paaudzei), bet gan tiem, kas to ir mantojuši (otrajai paaudzei) (Stock 2017)? Šie ir jautājumi, kas tiks risināti izklāsta turpinājumā, analīzi balstot NMV krājuma intervijās ar dažādu paaudžu trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešiem Lielbritānijā un ASV.»

Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2022) Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (52.-77.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Publiskajos diskursos regulāri parādās atsauces uz «padomju cilvēku», tā domāšanas un rīcības veidiem, bieži neprecizējot, kas ar to tiek domāts, tādējādi padomju cilvēka kategorijā automātiski nonāk teju vai visi, kuru dzīves pieredze bijusi saistīta ar Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku un uz kuriem var novelt atbildību gan par kļūdām politiskajos procesos, gan par nepietiekamo vakcinācijas pret Covid-19 aptveri. Tomēr nodaļa nepretendē uz sarunu par padomju pieredzes un tās nesēju ietekmi uz procesiem postpadomju sabiedrībā. Tā vietā uzmanības centrā izvirzīti trīs jautājumi: 1) ko varam definēt kā «padomju paaudzi», 2) kāda ir padomju pieredze komunikatīvajā atmiņas laukā un 3) kā notika un cik nozīmīga ir bijusi atmiņu pārnese šīs paaudžu grupas identitātes veidošanā.»

Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Lūse, A. (2022) Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (154.-179.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Gan mutvārdu vēsturē, gan antropoloģijā un socioloģijā daudz uzmanības veltīts tam, kā iepriekšējo paaudžu piedzīvotais tiek pārmantots ne tikai vārdos ietvertu zināšanu un ieskatu formā, bet arī – veidojot attieksmes un raksturus, nostiprinot prasmes, ievirzot morālas izvēles. Pārņemt izteicienus, rakstura šķautnes, reiz atzinīgi vērtētus – vai vismaz tā atainotus – rīcības modeļus tomēr nenozīmē vienkārši reproducēt dzirdēto vai vēroto. Indivīdu rīcība katrā nākamajā paaudzē var būt līdzīga, bet ar citu jēgu, vai – otrādi – tiek meklēti jauni paņēmieni vai ceļi, kā apliecināt pārmantotas nozīmes un vērtības, kā arī paust jūtas pret tiem, kuru ētiskā nostāja likusi vilties. Īpaši radinieku lokā notikumi, rīcības akti un komentāri par tiem – pārstāsti, nostāsti un atmiņas – nekad nepieder tikai vienai paaudzei vien. Tie pārtop par «dzimtas scenārijiem» un ievirza nākamo paaudžu attieksmes un izvēles (Stack and Burton 1993; Stack and Burton 1994).»

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., Garda-Rozenberga, I. (2022) Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (180.-234.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Elvīra Elksne (dzimusi 1906. gadā): Pilsētniece laukos. Triju gadu vecu mani aizveda uz laukiem, jo vecāki tur bija iepirkuši zemi. Sākumā dzīvojām rijā, kamēr cēla pastāvīgo dzīvojamo ēku. Tur bija māla klons, un man ļoti nepatika, jo viss bija tumšs un drēgns. Es raudāju un prasījos atpakaļ pie tantes uz Rīgu. Manai mammai divas māsas bija ar kalpiem apprecējušās, par cik vectēvs, vecāmāte ar bija kalpu cilvēki. Viņas atnāca te, uz Rīgu. Un arī labi dzīvoja, kā strādnieki pat ļoti labi dzīvoja. Karš visu sajauca. Un pēc kara māsīcas, brālēni (man bija 9 brālēni un 6 māsīcas), visi skolojās un pēc kara dzīvoja Rīgā. Cits vairāk, cits mazāk izskolojās. Mammas māsai bērnu nebija, es viņai biju tas audžubērns. Tā mana mamma ar māsu, abas divas, bija norunājušas.»

Kaspars Zellis radio raidījumā par vēstures atkārtošanās ideju un attiecību kārtošanu ar pagātni

Wed, 16 Feb 2022 00:00:00 +0000

Sveicam kolēģi Intu Mieriņu ar Tālivalža Vilciņa vārdbalvu socioloģijā

Wed, 02 Feb 2022 00:00:00 +0000

Plašāka informācija par Intu Mieriņu un Tālivalža Vilciņa vārdbalvu socioloģijā

Radio ieraksts: Monopola viešņa pētniece Inta Mieriņa, LR1, Monopols, 2022. gada 1. februāris

Īstenots projekts «Atvērtie dzīvesstāsti: Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā II»

Mon, 31 Jan 2022 00:00:00 +0000

Sadarbībā ar LU LFMI projekta īstenošanās periodā papildināta kultūras mantojuma digitālās platformas garamantas.lv sadaļa «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums». Šim nolūkam veikti secīgi darba uzdevumi ierakstu digitalizēšanā, interviju anotēšanā un metadatu precizēšanā digitālajā arhīvā garamantas.lv. Projekta rezultātā veiktā ierakstu digitalizācija nodrošina audioierakstu saglabāšanu un paplašina to pieejamību; savukārt dzīvesstāstu interviju kataloga papildināšana ar metadatiem ļauj intensificēt krājuma izmantošanu un nodrošina tā ilgtspējīgu funkcionēšanu nākotnē.

Projekta īstenošanas laikā:
(1) Digitalizēti, rediģēti, sistematizēti un sakārtoti glabāšanai serverī 40 dzīvesstāstu ieraksti, turpinot līdz šim ar Latviešu fonda (ASV), VKKF atbalstu un sadarbībā ar LFK un LNB kultūras informācijas digitalizācijas programmām veikto krājuma digitalizāciju un atšifrēšanu.
(2) Veikta NMV krājuma esošās digitālās versijas un krājuma kataloga precizēšana un papildināšana ar metadatiem 380 vienībām; trūkstošo datu pārnešana garamantas.lv.
(3) 650 dzīvesstāstu intervijām sagatavoti kopsavilkumi/anotācijas, atspoguļojot galvenās tēmas un notikumus; kopsavilkumi pakāpeniski tiek pievienoti garamantas.lv publiskai pieejai.

Lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgtspēju, LU LFMI turpinās sniegt Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai “Dzīvesstāsts” atbalstu, (1) nodrošinot digitalizētā satura uzglabāšanu un pieejamību, (2) piedāvājot dažādus analītiskos rīkus, jo īpaši dažādu datu vizualizāciju veidošanai.

Recenzija par grāmatu «Pārcēlāji»

Mon, 31 Jan 2022 00:00:00 +0000

«Porcelāna stāsti»: mutvārdu vēsture un rūpniecība

Thu, 27 Jan 2022 22:10:05 +0300

Grāmatas «Pārcēlāji» atvēršana īsi pirms tās varoņa Ērika Tomsona 103. dzimšanas dienas

Sun, 16 Jan 2022 00:00:00 +0000

Grāmatas atklāšanā 2021. gada 28. decembrī piedalījās viens no grāmatā publicēto atmiņu autoriem Ēriks Tomsons un viņa meita Daiga Siliņa, grāmatas sakārtotāji un veidotāji no LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» – Māra Zirnīte, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis, kā arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone un rakstniece un publiciste Rudīte Kalpiņa.

Sarīkojumā tika demonstrētas fotogrāfijas no Gotlandes fotogrāfa Dāvida Holmerta kolekcijas par Baltijas bēgļu ieceļošanu un fragments no Marie Jansones videofilmas par viņas vectēvu Pēteri Jansonu. Paldies Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Latvijā par iespēju demonstrēt Dāvida Holmerta fotogrāfijas un finansiālu atbalstu Marie Jansones filmas tulkojumam latviešu valodā.

Grāmata sagatavota LZP projekta “Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva” (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Nostalgic Memories of Homeland in the Life-stories of Latvian Exiles

Thu, 13 Jan 2022 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētnieku viesošanās LR1 raidījumā «Globālais latvietis», lai stāstītu par nesen iznākušo grāmatu «Pārcēlāji»

Tue, 11 Jan 2022 00:00:00 +0000

Social factors as the catalyst of emigration

Sat, 01 Jan 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M., Elksne G., Koroļeva I., (2022) Social factors as the catalyst of emigration, SHS Web of Conferences 131, 01001

Sveicot Ēriku Tomsonu 103. dzimšanas dienā un atskatoties uz grāmatas «Pārcēlāji» klajā laišanu - aicinām ielūkoties K. Žildes-Krēvicas sagatavotajā sižetā!

Sat, 01 Jan 2022 00:00:00 +0000

Izdota sērijas «Bezbailīgie» otrā grāmata «Pārcēlāji»

Mon, 27 Dec 2021 00:00:00 +0000

Grāmatas galvenie varoņi ir Latvijas valsts vienaudži Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons un Ēriks Tomsons, kas jaunu cilvēku aizrautībā glāba Latvijas iedzīvotājus no otrreizējās padomju okupācijas. Ilgu laiku par viņiem nekas netika dzirdēts. Latvijas Centrālās padomes uzdevumā viņi darbojās nelegāli un bieži palika nezināmi pat laivās pārceltajiem. Tikai mūža otrajā pusē viņi beidzot varēja uzticēt atklātībai savus neparastos dzīvesstāstus – kā Latvijā, tā Zviedrijā. Līdz ar šo grāmatu, mutvārdu vēstures pētnieku sakopota, ilgstoši noklusētā pieredze nodota atklātībai.

Atmiņās skarti daudz mazpazīstami notikumi, fakti un detaļas. To papildina Kaspara Zeļļa zinātniskie komentāri. Sastādītāja Māra Zirnīte, grāmatu izdošanai sagatavoja LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». Ievads, pēcvārds un personu rādītājs paver plašāku ieskatu laikmetā, notikumos un tajos iesaistītajās personās.

Ar sērijas «Bezbailīgie» starpniecību pagātne tiek tuvināta tagadnei. Varoņi, kas nebaidījās nāves, piedzīvoja garus mūžus. Sērijas pirmā grāmata «Nakts jau nav tikai gulēšanai» bija veltīta Latvijas Centrālās padomes bēgļu laivu sakarniecei Valentīnei Lasmanei, kura nodzīvoja 102 gadus. Laimonis Pētersons nodzīvoja 87 gadus, Pēteris Jansons – 98. Trešais atmiņu autors Ēriks Tomsons grāmatu sagaida pirms savas 103. dzimšanas dienas 31. decembrī.

Grāmata sagatavota LZP FLPP «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, izdota ar Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda un Latviešu fonda (ASV) atbalstu.

Grāmatas pieejamas šeit.

Kaspars Zellis sarunā ar Ivaru Austeru «Kas mūsu stāstus padara par vēsturi»

Sun, 26 Dec 2021 00:00:00 +0000

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieču publikācijas žurnālā «Wrocławski Rocznik Historii Mówionej»

Fri, 24 Dec 2021 00:00:00 +0000

Dialogue Between generations: a Case Study

Mon, 20 Dec 2021 23:35:27 +0300

Atsauce: Zirnīte M. (2021) Dialogue Between generations: a Case Study. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, Vol. 11, pp. 276-284.

The Memories of Displaced Children: Flight Experience in the Life Stories of Exiled Latvians

Mon, 20 Dec 2021 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2021) The Memories of Displaced Children: Flight Experience in the Life Stories of Exiled Latvians. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, Vol. 11, pp. 22-50.

Pārcēlāji

Sat, 18 Dec 2021 00:00:00 +0000

Grāmatas pieejamas šeit.

Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden

Wed, 15 Dec 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M., Koroļeva I, Elksne G. (2021) Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden, The Romanian Journal for Baltic and Nordic Studies Vol. 13, N 2 (2021), p.27-59

Diskusija «Teicējs tiešsaistē» (25.11.2021)

Wed, 24 Nov 2021 00:00:00 +0000

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi viesuši izmaiņas līdz šim ierastajā lauka pētījumu praksē. 2020. un 2021. gadā kvalitatīvo interviju veikšanai aizvien biežāk izmantotas tiešsaistes platformas, tādas kā Zoom. Folkloristikā, mutvārdu vēstures pētniecībā un citās nozarēs, kas dokumentē cilvēku stāstījumus, attālinātās intervijas (remote interviews) ir uzlūkojamas ja ne gluži kā jaunā normalitāte, tad risinājums fiziskās distancēšanās apstākļos.

Plašāka informācija šeit

Diskusija tiek rīkota Latvijas Zinātnes padomes projektā Nr. lzp-2020/2-0315 “Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei”. Tās norise tiks ierakstīta.

Transmitted Memories of Homeland: Intergenerational Memory among Exile Latvians

Thu, 07 Oct 2021 00:00:00 +0000

Audiovizuālais seminārs par mutvārdu vēsturi

Thu, 09 Sep 2021 00:00:00 +0000

Pagājušā gadsimta 80. gados divas pētnieces – Vaira Strautniece un Māra Zirnīte – izkāpa no autobusa Kurzemē, pieturā «Lūžņas». «Kādreiz tur bijis lībiešu zvejniekciems, bet toreiz pierobežas aizliegtā zona. Reti apdzīvota. Toties četri sastaptie pamatiedzīvotāji pavēra tādu dzīves ainu, kas prasījās tapt dokumentēta. Savos pārgājienos un atpūtas brīžos zem egles izpīpējām, ka tas, ko te atrodam, paliek pāri tradicionālajiem folkloras, etnogrāfijas, muzeju pētniekiem. Katrs paņem no cilvēka kaut ko savai nozarei, bet viss dzīves gājums, atmiņu stāsts, valodas bagātība kultūras krājumos vietu īsti neatrod. Bijām jau lasījušas gan par Cilvēkmuzeju Parīzē, gan Mutvārdu vēstures arhīvu Britu bibliotēkā. Tomēr mutvārdu vēstures krājums un vēlāk pētījums sākās tieši te – zem egles Lūžņas ciemā, kur katrs cilvēks bija liels retums.» Par to, kā viss attīstījies tālāk un kā dokumenti top pieejami, – audiovizuālajā seminārā 22. septembrī.

Radio lasījums no topošās grāmatas «Pārcēlāji»

Wed, 08 Sep 2021 00:00:00 +0000

Piedāvājam ieskatu grāmatā «Pārcēlāji», ko izdošanai gatavo LU Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un kas jau tuvākajā laikā nonāks pie saviem lasītājiem. Grāmatā lasāmi Ērika Tomsona, Pētera Jansona un Laimoņa Pētersona dzīvesstāsti – viņi bija pārcēlāji, kuri vadīja bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Otrā Pasaules kara beigās. Latvijas Radio sagatavotajā sižetā operators Raits Valters dalās ar dažiem saviem «Pārcēlāji» stāstiem, savukārt Gundars Āboliņš iepazīstina ar topošās grāmatas fragmentiem. «Pārcēlāji» ir turpinājums grāmatu sērijā «Bezbailīgie», kuru aizsāka Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts « Nakts jau nav tikai gulēšanai», un tā iznāks apgādā «Mansards».

Latvian emigrants in Sweden in the Latvian National Oral history collection

Mon, 23 Aug 2021 00:00:00 +0000

Home and Sense of Belonging in the Life Stories of First and Second Generations of Latvian Exiles

Fri, 20 Aug 2021 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2021) Home and Sense of Belonging in the Life Stories of First and Second Generations of Latvian Exiles. Journal of Identity and Migration Studies, Vol. 15(2), pp. 133-144.

Izdots fotoalbums «Lūžkilā»

Mon, 09 Aug 2021 00:00:00 +0000

Māra Zirnīte (no livones.net): «Ciemi, apdzīvotas vietas pakāpeniski aiziet no mūsu zemes, un tas jau šķiet neapturami. Bet vai tāpēc tas nesāp, vai nav jāmēģina šo straujo gaitu palēnināt vai vismaz pavērties uzmanīgi – kas ir tas, ko zaudējam, un ko no tā iespējams paturēt. Tāds bija mērķis, kad pagājušā gadsimta 80. gados divas individuālās pētnieces Vaira Strautniece un Māra Zirnīte izkāpa autobusu pieturā Lūžņas. No senās godības – pirms kara apdzīvotajām 30 mājām – nekas gandrīz nebija palicis. Visapkārt tukšs un kluss – kā jau pierobežas aizliegtajā zona militāro objektu ielenkumā.

Uz zemes gulošs jumts atgādināja par Daviņu mājas vietu. Bet kaimiņu sētā saimniece pavēra durvis, un atklājās cita pasaule, kura piederēja pamatiedzīvotājiem. 1984. gadā Lūžciemā vēl varēja sastapt Lizeti Švanenbergu Jaunbeltēs, Alvīni un Ernestu Mūrniekus Krūmkalnos un Emmu Šarloti Belti Dižkāpu mājās.

Pētnieces Lūžņās ieradās bieži, tika fotografēts un diktofonā ierakstīti atmiņu stāsti līdz pat 1990. gadam, kad vietējo balsis te apklusa. Albumā sakārtotas redzētās un uzklausītās dzīves liecības. Fotogrāfijas ļauj atgriezties pēdējo apdzīvoto sētu ikdienas norisēs un vērot, kā cilvēki uztur savas nelielās saimniecības – kopj lopus, gādā sienu un pavada aizgājēju uz kapsētu. Apglabāšanā palīdz robežsardzes zaldāti, ar kuriem tiek uzturētas kaimiņattiecības. Reizi gadā uz kapusvētkiem ciems atdzīvojas – atbrauc tie, kas te kādreiz dzīvojuši. Pēc tam visi pulcējas Krūmkalnos, un arī viņus var redzēt fotogrāfijās.

Albums pāršķir 20. gadsimta vēstures lappuses. Tajā ievietots Ernesta Mūrnieka apraksts par Lūžciema mājām, ko viņš vēl atcerējās no bērnības pirms Pirmā pasaules kara. Bijušo ciema ainavu papildina starpkaru iedzīvotāju fotogrāfijas no Ventspils muzeja krājuma. Albuma nosaukums «Lūžkilā» atgādina par lībiskās kultūras pēdām, gan arī to savdabīgo lībiski latviskās kultūras savijumu, kas raksturīgs lībiešu krasta zvejniekciemiem. Vēl 20. gadsimta sākumā arī Lūžņās piestāja lībiešu folkloras un valodas pētnieki Oskars Loritss un Lauri Ketunens. Viņi ieskaņoja fonogrāfā Lizetes mātes Marijas Leites (dzim. Lindenberg) lībiešu valodu, kas piederēja rietumu dialektam. Mēs savukārt ieskaņojām Lizetes, Alvīnes, Ernesta un Emmas Šarlotes tāmnieku dialektu un centāmies to attēlot rakstveidā.

Tagad, 21. gadsimtā, dzīve vēl turpinās Krūmkalnu sētā, kur teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu izveidojuši kristīgās meditācijas namu. Cilvēki te ierodas garīgo spēku atjaunošanai. Un tas, ko no sava pagalma skatīja Alvīne un Ernests Mūrnieki, ir arī Jura Rubeņa redzeslokā un izteikts vārdos: «Aukstās un skaidrās naktīs debesis vienmēr ir pilnas zvaigžņu. Vakaros nav iespējams šķērsot Krūmkalnu pagalmu, nepaceļot acis uz augšu. Palūkojoties debesīs, tu pēkšņi nonāc aci pret aci ar noslēpumaino bezgalīgo Visuma telpu, kurā norisinās mūsu mazā un īsā dzīve. Nereti šāda palūkošanās zvaigznēs atgādina mums, ka katrs no mums sevī nes tikpat bezgalīgu iekšējo telpu – savu apziņu. Un mēs atrodamies starp divām bezgalībām, balansēdami uz Visuma un mūsu apziņas šīs šaurās robežas. Tie ir mūsu dzīves mērogi.»

Lai dzīve kādā vietā turpinātos, ir jāizjūt, kas cilvēkus gadu simtiem te saistījis un licis aizvien no jauna atgriezties.»

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Lūžkilā

Mon, 09 Aug 2021 00:00:00 +0000

Lai dzīve kādā vietā turpinātos, ir jāizjūt, kas cilvēkus gadu simtiem te saistījis un licis aizvien no jauna atgriezties.»

Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet: mutvarduvesture@gmail.com

Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs // Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families

Sat, 05 Jun 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Koroļeva I., Pranka M., Elksne G. (2021). Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs : Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families / Sabiedrība. Integrācija. Izglītība : Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2021. gada 28.-29. maijs = Society. Integration. Education : Proceedings of the International Scientific Conference, May 28th-29th, 2021 / Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Izglītības, valodu un dizaina fakultāte Rēzekne : Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2021, 6. daļa, pp. 118-132.

Language and identity in the life stories of Latvian expats in Sweden

Thu, 27 May 2021 00:00:00 +0000

Individuality and Continuity in Narrating across Generations

Thu, 06 May 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultans, V. (2021). Individuality and Continuity in Narrating across Generations. Narrative Works, 10, pp. 50-59.

Sveicam LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktori un kolēģi Maiju Kūli jubilejā un aicinām iepazīt LU Bibliotēkas sagatavoto virtuālo izstādi!

Thu, 22 Apr 2021 00:00:00 +0000

Sveicot jubilejā ievērojamo latviešu filozofi, akadēmiķi, Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir sagatavojusi profesorei Maijai Kūlei veltītu virtuālo izstādi “Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā …” filozofe profesore Maija Kūle.

Social factors as the catalyst of emigration

Wed, 24 Mar 2021 00:00:00 +0000

«Jaunie latvieši» ārzemēs: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

«Paaudžu problēma» Latvijā: dzīvesstāstos un publiskajā diskursā

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Dzīvesstāsti - atmiņu nesēji starp paaudzēm

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Ko nepastāsta dzīvesstāsti

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Krīzes vēsturē un dzīvesstāstos: pieredzes stāsti

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Nostaļģija un/vai iesakņošanās trimdas latviešu dzīvesstāstos

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Rakstītprasme un mutiskā saziņa mutvārdu vēstures pētījumos

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija «Krīzes situācijas, sociālie pētījumi un mutvārdu vēsture»

Fri, 12 Mar 2021 18:13:06 +0300

Programma


	Sekciju vada Māra Zirnīte un Ilze Koroļeva
10:15	Kaspars Zellis, Krīzes vēsturē un dzīvesstāstos: pieredzes stāsti
10:35	Lelde Neimane, Informācija un dezinformācija 1941. gada 14.jūnija deportāciju gaitā: Latvijas Okupācijas muzeja video liecība
10:55	Maija Krūmiņa, Nostaļģija un/vai iesakņošanās trimdas latviešu dzīvesstāstos
11:15	Ginta Elksne, «Jaunie latvieši» ārzemēs: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos»
11:35	Edmunds Šūpulis, «Paaudžu problēma» Latvijā: dzīvesstāstos un publiskajā diskursā
11:55	Vieda Skultāne, Rakstītprasme un mutiskā saziņa mutvārdu vēstures pētījumos
12:15	Māra Zirnīte, Dzīvesstāsti - atmiņu nesēji starp paaudzēm
12:35	Aija Priedīte, Rakstnieka vārda brīvība vai lasītāja maldināšana
12:55	Maruta Pranka, Ko nepastāsta dzīvesstāsti.
13:10	Jautājumi un diskusija


14:00	Ilze Trapenciere un Zoe Kessler (ASV), Par dažu mācīšanās apstākļu problemātiku ģimenēs un ārpusģimenes aprūpē dzīvojošajiem bērniem Covid-19 pandēmijas laikā
14:20	Sara Filipčič, Social and Emotional Intelligence as a Protective Factor in Youth Development»
14:35	Ilze Koroļeva Vai dzīve citur patiesi ir labāka? Subjektīvās labklājības un to ietekmējošo faktoru analīze dažādās migrantu grupās
14:50	Jautājumi un diskusija

Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts

Tue, 02 Mar 2021 00:00:00 +0000

Valentīne Lasmane piedzima Ukrainā, mūžībā devās 102 gadu vecumā Stokholmā. Augusi Latvijā starp divām kultūrām, no jaunības aizrautīgi meklēja iespēju kalpot lieliem mērķiem. Viņa mācījās pārvarēt bailes, kas atkāpās īstu briesmu priekšā. Otrā pasaules kara laikā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes vadītā pretošanās kustībā, kļuva par Ventspils grupas bēgļu laivu sakarnieci. Dienu pirms kureliešu aresta neveiksmīgi mēģināja viņus pierunāt evakuēties. Izdevās pārvest pāri jūrai ebreju, kurš bija slēpies Kurzemes mežos. Nokļūstot trimdā, Valentīne izmantoja ikvienu iespēju atgādināt par Latvijā okupāciju, piedalījās «Gaismas akcijas» rīkošanā politiski represētās vīra māsas Lidijas Lasmanes-Doroņinas atbrīvošanai. Šie un citi notikumi ieraksta Valentīnes dzīvesstāstu Latvijas vēstures atmiņā.

Ciešā saite ar Latviju nepārtrūka arī tad, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, viņa mūža beigās nolēma palikt Zviedrijā, kur auga mazbērni. Tomēr viņas uzmanības loks bija daudz plašāks. Valentīne sakopojusi bēgļu atmiņas «Pāri jūrai: 1944./45.g.», sarakstījusi latviešu valodas mācību grāmatu cittautiešiem un turpināja mācīt latviešu valodu gandrīz līdz 100 gadu vecumam. Viņai rūpēja Baltijas tautu kultūra, un dzīvesstāsta izskaņā izskan cerība, ka latviešiem vēl izdosies savu identitāti izdzīvot, jo svarīgi, ko katra maza tauta var dot cilvēces kultūrai.

Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un apgāds «Mansards» aizsāk mutvārdu vēstures sēriju «Bezbailīgie» – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas. Grāmata sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros un izdota ar VKKF, PBLA KF, Latviešu Fonda un citu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu atbalstu.

Recenzijas par grāmatu:
A. Mellupe «Ar godīguma mēru caur liesmām un neziņu…» (laikraksts «Latvietis», 17.02.2021)
B. Simsone «Laiva uz tālo krastu» («SestDiena», 18.03.2021)

Grāmata nopērkama Rīgā lielākajās grāmatnīcās vai pasūtot to (arī no ārzemēm) apgāda Mansards interneta portālā: https://www.apgadsmansards.lv/lv/book/617/nakts-jau-nav-tikai-guleshanai/

Families across Borders: Intergenerational Relations in Migrant`s Families

Fri, 26 Feb 2021 00:00:00 +0000

Iznākusi grāmata «Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts» (Gaita Grūtupa literārā apdarē)

Sun, 21 Feb 2021 00:00:00 +0000

Pagājušā gada nogalē iznācis literatūrkritiķes, bibliogrāfes un skolotājas Valentīnes Lasmanes (1916–2018) dzīvesstāsts Gaita Grūtupa literārajā apdarē. Grāmata ir būtiska Latvijas un trimdas vēstures izpratnei, jo Valentīne to izstāsta kā vecmāmiņa saviem mazbērniem, ļaujot pavērties dzīvai vēstures bildei.

Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un apgāds «Mansards» aizsāk mutvārdu vēstures sēriju «Bezbailīgie» – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas. Grāmata sagatavota LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros un izdota ar VKKF, PBLA KF, Latviešu Fonda un citu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu atbalstu.

Latvijas Radio 1 reportāža

Pieminam Birutu Abulu, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» ilggadējo dalībnieci

Mon, 18 Jan 2021 00:00:00 +0000

Biruta aizgāja mūžībā 2021. gada 11. janvārī Kalamazū, Mičiganas pavalstī, kur viņa pēdējā laikā dzīvoja. Piecpadsmit gadu vecumā atstājusi Latviju, kopš neatkarības atjaunošanas kopā ar dzīvesbiedru Dzintaru pastāvīgi te atgriezās, deva iespēju bērniem un mazbērniem iepazīt senču dzimteni. Viņas organizatores talants un darba spējas ir paliekošas robežu nedalītā latviešu kultūrā. Biruta uzskatīja par vajadzīgu - ieguldīt kā Latvijā, tā visur, kur aug paaudzes no latviešu saknēm.

Biruta cieši saistīta ar trimdas un Latvijas atmiņu vienojošā projekta attīstību. Sākot no 1990. gada, būdama Latviešu Fonda priekšsēde, Biruta atbalstīja Maijas Hinkles iniciatīvu par Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīva» veidotājas turneju latviešu centros Ziemeļamerikā. Atmiņas izvirzījās par mērķi sadarbībai starp latviešiem, kas tikko bija sākuši viens otru iepazīt. Dzīvesstāstos izpaudās atšķirības, bet atklājās arī pamats, kas visus mūs cilvēciski vieno. Biruta un daudzi latvieši tolaik ieinteresēti un draudzīgi iesaistījās kopdarbā.

Biruta piedalījās, kad sadarbībā ar Amerikas atbalsta grupu Maijas Hinkles vadībā 1996. gadā sākām rīkot apvienotās ekspedīcijas «Dzīvesstāsts – Latvijā». Tad atmiņu pētniecības centrs bija pārvietojies uz Filozofijas un socioloģijas institūtu, to vadīja profesors Augusts Milts. Starp pētījumā iesaistītajiem nostiprinājās draudzīga uzticēšanās. Citādi jau nebūtu iespējams gaidīt atklātību no cilvēkiem, kurus gribējām uzklausīt. Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā atrodas Birutas intervijas gan no Krāslavas, Kuldīgas, Alūksnes, gan Amerikas. Sevišķi emocionāli man atmiņā palikusi mutvārdu vēstures ievirze «3x3» nometnē Rucavā. Tā bija Birutas tēva dzimtene, kur viņai vēl izdevās satikt un intervēt attālus radiniekus. No šejienes bija sācies viņas bēgļu ceļš. Biruta jo spilgti atcerējās satraukumu, kad viņiem pēdējā brīdī izdevās tikt pāri, pirms vēl sarkanarmieši 1944. gada rudenī nogrieza ceļu no Rucavas uz Lietuvu. Amerikā Biruta patstāvīgi veica intervijas latviešu Ciemā, netālu no Garezera. Atmiņās izskanēja smeldze par to, kā zūd latviskās kultūras salas ārzemēs. Arī Biruta to asi izjuta un darbojās, lai saglabātu vērtīgo. Viņa apkopoja atmiņas par Ausekļa ģimnāziju Augsburgā, pēckara Vācijā, sakārtoja Kalamazū latviešu draudzes vēsturi, aprakstīja latviešu literāro kopu pēcpusdienas. Viens no Birutas “mīlestības darbiem” bija ģimenes memuāri, par ko viņa dalījās pieredzē biogrāfiju rakstīšanas ievirzē «3x3» nometnē Katskiļos 2016. gadā.

Birutai patika mācīties, apgūt ko jaunu. Viņa pievienojās Amerikā populārajām atmiņu organizācijām, kas rīkoja seminārus un sagatavoja darbam ar atmiņām. Biruta labprāt dalījās, un daudzus padomus no viņas saņēmām mēs dzīvesstāstu intervētāju sagatavošanai Latvijā. Biruta Abula piedalījās dzīvesstāstu pētnieku konferencēs Latvijā un publikācijās grāmatās:
Mutvārdu vēsture un dzīvesstāsti: vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājierīkojam. Sastādītāja: Māra Zirnīte un Ieva Garda-Rozenberga. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, 2014;
Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Latvijas mutvārdu vēsture: Spogulis. Sastādītāja Māra Zirnīte. LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2007;
Mutvārdu vēstures avoti: Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā. Dzīvesstāstu izlase. Sast. Māra Zirnīte, Maija Hinkle. LU FSI, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2003.

Viss minētais protams ir tikai daļa no Birutas ietekmes latviešu kultūrā. Vēl daudz ko citu var uzzināt arī atvadu vārdos no Okupācijas muzeja un Vītolu fonda.

Grāmatas «Pārcēlāji» atvēršana īsi pirms tās varoņa Ērika Tomsona 103. dzimšanas dienas.

Sat, 16 Jan 2021 20:10:29 +0300

Grāmata ir otrais izdevums Latvijas mutvārdu vēstures sērijā «Bezbailīgie». Tajā apkopotas triju bēgļu laivu vadītāju atmiņas no Otrā pasaules kara beigu posma.

Grāmata sagatavota LZP projekta “Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva” (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Dzīvesstāstu pētnieku sadarbība pieaugušo izglītībai

Thu, 14 Jan 2021 00:00:00 +0000

Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi

Sun, 03 Jan 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2020/2021) Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi. Akadēmiskā dzīve, Nr. 56, 62-69.

Sirds bez romantikas: dakteris Aris Lācis stāsta par dzīvi

Thu, 31 Dec 2020 00:00:00 +0000

Daktera Ara Lāča stāstu par dzīvi literāri sakārtojusi Gunta Darbiņa, izdošanai sagatavojusi Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros. Izdevuma tapšanu atbalstījuši: Rīgas Dome, Latvijas Universitātes Akadēmisko pētījumu atbalsta programma.

The walk-and-talk methodology – researching place and people

Tue, 01 Dec 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M. (2020). The walk-and-talk methodology – researching place and people / SHS Web Conferences, Volume 85, 2020, 7th International Interdisciplinary Scientific Conference SOCIETY. HEALTH. WELFARE, 7 pages

Ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi «Sirds bez romantikas»

Mon, 30 Nov 2020 00:00:00 +0000

Šodien no tipogrāfijas saņemta ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi medicīnā, par sasniegumiem un zaudējumiem, par šķēršļiem, ko nācies pārvarēt, un ārsta ikdienu, ko neredz pacienti, par to, kas palīdz un kas kavē veikt ārsta misiju.

Iespējams tagad ir īstais laiks saņemt šo grāmatu, lai labāk izprastu mūsu veselības aizsardzības spēku un vājumu, lai atgādinātu, ka mediķis arī ir cilvēks, kuram ir vajadzīga arī atpūta, kuram ir prasmes un zināšanas, bet kura aktīvo dzīves laiku patērē pretestība pret birokrātiju. Un tomēr tikai ārsts var palīdzēt slimniekam.

Daktera Ara Lāča stāstu par dzīvi «Sirds bez romantikas» literāri sakārtojusi Gunta Darbiņa, izdošanai sagatavojusi Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Izdevuma tapšanu atbalstījuši: Rīgas Dome, Latvijas Universitātes Akadēmisko pētījumu atbalsta programma.

What the migrants’ stories tell us: Latvians in Sweden and Norway after 1991

Thu, 26 Nov 2020 23:40:32 +0300

Atskats uz 4. starptautisko mutvārdu vēstures konferenci «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva»

Mon, 23 Nov 2020 00:00:00 +0000

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieku rīkotā konference bija veltīta tam, lai projektā « Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (LZP projekts Nr. lzp-2018/1-0458) gūtās atziņas aplūkotu starptautiskā kontekstā. Konference notika attālināti, un tās laikā tika nolasīti 15 referāti, starp kuriem astoņi bija Latvijas pētnieku, septiņi – ārvalstu kolēģu – referāti.

Konferences profilu spilgti iezīmējas divas ievadlekcijas: Molija Endrjusa (Molly Andrews) no Austrumlondonas Universitātes Naratīvu pētījumu centra sniedza ieskatu starppaudžu naratīvu pētījumā sadalītajā un atkalapvienotajā Vācijā; savukārt LU FSI mutvārdu vēstures projekta vadītāja Vieda Skultāne akcentēja daudzveidīgās pieejas un koncepcijas paaudžu atmiņas pārneses pētījumos, tostarp par atmiņas vietu un aizmiršanas problemātiku.

Līdzās Latvijas dalībniekiem plašu tematisko spektru pavēra ārzemju pētnieku sniegtie referāti: Ludmila Artamoškina (Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Krievija) runāja par paaudzes tēlu veidošanos un nozīmi kultūras atmiņā; Lēna Kurvet-Kaosāra (Tartu Universitāte, Igaunija) apskatīja dažādu paaudžu atmiņas īpatnības igauņu emigrācijā; Karols Moravskis (Karkonozes Valsts universitāte, Polija) dalījās ar savu ieskatu par vēstures diskursiem, uzsvērdams Solidaritātes kustības nozīmi to veicināšanā; Martins Noms (Tartu Universitāte, Igaunija) salīdzināja divu rakstnieču autobiogrāfisko prozu paaudžu un identitāšu aspektā; Tīu Jāgo (Tartu Universitāte, Igaunija) un Kirsi Laurena (Austrumsomijas Universitāte, Somija) sniedza ieskatu kopīgā pētījumā par traģiskiem, paaudzēs noklusētiem kara laika stāstiem Somijā; Vidmantas Višniauskas (Vitauta Magnusa universitāte, Lietuva) ir veicis pētījumu Lietuvas un Baltkrievijas robežreģionā, analizējot dažādu paaudžu lokālo un etnisko identitāti; Anni Reitere (Helsinku Universitāte, Somija) pastāstīja par ingru ģimenēs glabātajām traģiskajām atmiņām; Laima Žilinskiene (Viļņas Universitāte, Lietuva), balstoties novērojumos un aptaujās, ar socioloģiskām metodēm ir analizējusi padomju deportāciju politikas ietekmēto atmiņu pārnesi ģimenēs Lietuvā.

Konferences noslēgumā Māra Zirnīte un Maruta Pranka pārlūkoja Baltijas un Ziemeļvalstu pētnieku sadarbības rezultātus Nordplus projektā « No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu pētnieku sadarbības tīklā».

Konferencē izskanējušās atziņas iekļausies mutvārdu vēstures pētnieku gatavotajā kolektīvajā monogrāfijā par atmiņu pārnesi starp paaudzēm tās daudzveidīgajos aspektos.

Konferences programma un tēzes

Projekta «No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā» rezultāti

Mon, 16 Nov 2020 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Remembering care and caring for memories: adoptees’ sources of self

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Controversial memories in the life stories of the Soviet generation

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Insights into the intergenerational transmission of memories in Latvian Oral History Archive

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Intergenerational relations and migration in families among Latvian emigrant communities

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Migration and the experience of return in interviews with returning migrants in «IR» magazine

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Place identity in the life stories of members of the Latvian diaspora

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

The passage of experience and memory across generations

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Voices of generations: the transfer of memories in the Baltics States

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Closing speech of the conference «Generation, Migration and Memory: Narrative and its Transformations»

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Edmunds Šūpulis (University of Latvia). Voices of generations: the transfer of memories in the Baltics States

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Ginta Elksne, Ilze Koroļeva (University of Latvia). Intergenerational relations and migration in families among Latvian emigrant communities & Agita Lūse (Riga Stradiņš University, University of Latvia). Remembering care and caring for memories: adoptees’ sources of self

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Karol Morawski (The Karkonosze State University, Poland). History, memory, ideology

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Kaspars Zellis (University of Latvia). Controversial memories in the life stories of the Soviet generation

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Laima Žilinskienė (University of Vilnius, Lithuania). Communicative family memory: the case of Lithuania

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Leena Kurvet-Käosaar (University of Tartu, Estonia) «My memory is like a big house»: the transgenerational transmission of memory among Estonians in the diaspora

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Ludmila Artamoshkina (Saint-Petersburg State University, Russian Federation) Biographical writing: from generational memory to cultural memory

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Maija Krūmiņa, Maruta Pranka (University of Latvia). Place identity in the life stories of members of the Latvian diaspora

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Martin Nõmm (University of Tartu, Estonia) Generational pressures of identity and belonging in the autobiographical works of Agate Nesaule and Elin Toona

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Prof. Molly Andrews (University of East London, UK). ’I am a child of my time’: the (in)conceivability of a country that is no longer

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Prof. Vieda Skultāne (University of Latvia). The passage of experience and memory across generations

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

The opening session of the conference «Generation, Migration and Memory: Narrative and its Transformations»

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Tiiu Jaago (University of Tartu, Estonia), Kirsi Laurén (University of Eastern Finland, Finland) Analysing traumatic memories

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Vidmantas Vyšniauskas (Vytautas Magnus University, Lithuania). Impacts of globalisation and the intergenerational transmission of memory in Lithuania’s Šalčininkai region

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Audiovizuāla kompozīcija «Aizslēgtais krasts»

Wed, 11 Nov 2020 00:00:00 +0000

Audiovizuāla kompozīcija « Aizslēgtais krasts», kas veltīta lībiešu zvejniekciema pēdējiem pamatiedzīvotājiem, kādus tos vēl varēja sastapt 1987. gadā, Vairas Strautnieces un Māras Zirnītes skatījumā.

Between the State and the Kin in Latvia: One-Person Household Social Security from Social Antropological Perspective

Thu, 22 Oct 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Rolle K., Lūse A. (2020). Between the State and the Kin in Latvia: One-Person Household Social Security from Social Antropological Perspective// European Integration Studies, No. 14 (2020), pp. 90-102

Biographies And Generations In Post-Soviet Space: Regional Comparisons

Wed, 14 Oct 2020 23:40:32 +0300

Jūlijā Latvijas Radio-1 varēja noklausīties lasījumus no topošās grāmatas «Nakts nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts»

Tue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0000

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts no vienas puses ir leģendāra cilvēka memuāri, kas vieš lielāku skaidrību par Latvijas nacionālās pretošanās kustību Otrajā pasaules karā, par sabiedrības noskaņojumu, studentu dzīvi Rīgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un arī par citiem pārdomu un zinātniskas izpētes vērtiem tematiem. No otras puses Valentīnes Lasmanes rakstītais šķiet kā vecvecmāmiņas vēstījums jaunajai paaudzei,

– raksta Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte.

Visus lasījumus vienkopus iespējams noklausīties šeit. Lasījumus sagatavoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasīja Gundega Grūtupa, Jana Ļisova, Baiba Broka. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020. gads.

Grāmata sagatavota LZP FLPP «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts nav tikai gulēšanai»

Thu, 16 Jul 2020 00:00:00 +0000

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sagatavojusi radio lasījumiem izvilkumus no topošās grāmatas «Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts: Nakts nav tikai gulēšanai», kurā pārskatīts viņas 102 mūža gadu gājums.

Jaunībā viņa iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu kustībā pāri Baltijas jūrai. Atmiņās tiekamies ar kustības vadītāju Konstantīnu Čaksti, arī ar Voldemāru Ģinteru, Leonīdu Siliņu, kuri darbojās Valentīnei līdzās. Dramatiskus mirkļus viņa pārdzīvo gan Kurzemes mežā, kad par iespēju izglābties jāpārliecina ebrejs Michelsons, gan jūrā, kad laiva uzsēžas sēklim. Seko skaudrā trimdas dzīves apjausma pēckara izpostītā Eiropa, kuru Valentīne skata savām acīm, latviešu sabiedrība Zviedrijā, un jautājumi sev: ko darīt, kā atgūt pašapziņu.

Valentīnes dzīslās rit etniski jauktas asinis – tēvs latvietis un māte ukrainiete. Viņa pati – ideāliste, mūžīgā meklētāja, ar neapslāpējamu aicinājumu kalpot augstākam mērķim.

Dokumentārā atmiņa ir kas vairāk nekā vēsture – tā ietver visu plašo cilvēka izjūtu gammu, jo nekas, neviens notikums – ne uzvara, ne zaudējums – nav svarīgi paši par sevi, bet gan, kā to uztver, saprot, pārdzīvo cilvēks, kas bijis iesaistīts.

«Nakts nav tikai gulēšanai». Grāmatas nosaukums atgādina – naktī atīrās laivas no Kurzemes krasta, nakts klusumā var pārdomāt un novērtēt svarīgākos savas dzīves lēmumus un kā tos ievirzījuši gadsimta vēstures pagriezieni. Arī gadsimta beigās viņa ir notikumu centrā – rīko savas vīra māsas politieslodzītās Lidijas Doroņinas-Lasmanes atbrīvošanas akcijas Rietumos un māca latviešu valodu arī vēl sirmā vecumā.

Radio lasījumu sagatavoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Gundega Grūtupa, Jana Ļisova, Baiba Broka. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020. gads.

Pirmā daļa: Ukraina. Ceļš uz tēvzemi. Pirmās skolas gaitas

Radiolasījuma 1. daļa vēsta par Valentīnes bērnības gadiem Ukrainā, ierašanos Latvijā un pirmajiem skolas gadiem. Dzimusi 1916. gada 16. maijā Kremenčugā latvieša Kārļa Jaunzema un ukrainietes Ludmilas Gulakovas ģimenē, Valentīne par savu pirmo sauc ukraiņu valodu. Pēc atgriešanās Latvijā 1921. gadā ģimene gadu mitinās tēva dzimtajās mājās Siguldas pagasta «Grotos». «Pa ceļu, govis, pa ceļu!» – Valentīnes atmiņās izskan viņas pirmais sauciens latviešu valodā – tēva saimniecībā tolaik ir 10 govis.

Drīz ģimene pārceļas uz Rīgu, Valentīne uzsāk skolas gaitas, un atmiņu stāsts risinās ap skolas bērna pārdzīvojumiem un izjūtām.

Otrā daļa: Mācības ģimnāzijā. Baltu filoloģija. Endzelīna studente

2. daļā Valentīnes stāsts sākas ar atmiņām par mācībām Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā. Sekojot skolas laika draudzeņu Veltas Rūķes (vēlāk Rūķe-Draviņa) un Mirtas Ozolas piemēram, arī Valentīne nolemj studēt Baltu filoloģiju. Studiju laiks ir interesants un piesātināts, un to Valentīne atminas ar prieku. Lielu iespaidu uz viņu atstāj profesors J.Endzelīns, erudīts zinātnieks un liela autoritāte studentiem. Jaunas draudzības rodas arī universitātes studenšu biedrībā «Vienība Ausma».

1939. gada oktobrī tiek noslēgts Latvijas-PSRS Savstarpējās palīdzības pakts, un Latvijā tiek izvietotas padomju karabāzes. Cilvēkos pamazām rodas bailes un neuzticēšanās.

Trešā daļa. Padomju okupācija. Vācu armijas ienākšana. Holokausts Kārsavā

Radiolasījuma 3.daļa sākas ar Valentīnes atmiņām par vācbaltiešu izbraukšanu un padomju armijas ienākšanu Latvijā. Pirmo padomju okupāciju Valentīne strādā ziņu aģentūrā Leta par vietējo ziņu redaktori, kur viņu iekārtojis Leonīds Siliņš. Vācu armijai ienākot, ģimenei liekas drošāk, ka Valentīne pamet Rīgu – darbs ar iepriekšējo varu saistītā ziņu aģentūrā jaunajai varai var nepatikt. Valentīne vairākus gadus māca latviešu valodu Malnavas lauksaimniecības skolā, kur piedzīvo traģēdiju - viņas audzēkņi tiek iesaistīti ebreju holokaustā Kārsavā.

Kara laiks atnes zaudējumus arī Jaunzemu ģimenē – 1942. gada decembrī 23 gadu vecumā ar difteriju mirst Valentīnes brālis Vika (Viktors).

Ceturtā daļa. Latvijas Centrālā padome. Izaka Michelsona glābšana. Vecāki paliek Latvijā

1944. gads paiet pretošanās zīmē. Jau gada sākumā, pēc tikšanās ar LCP priekšsēdi Konstantīnu Čaksti, Valentīne ar Malnavas skolas audzēkņiem Pļaviņās izveido pretestībnieku grupu. Puiši no vācu armijas vilcieniem zog ieročus, munīciju, meitenes kaltē sausiņus un gatavo sanitārās paciņas. Vēlāk Valentīne iesaistās palīdzībā latviešu dezertieriem, dod patvērumu poļu pretošanās kustības dalībniekam. 1944.gada septembrī Valentīne kā LCP radiotelegrammu šifrētāja dodas uz Ventspili. Spilgta epizode ir bijušā Ventspils kokrūpnieka ebreja Izaka Michelsona glābšana. LCP piedāvā doties pāri jūrai arī kureliešiem, taču saņem atteikumu.

Naktī no 1944. gada 12. uz 13. oktobri Valentīne atrodas Rīgā. Viņa aicina braukt uz Zviedriju savu ģimeni, taču vecāki atsakās – mātei tālais ceļš var būt par grūtu. Tēvs uz staciju pavada Valentīni un viņas māsu Ņinu.

Piektā daļa. Dzīve Zviedrijā. Izveidojas ģimene. Izraidīšana no PSRS

Radiolasījumu noslēdzošā daļa sākas ar epizodi, kad arī Valentīne kopā ar 160 citiem bēgļiem laivā «Zvejnieks» atstāj Latviju. Stāsts vēsta par ikdienu Zviedrijā, par draugu un cīņu biedru likteņiem. Valentīne atceras, ka gandrīz līdz 100 gadu vecumam mācījusi latviešu valodu. Hruščova atkušņa laikā izdodas izsaukt uz Zviedriju abus vecākus, kur viņus gaidīja visi trīs viņu bērni.

1952. gada decembrī Valentīne apprecas ar Albertu Lasmani un viņiem piedzimst trīs meitas. Alberta māsa Lidija Doroņina-Lasmane Valentīnes dzīvē ir īpašs cilvēks. Lidija ir tā, kura Lasmaņu ģimenei atsūta tolaik iebraukšanai PSRS nepieciešamos izsaukumus. Pirmais Latvijas apciemojums 1966. gadā paiet mierīgi. 1970. gadā Latvijas apciemojuma laikā Lidija tiek apcietināta, bet Valentīnei Lasmanei ar vīru Albertu desmit dienas jāierodas uz pratināšanu čekā; pēc tam viņi abi tiek izraidīti no PSRS.

Mutvārdu vēsture: interviju veikšana, apkopošana un publicēšana

Thu, 11 Jun 2020 22:13:59 +0300

Jaunpils reģionālā attīstības centra «RATS» projekta «Dzimtu stāsti laukos» ietvaros norisinājās seminārs - Mutvārdu vēsture: interviju veikšana, apkopošana un publicēšana. Semināra laikā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures projekta pētnieces socioloģe Ginta Elksne un vēsturniece Maija Krūmiņa sniedza ieskatu mutvārdu vēstures jomā un apmācīja dzīvesstāstu interviju veikšanā. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Paaudzes kā biogrāfijas, vēstures un sociālās atmiņas izpētes faktors

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis E. (2020). Paaudzes kā biogrāfijas, vēstures un sociālās atmiņas izpētes faktors. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 8).

Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes dzīvesstāstos

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte M., Pranka M. (2020). Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes dzīvesstāstos. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 8).

Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Bela B., Elksne G. (2020). Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 9-10).

Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis K. (2020). Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 11-12).

Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Garda-Rozenberga I. (2020). Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 9).

Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa M. (2020). Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni? LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 10-11).

Projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» prezentācija

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Latvijas Zinātnes padome (LZP) kopā ar Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) īstenotājiem no 28. aprīļa līdz 2. jūnijam realizē tiešsaistes semināru ciklu, kur interesentiem ir iespēja izzināt, ko LZP finansētajos projektos pēta zinātnieki Latvijā.

Ceturtais šajā ciklā bija Sociālo zinātņu seminārs, kurš notika 2020. gada 19. maijā. Projektu «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (LZP Nr. 2018 / 1-0458) prezentēja Kaspars Zellis. Prezentāciju iespējams noskatīties šeit (sākot no 1:26:50).

Pēteri Jansonu (1922.5.11–2020.30.04) pieminot

Tue, 05 May 2020 00:00:00 +0000

Pateicoties viņa jaunībai un azartam, daudziem latviešiem izdevās izkļūt no Otrā pasaules kara un nonākt miera ostā Zviedrijā. 1943. gada 5. novembrī, tikko nosvinējis 21. dzimšanas dienu, viņš pirmoreiz pārveda laivu no Lielirbes uz Gotlandi. Riskantajā pasākumā iesaistījās arī draugi, puiši iesaucamajos gados.

Dzimis Pabažos, 1943. gadā Rīgā beidzis Jūrskolu, ieguvis mašīnista diplomu. Uz kuģa nostrādāja tikai jūrskolas prakses laiku. Negribēja karot ne vienā, ne otrā armijā, tāpēc pats izvēlējās ceļu pāri jūrai. Un pēc tam glāba citus, iesaistoties Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu vadīšanā.

Pēteris Jansons Baltijas jūru šķērsoja vismaz 28 reizes un izdzīvoja. Toreiz, nenoteiktajā un briesmu pilnajā laikā, viņš bija atradis savu sargeņģeli – Gotlandes meiteni Ingu, ar kuru kopā pēc tam uzaudzināja dēlu un meitu.

Dzīvodams Zviedrijā, viņš vadīja privāto termoelementu ražošanas uzņēmumu, ko, aizejot pensijā, atstāja mantojumā bērniem. Tad abi ar sievu no Stokholmas pārcēlās atpakaļ uz Gotlandi, lai mūža nogali dzīvotu 300 gadus vecajā sievas senču namiņā, ko atjaunoja pats saviem spēkiem.

Pēteris nekad nesamierinājās ar dzimtenes zaudējumu. Viņš bija izgudrojis paņēmienu, kā sūtīt vēstis uz okupēto Latviju. Mājās Gotlandē vēl saglabājusies kaudzīte ar Vācijā izdoto mazā formāta avīzīti «Brīvība», kura, ievietota plastikāta vāciņos, tika piestiprināta ar ūdeņradi pildītam baloniņam. Pēteris ar Ingu devās uz salas tālāko galu, lai būtu tuvāk Kurzemei. Pie vajadzīgā vēja virziena baloniņi tika palaisti virs jūras. Pēteris cerēja, ka kāda no avīzītēm sasniegs Latvijas krastu. Vai tā notika – viņš nezināja. Tomēr tas sniedza mierinājumu.

Latvijā viņu godināja 1999. gadā, kad trim bēgļu laivu vadītājiem – Pēterim Jansonam, Laimonim Pētersonam un Ērikam Tomsonam – pasniedz Triju zvaigžņu ordeni. Pēteris Jansons viesojās Latvijā arī 2000. gada 10. augustā, piedalīdamies piemiņas zīmes «Cerību bura» svinīgā atklāšanā Jūrkalnes krastā.

Pēteris palika dzīvot Zviedrijā, kur aizritēja viņa lielākā mūža daļa, un vislabāk jutās savas dzīvesbiedres Ingas dzimtajā Gotlandē: «Pie mums jau rozes zied līdz Ziemassvētkiem. Vasarā uzsilst visa tā sala, ūdens apkārt ir silts. Kamēr tas atdziest, Visbijā zied rozes līdz Ziemassvētkiem. Gotlande ir ļoti jauka vieta, kur dzīvot.»

Pirmā mutvārdu vēstures pētnieku intervija ar Pēteri Jansonu notika 1996. gadā Stokholmā, turpinājās vēl 2010. un 2011. gadā Gotlandē, kad Pēteris Jansons uzdāvināja savu jūrnieka cepuri, svārkus un no Latvijas saņemto vēstuļu mapi. Piemiņas lietas savu vietu atradušas «Latvieši–Pasaulē», muzeja un pētniecības centra izstādēs. Pētera Jansona atmiņu stāsts lasāms dzīvesstāstu pētnieku veidotajā grāmatā «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (sast. Baiba Bela). Tagad Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā publicēšanai tiek gatavots atmiņu krājums «Bezbailīgie», kurā sava vieta būs ierādīta arī Pētera Jansona neparastajam dzīvesstāstam.

Savā mūžā viņš nepiedzīvoja lielu slavu un godināšanu, kādu būtu pelnījis par nesavtīgo cilvēku glābšanu jaunībā. Tomēr viņam laimējās nodzīvot garu mūžu mīlestībā un mierā, kāds nebija lemts tiem laivu pārcēlājiem, kas atgriezās Latvijā. Gaišu Aizsaules ceļu Pēterim Jansonam, kura piemiņa nezudīs.

Niklāva Strunkes zīmējums

Māra Zirnīte, Latvijas mutvārdu vēsture pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» vārdā

«Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection

Fri, 01 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2020). «Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, 9, 79–94

Ekonomiskās migrācijas ieguvumi un zaudējumi: mājās palicēju stāsti

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Paaudzes kā biogrāfijas, vēstures un sociālās atmiņas izpētes faktors

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes kāda ārsta dzīvesstāstā

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā

Thu, 20 Feb 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne, V. (2019) Valoda un vardarbība: Franču grupa Padomju Latvijā Reliģiski-filozofiski raksti, Nr. 27, 148.-180.

Latvijas Universitātes 78. konferences sekcija «Biogrāfiskie naratīvi, paaudzes un migrācija»

Mon, 10 Feb 2020 00:00:00 +0000

Programma

Maruta Pranka un Māra Zirnīte (LU FSI). Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes kāda ārsta dzīvesstāstā
Ieva Garda-Rozenberga (LU FSI). Pieredzes ģeogrāfijas pārnese starp paaudzēm
Baiba Bela (LU SZF SPPI), Ginta Elksne (LU FSI). Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados
Maija Krūmiņa (LU FSI). Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?
Kaspars Zellis (LU FSI). Padomju pieredzes attēlojums Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos.
Ilze Trapenciere (LU FSI). Ekonomiskā migrācijas ieguvumi un zaudējumi: mājās palicēju stāsti
Agita Lūse, Ieva Orinska (RSU). Stāstījumi par bērnībā piedzīvotu migrāciju starp ģimenes un ārpusģimenes aprūpētājiem

Kaspars Zellis

Ieva Orinska un Agita Lūse

Ilze Trapenciere

Klausītājos Ritma Rungule, kolēģe no Stradiņa Universitātes

Edmunds Šūpulis

Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Fri, 31 Jan 2020 22:10:05 +0300

Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās

Fri, 31 Jan 2020 22:10:05 +0300

Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gada vasarā, sekojot Sarkanās armijas sekmīgajai ofensīvai Latvijas teritorijā, daļa iedzīvotāju piespiedu kārtā vai brīvprātīgi atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās. Būtiskākais bēgšanas iemesls bija bailes no atkārtotas padomju okupācijas un “baigā gada” represiju atkārtošanās. Daļa bēgļu kara beigas sagaidīja Kurzemē, taču vairāk kā 100 000 cilvēku nonāca Vācijā un tās ieņemtajās teritorijās, kur viņu dzīve un izdzīvošana bieži vien bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta un labvēlības. Šī referāta mērķis ir izpētīt to, kā bijuši bēgļu atmiņās atspoguļojas krievu un vāciešu tēls, cenšoties noskaidrot, vai tas ir klaji negatīvs vienā gadījumā un klaji pozitīvs otrā. Pētījuma avotu bāzi veido Nacionālā mutvārdu vēstures krājuma dzīvesstāstu intervijas.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniskā konference «XXX Zinātniskie lasījumi»

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Ginta Elksne iepazīstināja klātesošos ar referātu «Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos»

Maija Krūmiņa uzstājās ar referātu «Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās»

Atmiņu un mutvārdu vēstures tēmai konferencē bija veltīti arī citi referāti: Baiba Siksne «Komunistiskā režīma politiski represēto personu (1940–1953) atmiņu krājumi Latvijā», Манвидас Виткунас «Battles of Lithuanian Armed Forces on the Daugava front in the memoirs of soldiers», Geoffrey Swain «Oral history and questions of motivation during Latvia’s War», Евгений Гребень «Nazi occupation in the memories of the inhabitants of the Belarusian-Latvian-Russian borderland».

Pēc gada tiks publicēts arī konferences rakstu krājums «Vēsture: avoti un cilvēki», kur ar tiem varēs iepazīties ikviens interesents.

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2016) Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945). Vēsture: avoti un cilvēki. XXIII (96.-104. lpp.) Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds «Saule»

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums

Sun, 26 Jan 2020 00:00:00 +0000

Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājums veidots kopš 1992. gada un satur Latvijas atjaunotās neatkarības laika iezīmi, kad daudzi cilvēki vēlējās atklāt savu noklusēto pieredzi. Krājumā apkopotas ap 5000 Latvijas novados un ārvalstīs dokumentētas dzīvesstāstu intervijas, aptverot 20. un 21. gadsimtu. Nacionālais krājuma nosaukumā apzīmē piederību Latvijas valstij, neatkarīgi no tā, kādas tautības Latvijas iedzīvotājs to stāstījis un kurā pasaules valstī atmiņu stāstītājs dzīvo. Krājums sastāv no atsevišķām kolekcijām, kas norāda uz interviju izcelsmi.

Šāda veida un apjoma neformāli stāstīto biogrāfisko atmiņu krājums Latvijā ir vienīgais. Tas ieņem starpnieka vietu atmiņu pārnesē starp vecāko paaudzi (kas aizvien attālinās) un jaunāko (kas nāk klāt). Krājumā apkopotie dzīvesstāsti sakņojas pieredzē, cilvēku pārdzīvotajā vēsturē, kultūras tradīcijā un kā nacionālās identitātes liecība ir sabiedrības ilgtspējas balsts. Krājums sniedz sazarotu ieskatu Latvijas kultūras atmiņā, veido, papildina un saliedē priekšstatu par pagātnes norisēm un to apzināšanos tagadnē.

Krājums radīts mutvārdu vēstures pētījuma gaitā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā sadarbībā ar Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts». Asociācija piesaka projektus un iesaista sabiedrību, kas nodrošina krājumā iekļauto atmiņu plašāku pārstāvniecību. Krājumā pieejami dzīvesstāstu un arī mutvārdu vēstures interviju skaņu ieraksti. Intervijas vidējais garums ir 2-3 stundas, bet daudzas pārsniedz 5-6 stundas un ir dokumentētas vairākos seansos. Intervijas reģistrētas katalogā hronoloģiskā secībā pēc personāliju principa: uzrādīts stāstītāja vārds, dzimšanas gads, dzimšanas un dzīves vieta, specifiskā pieredze, intervijas laiks, vieta un intervētājs. Intervijai pievienota vienošanās ar stāstītāju par intervijas izmantošanas nosacījumiem.

Dzīvesstāsti un atsevišķos gadījumos mutvārdu vēstures liecības ir vienojošā kategorija, kas piemīt visiem krājumā apkopotajiem avotiem. Vecākie intervētie cilvēki dzimuši 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, bet jaunākie – 20. gadsimta beigās. Iezīmētās laikmeta robežas atklāj pārmaiņas, ko nosaka individuālās kultūras raksturs un izpausmes; vērtējot no etniskās, dzimuma un paaudžu viedokļa, plašā laikmeta diapazonā.

Atkarībā no rašanās laika un apstākļiem intervijas kārtotas vairāk nekā 50 kolekcijās. Liela daļa kolekciju norāda uz dzīvesstāstu un tradicionālās kultūras ekspedīcijām, kas kopš 1996. gada notiek Latvijas novados un kurās uzklausītie pieredzes stāsti atspoguļo novadu kultūras identitāti. Kolekcijas iezīmē arī dažādas stāstītāju pieredzes, kā intervijas ar bijušajiem trimdiniekiem un pēdējā laika izceļotājiem ārvalstīs, ar remigrantiem; intervijas ar kāda denacionalizēta Rīgas nama iedzīvotājiem un intervijas ar pagājušā gadsimta 60.-70. gadu kultūras darbiniekiem, ar ilgdzīvotājiem, ar dažādu etnisko kultūru un vienas dzimtas dažādu paaudžu pārstāvjiem.

Atsevišķās kolekcijas veido donoru intervijas, kas ierakstītas 1970.–80. gados. Tādas ir Solveigas Miezītes (Toronto apkopotās) un Ilzes Raudsepas (Bostonā ierakstītās) kolekcijas, radio raidījuma «Brīvā Eiropa» korespondentes Dagmāras Vallenas intervijas, Jura Podnieka intervijas filmai «Strēlnieku zvaigznājs», kā arī daļa no Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīva» krājuma.

Atmiņu stāsti raksturo kultūru gan laikā, kad notiek intervija, gan laikā, kurā iesniedzas stāstītāja pieredze. Vecākie intervētie cilvēki dzimuši 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, bet jaunākie – 20. gadsimta beigās. Iezīmētās laikmeta robežas ļauj mutvārdu vēstures krājumā atklāt pārmaiņas, ko nosaka individuālās kultūras raksturs un izpausmes; vērtējot no etniskās, dzimuma un paaudžu viedokļa, plašā laikmeta diapazonā.

Intervijas pauž cilvēku aktīvos kultūras resursus – kā runā, stāsta sniegumā-izpildījumā, tā ētiskās un estētiskās kvalitātēs, izteiksmes veidā un pieredzes atklājumā. Dzīvesstāstu, tāpat kā mutvārdu vēstures intervijas koncentrē sevī vairākus izziņas un sapratnes līmeņus, kas ne tikai dod vielu kvalitatīviem pētījumiem, bet arī integrē atšķirīgas pieredzes sabiedrības kultūras atmiņā un, aptverot kā augšējos, tā apakšējos sabiedrības slāņus, kā pastāvīgo, tā migrējošo iedzīvotāju pieredzes, ienes jaunus kultūras resursus sabiedrībā. Krājums kalpo humanitāro un sociālo zinātņu pētījumiem, studentu apmācībai, tajā cilvēki atrod savu vecvecāku un tuvinieku atmiņu ierakstus, tas noderīgs visiem, kas vēlas labāk iepazīt un izprast savu laikmetu un līdzcilvēkus. Attālinoties laikā, dzīves atmiņu stāsti iegūst aizvien lielāku nozīmi nacionālās kultūras procesu izpratnē perspektīvā.

Avoti ir pieejami pētniekiem un interesantiem, ievērojot NMV krājuma lietošanas noteikumus, ētikas principus un autora izvirzītos noteikumus atmiņu stāsta izmantošanā.

Ņemot vērā krājuma specifisko iedabu un personisko informāciju, kas vēstīta dzīvesstāstos, publiska piekļuve ļauta tikai atsevišķām intervijām un to atšifrējumiem. Ja ir vajadzība noklausīties kādu krājumā atrastu interviju, lūdzam sazināties ar mums, rakstot e-pastu: mutvarduvesture@gmail.com

Elektroniska laika grāmata, kas sniedz ieskatu dzīvesstāstu izlasē, kurā iepazīsiet izvilkumus no Latvijas laukos un pilsētās ierakstītiem atmiņu stāstiem, no latviešu dzīvesstāstiem, kas uzklausīti Amerikā, Kanādā, Anglijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Sibīrijā.

Ceļvedis piedāvā ielūkoties mutvārdu vēstures stāstu krājumā, sākot ar trim izvēlnēm: RĀDĪTĀJI - etniskās, tematiskās, ģeogrāfiskās, hronoloģiskās norādes avotiem NMV krājumā; VIDEO - mirkļi no dzīvesstāstu intervijām un mutvārdu vēstures pētnieku aktivitātēm; CILVĒKMUZEJS - pēc vienošanās ar autoru sagatavots dzīvesstāstu publisks sniegums.

Kolekciju saraksts

Nr.	Valoda	Interviju gadi	Kolekcijas nosaukums	Paskaidrojums pie kolekcijas
1	lv	1986–1991	«Cilvēkarhīva» intervijas 1986–1991	Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīva» programmā veiktās intervijas 1986–1991
2	lv	1990	Latvieši ASV un Kanādā, 1990	Māras Zirnītes 1990. gadā ierakstītās dzīvesstāstu intervijas ar latviešiem ASV un Kanādā
3	lv	1990; 1992; 2009–2013	Latvieši Anglijā, 1990–2013	Latvieši Anglijā: Māras Zirnītes, Edmunda Šūpuļa u.c. intervijas 1990, 1992, 2009 un 2013
4	lv	1992–1995	NMV intervijas Latvijā, no 1992–	Mutvārdu vēstures pētnieku intervijas Latvijā no 1992 līdz 1995
5	lv	1975–1992	Dagmāras Vallenas, «Brīvā Eiropa» korespondentes, kolekcija, 1972–1992	Dagmāras Vallenas, radio raidījuma «Brīvā Eiropa» korespondentes, intervijas ASV 1975–1992
6	lv	1993; 1996	Latvieši Norvēģijā, 1993, 1996	Artas Savdonas 1993–1996 un 2019. gadā ierakstītas dzīvesstāstu intervijas ar latviešiem Norvēģijā
7	lv	1995	Ekspedīcija Skrīveros, 1995	Ekspedīcija Skrīveros sadarbībā ar A. Upīša muzeju, 1995
8	lv	1995–2019	Māja Rīgā, Latvijā, 1995–2004	Mutvārdu vēstures pētījums par vienu dzīvojamo namu Rīgā; 1995–1996 un 2004. Ilgtermiņa pētījuma turpinājums 2019
9	lv	1996	Ekspedīcija "Dzīvesstāsts Latvijā: Zemgale, Kurzeme, Vidzeme – 1996"	Apvienotā ekspedīcija ar Latviešu Fonda (ASV) atbalstu Zemgalē (Vadakstē, Aucē, Rubā), Kurzemē (Kuldīgā, Turlavā) un Vidzemē Vestienā, Ērgļos), 1996
10	lv	1996–2007	Latvieši Zviedrijā, 1996–2007	NMV pētnieku intervijas ar latviešiem Zviedrijā, 1996, 2006–2007
11	lv	1996–1997	Rīgas komercskolas audzēkņu kolekcija, 1996–1997	Rīgas komercskolas audzēkņu intervijas 1996–1997
12	lv	1997–1998	Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Latgale: 1997–1998»	Apvienotā ekspedīcija ar Latviešu Fonda (ASV) atbalstu Latgalē (Izvaltā, Dagdā, Žīguros, Ezerniekos, Daugavpilī, Krāslavā, Līksnā u.c.): 1997 un 1998
13	lv	1997	Ekspedīcija Rendā, 1997	Ekspedīcija Rendā, sadarbībā ar Džimu Steiliju, 1997
14	lv	1996–2008	Amerikas latviešu apvienības mutvārdu vēstures projekts «Dzīvesstāsts trimdā», 1996–2008	Amerikas latviešu apvienības (ALA) Mutvārdu vēstures projekta «Dzīvesstāsts trimdā» ierakstītās intervijas ar latviešiem Amerikā, 1996–2008
15	lv	1999	Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Vidzeme: 1999»	Apvienotā ekspedīcija ar Latviešu Fonda (LF) atbalstu Vidzemē (Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā), 1999
16	lv	2000	Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Sēlija: 2000»	Apvienotā ekspedīcija ar Latviešu Fonda (LF) atbalstu Sēlijā (Jēkabpilī, Viesītē, Aknīstē, Sunākstē, Ritē, Saukā u.c.), 2000
17	lv	2000–2010	Ināras Kaijas Eglītes intervijas.	Kultūra 1960–70.gg.: literātes Ināras Kaijas Eglītes interviju kolekcija
18	lv	1997	Ilgdzīvotāji Latvijā, 1997	Mutvārdu vēstures intervijas ar Latvijas ilggadniekiem, 1997
19	lv	2001	Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Lejaskurzeme: 2001»	Apvienotā ekspedīcija ar Latviešu Fonda (LF) atbalstu Lejaskurzemē (Liepājā, Durbē, Bārtā, Rucavā, Nīcā, Grobiņā, Vaiņodē, Pāvilostā u.c.) 2001. gadā
20	lv	1980.gg.	Jura Podnieka filmas «Strēlnieku zvaigznājs» intervijas Daiņa Grīnvalda sakārtojumā	Jura Podnieka filmas «Strēlnieku zvaigznājs» intervijas Daiņa Grīnvalda sakārtojumā
21	lv	2002	Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Ziemeļkurzeme: 2002»	Apvienotā ekspedīcija ar Latviešu Fonda (LF) atbalstu Ziemeļkurzemē (Ventspilī, Zlēkās, Popē, Puzē, Ugālē, Ancē, Alsungā, Jūrkalnē, Piltenē, Dundagā u.c.), 2002
22	lv	2000	Daces Beļeckas kolekcija, intervijas Neretā	Daces Beļeckas intervijas ar skolotājiem Neretā, 2000
23	lv	1998–2004	LU Bibliotēkzinātnes un informātikas nodaļas studentu kolekcija, 1998–2004	LU Bibliotēkzinātnes un informātikas specialitātes studentu intervijas Rutas Šenbergas sakārtojumā, 1998–2004
24	lv	2003	Ekspedīcija Alsungas novadā sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā, 2003	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Alsungas novadā, 2003
25	lv	2003	Ekspedīcija Višķos sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā, 2003	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Višķos 2003
26	lv	2004–2005	Ekspedīcija Vārkavā sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā, 2004–2005	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Vārkavā 2004–2005
27	lv	2004	Ekspedīcija Alūksnē, 2004	Apvienotā ekspedīcija ar Latvijas Fonda (LF) atbalstu Alūksnē 2004. gadā
28	lv	2005	Latvieši Minsterē, Vācijā, 2005	Mutvārdu vēstures pētnieku intervijas ar latviešiem Minsterē, Vācijā, 2005
29	lv	2004–2005	Mārtiņa Vespera intervijas Lažas pagastā, 2004–2005	Vēsturnieka Mārtiņa Vespera intervijas Lažas pagastā, 2004–2006
30	lv	2005	Ekspedīcija Brantos, Raunā, Smiltenē, 2005	Mutvārdu vēstures intervijas Brantos, Raunā un Smiltenē, 2005
31	lv	1997–2004	Latvieši Brazīlijā:1997–2004	Brigitas Tamužas, Īrisas Priedītes, Noras Vilmanes un Intas Gāles-Kārpenteres intervijas ar latviešiem Brazīlijā, 1997–2004
32	lv	1970–1980	Solveigas Miezītes interviju kolekcija, 1970–1980	Solveigas Miezītes kolekcija: intervijas ar latviešiem trimdā, 1970–1980
33	lv	2006	Ekspedīcija Turlavā sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā, 2006	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Turlavā, 2006–2007
34	lv	2004	Jāņa Čakara interviju kolekcija, 2004	Indiānas Universitātes Blūmingtonā (ASV) doktoranta Jāņa Čakara kolekcija: intervijas ar mediju pārstāvjiem Latvijā, 2004
35	lv	1990	Anitas Timanes interviju kolekcija, 1990–1996	Anitas Timanes kolekcija: dzīvesstāstu intervijas Latvijā, 1990–1996
36	lv	1990–2000	Egīla Ermansona audio ierakstu krājums, 1990–2000	Kino režisora un literāta Egīla Ermansona sarunas ar Latvijas zemniekiem, 1990–2000
37	lv	2008	«Tradicionālā kultūra un dzīvesstāsti Ziemeļlatgalē», LU studiju kursu folklorā intervijas, 2008	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Ziemeļlatgalē (Malnavā, Baltinavā, Ludzā, Kārsavā), 2008
38	lv	1890–1999	Viedas Skultānes kolekcija, 1990–1999	Bristoles Universitātes profesores Viedas Skultānes 1990. gados veiktās intervijas Latvijā (ar «franču grupu» u.c.)
39	lv	2008	Latviešu dzīvesstāsti Austrālijā, 2009	Otīlijas Leitānes un Māras Strautmanes intervijas ar latviešiem Austrālijā, 2009
40	lv	2010	LU studiju kursa folklorā ekspedīcija Saldus novadā, 2010	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Saldus novadā, 2010
41	lv un Zviedru val.	2010–2011	Intervijas Gotlandē, 2010–2011	Mutvārdu vēstures pētnieku intervijas ar latviešiem un vietējiem iedzīvotājiem Gotlandē, 2010
42	lv	2011	LU studiju kursa folklorā ekspedīcija Dagdā, 2011	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Dagdā, 2011
43	lv	1990–1992	Latviešu dzīvesstāsti Bostonā: Ilzes Raudsepas kolekcija	Ilzes Raudsepas dzīvesstāstu kolekcija: intervijas ar latviešiem Bostonā, ASV, 1990–1992
44	lv un kriev. val.	2009–2012	LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma «Politiskās nācijas pašapziņas veidošanās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas: tendences un faktori» intervijas, 2009–2012	Attieksme pret nacionālo identitāti, LZP projektā nr. 09.1531 intervēti akadēmiķi, politiķi, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju vadītāji, masu mediju un radošo nozaru pārstāvji (mākslinieki, aktieri, režisori), augstāko izglītības iestāžu un vispārējo skolu pedagogi, kā arī dažādu etnisko grupu piederīgie, 2009–2012
45	lv	2013	LU studiju kursa folklorā ekspedīcija Valkas novadā, 2013	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Valkas novadā, 2013
46	lv un kriev. val.	2013–2016	LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētījuma «Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā» intervijas, 2013–2016	Mutvārdu vēstures pētnieku intervijas ar latviešu, krievu un romu, ebreju tautību pārstāvjiem Latvijā, 2013–2016
47	lv	2014–2015	LU studiju kursa folklorā ekspedīcija Dundagas novadā, 2014–2015	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Dundagas novadā, 2014–2015
48	lv	2014	Latviešu intervijas Omskā, 2014	Lienes Salmiņas kolekcija: intervijas ar latviešiem Omskā, 2014
49	lv	2016–2017	LU studiju kursa folklorā ekspedīcija Daugavpils novadā, 2016–2017	Ekspedīcija sadarbībā ar LU studiju kursu folklorā Daugavpils novadā, 2016–2017
50	lv	2016–2019	Remigrantu intervijas Latvijā, no 2016	Jāņa Vīksnas intervijas ar remigrantiem Latvijā, no 2016–
51	lv	2017–2020	Nordplus projekta intervijas, 2017–2020	Intervijas Zviedrijā, 2017–
52	lv	2018	Natālijas Abrolas interviju kolekcija	Intervijas ar Latvijas māksliniekiem par saiti ar Austrumu kultūrām
53	lv	2018-2019	Ekspedīcija Preiļu un Līvānu novadā	LU Humanitāro zinātāņu fakultātes studentu intervijas
54	lv	2018-2020	Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva	LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm» ietvaros veiktās intervijas
55	lv	2018-2022	Ilgas Vālodzes Ābeles intervijas	Ilgas Vālodzes Ābeles intervijas, 2018 un 2022. gadā
56	lv	2011-2013	Kurzemes rajona PRK dzīvesstāstu krājums «Atmiņu vijums»	Kurzemes rajona Politiski represēto kluba intervijas
57	lv	2022-2023	Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses Padomju Latvijā, 1954-1991	LZP projekta (Nr. lzp-2021/1-0167) intervijas
58	lv	2023-2024	«Dzīve pie jūras simtgadu griezumā»	Guntras Aistaras u.c. intervijas

Privātuma atruna

Fri, 24 Jan 2020 00:00:00 +0000

Šo vietni uztur Dzīvesstāsts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija.

Šī privātuma atruna nosaka mūsu privātuma praksi, saistībā ar šo interneta vietni. Mēs neesam atbildīgi par citu mājaslapu saturu vai privātuma praksi.

Par datu aizsardzību

Katru reizi, kad šīs vietnes lietotāji apmeklē tās lapas, ierobežota informācija par šo procesu tiek uz laiku ierakstīta un apstrādāta ar mērķi apkopot statistiku, tajā skaitā:

Ar mērķi labāk izprast, kāds vietnes saturs ir populārāks apmeklētāju vidū, izmantots statistikas serviss Google Analytics, kas var izmantot sīkdatnes ar anonimizētiem identifikatoriem.
Vietnes serveru nodrošinātājs var uz laiku līdz 30 dienām uzkrāt vietnes apmeklētāju IP adreses statistikas nolūkos.
Ja apmeklētājs izmanto kontaktformu, atbildes sniegšanai tiek ierakstīta sūtītāja e-pasta adrese turpmākai saziņai.

No asociācijas Dzīvesstāsts puses nekāda informācija netiek izmantota interneta lapu apmeklētāju identifikācijai. Mēs nesaistīsim kādas tehniskas detaļas ne ar vienu personu, respektējot vietnes apmeklētāju privātumu.

Pārzinis un tā kontaktinformācija – Dzīvesstāsts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija, Reģ. nr. 40008030573; elektroniskā pasta adrese: mutvarduvesture@gmail.com.

Pāvilostas novadpētniecības muzejā atklāta izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Tue, 21 Jan 2020 00:00:00 +0000

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.

Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.

Šajā dienā – 21. janvārī, apritēja arī 75. gadskārta, kopš tika nogalināti septiņi Piektā lietuviešu policijas bataljona kareivji, kas piesedza latviešu bēgļu izbraukšanu uz Zviedriju. Visus padomju gadus piemiņas vietā Pāvilostas Zaļkalna priedēs parādījās ziedi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā lietuviešu karavīru kapa vietu iezīmē krusts un kapa plāksne ar uzrakstu.

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršana

Fri, 20 Dec 2019 00:00:00 +0000

Edmunds Šūpulis un Kaspars Zellis rakstā «20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos» piesaka mēģinājumu identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās; kā arī izvirza diskusijai jautājumu – kādas varētu būt Latvijas 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes, kuras iespējams konstatēt, ņemot vērā gan vēstures līkločus, gan to atspoguļojumu cilvēku dzīvesstāstos.

Māras Zirnītes raksta «Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos» mērķis ir ielūkoties vecāko dzīvesstāstu autoru liecībās par notikumiem, kas iespaidoja dzīvi 20. gadsimtā, jo viņu atmiņas savukārt veidojušas dzīves izpratni pēcnācējos. Savukārt Ginta Elksne, izmantojot dzīvesstāstu intervijas no Nacionālās Mutvārdu vēstures arhīva kā pamata avotu, rakstā «Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas» aplūko pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstus, kuros pārliecinoši atklājas mežs kā vērtība: gan garīgā, gan materiālā, kas jāsaudzē un jāatstāj mantojumā nākamajām paaudzēm.

Izdevumā publicēts arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Velgas Vēveres raksts «Ētika kā akustiska dzīvesmāksla: Augusts Milts». Tā centrā ir apcerējums par filozofa, ētikas pasniedzēja, arī ilggadēja Latvijas Mutvārdu vēstures projekta zinātniskā vadītāja Augusta Milta atstāto mantojumu, ko sastāda ne tikai viņa ētikas problemātikai veltītie teksti (lekcijas, mācību grāmatas, didaktiskas esejas), bet arī idejas par ētiku kā dzīvesmākslas mērķi.

Pilns žurnāla Akadēmiskā Dzīve 55.numura teksts pieejams šeit.

«Mūsdienu emigrācija un identitātes saglabāšana latviešu diasporās»

Tue, 17 Dec 2019 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

«Latviešu emigrācija»

Tue, 17 Dec 2019 19:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Comparing exile Latvian 1st and 2nd generation's lifestories

Wed, 11 Dec 2019 23:40:32 +0300

Mainīgais un noturīgais mantotajā dziesmu valodā. Saunas etnogrāfiskā ansambļa «Naktineica» piemērs

Mon, 09 Dec 2019 00:00:00 +0000

Starp dzīvesstāstu un dzīvi: migrācijas pieredzes Preiļu un Līvānu novados

Mon, 09 Dec 2019 00:00:00 +0000

20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. & Zellis, K. (2019) 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55. 66.-78.

Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2019) Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55, 55.-65.

Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2019) Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55, 46.-54.

Mutvārdu vēstures interviju veidošana

Fri, 01 Nov 2019 22:13:59 +0300

Mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa iepazīstināja Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas novadu bibliotekārus ar Nacionālās mutvārdu vēstures projekta krājumu un darbību. Tāpat pētnieces dalījās pieredzē par to, kā veiksmīgi sagatavoties un vadīt dzīvesstāstu intervijas, kurās būtiski ne vien prast brīvi rīkoties ar ierakstu tehniku un pārzināt uzdodamos jautājums, bet vēl jo vairāk - spēja ieklausīties. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Lekcija «Mutvārdu vēstures interviju veidošana» Gulbenes novada bibliotēkā

Fri, 01 Nov 2019 00:00:00 +0000

Viesojoties Gulbenē, uzzinājām, ka novada bibliotekāri jau ir uzkrājuši lielu pieredzi, vācot sava novada liecības un atmiņu stāstus. Piemēram, nesen noslēdzās konkurss «Stāstu talka», kuras laikā tika iegūti vairāk nekā 100 stāstu (audio, video, rakstiski), kuros novada iedzīvotāji dalījās ar savām atmiņām par bērnību. Savukārt konkursa «Māju stāsti» laikā, novada bibliotekāru mudināti, cilvēki dalījās atmiņās gan par pašu izdzīvoto, gan par savu dzimtu un māju likteni. Gada laikā tika pierakstīti 380 mājvietu stāsti. Daudzas no tām bija jau pamestas mājas un pavisam zudušas mājvietas, par kurām liecības tagad varēs atrast arī Gulbenes novada bibliotēkā.

Lekcijas sagatavotas LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Ginta Elksne

Maija Krūmiņa

Latvian National Oral History Archive: from collecting to disseminating

Thu, 10 Oct 2019 23:40:32 +0300

Fotogrāfs: Aivars Reinholds

Padomju cilpas Latvijas zemturim: 20. gadsimta 40. gadu 40. gadu laikabiedru atmiņu mantojums

Tue, 17 Sep 2019 23:40:32 +0300

Let's teach out-of-family-care children what a family is

Tue, 27 Aug 2019 23:40:32 +0300

Baltijas valstis 1939. gada «krēslas zonā». Saruna ar vēsturnieku Kasparu Zelli

Sat, 24 Aug 2019 00:00:00 +0000

Vispārzināms, ka 1939. gada 23. augustā staļiniskās PSRS un nacistiskās Vācijas noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta slepenie papildprotokoli bija galvenais faktors, kādēļ 1940. gada jūnijā Baltijas valstis zaudēja neatkarību.

Padomju Savienībā ilgu laiku noliedza papildprotokolu eksistenci; mūsdienās ar tiem tiek dažādi manipulēts. «Nenoliedzami, pakts bija traumatisks notikums mūsu nācijai. Ar to joprojām nespējam tikt galā,» teic LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.

Bez zināšanām par noziedzīgo dokumentu, kam šogad aprit 80 gadi un kuru bieži vien dēvē vienkārši par paktu, vispār nav iespējams izprast kontekstu būtībā jebkuram vēstures notikumam, kas 20. gadsimta 40. gados risinājās Baltijā un Austrumeiropas reģionā.

Vēsturnieks Zellis uzsver, ka nav runa tikai par diplomātiju, bet ārkārtīgi plašu procesu bloku – tostarp sociālo un ekonomisko vēsturi, kultūru.

Piemēram, pakta izraisīto notikumu virknes iespaidā Latvija zaudēja pusi savas inteliģences, kas ir milzīgs sitiens nācijai. Tāpat tas atstājis mentālās sekas, kuras jūt mūsdienās, piemēram, kā cilvēki izturas pret varu.

Lasiet pilnu intervijas teksu Ziņu portālā Latvijai.

Reaction of the Latvian Society to the Implementation of the Molotov-Ribbentrop Pact (1939–1941)

Fri, 23 Aug 2019 00:00:00 +0000

Rīkotāji: The Museum of the Second World War in Gdańsk together with the European Network Remembrance and Solidarity.

Dzīves vēstures teorētiskās perspektīvas

Wed, 21 Aug 2019 23:23:23 +0000

Atsauce: Skultāne V. (2019) Dzīves vēstures teorētiskās perspektīvas. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 52-53). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

A community without history? A life story approach to Romany memory and ethnicity

Wed, 21 Aug 2019 22:22:22 +0000

Atsauce: Šūpulis E. (2019). A community without history? A life story approach to Romany memory and ethnicity. Romani Studies, 29(1), 27-50

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Wed, 21 Aug 2019 21:21:21 +0000

Atsauce: Maruta Pranka, Ginta Elksne. (2019) Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences PLACES, 2 April, 2019, Riga, Latvia: Abstracts (p. 36). Riga: Rīga Stradiņš University.

«Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos

Wed, 21 Aug 2019 20:20:20 +0000

Krūmiņa M. (2019). «Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 64). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der?

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Bormane D. (2018). Domāšanas ainava un prakse. Vai dzīvesstāsts/vēstījums kam lieti der? Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 90-96). Rīga: LU FSI

Domāt un vēstīt: dzīvesstāsta prakses

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Bormane D. (2019) Domāt un vēstīt: dzīvesstāsta prakses. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 54-55). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Iekļaušanās vai norobežošanās: pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne G. (2019) Iekļaušanās vai norobežošanās: pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 62-63). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis K. (2019). Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Mutvārdu vēsturē reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis E. (2019) Mutvārdu vēsturē reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 56-59). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2019) Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības latviešu tautasdziesmās. Perpetuum mobile 2019 : Latvijas Universitātes fonda mecenātu atbalstīto pētnieku zinātnisko rakstu krājums (106.-116. lpp.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Vai esmu latvietis? Etniskās piederības jautājums trimdas latviešu otrās paaudzes dzīvesstāstos

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M. (2019). Vai esmu latvietis? Etniskās piederības jautājums trimdas latviešu otrās paaudzes dzīvesstāstos. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 60-61). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte M. (2019). Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 65-66). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Narrative Construction Of Generational Experience In Latvian Life Stories

Tue, 20 Aug 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji - Eiropas Sociologu asociācija

Intergenerational transmission of ethnic identity – contradictions and acceptance

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Metanarratives and individual experiences in Latvian exile lifestories

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Migration experience of transnationals: narratives about work-life balance

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

B.Bela uzstājas simpozijā.

Sense of belonging and preservation of national identity: Latvian emigrants in Sweden after 1991

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Storytelling as a powerful tool for creating sense of belonging

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

Language and Violence: the Case of the French Group in Soviet Latvia

Wed, 14 Aug 2019 23:40:32 +0300

Simpozija “Postmemory, memory in exile and exiled memory” dalībnieki un organizatori. Stokholma, 2019.gada 14.-15.augusts.

Simpozijs «Postmemory: memory in exile and exiled memory»

Tue, 13 Aug 2019 18:13:06 +0300

No Latvijas Universitātes simpozijā piedalījās LU Filozofijas un socioloģijas institūta, Sociālo zinātņu fakultātes, Diasporas un Migrācijas pētniecības centra pētnieki.

Simpoziju rīkoja Stokholmas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Latvijas mutvārdu vēstures asociāciju «Dzīvesstāsts» un Igaunijas Literatūras muzeju Nordplus programmas un LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Session 1. Postmemory and exile

August 14^th, Stockholm University, Room D837


9:30	Maryam Adjam and Maija Runcis: Introduction & coffee
10:15	Marcia Sa Cavalcante Schuback, «Memory in exile»
11:00	Irina Sandomirskaja, «Thumbelina, the Subject of Postmemory: Michel Serres on the Generation of the Fortunate»
11.45	Lunch
13:30	Vieda Skultāne, « Language and Violence: the Case of the French Group in Soviet Latvia»
14:15	Leena Kurvet-Käosaar, «Some Pathways of Transgenerational Transmission of Memory of Exile Estonians»
15:00	Discussion

Session 2. Exilic Life Stories

August 15^th, Stockholm University, Room D837


09.30	Baiba Bela, and Anete Kriķīte, « Migration experience of transnationals: narratives about work-life balance»
10.15	Coffee break
10.45	Kaspars Zellis, « Metanarratives and individual experiences in Latvian exile lifestories»
11.30	Ginta Elksne and Ilze Koroļeva, « Sense of belonging and preservation of national identity: Latvian emigrants in Sweden after 1991»
12.15	Lunch
13.30	Maruta Pranka, « Intergenerational transmission of ethnic identity — contradictions and acceptance»
14.15	Laura Bužinska, « Storytelling as a powerful tool for creating sense of belonging»
15.00	Coffee and concluding words: Maryam Adjam and Maija Runcis

Foto: Stokholmas ielās Baltijas trimdinieki demonstrē pret PSRS imperiālismu.

Latviešu folklora kā mantošanas tiesību aizsākums

Tue, 13 Aug 2019 00:00:00 +0000

Kā un kad mūsdienu Latvijas teritorijā ļaudis sāka mantot lietas un kā šīs tiesības attīstījās? Tas ir jautājums, ko pētīt ne tikai tiesību vēsturniekiem, bet arī dzīvesstāstu pētniekiem. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnisko asistenti — dzīvesstāstu pētnieci Kristīni Rotbahu, kura šobrīd strādā pie doktora darba par mantošanas tiesībām kultūrvēsturiskā kontekstā.

Noklausieties intervijas ierakstu atskaņotajā zemāk (ieraksta ielāde var aizņemt dažas sekundes):

«Tautasdziesmās atspoguļojas tiesības un mantošanas kārtība:

«Tai meitai tēvu zeme, kam neviena bāleliņa.»

Tas norāda, ka zemi manto dēli. Livonijas zemnieku tiesībās teikts, ka zemi, bišu kokus un mežus, manto dēli, ja to nav, meitas. Tautasdziesma pasaka to pašu, ko attiecīgā laika tiesību akti,» skaidro Kristīne Rotbaha.

Raidījuma sākumā par latviešu zemnieku dzīvojamo māju celtniecību Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galveno krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.

Avots: Latvijas Radio.

No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā

Thu, 08 Aug 2019 22:28:02 +0300

Koordinators

Latvija Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», ko pārstāv Maruta Pranka un Māra Zirnīte.

Partneri

Igaunijas Literatūras muzejs, Tartu, pārstāv Leena Kurvet-Käosaar.
Stokholmas Universitāte, Zviedrija, pārstāv Maija Runcis.
Norvēģijas pilsētu un reģionālo pētījumu institūts Oslo metropoles Universitāte, pārstāv Susanne Søholt.

Partneri no Latvijas Universitātes

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, pārstāv Ilze Koroļeva.
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, pārstāv Inta Mieriņa.

Mērķi

Paplašināt piedāvājumu pieaugušo izglītībā; sniegt pētījumu rezultātus plašai auditorijai
Attīstīt dzīvesstāstu sadarbības tīklu, lai veicinātu salīdzinošus pētījumus par migrāciju un tās sekām
Izplatīt zināšanas par migrācijas procesu un integrāciju skatījumā no pagātnes uz tagadni, aplūkot migrācijas norisi dažādās mītnes zemēs
Iesaistīt mērķauditoriju dzīvesstāstu pētījumos un apmācībā

Pieaugušo izglītības mērķauditorija

Kultūras un izglītības institūciju pārstāvji, kuri sagatavo lekcijas
Migrācijas procesos iesaistītie dalībnieki

Aktivitātes

Darba semināri un individuālais lekciju sagatavošanas darbs
Treniņsemināri dzīvesstāstu intervēšanā
Lektoru apmaiņa
Lekciju priekšnesumi un foto izstādes
Video ieraksti un lekciju sagatavošana
Interneta vietnes dizains un izstrāde
Projekta popularizācija, informācijas izplatīšana

Projekta norises pārskats

Pirmajā projekta darbības gadā saskaņota apmācības forma un lekciju metodoloģija. Lekciju gatavošana, vienlaicīgi ar dzīvesstāstu intervijām un pētījumiem, lekcijas seko aktuālajiem mutvārdu vēstures pētījumu rezultātiem. Treniņsemināros jaunieši apgūst iemaņas intervēšanā, intervēšanā iesaistās talcinieki – Latvijas izceļotāju pārstāvji Zviedrijā. Veiktas intervijas ar jaunākās izceļotāju plūsmas pārstāvjiem, sagatavota foto portretu izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas papildināta ar izvilkumiem no dzīvesstāstiem, Izstādi parādīta Stokholmā, Tartu, Rīgā.

Otrajā projekta darbības gadā darba grupa uzklausa un vērtē sagatavotās lekcijas, veido lekciju video priekšnesumus interneta publikācijai. Ceļojošā foto izstāde «Trimdas paaudzes Friča Forstmaņa fotogrāfijās». Sagatavota un parādīta Stokholmā, Rīgā, Ventspilī, Jūrkalnē, Pāvilostā. Tiek organizētas izbraukuma lekcijas Latvijas bibliotēkā un muzejos. Piecas video lekcijas sniedz Baiba Bela, Inta Mieriņa, Susanne Søholt (NO), Inese Šūpule, Edmunds Šūpulis.

Trešajā gadā, kura norises laiks saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika pagarināts līdz trīs ar pus gadiem, sagatavota interneta vietne, kurā apkopoti projekta darba rezultāti un lekcijas; organizēta 4. starptautiskā mutvārdu vēstures konference «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva». Projekta rezultātā paplašinājušies mutvārdu vēstures pētījuma starptautiskie kontakti: gan piedaloties pētnieciskajās ekspedīcijās ārzemēs, konferencēs, gan saziņā ar citvalstu pētniekiem un viņu līdzdalībā Rīgā rīkotajā 4. starptautiskajā mutvārdu vēstures konferencē, nostiprināta sadarbība starp partneriem Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā.

Informācija par dzīvesstāstu pētnieku sadarbību lasāma arī šeit.

Pētnieki piedalijušies starptautiskās konferencēs:

1. starptautiskā mutvārdu vēstures konference «Paaudzes, atmiņa, migrācija: naratīvā perspektīva», 12-13 November, 2020
Simpozijs «Postmemory: memory in exile and exiled memory», Stockholm University, 14–15 August 2019
Konference «On the Move: Migration and Diasporas», Estonian Literary Museum, Tartu, 2018

Lekcijas

Trimdas dzīves foto hronika
Edmunds Šūpulis. Latviešu emigrācija
Inese Šūpule. Mūsdienu emigrācija un identitātes saglabāšana latviešu diasporās
Baiba Bela. Kā atpazīt latvieti pasaulē
Inta Mieriņa. Methods of surveying migrants and new migrants
Susanne Sēholta. The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo
Kaspars Zellis. Diskusija: Latviešu paaudzes Rietumos: vēsture un tagadne

Aktuāla informācija par projekta aktivitātēm arī atsevisķā vietnē From Past to Present

Extermination and Rescue of Latvian Roma during the Nazi Occupation: History and Memory

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

Material and Moral Values in the Latvian refugee narratives of World War Two

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

The Lives of a Building: Ownership and (Re)privatization of Space

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

Diskusija. No kreisās - Māra Lazda, Ginta Elksne, Maruta Pranka

Tracing Trauma, Resilience, and Solidarity in the Oral Histories of Apartment Building Inhabitants

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

Walls Do Talk: The Lives Lived by, and in, a Riga Apartment Building

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

13. Baltijas studiju konference Eiropā «Baltic Solidarity»

Tue, 25 Jun 2019 00:00:00 +0000

Māra Lazda, asociētā profesore Bronx Community College, ASV, vada paneli «Home as History: Space, Memory, and Solidarity in Latvia»; ar referātiem piedalās LU FSI pētnieces Ginta Elksne, Maruta Pranka

Maija Krūmiņa, referējot par tēmu «Material and Moral Values in the Latvian refugee narratives of World War Two»

Referāts «Extermination and Rescue of Latvian Roma during the Nazi Occupation: History and Memory» (autori: mutvārdu vēstures pētniece Ieva Garda-Rozenberga un vēsturnieks Uldis Neiburgs)

Home as History: Space, Memory, and Solidarity in Latvia

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji - Centre for Work and Employment, The University of Greenwich/ Centre for Narrative Research, University of East London / Feminist Research Group, University of East London / Thomas Coram Research Unit, UCL Institute of Education.

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Narrative approach in refugee study

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945».

Narratives of belonging in life stories of Russian minority in Latvia

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Variations on a Theme in the Life Stories of a Mother and Daughter

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Simpozijs «Amor Narratio: Celebrating Catherina Riessman's narrative scholarhip»

Tue, 28 May 2019 14:50:11 +0300

No 28. līdz 31. maijam pieci LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki viesojās Londonā, Lielbritānijā, kur ņēma dalību simpozijā «Amor Narratio: A Symposium on Catherine Riessman’s narrative scholarship».

Plašāka informācija par simpoziju atrodama šeit.

Simpozija programma ir pieejama šeit.

Tēžu krājums ir pieejams šeit (PDF).

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945»

Katrīna K.Rīsmane

«Methods of surveying migrants and new migrants»

Sat, 25 May 2019 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Lekcija par mantošanas ieražām latviešu folkloras kontekstā

Tue, 21 May 2019 19:55:34 +0300

Kādu vietu lauku īpašums — zeme, mājas — ieņem mūsdienu vērtību sistēmā? Ko vēsta tādi simboli kā «arāju tauta» un «savs zemes stūrītis»?

Analizējot dzīvesstāstus un salīdzinot tajos esošos naratīvus ar folkloras motīviem, var ne vien izdalīt tiesību folkloras piemērus, bet arī novērot, kādas tiesiskās tradīcijas un terminoloģija saglabājas, ko vecākā paaudze pārstāsta jaunākajai, kā tā mainās vai iegūst jaunu nozīmi. Personīgie stāstījumi satur no paaudzes paaudzē nodotus stāstus par darījumiem ar zemes īpašumu dzimtā. Šie naratīvi nereti līdzinās vēstītājfolklorai. Tas ir, stāstījumā netiek minētas konkrētas, noteiktai laiktelpai piesaistītas personas, un teicējam svarīgāk ir salikt pareizos uzsvarus uz notikumu, kurā nav būtiski: tas ir patiess vai ne. Šādus «zemes stāstus» var dēvēt arī par paaudžu atmiņas un tiesisko priekšstatu jeb juridiskās folkloras pārnesi.

Jaunāka gadagājuma teicēju dzīvesstāsti uzrāda latvieša vēlmi ne tikai pēc stūrīša zemes, bet arī pēc plašas un ekonomiski ienesīgas lauku saimniecības. Tomēr nereti tie vēsta par pārtrūkušo lauku saimniecības mantošanas ieražu dzimtā, par ārēju (politisku, vēsturisku) faktoru nelabvēlīgo ietekmi, uzrādot tendenci samazināt lauksaimniecības zemes platības. Tā kā tradicionālās latviešu viensētas ir iekļautas latviešu kultūras kanonā, ir svarīgi uzklausīt un analizēt dzīvesstāstus, kas atspoguļo viensētu izveidi, pastāvēšanu un mantošanu, sevišķi Latvijas apstākļos, kad pieaug indivīdu dzīves telpas urbānās centralizācijas tendence.

Video ieskats pasākumā:

Kristīne Rotbaha ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskā asistente, mg.iur., mg.philol., pēdējā gada folkloristikas, literatūrzinātnes un mākslas DSP studente, kas LU HZF izstrādājusi disertāciju par mantošanas ieražām latviešu folkloras kontekstā. Kā avotus izmantojusi gan klasisko folkloras, gan lauka pētījuma materiālu, kas iegūts nu jau septiņus gadus LU rīkotajās folkloras un dzīvesstāstu ekspedīcijās, gan individuāli, kā arī izmantojot NMV krājumu un tiesību avotus.

Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944-45

Tue, 14 May 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls norisinās Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros. Lekcija notika Ventspils Muzejā 2019.gada 14.maijā.

Latvian identity in exile

Thu, 25 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls NORPDLUS projekta ietvaros. Lekcija notika Ziemeļvalstu Informācijas centrā, Rīgā, 2019.gada 25.aprīlī.

Mutvārdu vēsture un migrācija

Thu, 25 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekcijas notika Talsu Galvenajā bibliotēkā 2019.gada 25.aprīlī. Tēmas: Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājums. Intervēšanas pamati. Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944.-45. Latviešu izceļotāji Zviedrijā pēc 1991.g. MV avotos. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

«Kā atpazīt latvieti pasaulē»

Thu, 25 Apr 2019 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši pēdējo 15 gadu laikā. Šī nav pirmā plašā latviešu emigrācija - arī 19. gadsimta otrajā pusē tūkstošiem latviešu meklēja labākas dzīves iespējas ārpus Latvijas. Vēl vairāki tūkstoši izceļoja pēc 1905. gada revolūcijas un vēlāk, Otrā pasaules kara nogalē, ap 120 000 Latvijas bēgļu palika sabiedroto zonās Vācijā politisku iemeslu dēļ. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz zināms par pasaules latviešu pieredzi .

Būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami Latvijā, bet ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Izbraucējiem ir jāizlemj, vai un kā savu latvisko identitāti nodot tālāk bērniem un mazbērniem. Otrās un trešās paaudzes diasporas latvieši lieto vairākas valodas kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.

Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām - priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību. Pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi ir tikai daži piemēri.

Valodas un identitātes saglabāšana trimdas un emigrācijas apstākļos

Tue, 09 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros. Lekcijas notika: 9. aprīlī, 2019, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā; 25. aprīlī, 2019, Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā; 26. aprīlī, 2019, Cīravas bibliotēkā.

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Tue, 02 Apr 2019 22:22:12 +0300

In the crossroads of old stories and mixed identities

Thu, 28 Mar 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)

That true sense of belonging I can get only in my Latvian community: Latvian emigrants in Sweden after 1991

Thu, 28 Mar 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Trimdas paaudžu atmiņu izstādes atklāšanā komentēs bijusī Stokholmas Universitātes Baltu katedras vadītāja Aija Priedīte.

Ievadvārdu video ieraksts ir pieejams šeit.

Izstāde ir viena no Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) aktivitātēm, ko veica LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un LU Bibliotēku. Izstāde sagatavota ar Nordplus projekta finansējumu un būs apskatāma līdz 2019. gada 20. aprīlim.

Izstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Izstādi atklāja LU Filozofjas un socioloģijas instituta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki 20.03.2019. LU Bibliotēkā, kur tā bija apskatāma līdz 20.04.2019. Izstāde tapusi sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un Nordplus projekta finansējumu. Izstāde sagatavota kā viena no LZP pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» aktivitātēm.

Dzimtas mantojums: vērtību maiņa dažādu paaudžu atmiņu vēstījumos

Thu, 14 Mar 2019 00:00:00 +0000

Semināri: «Dzīvesstāstu mācībstunda», veltījums Augusta Milta 90 gadu atcerei

Mon, 11 Mar 2019 20:10:56 +0300

Treniņsemināru cikls dzīvesstāstu intervētājiem «Dzīvesstāstu mācībstunda», veltījums Augusta Milta 90 gadu atcerei: 10., 18.10 un 2.11. Organizē: LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieki LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». Atbalsta: LU APP, Rīgas domes; Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nordplus (Projektu vadītāji: M.Zirnīte, M.Pranka, G.Elksne).

Nodarbību vadītāji: Vieda Skultāne, Ieva Garda-Rozenberga, Māra Zirnīte.

Tēmu vadītāji un debatētāji

Maija Krūmiņa:
«Ievads intervēšanā: Individuālās un kolektīvās atmiņas par valsts vēsturi»;
Edmunds Šūpulis:
«Ievads praktiskā intervēšanas darbā – sagatavošanās intervijai un intervijas sekmīga norise; intervijas jautājumi, tehniskie līdzekļi, intervējamo cilvēku atlases pamatprincipi»;
Ieva Garda-Rozenberga:
«Ievads praktiskā intervēšanas darbā: intervijas sekmīga norise, intervijas rezultātu noformēšana, intervētāja ētika»;
Ginta Elksne:
«Dzīvesstāsti starppaaudžu mijiedarbībā: kādas pārmaiņas notiek, kad atmiņas pārceļo no paaudzes uz paaudzi»;
LU FSI mutvārdu vēstures pētnieki Kaspars Zellis, Agita Lūse, Kristīne Rotbaha; Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» dalīnieki Arta Savdona, Laura Bužinska, Ligita Zandovska.

Treniņseminārā tika apmācīti Rīgas 84. vidusskolas, Vaiņodes un Iecavas vidusskolu audzēkņi.

Tautasdziesmas paaudžu mantojumā un atmiņu pārnesē: Rudzātu un Saunas pagasta piemērs

Fri, 08 Mar 2019 22:10:05 +0300

«Es zināju, kas ir pareizi, kas nepareizi»: ģimenes dotās vērtības dzīvesstāstu liecībās

Fri, 08 Mar 2019 00:00:00 +0000

Domāšanas ekoloģija. `Dzīvesstāsta vēsture` un kritiskais darbs

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Kritiskā pieeja dzīvesstāstu vēstījumos

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Materiālās un nemateriālās vērtības skolotājas Almas Alužānes dzīvesstāstā

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Migrācija kā biogrāfiskās trajektorijas maiņa dzīvesstāstu analīzē

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Patība un pastāvība dzīvesstāstos no Drustiem

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Vai vēsturiskās paaudžu pieredzes iespējams unificēt - Latvijas un Eiropas valstu pieredze

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Vērtības, katastrofa un atmiņa. Kas formē paaudzes

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Vērtību aspekts Otrā pasaules kara bēgļu izceļošanas stāstos

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Zemes mantošanas naratīvs dzīvesstāstos

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Thu, 24 Jan 2019 22:10:05 +0300

Referāta mērķis ir izsekot tam, kā laika periodā no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā “Tēvija” tika atspoguļota vācu okupācijas iestāžu realizētā evakuācijas politika un ar kādiem propagandas līdzekļiem tika mēģināts ietekmēt Latvijas iedzīvotāju rīcību. Laikraksts “Tēvija” izvēlēts tāpēc, ka tas bija ne tikai minētā laika perioda lielākais un lasītākais laikraksts, bet arī okupācijas režīma neformālais oficiozs

Patība un pastāvība ģimenes stāstu pārnesē

Thu, 03 Jan 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Skultāne V. (2019) Patība un pastāvība ģimenes stāstu pārnesē. Letonica, Nr. 40, 131-146.

The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo

Mon, 03 Dec 2018 22:13:59 +0300

Lekciju cikls NORPDLUS projekta ietvaros. Lekcija «Imigrācijas un integrācijas režīmu mainīgais raksturs un tā ietekme uz urbāno sabiedrību: Oslo piemērs.» Lekciju rīkoja Latvijas Antropologu biedrība, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Rīga, Kalpaka bulv. 4, 2018.gada 3.decembrī.

«The changing character of immigration and integration regimes, and the impact on the urban society: The case study of Oslo»

Mon, 03 Dec 2018 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Šī lekcija apskata iespējamo saikni starp integrācijas politikas režīmiem un multikulturālo urbāno izpausmju mainīgumu laika gaitā. Oslo ir piemērs, kas parāda šīs izmaiņas. Sākot ar 1960. gadiem, imigrācija Oslo ir mainījusies tās būtībā un apjomā. 1960. gados sabiedrība, politiķi un paši imigranti tvēra imigrāciju kā kaut ko jaunu un īslaicīgu. Savukārt 2018. gadā trešdaļai pilsētas iedzīvotāju ir imigrantu saknes. Sabiedrības gaidas, kā arī pašu imigrantu un viņu pēcteču centieni un iespējas piedalīties kopējā sabiedrībā ir mainījušies, un tāpat ir mainījušies uzskati par multikulturālu sabiedrību. Arī politiskie skatījumi ir variējuši starp iekļaujošiem un izslēdzošiem. Laika gaitā imigranti un viņu pēcteči ir centušies dažādos veidos adaptēties un funkcionēt sabiedrībā atbilstoši savām ambīcijām un tvertajām iespējām. Šajā lekcijā tiek uzdots jautājumu: kāda ir šo centienu materiālā un nemateriālā ietekeme uz urbāno sabiedrību? Ko varam no šiem procesiem mācīties?

Par lektori

Susanne Sēholta ir politikas zinātniece un pētniece Oslo Metropolitēna universitātes (OsloMet) Norvēģijas Urbānās un reģionālās pētniecības institūtā. Pēdējos gadus viņa ir pievērsusies migrācijas, integrācijas un segregācijas jautājumiem urbānā un rurālā vidē, koncentrējoties uz integrāciju un segregāciju mājokļu tirgū, kā arī apkaimēs un darba tirgū.

Pasākumu organizēja Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju «Dzīvesstāsts» Nordplus programmas ietvaros.

Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (1. daļa)

Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300

Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (2. daļa)

Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300

Ikgadējā Igaunijas studiju Izcilības centra konference «On the Move: Migration and Diasporas» (3. daļa)

Sat, 01 Dec 2018 20:10:29 +0300

«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants’ Narratives about Integration in Swedish Society

Thu, 29 Nov 2018 21:42:44 +0300

Konferences dalībnieku kopīgā fotogrāfija Tartu Literatūras muzejā.

Writing the Past in the Present

Thu, 29 Nov 2018 21:42:44 +0300

Mapping Oral History: Routes, Centres, and Space-Times of Exiled Latvians

Thu, 29 Nov 2018 00:00:00 +0000

Intervētāju apmācību cikls «Dzīvesstāstu mācībstunda»

Fri, 02 Nov 2018 00:00:00 +0000

Skolu jaunieši no Rīgas, Iecavas un Vaiņodes iepazinās ar dzīvesstāstu intervēšanas metodi teorijā un praksē: tika ievadīti dzīvesstāstu interviju ētiskajos aspektos, iepazīstināti ar izziņas virzieniem, kas paveras, ja prot ieklausīties cilvēkos, iejutās intervētāju un intervējamo cilvēku lomās.

Treniņsemināru cikla «Dzīvesstāstu mācībstunda» nodarbības rīkoja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā mutvārdu vēstures pētnieki Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros, sadarbībā ar LU Bibliotēku un sabiedrisko organizāciju Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts». To atbalstīja: LU AAP programma, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Valsts Kultūrkapitāla fonds, programma Nordplus.

Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia

Fri, 28 Sep 2018 21:47:10 +0300

Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva

Sat, 01 Sep 2018 21:24:43 +0300

Pamats

Dzīvesstāsts ir katram, bet ne katrs to izstāsta. Mutvārdu vēstures pētnieki ieņem vidutāju lomu starp zinātniekiem un sabiedrību, pētot, kā cilvēki uztver un izstāsta savu dzīvi, iekļaujot to zinātniskā kopskatā.

Mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pētījums darbojas sociālo zinātņu jomā, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes. Atmiņu teksta un stāsta analīze attīsta starpdisciplināru pieeju, kas sakņojas folkloristikas, etnoloģijas un antropoloģijas, kā arī psiholoģijas, lingvistikas, ētikas un estētikas metodoloģijā. Mutvārdu vēsture ir Latvijā jauns pētniecības virziens, kas saistīts ar pastiprinātu vērību izmaiņām sabiedrībā, vērtību un cilvēku pašapzināšanās nosacījumiem, savstarpējām saitēm un attiecībām starp dažādām pieredzes un sociālajām grupām. Sekojot mutvārdu vēstures un biogrāfiju pētnieku atziņām pasaulē, kas aizvien pieaug, kopš pagājušā gadsimta otās puses, mutvārdu vēstures pētnieki LU Filozofijas un socioloģijas institūtā veido savu pieeju, balstoties dzīvesstāstu intervijās, kas apkopotas Nacionālā mutvārdu vēstures krājumā.

Krājums ir ievērojams Eiropas mērogā — ar vairāk nekā 4500 mutvārdu liecībām. kur skaņu ierakstu apkopojums sniedz plašu pārskatu par Latvijas iedzīvotāju pieredzi 20.–21. gadsimtā. Pats krājums apliecina pētnieku ciešo saikni un sadarbību ar sabiedrību, jo top, pateicoties cilvēku atsaucībai, brīvprātīgai līdzdalībai, sniedzot savas personīgās atmiņas pētniekiem saglabāšanai. Tādā veidā, krājoties atmiņām par paaudžu pieredzes pārnesi, stāstītāji pakāpeniski kļūst aizvien jaunāki, un krājumā ienāk jau 21. gadsimtā dzimušo jauniešu dzīvesstāsti.

Projekta darba grupas sanāksmē Foto: Māra Zirnīte

Zinātniskā pētījuma mērķi un uzdevumi

Pieteiktais pētījums orientēts uz starppaaudžu atmiņu pārnesi ar mērķi:

noteikt paaudzes atmiņas saikni ar vēsturisko notikumu pieredzi, kolektīvo atmiņu, kā arī kopējo vērtību sistēmu;
analizēt, sistematizēt un zinātniski aprakstīt tādas pētnieciskās tēmas, kā: paaudzes pašapziņa, vērtības un piederības izjūta; paaudzes rīcībspēja un dzīves stratēģijas dramatisku notikumu iespaidā; paaudzes atmiņu kultūra, kā arī stāstu migrācija starp paaudzēm vienas ģimenes, kopienas vai laika biedru grupas atmiņu repertuārā.

Pētījuma priekšmets

Paaudze nav tikai vienā laikā dzimušu cilvēku kopa, tā ir laikabiedru piederības sajūta, kas balstās uz kādu kopīgi veidojušos pieredzi. Sociālās struktūras analīzē paaudžu jēdziens bieži tiek pieminēts līdzās citām sociālām kategorijām (dzimums, etniskā piederība u.c.). Socioloģiskajos pētījumos, īpaši tajos, kas balstās uz sabiedriskās domas aptaujām, paaudzes jēdziens tiek saistīts ar vecuma grupām. Tas gan vēl neatbild uz jautājumu — kā paaudzes izdalīt un kas konkrētām paaudzēm ir specifisks. Latvijas universitātes pētnieces I.Koroļevas vadībā ir labi attīstīta jaunatnes izpēte (uzskati, līdzdalība, atkarības), tai skaitā regulāri ir noticis arī unikāls longitudinālais pētījums (kopš 1983.g.), kā arī pētījumi par sabiedrības novecošanos (senioru statuss, aprūpe, eidžisms). Viskonsekventāk paaudzes salīdzinātas profesiju prestiža un izvēles mērījumos, analizējot datus par jauniešiem padomju laikā un mūsdienās. Paaudzēm kā vecuma grupām savus pētījumus ir veltījis LU Demogrāfijas centrs (beidza pastāvēt 2013.g.), kas reģistrēja populācijas sastāva un struktūras izmaiņas, pētot tendences šajā jomā. Taču dziļāka paaudžu konceptualizācija nav notikusi. Ar to pēdējā laikā ir sākuši nodarboties personāla vadības un mārketinga speciālisti. Parasti tiek izmantots Eiropā vai ASV izveidotais dalījums (sākot no «Zudušās» līdz X, Y un Mileniuma paaudzēm).

Projekta nepieciešamība, oriģinalitāte, novitāte

Sabiedrības daļa, kas uzaugusi bez padomju laika pieredzes, daudzos gadījumos ir atkarīga no tā laika priekšstatiem, paradumiem, rutīnas. Atmiņu avoti, kas tiek vērtēti vairāku paaudžu diapazonā, spēj atspēkot aizspriedumus, atklāt manipulācijas un pavērt jaunu perspektīvu, kā starpetniskās attiecībās, tā attieksmē pret valsts iedzīvotāju emigrāciju un remigrāciju un galvenais sniegt ētiski pamatojumu attieksmē pret pagātnes vērtējumu, tai skaitā ieteikumus izglītības saturam

Atskats uz kraso valsts vēstures pārmaiņu atainojumu atmiņās pievērš pētnieku uzmanību atmiņu pārnesai no paaudzes uz paaudzi. Mainoties videi un laikmetam, pārveidojas pagātnes notikumu atspoguļojums. Laikā attālinoties, stāsti abstrahējas, mainās formā un saturā, iekļaujas bērnu un mazbērnu kolektīvajā atmiņā. Pētījums ļaus izprast atmiņu saikni starp paaudzēm, kas dziļāk pamato tagadnes rīcības motivāciju.

Latvijā līdz šim paaudžu atšķirības to atmiņu kontekstā nav definētas. Proti, vai un kā dramatiski notikumi (karš, trimda, valsts varas maiņa) ne tikai ietekmē paaudzes pašapziņu, vērtību sistēmu un atmiņu naratīvās konstrukcijas, bet arī, kā tās var kļūt par starppaaudžu nesaskaņu, konfliktu cēloni (it īpaši trimdas gadījumā). Pētījums nepieciešams, lai varētu izstrādāt zināšanās balstītus priekšlikumus starppaaudžu dialoga sekmēšanai. Atmiņu pētniecība, uzklausot daudzveidīgas pieredzes un viedokļus, dažāda dzimuma un etniskās piederības cilvēkus vairākās paaudzēs, paplašina sabiedrisko redzesloku, stiprina demokrātiskās vērtības.

Akadēmiska dažādu paaudžu izpēte sākotnēji nacionālā un vēlāk starptautiskā līmenī var būtiski papildināt Eiropas izpratni par paaudžu savstarpējo ietekmi un nozīmi; veicināt sapratni un toleranci, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par vecāko paaudžu vērtību sistēmu un to atmiņu pārnesi.

Projektu finansē Latvijas zinātnes padome, grants Nr. lzp-2018 / 1-0458

Recenzijas

Ineses Šūpules recenzija par grāmatu «Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā».

Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Elksne G. & Zirnīte M. (2018). Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem. Zinātnes Vēstnesis, Nr. 10 (552), 4.

Biographical Disruption and Factors Facilitating Overcoming It

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka, M. (2018) Biographical Disruption and Factors Facilitating Overcoming It. «Proceedings of Conference Society. Health. Welfare 2016». SHS Web of Conferences*, Volume 51; Part II

Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2018) Lauku īpašums atmiņās un dzīvesstāstos Daugavpils novadā. Daugavpils novads. Vietas vērtība: monogrāfisks rakstu krājums (120.-135. lpp). Rīga: Zinātne

Mapping Oral History: Routes, Centres, and Space-Times of Exiled Latvians

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Garda-Rozenberga, I. (2018) Mapping Oral History: Routes, Centres, and Space-Times of Exiled Latvians. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (lpp. 37). Tartu: ELM Scholarly Press

Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2018). Mutvārdu vēstures pieejas kritiskais potenciāls. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 63-76). Rīga: LU FSI.

Pagātnes konstruēšana Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos: no nacionālās identitātes uz atmiņu kopienu konceptu?

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2018). Pagātnes konstruēšana Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos: no nacionālās identitātes uz atmiņu kopienu konceptu? Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 77-82). Rīga: LU FSI.

Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. & Garda – Rozenberga, I. (2018) Remembering Genocide: Extermination of Roma during the Second World War in Latvia. Balkan and Baltic States in United Europe. Histories, Religions and Cultures II (pp. 23-44). Sofia: Paradigma Publ.Hause.

Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. Skultāne, V. (2018). Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 83-89). Rīga: LU FSI.

Vērtības pārvērtējot: Alana Finkelkrauta darbā «Slimā identitāte»

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Beitnere-Le Galla D. (2018). Vērtības pārvērtējot: Alana Finkelkrauta darbā «Slimā identitāte». Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 97-107). Rīga: LU FSI.

Writing the Past in the Present

Tue, 21 Aug 2018 00:02:39 +0300

Atsauce: Skultans, V. (2018). Writing the Past in the Present. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (p. 87). Tartu: ELM Scholarly Press.

«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society

Tue, 21 Aug 2018 00:02:12 +0300

Ginta Elksne, Maruta Pranka. (2018). ‘It seems to me that I have two homes’: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (p.33). Tartu: ELM Scholarly Press.

Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia

Mon, 20 Aug 2018 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2018) Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia. OIKOS: lietuvių migracijos ir diasporos studijos, 26, 89-97.

Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev eluloouurimus

Mon, 20 Aug 2018 23:34:54 +0300

Atsauce: Šūpulis E. (2018) Läti tänapäeva ühiskonna etnilist identiteeti ja kuuluvustunnet käsitlev eluloouurimus [Etniskā identitāte un piederība biogrāfiskajos pētījumos Latvijā]. Mäetagused, 71, 229-230.

August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel

Mon, 20 Aug 2018 23:33:56 +0300

Atsauce: Ginta Elksne, Māra Zirnīte. (2018, vol. 71). August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel. Mäetagused, 208-210.

Sociālā antropoloģija Latvijā

Mon, 20 Aug 2018 23:33:10 +0300

Atsauce: Lūse A. (2018) Sociālā antropoloģija Latvijā. Nacionālā enciklopēdija.

Augusta Milta 90 gadu atcerei veltīta konference

Thu, 31 May 2018 00:00:00 +0000

Pirmā daļa

Sarīkojumu vada Dr. philol. Ieva Garda-Rozenberga

Uzstājas:

Maija Kūle, Dr. habil. phil.;
Vieda Skultāne, PhD;
Baiba Bela, Dr. sc. soc.;
Velga Vēvere, Dr. phil.;
Sarma Kļaviņa, Dr. philol., Augusta Milta dzīvesbiedre.

Noslēgumā: mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte

Otrā daļa — Dzīvesstāstu priekšnesums «Atmiņu spoguļi»

Režisore Māra Ķimele.

Lūcijas Kazenieces atmiņu stāstu lasa Regīna Rāzuma;
Pētera Čakčas dzīvesstāstu pārskata Andris Keišs.

Noslēgumā: mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte.

Latvian identity in diaspora: traveling people, stories and artefacts

Mon, 26 Mar 2018 20:10:29 +0300

Memory Traces: the Poetics of History

Mon, 26 Mar 2018 20:10:29 +0300

«Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

«Vai esmu latvietis?»: Etniskās piederības jautājums trimdas latviešu otrās paaudzes dzīvesstāstos

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Domāt un vēstīt: dzīvesstāsta prakses

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Dzīvesstāstos reprezentētā atmiņa: personiskais, populārais un dominējošais

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Iekļaušanās vai norobežošanās – pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Ko iegūstam, pielāgojot kritiski teorētisko pieeju dzīvesstāstiem?

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Pašizpratne: maksimālās un minimālās konsekvences princips

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Latvian family physicians’ experience diagnosing depression in somatically presenting depression patients: A qualitative study

Mon, 21 Aug 2017 00:00:00 +0000

Atsauce: Leff, M. S., Vrubļevska, J., Lūse, A., Rancāns, E. (2017) Latvian family physicians’ experience diagnosing depression in somatically presenting depression patients: A qualitative study’. European Journal of General Practice. Taylor & Francis, 23(1), pp. 91–97.

Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā

Mon, 21 Aug 2017 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Pirmdzimtais mantinieks: prioritāro tiesību atspulgi latviešu tiesību folklorā un literatūrā. Apokalipsy bałtyckich światów = The Apocalypses of the Baltic Worlds (pp. 279-291). Poznan: Wydawnictwo Rys, 2017.

Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā

Mon, 21 Aug 2017 00:00:00 +0000

Atsauce: Rotbaha, K. (2017) Tēvu zemes vērtība un mantošanas ieražas Dundagas novadā. DižDundaga: apcerējumi par Dundagas novadu: monogrāfisks rakstu krājums (57.-71. lpp.). Rīga: Zinātne

World War I and Latvian Riflemen in the Collective Memory of Latvia

Mon, 21 Aug 2017 00:00:00 +0000

Atsauce: Zellis, K. (2017) World War I and Latvian Riflemen in the Collective Memory of Latvia. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.3, 88 – 120.

Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia

Mon, 21 Aug 2017 01:40:06 +0300

Atsauce: Garda-Rozenberga, I., & Zirnīte, M. (2017). Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia. Acta Baltico-Slavica, 41, 266-286

Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā

Sun, 06 Aug 2017 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Patības morālie avoti 7–17

Māra Zirnīte
Etnisko kultūru saskarsmes dzīvesstāstos 18–50

Kaspars Zellis
Kolektīvā atmiņa un pagātne Latvijas krievu dzīvesstāstos 51–74

Nadežda Pazuhina
Saskatīt sevi: pašrefleksija un identitātes konstruēšana krievu dzīvesstāstos 75–97

Edmunds Šūpulis
Mēs esam tādi paši kā jūs: romu atmiņas kultūra un etnicitāte 98–122

Dagmāra Beitnere-Le Galla
Pašizpratne un piederības meklējumi krievu dzīvesstāstos 123–154

Maruta Pranka
Ieguvumi un zaudējumi: veiksmes un neveiksmes izpausmes dzīvesstāstos 155–174

Ieva Garda-Rozenberga, Maija Krūmiņa
Būt brīvam: identitāte un brīvības dažādība etniskajos dzīvesstāstos 175–199

Vieda Skultans
Afterword. Belonging and Separation in Roma, Russian and Latvian Life Stories 200–211

Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija

Sat, 03 Sep 2016 18:56:56 +0300

LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures grupa kopš 2016. gada piedalās prioritārā projektā, kas sasaucas ar Eiropas Padomes izstrādātajām «Inovatīvās Eiropas» vadlīnijām (regula 294/ 2008) — «Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija».

Pētnieki veic kritiskās domāšanas konceptu apkopošanu un izvērtēšanu; to vietas un iespēju noskaidrošanu Eiropas intelektuālajā vēsturē. Īpaša loma ir NMV dzīvesstāstu krājumam, kas sniedz materiālu pētījumiem par sociālo atmiņu kā platformu diskusijai par nacionālās identitātes, kultūras un vēstures apziņas saglabāšanu globalizācijas kontekstā.

Projekta vadītājas ir Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova un Dr.sc.soc. Ilze Koroļeva.

Ieskatu projekta ietvaros veiktajā darbā sniedz rakstu krājums.

Baltic Identities in Quest between the Competing Memory Discourses

Sun, 21 Aug 2016 22:22:22 +0000

Atsauce: Šūpulis, E. (2016). Baltic identities in quest between the competing memory discourses. Paper prepared for The Fifth Euroacademia International Conference Identities and Identifications: Politicized Uses of Collective Identities. http://euroacademia.eu.

«No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā