Māra Zirnīte | Mutvārdu vēsture Latvijā

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., Elksne, G. (2023). Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (148.-155.lpp.).

The Ferrymen: Latvian refugees on their way to Sweden in Oral history testimonies

Thu, 11 May 2023 00:00:00 +0000

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022). Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (122.-134.lpp.).

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022). Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (13.-14. lpp.).

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Thu, 03 Mar 2022 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri

Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2022) Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (94.-117.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Dzīvesstāstos cilvēki atklāj savu pieredzi savstarpēji saistītu notikumu secībā. Kā atgādina antropologs Edvards Bruners, atmiņu individuālajā sniegumā atklājas atšķirība starp dzīvoto dzīvi (realitāti), pieredzēto (pieredzi) un izstāstīto (izteikto) (Bruner 1986). Dzīvesstāstos atklājas, kā notikums ir atbalsojies cilvēkā, kā tas ticis saprasts un ar kādu jēgu izstāstīts. Stāstītāja spēja sniegt personīgi pārdzīvotu priekšstatu par notikumiem iesaista emocionāli un paver ceļu atmiņu pārnesei. Atmiņu stāsta ietekme pielīdzināma mākslas iedarbībai uz klausītāju. Abos gadījumos emocionāls pārdzīvojums paver ceļu uz cilvēka iekšējo pasauli, kurā cita pieredze atbalsojas kā savējā. Tāpēc atmiņu pārnese no paaudzes paaudzē neved atpakaļ pagātnē, bet – gluži otrādi – atklāj dzīvi attīstībā. Tāpat kā zemes slēpto kultūrslāņu biezums apliecina kādas vietas apdzīvotības intensitāti, tā pēcnācēji saņem no iepriekšējām paaudzēm kultūras mantojumu, kurā liela nozīme ir arī izstāstītajām atmiņām.»

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., Garda-Rozenberga, I. (2022) Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (180.-234.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Elvīra Elksne (dzimusi 1906. gadā): Pilsētniece laukos. Triju gadu vecu mani aizveda uz laukiem, jo vecāki tur bija iepirkuši zemi. Sākumā dzīvojām rijā, kamēr cēla pastāvīgo dzīvojamo ēku. Tur bija māla klons, un man ļoti nepatika, jo viss bija tumšs un drēgns. Es raudāju un prasījos atpakaļ pie tantes uz Rīgu. Manai mammai divas māsas bija ar kalpiem apprecējušās, par cik vectēvs, vecāmāte ar bija kalpu cilvēki. Viņas atnāca te, uz Rīgu. Un arī labi dzīvoja, kā strādnieki pat ļoti labi dzīvoja. Karš visu sajauca. Un pēc kara māsīcas, brālēni (man bija 9 brālēni un 6 māsīcas), visi skolojās un pēc kara dzīvoja Rīgā. Cits vairāk, cits mazāk izskolojās. Mammas māsai bērnu nebija, es viņai biju tas audžubērns. Tā mana mamma ar māsu, abas divas, bija norunājušas.»

Dialogue Between generations: a Case Study

Mon, 20 Dec 2021 23:35:27 +0300

Atsauce: Zirnīte M. (2021) Dialogue Between generations: a Case Study. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, Vol. 11, pp. 276-284.

Latvian emigrants in Sweden in the Latvian National Oral history collection

Mon, 23 Aug 2021 00:00:00 +0000

Lūžkilā

Mon, 09 Aug 2021 00:00:00 +0000

Māra Zirnīte (no livones.net): «Ciemi, apdzīvotas vietas pakāpeniski aiziet no mūsu zemes, un tas jau šķiet neapturami. Bet vai tāpēc tas nesāp, vai nav jāmēģina šo straujo gaitu palēnināt vai vismaz pavērties uzmanīgi – kas ir tas, ko zaudējam, un ko no tā iespējams paturēt. Tāds bija mērķis, kad pagājušā gadsimta 80. gados divas individuālās pētnieces Vaira Strautniece un Māra Zirnīte izkāpa autobusu pieturā Lūžņas. No senās godības – pirms kara apdzīvotajām 30 mājām – nekas gandrīz nebija palicis. Visapkārt tukšs un kluss – kā jau pierobežas aizliegtajā zona militāro objektu ielenkumā.

Uz zemes gulošs jumts atgādināja par Daviņu mājas vietu. Bet kaimiņu sētā saimniece pavēra durvis, un atklājās cita pasaule, kura piederēja pamatiedzīvotājiem. 1984. gadā Lūžciemā vēl varēja sastapt Lizeti Švanenbergu Jaunbeltēs, Alvīni un Ernestu Mūrniekus Krūmkalnos un Emmu Šarloti Belti Dižkāpu mājās.

Pētnieces Lūžņās ieradās bieži, tika fotografēts un diktofonā ierakstīti atmiņu stāsti līdz pat 1990. gadam, kad vietējo balsis te apklusa. Albumā sakārtotas redzētās un uzklausītās dzīves liecības. Fotogrāfijas ļauj atgriezties pēdējo apdzīvoto sētu ikdienas norisēs un vērot, kā cilvēki uztur savas nelielās saimniecības – kopj lopus, gādā sienu un pavada aizgājēju uz kapsētu. Apglabāšanā palīdz robežsardzes zaldāti, ar kuriem tiek uzturētas kaimiņattiecības. Reizi gadā uz kapusvētkiem ciems atdzīvojas – atbrauc tie, kas te kādreiz dzīvojuši. Pēc tam visi pulcējas Krūmkalnos, un arī viņus var redzēt fotogrāfijās.

Albums pāršķir 20. gadsimta vēstures lappuses. Tajā ievietots Ernesta Mūrnieka apraksts par Lūžciema mājām, ko viņš vēl atcerējās no bērnības pirms Pirmā pasaules kara. Bijušo ciema ainavu papildina starpkaru iedzīvotāju fotogrāfijas no Ventspils muzeja krājuma. Albuma nosaukums «Lūžkilā» atgādina par lībiskās kultūras pēdām, gan arī to savdabīgo lībiski latviskās kultūras savijumu, kas raksturīgs lībiešu krasta zvejniekciemiem. Vēl 20. gadsimta sākumā arī Lūžņās piestāja lībiešu folkloras un valodas pētnieki Oskars Loritss un Lauri Ketunens. Viņi ieskaņoja fonogrāfā Lizetes mātes Marijas Leites (dzim. Lindenberg) lībiešu valodu, kas piederēja rietumu dialektam. Mēs savukārt ieskaņojām Lizetes, Alvīnes, Ernesta un Emmas Šarlotes tāmnieku dialektu un centāmies to attēlot rakstveidā.

Tagad, 21. gadsimtā, dzīve vēl turpinās Krūmkalnu sētā, kur teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu izveidojuši kristīgās meditācijas namu. Cilvēki te ierodas garīgo spēku atjaunošanai. Un tas, ko no sava pagalma skatīja Alvīne un Ernests Mūrnieki, ir arī Jura Rubeņa redzeslokā un izteikts vārdos: «Aukstās un skaidrās naktīs debesis vienmēr ir pilnas zvaigžņu. Vakaros nav iespējams šķērsot Krūmkalnu pagalmu, nepaceļot acis uz augšu. Palūkojoties debesīs, tu pēkšņi nonāc aci pret aci ar noslēpumaino bezgalīgo Visuma telpu, kurā norisinās mūsu mazā un īsā dzīve. Nereti šāda palūkošanās zvaigznēs atgādina mums, ka katrs no mums sevī nes tikpat bezgalīgu iekšējo telpu – savu apziņu. Un mēs atrodamies starp divām bezgalībām, balansēdami uz Visuma un mūsu apziņas šīs šaurās robežas. Tie ir mūsu dzīves mērogi.»

Lai dzīve kādā vietā turpinātos, ir jāizjūt, kas cilvēkus gadu simtiem te saistījis un licis aizvien no jauna atgriezties.»

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet: mutvarduvesture@gmail.com

Dzīvesstāsti - atmiņu nesēji starp paaudzēm

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Pieminam Birutu Abulu, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» ilggadējo dalībnieci

Mon, 18 Jan 2021 00:00:00 +0000

Biruta aizgāja mūžībā 2021. gada 11. janvārī Kalamazū, Mičiganas pavalstī, kur viņa pēdējā laikā dzīvoja. Piecpadsmit gadu vecumā atstājusi Latviju, kopš neatkarības atjaunošanas kopā ar dzīvesbiedru Dzintaru pastāvīgi te atgriezās, deva iespēju bērniem un mazbērniem iepazīt senču dzimteni. Viņas organizatores talants un darba spējas ir paliekošas robežu nedalītā latviešu kultūrā. Biruta uzskatīja par vajadzīgu - ieguldīt kā Latvijā, tā visur, kur aug paaudzes no latviešu saknēm.

Biruta cieši saistīta ar trimdas un Latvijas atmiņu vienojošā projekta attīstību. Sākot no 1990. gada, būdama Latviešu Fonda priekšsēde, Biruta atbalstīja Maijas Hinkles iniciatīvu par Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīva» veidotājas turneju latviešu centros Ziemeļamerikā. Atmiņas izvirzījās par mērķi sadarbībai starp latviešiem, kas tikko bija sākuši viens otru iepazīt. Dzīvesstāstos izpaudās atšķirības, bet atklājās arī pamats, kas visus mūs cilvēciski vieno. Biruta un daudzi latvieši tolaik ieinteresēti un draudzīgi iesaistījās kopdarbā.

Biruta piedalījās, kad sadarbībā ar Amerikas atbalsta grupu Maijas Hinkles vadībā 1996. gadā sākām rīkot apvienotās ekspedīcijas «Dzīvesstāsts – Latvijā». Tad atmiņu pētniecības centrs bija pārvietojies uz Filozofijas un socioloģijas institūtu, to vadīja profesors Augusts Milts. Starp pētījumā iesaistītajiem nostiprinājās draudzīga uzticēšanās. Citādi jau nebūtu iespējams gaidīt atklātību no cilvēkiem, kurus gribējām uzklausīt. Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā atrodas Birutas intervijas gan no Krāslavas, Kuldīgas, Alūksnes, gan Amerikas. Sevišķi emocionāli man atmiņā palikusi mutvārdu vēstures ievirze «3x3» nometnē Rucavā. Tā bija Birutas tēva dzimtene, kur viņai vēl izdevās satikt un intervēt attālus radiniekus. No šejienes bija sācies viņas bēgļu ceļš. Biruta jo spilgti atcerējās satraukumu, kad viņiem pēdējā brīdī izdevās tikt pāri, pirms vēl sarkanarmieši 1944. gada rudenī nogrieza ceļu no Rucavas uz Lietuvu. Amerikā Biruta patstāvīgi veica intervijas latviešu Ciemā, netālu no Garezera. Atmiņās izskanēja smeldze par to, kā zūd latviskās kultūras salas ārzemēs. Arī Biruta to asi izjuta un darbojās, lai saglabātu vērtīgo. Viņa apkopoja atmiņas par Ausekļa ģimnāziju Augsburgā, pēckara Vācijā, sakārtoja Kalamazū latviešu draudzes vēsturi, aprakstīja latviešu literāro kopu pēcpusdienas. Viens no Birutas “mīlestības darbiem” bija ģimenes memuāri, par ko viņa dalījās pieredzē biogrāfiju rakstīšanas ievirzē «3x3» nometnē Katskiļos 2016. gadā.

Birutai patika mācīties, apgūt ko jaunu. Viņa pievienojās Amerikā populārajām atmiņu organizācijām, kas rīkoja seminārus un sagatavoja darbam ar atmiņām. Biruta labprāt dalījās, un daudzus padomus no viņas saņēmām mēs dzīvesstāstu intervētāju sagatavošanai Latvijā. Biruta Abula piedalījās dzīvesstāstu pētnieku konferencēs Latvijā un publikācijās grāmatās:
Mutvārdu vēsture un dzīvesstāsti: vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājierīkojam. Sastādītāja: Māra Zirnīte un Ieva Garda-Rozenberga. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, 2014;
Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Latvijas mutvārdu vēsture: Spogulis. Sastādītāja Māra Zirnīte. LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2007;
Mutvārdu vēstures avoti: Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā. Dzīvesstāstu izlase. Sast. Māra Zirnīte, Maija Hinkle. LU FSI, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, Rīga, 2003.

Viss minētais protams ir tikai daļa no Birutas ietekmes latviešu kultūrā. Vēl daudz ko citu var uzzināt arī atvadu vārdos no Okupācijas muzeja un Vītolu fonda.

Ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi «Sirds bez romantikas»

Mon, 30 Nov 2020 00:00:00 +0000

Šodien no tipogrāfijas saņemta ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi medicīnā, par sasniegumiem un zaudējumiem, par šķēršļiem, ko nācies pārvarēt, un ārsta ikdienu, ko neredz pacienti, par to, kas palīdz un kas kavē veikt ārsta misiju.

Iespējams tagad ir īstais laiks saņemt šo grāmatu, lai labāk izprastu mūsu veselības aizsardzības spēku un vājumu, lai atgādinātu, ka mediķis arī ir cilvēks, kuram ir vajadzīga arī atpūta, kuram ir prasmes un zināšanas, bet kura aktīvo dzīves laiku patērē pretestība pret birokrātiju. Un tomēr tikai ārsts var palīdzēt slimniekam.

Daktera Ara Lāča stāstu par dzīvi «Sirds bez romantikas» literāri sakārtojusi Gunta Darbiņa, izdošanai sagatavojusi Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Izdevuma tapšanu atbalstījuši: Rīgas Dome, Latvijas Universitātes Akadēmisko pētījumu atbalsta programma.

Projekta «No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā» rezultāti

Mon, 16 Nov 2020 20:10:29 +0300

Video lekcija sagatavota Nordplus pieaugušo izglītības projektā

Insights into the intergenerational transmission of memories in Latvian Oral History Archive

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Jūlijā Latvijas Radio-1 varēja noklausīties lasījumus no topošās grāmatas «Nakts nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts»

Tue, 21 Jul 2020 00:00:00 +0000

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts no vienas puses ir leģendāra cilvēka memuāri, kas vieš lielāku skaidrību par Latvijas nacionālās pretošanās kustību Otrajā pasaules karā, par sabiedrības noskaņojumu, studentu dzīvi Rīgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un arī par citiem pārdomu un zinātniskas izpētes vērtiem tematiem. No otras puses Valentīnes Lasmanes rakstītais šķiet kā vecvecmāmiņas vēstījums jaunajai paaudzei,

– raksta Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte.

Visus lasījumus vienkopus iespējams noklausīties šeit. Lasījumus sagatavoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasīja Gundega Grūtupa, Jana Ļisova, Baiba Broka. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020. gads.

Grāmata sagatavota LZP FLPP «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros.

Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes dzīvesstāstos

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte M., Pranka M. (2020). Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes dzīvesstāstos. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 8).

Pēteri Jansonu (1922.5.11–2020.30.04) pieminot

Tue, 05 May 2020 00:00:00 +0000

Pateicoties viņa jaunībai un azartam, daudziem latviešiem izdevās izkļūt no Otrā pasaules kara un nonākt miera ostā Zviedrijā. 1943. gada 5. novembrī, tikko nosvinējis 21. dzimšanas dienu, viņš pirmoreiz pārveda laivu no Lielirbes uz Gotlandi. Riskantajā pasākumā iesaistījās arī draugi, puiši iesaucamajos gados.

Dzimis Pabažos, 1943. gadā Rīgā beidzis Jūrskolu, ieguvis mašīnista diplomu. Uz kuģa nostrādāja tikai jūrskolas prakses laiku. Negribēja karot ne vienā, ne otrā armijā, tāpēc pats izvēlējās ceļu pāri jūrai. Un pēc tam glāba citus, iesaistoties Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu vadīšanā.

Pēteris Jansons Baltijas jūru šķērsoja vismaz 28 reizes un izdzīvoja. Toreiz, nenoteiktajā un briesmu pilnajā laikā, viņš bija atradis savu sargeņģeli – Gotlandes meiteni Ingu, ar kuru kopā pēc tam uzaudzināja dēlu un meitu.

Dzīvodams Zviedrijā, viņš vadīja privāto termoelementu ražošanas uzņēmumu, ko, aizejot pensijā, atstāja mantojumā bērniem. Tad abi ar sievu no Stokholmas pārcēlās atpakaļ uz Gotlandi, lai mūža nogali dzīvotu 300 gadus vecajā sievas senču namiņā, ko atjaunoja pats saviem spēkiem.

Pēteris nekad nesamierinājās ar dzimtenes zaudējumu. Viņš bija izgudrojis paņēmienu, kā sūtīt vēstis uz okupēto Latviju. Mājās Gotlandē vēl saglabājusies kaudzīte ar Vācijā izdoto mazā formāta avīzīti «Brīvība», kura, ievietota plastikāta vāciņos, tika piestiprināta ar ūdeņradi pildītam baloniņam. Pēteris ar Ingu devās uz salas tālāko galu, lai būtu tuvāk Kurzemei. Pie vajadzīgā vēja virziena baloniņi tika palaisti virs jūras. Pēteris cerēja, ka kāda no avīzītēm sasniegs Latvijas krastu. Vai tā notika – viņš nezināja. Tomēr tas sniedza mierinājumu.

Latvijā viņu godināja 1999. gadā, kad trim bēgļu laivu vadītājiem – Pēterim Jansonam, Laimonim Pētersonam un Ērikam Tomsonam – pasniedz Triju zvaigžņu ordeni. Pēteris Jansons viesojās Latvijā arī 2000. gada 10. augustā, piedalīdamies piemiņas zīmes «Cerību bura» svinīgā atklāšanā Jūrkalnes krastā.

Pēteris palika dzīvot Zviedrijā, kur aizritēja viņa lielākā mūža daļa, un vislabāk jutās savas dzīvesbiedres Ingas dzimtajā Gotlandē: «Pie mums jau rozes zied līdz Ziemassvētkiem. Vasarā uzsilst visa tā sala, ūdens apkārt ir silts. Kamēr tas atdziest, Visbijā zied rozes līdz Ziemassvētkiem. Gotlande ir ļoti jauka vieta, kur dzīvot.»

Pirmā mutvārdu vēstures pētnieku intervija ar Pēteri Jansonu notika 1996. gadā Stokholmā, turpinājās vēl 2010. un 2011. gadā Gotlandē, kad Pēteris Jansons uzdāvināja savu jūrnieka cepuri, svārkus un no Latvijas saņemto vēstuļu mapi. Piemiņas lietas savu vietu atradušas «Latvieši–Pasaulē», muzeja un pētniecības centra izstādēs. Pētera Jansona atmiņu stāsts lasāms dzīvesstāstu pētnieku veidotajā grāmatā «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (sast. Baiba Bela). Tagad Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā publicēšanai tiek gatavots atmiņu krājums «Bezbailīgie», kurā sava vieta būs ierādīta arī Pētera Jansona neparastajam dzīvesstāstam.

Savā mūžā viņš nepiedzīvoja lielu slavu un godināšanu, kādu būtu pelnījis par nesavtīgo cilvēku glābšanu jaunībā. Tomēr viņam laimējās nodzīvot garu mūžu mīlestībā un mierā, kāds nebija lemts tiem laivu pārcēlājiem, kas atgriezās Latvijā. Gaišu Aizsaules ceļu Pēterim Jansonam, kura piemiņa nezudīs.

Niklāva Strunkes zīmējums

Māra Zirnīte, Latvijas mutvārdu vēsture pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» vārdā

Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes kāda ārsta dzīvesstāstā

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2019) Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55, 55.-65.

Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte M. (2019). Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 65-66). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Wed, 20 Mar 2019 20:10:29 +0300

Fricis Forstmanis (1906–2004), sabiedrībā labāk pazīstams kā dzejnieks un atdzejotājs Fricis Dziesma, Latviju pameta 1944. gada novembrī, lai bēgļu laivā dotos uz kara neskarto Zviedriju. Forstmanis savā dzīvē bijis ne tikai dzejnieks, žurnālists, bibliotekārs un grāmatu iesējējs, bet arī talantīgs fotogrāfs, kurš ar savu kameru ir dokumentējis gan latviešu trimdas aktivitātes Zviedrijā, gan veidojis izteiksmīgus laikabiedru portretus.

Izstādē redzama neliela, bet unikāla daļa no Friča Forstmaņa kultūrvēsturiskās kolekcijas. Izstādes veidošanā piedalījušies latvieši no dažādām valstīm: Māra Strautmane un Petra Iniņberga no Stokholmas, foto negatīvus palīdzēja sagādāt autora meita Līvija un dēls Tālis, kurš dzīvo Kanadā.

Trimdas paaudžu atmiņu izstādes atklāšanā komentēs bijusī Stokholmas Universitātes Baltu katedras vadītāja Aija Priedīte.

Ievadvārdu video ieraksts ir pieejams šeit.

Izstāde ir viena no Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) aktivitātēm, ko veica LU Filozofijas un socioloģijas institūta Mutvārdu vēstures nodaļas pētnieki sadarbībā ar Andreja Eglīša Latviešu Nacionālo fondu un LU Bibliotēku. Izstāde sagatavota ar Nordplus projekta finansējumu un būs apskatāma līdz 2019. gada 20. aprīlim.

Kritiskā pieeja dzīvesstāstu vēstījumos

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Elksne G. & Zirnīte M. (2018). Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem. Zinātnes Vēstnesis, Nr. 10 (552), 4.

Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. Skultāne, V. (2018). Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (lpp. 83-89). Rīga: LU FSI.

August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel

Mon, 20 Aug 2018 23:33:56 +0300

Atsauce: Ginta Elksne, Māra Zirnīte. (2018, vol. 71). August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel. Mäetagused, 208-210.

Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia

Mon, 21 Aug 2017 01:40:06 +0300

Atsauce: Garda-Rozenberga, I., & Zirnīte, M. (2017). Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia. Acta Baltico-Slavica, 41, 266-286

Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos

Sun, 21 Aug 2016 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. Garda-Rozenberga, I. (2016) Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 57-68). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

Migratory memories between Latvia and Sweden

Sun, 21 Aug 2016 00:00:00 +0000

Bela B., Garda-Rozenberga I. & Zirnīte M. (2016) Migratory memories between Latvia and Sweden. Oral history, Vol. 44, No. 2, 69-80.

No dzīvesstāstu pētnieku perspektīvas

Sun, 21 Aug 2016 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., & Skultāne, V. (2016). No dzīvesstāstu pētnieku perspektīvas. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU Filozofijas un socioloģijas institūta seminārs 2016. gada 5. decembrī: Tēzes (lpp. 52-54). Rīga: LU FSI.

Oral History Studies in Latvia

Sun, 21 Aug 2016 01:22:29 +0300

Atsauce: Zirnīte M. & Garda-Rozenberga I. (2016) Oral History studies in Latvia. Folklore Fellows Network / Finnish Academy of Science and Letters", No. 49, 11.

Visi esam sava laikmeta bērni

Mon, 08 Aug 2016 18:32:14 +0300

Video ieskats grāmatas atklāšanas pasākumā:

Mutvārdu vēstures pētnieki Gotlandē

Tue, 10 Nov 2015 20:10:29 +0300

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mazajā zālē notika Baibas Belas, Māras Zirnītes un Maijas Runcis zinātniskie priekšlasījumi par Latvijas Otrā pasaules kara bēgļiem uz Zviedriju. Priekšlasījumi norisinājās izstādes «Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945» ietvaros.

Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945

Fri, 21 Aug 2015 00:00:00 +0000

Albuma sastādītāji ir Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis. Albuma fotogrāfiju un dzīvesstāstu vēsturiskais konteksts skaidrots ievadrakstos un fotogrāfiju komentāros, to autori ir Māra Zirnīte, Aigars Lielbārdis, Paulis Lazda (ASV), Ruta Hinrikusa (Igaunija), Maija Krūmiņa un Kaspars Zellis. Grāmatas dizainu veidojis Krišs Salmanis.

Albums sagatavots un izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Ziemeļvalstu un Baltijasvalstu mobilitātes programmai Nordik CulturePoint, Latviešu fonda ASV un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda atbalstu. Albuma un izstādes prezentāciju atbalsta Zviedrijas vēstniecībā Latvijā.

Radio intervija ar albuma sastādītāju, filoloģijas doktoru Aigaru Lielbārdi.

Vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājiem

Tue, 09 Sep 2014 15:05:04 +0300

IEVADS

MUTVĀRDU VĒSTURE – KAS TĀ IR UN KĀPĒC TO UZKLAUSĪT

Par mutvārdu vēsturi 13
Kāpēc jāuzklausa mutvārdu vēsture 15
Mutvārdu vēsture vai dzīvesstāsts 17
Nacionālā mutvārdu vēsture 21

KĀ SĀKT MUTVĀRDU VĒSTURES PĒTĪJUMU

Ideja – mērķis 25
Pētījuma plānošana 26

INTERVIJA: SOLI PA SOLIM

Kā atrast intervijai vajadzīgo cilvēku 29
Vienošanās par interviju 31
Intervētāja stratēģija un taktika 36
Intervijas vadīšana 44
Jautājumu tipi 51
Intervijas noslēgums 55
Ētika 57

INTERVIJU TEHNIKA, DOKUMENTĀCIJA, ARHIVĒŠANA

Audio digitālās fiksācijas tehniskie risinājumi 63
Intervijas ieskaņošana 65
Audio datu apstrāde un glabāšana 66
Interviju dokumentācija 67
Intervijas arhivēšana un uzglabāšana 78

KAS NOTIEK PĒC INTERVIJAS

Dzīvesstāstu pievienošana krājumam 82
Dzimtas biogrāfija un atmiņu publikācijas 83
Izglītojošās ievirzes 86

TIEM, KAS SAVAS ATMIŅAS RAKSTA PAŠI

Tīnas Kirsas padomi 96
Birutas Abulas padomi Kā lai uzsāku 117

NOBEIGUMAM 130

GUIDELINES 139

ISBN 978-9934-506-15-4

Citādas vēstures pētniecība

Thu, 21 Aug 2014 00:00:00 +0000

Atsauce: Bela, B. & Zirnīte, M. (2014) Citādas vēstures pētniecība. Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos: Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli (344.-350. lpp). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Elulood etniliste kultuuride uurimises: Lätimaa liivlaste ja mustlaste elulugusid

Thu, 21 Aug 2014 00:00:00 +0000

Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Zirnīte, M. (2014) Elulood etniliste kultuuride uurimises: Lätimaa liivlaste ja mustlaste elulugusid. Mäetagused, Vol. 56, 103-126.

Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā

Wed, 21 Aug 2013 00:00:00 +0000

Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Zirnīte, M. (2013) Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā. Letonikas piektais kongress: plenārsēžu materiāli, Rīga, 2013. gada 28.-30. oktobris (94.-104. lpp). Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija.

Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Wed, 21 Aug 2013 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2013) Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos. Akadēmiskā dzīve, Nr. 49, 80-87.

Oral History: Migration and Local Identities

Wed, 31 Aug 2011 00:11:16 +0300

Migration—whether collective, individual, voluntary, or involuntary—has been a significant aspect of the Latvian historical expe- rience and of historical experience worldwide. Migration creates a watershed between life as hitherto lived and the new life. Migration affects tradition, life-style, and identities and sets up a mutual exchange in customs and behaviour between the host community and the immigrants. The identity of the new country shapes the new immigrants even as they shape the new country.

The conference and this online proceedings have been dedicated in memory of Prof. Augusts Milts (1928–2008), the scientific director of the National Oral History Project and an important figure in the development of Latvian oral history research.

Augusts Milts, a philosopher and professor of ethics, was invited to organize the People’s Archive (Cilvēkarhīvs) memoirs collection at the Latvian Culture Foundation (Latvijas Kultūras fonds) at the end of the 1980s. When Latvia regained its independence, the People’s Archive was transferred to the National Oral History project at the Institute of Philosophy and Sociology. The project now contains more than 3000 life stories.

Migration as a Catalyst for Values

Baiba Bela.
Exile as a Catalyst for Values 8
Aija Lulle.
Home Redefined: Latvians in Guernsey 23
Inta Gale-Carpenter.
Staged History in a Siberian Village 34

Migration and Narration

Maija Hinkle.
Creating a Collective Latvian-American Narrative from Group and Individual Life Story Interviews 55
Tiiu Jaago.
Migration: Stereotypes and Experience from a Folkloristic Viewpoint 69
Ilze Akerberga.
Interpreting the Past in Two Life Story Documentaries: Dzīvesstāsts in Latvia and Museu da Pessoa in Brazil 82
Anu Korb.
The Adaptation of Russian-Born Estonians and the Sharing of Remigration Stories 90
Amy Niang.
Narrating Identity: Oral Tradition between Master Accountand Marginal Histories 105

Migration and Identity

Arta Ankrava.
Negotiation of Latvian Identity in London’s Latvian Community 120
Aivar Jürgenson.
Everlasting Desire for the Center of the World: The Creation of Homeland. An Example of Siberian Estonians 138
Marta Kurkowska-Budzan.
“From Wilderness to Poland”—the Fates and Identity of Kurpie Migrants in Podlasie. Case Study: Przytuły-Las 150
Mara Zirnite.
Curonian Language in Sweden: Saved by Migration 160

Narrating Migration in Nordic Countries

Edmunds Supulis.
The Exile Community as a Social Movement: LatviansinSweden 173
Rutt Hinrikus.
Two Homelands 181
Outi Fingerroos, Riina Haanpää.
Strangers from the East— Narratives of Karelian Exiles and Re-immigrants from Russia Regarding Their Integration in Finland 193

Migration and Totalitarian Regime

Ieva Garda Rozenberga.
Migration and the Totalitarian Regime: Discourse of the Soviet Totalitarian System in Life-StoriesofLatviansinSweden 213
Maruta Pranka.
Migration as Loss of Home 222
Anu Printsmann.
Moral Geography and Life Stories: Estonian “Siberia”inKohtla-Järve 232

ISBN 978-9984-624-79-2

Paaudzes dzīvesstāsts trimdā un Latvijā

Sun, 21 Aug 2011 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M. (2011) Paaudzes dzīvesstāsts trimdā un Latvijā. Kultūras identitātes dimensijas (lpp. 189-206). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā

Wed, 17 Aug 2011 01:00:22 +0300

Saturs

Starp zilo jūru un zaļo mežu
Emilija Rulle
Irmgarde Matilde Cerbaha un Elfrīda Virgīnija Žagare
Kārlis Dišlers
Alvīne Mūrniece
Paulīne Kļaviņa
Līvu zeme nepazūd
Livonians in Northern Kurzeme
List of photos
Nacionālā mutvārdu vesture
The National Oral History
Slīteres nacionālais parks
Slitere National Park
Līvu krasts Eiropas zaļās jostas teritorijā
The Livonian Coast – an area within the European Green Belt

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība

Tue, 21 Aug 2007 00:00:00 +0000

SATURS

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība Māra Zirnīte

DZĪVESSTĀSTI

Stāsta dzīve valodā: naratīvās stratēģijas Latvijas un trimdas dzīvesstāstos Baiba Bela

Mutvārdu vēstures pētīšanas nozīmīgums Latvijā 34 Vieda Skultāne, tulkojusi Baiba Bela

ALA Mutvārdu vēstures projekts un trimdas identitāte Amerikas latviešu dzīvesstāstos Maija Hinkle

Biogrāﬁskās pētniecības attīstība Igaunijā Ene Keresāre, tulkojusi Maruta Pranka

Par igauņu dzīvesstāstu kolekciju Ruta Hinrikusa, tulkojusi Maruta Pranka

No balss līdz rakstam – mutvārdu stāstījuma atšifrēšanas problēmas un iespējas Nikole Naua

VĒSTURE

Personiskā pieredze un politiskās pārmaiņas Vācijā Aleksandrs fon Plato, tulkojusi Baiba Bela

Politiskā pāreja, identitātes meklējumi un vēsturisko zināšanu zudumi Ungārijā Jūlija Vajda, tulkojusi Maruta Pranka

Pagātnes un laika interpretācijas pētīšana no pārmantojamās vēstures viedokļa Tīu Jāgo, tulkojis Valts Erenštreits

Par somu pilsoņu kara atcerēšanos un aizmiršanu: pazudušais vīrs, «izstāstītais» tēvs Ulla-Maija Peltonena, tulkojusi Maruta Pranka

Jaunas dimensijas vides vēstures pētījumos: pilsētas, kari un atmiņas Simo Lakonens, tulkojusi Maruta Pranka

Ekspedīcijas pie Brazīlijas latviešiem. Pretrunas mutvārdu un rakstu avotos Brigita Tamuža

Video liecības kā vēstures avoti Andrejs E. Feldmanis

Dzīvesstāsts vēstures mācīšanā Danute Dūre, Ieva Gundare

KULTŪRA

Dzīvesstāsti: mutvārdu vēstures un folkloras saskares Janīna Kursīte

Teksts un konteksts personīgās pieredzes stāstos Ieva Garda

Latviešu trimdas romāni kā dzīvesstāsti: analīzes modelis Juris Rozītis, tulkojusi Baiba Bela

Mīlestības tēma dzīvesstāstos Dagmāra Beitnere

Eksponāti atdzīvojas: mutvārdu vēsture un muzeju krājumu interpretācija Marianna Auliciema

Dzīvesstāsts – kultūrvēsturisks avots muzejā Ilze Gaujēna

Jurjānu dzimtas muzejs Inese Mailīte

Dzīvesstāsts kā viens no kultūrvides izpētes avotiem Agrita Ozola

Intervija un interpretācija: lokālā identitāte etnoloģijas pētījumos Lilita Vanaga

SABIEDRĪBA

Diskurss zviedru strādnieku dzīves naratīvos Bū G. Nilsons, tulkojusi Baiba Bela

Par kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu izmantošanu nabadzības pētījumos Ilze Trapenciere

Patības balss un cēloņsakarību atbalss stāstos par krīzes pieredzi Agita Lūse

Atmiņu vijumi: dzīves aprakstīšanas grupas Toronto igauņu vidū Tīna Kirss, tulkojusi Velga Vēvere

«Ciems Latvija» Amerikas vidienē Biruta Abula

Latviešu vīriešu identitātes attīstība dzīvesstāstos Amerikā un Latvijā Sandra Sebre

Latviešu rakstura iezīmes stāstos par ebrejiem pirmskara Latvijā Irēna Saleniece

Dzīvesstāsti starpnacionālā kontekstā: Sibīrijas vāciešu etnoss Leonija Vusa-Mundeciema

Multikulturālisma iezīmes dzīvesstāstos: divkopienu sabiedrība vai multikulturālisms? Ilze Vasariņa

No biogrāﬁjas uz reģionu – par konkrēta gadījuma datu vispārinājuma problēmu Tomass Loers, tulkojis Edmunds Šūpulis

Telpas logoss domāšanas ainavā Dace K. Bormane

Identitāte reģionālās attīstības kontekstā Maruta Pranka

ISBN 9984-624-44-7

Oral History Sources of Latvia: History, Culture, Society Through Life Stories

Tue, 17 Aug 2004 01:09:58 +0300

I. Life Stories from Latvia

Māra Zirnīte.
A selection of oral history sources for the international conference “The Role of Oral History in Shaping Cultural and Personal Identity” 5

Nicole Nau.
Selected fragments of Latvian life stories 9 Marija Lûse (Arch. No. NMV 1572), prepared for publication by Ieva Garda 31 Alma Dreimane (Arch. No. NMV 374), prepared for publication by Baiba Bela-Krûmiòa 40

Pēteris Ančupāns (Arch. No. NMV 556),
prepared for publication by Māra Zirnīte 61

Ausma Vilma Arāja (Arch. No. NMV 1055),
prepared for publication by Māra Zirnīte 64

Austra Lāce (Arch. No. NMV 1099),
prepared for publication by Māra Zirnīte 79

Valērija Sieceniece (Arch. No. NMV 74),
prepared for publication by Māra Zirnīte and Ieva Garda 87

II. Life Stories from the USA

Maija Hinkle.
American Latvian Association’s oral history project “Exile Life Narratives” 104

Māra Lipace (Arch. No. NMV 786),
prepared for publication by Maija Hinkle 109

Irēne Celtniece (Arch. No. NMV 820),
prepared for publication by Maija Hinkle 114

Kļaviņu Juris (Arch. No. NMV 787),
prepared for publication by Maija Hinkle 127

Oskars Hercs(Arch. No. NMV 855),
prepared for publication by Maija Hinkle 142

Elizar Rabinovich (Arch. No. NMV 803),
prepared for publication by Maija Hinkle 149

Kārlis Íuzulis (Arch. No. NMV 815),
prepared for publication by Maija Hinkle 156

Baiba Dumpe (Arch. No. NMV 863),
prepared for publication by Biruta Abuls 187

III. Outline of Latvian History in the 20^th Century

Māra Lazda.
Latvia and its people in the 20th century 207

ISBN 9984-9599-2-9

Mutvārdu vēstures avoti: izlase. Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā

Sun, 17 Aug 2003 01:16:46 +0300

Saturs

I. Dzīvesstāsti Latvijā

Ievads,
Māra Zirnīte 5

Zenta Gudiņa, NMV 1733,
sag. Dagmāra Beitnere 9

Marija Lūse, NMV 1572,
sag. Ieva Garda 16

Alma Dreimane, NMV 374,
sag. Baiba Bela-Krūmiņa 25

Pēteris Ančupāns, NMV 556,
sag. Māra Zirnīte 59

Valerija Stiuriņa, NMV 539,
sag. Anna Stafecka 61

Ausma Arāja, NMV 1055,
sag. Māra Zirnīte 66

Austra Lāce, NMV 1099,
sag. Māra Zirnīte 79

Jānis Neilands, NMV 234,
sag. Māra Zirnīte 90

Ēvalds Siliņš, NMV 991,
sag. Dace Bormane 100

Valērija Sieceniece, NMV 74,
sag. Māra Zirnīte, Ieva Garda 103

II. Dzīvesstāsti ASV

ALA mutvārdu vēstures vākšanas projekts – «Dzīvesstāsti trimdā»,
Maija Hinkle 121

Māra Lipace, NMV 786,
sag. Maija Hinkle 126

Irēne Celtniece, NMV 820,
sag. Maija Hinkle 131

Kļaviņu Juris, NMV 787,
sag. Maija Hinkle 143

Oskars Hercs, NMV 855,
sag. Maija Hinkle 158

Elizars Rabinovičs, NMV 803,
sag. Maija Hinkle 165

Kārlis Ķuzulis, NMV 815,
sag. Maija Hinkle 172

Baiba Dumpe, NMV 863,
sag. Biruta Abula 205

Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture

Fri, 17 Aug 2001 01:07:05 +0300

Saturs

Ievads: no «Cilvēkarhīva» līdz Nacionālās mutvārdu vēstures projektam
Modelis: avoti un interpretācija
Metode: kā tuvoties dzīvesstāstu analīzei
Izziņa: perspektīvas pēc mutvārdu vēstures semināra Mazirbē
Neuzrakstītās vēstures avoti: intervijas, atmiņas, komentāri
Par autoriem

Lībieši mutvārdu vēstures avotos

Mon, 21 Aug 2000 00:00:00 +0000

Zirnīte, M. (2000) Lībieši mutvārdu vēstures avotos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 3/4. (54), 84-95.

Māra Zirnīte | Mutvārdu vēsture Latvijā

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

The Ferrymen: Latvian refugees on their way to Sweden in Oral history testimonies

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Sociālās dzīves konteksti folkloras teicējas Līnas Kuģes dzīvesstāstā

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Saturs

Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas

Dialogue Between generations: a Case Study

Latvian emigrants in Sweden in the Latvian National Oral history collection

Lūžkilā

Dzīvesstāsti - atmiņu nesēji starp paaudzēm

Pieminam Birutu Abulu, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» ilggadējo dalībnieci

Ievērojamā bērnu sirds ķirurga Ara Lāča atmiņu stāsts par dzīvi «Sirds bez romantikas»

Projekta «No pagātnes uz tagadni: Migrācija un integrācija dzīvesstāstu sadarbības tīklā» rezultāti

Insights into the intergenerational transmission of memories in Latvian Oral History Archive

Jūlijā Latvijas Radio-1 varēja noklausīties lasījumus no topošās grāmatas «Nakts nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts»

Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes dzīvesstāstos

Pēteri Jansonu (1922.5.11–2020.30.04) pieminot

Paaudzes nošķīruma un pēctecības norādes kāda ārsta dzīvesstāstā

Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos

Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos

Fotoizstāde «Latviešu trimdas paaudzes Zviedrijā Friča Forstmaņa fotogrāfijās»

Kritiskā pieeja dzīvesstāstu vēstījumos

Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem

Sabiedrība caur dzīvesstāstu pētnieku lupu

August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel

Vērtību pārvērtēšana pārceļotāju dzīvesstāstos

Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia

Ikdiena un vērtības dzīvesstāstos

Migratory memories between Latvia and Sweden

No dzīvesstāstu pētnieku perspektīvas

Oral History Studies in Latvia

Visi esam sava laikmeta bērni

Mutvārdu vēstures pētnieki Gotlandē

Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās 1944-1945

Vadlīnijas intervētājiem un atmiņu rakstītājiem

IEVADS

MUTVĀRDU VĒSTURE – KAS TĀ IR UN KĀPĒC TO UZKLAUSĪT

KĀ SĀKT MUTVĀRDU VĒSTURES PĒTĪJUMU

INTERVIJA: SOLI PA SOLIM

INTERVIJU TEHNIKA, DOKUMENTĀCIJA, ARHIVĒŠANA

KAS NOTIEK PĒC INTERVIJAS

TIEM, KAS SAVAS ATMIŅAS RAKSTA PAŠI

NOBEIGUMAM 130

GUIDELINES 139

Citādas vēstures pētniecība

Elulood etniliste kultuuride uurimises: Lätimaa liivlaste ja mustlaste elulugusid

Identitātes dzīvesstāstos kultūrvides un sociālekonomisko pārmaiņu kontekstā

Nacionālās identitātes apziņa pēc kara dzimušo Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos

Oral History: Migration and Local Identities

Contents

Migration as a Catalyst for Values

Migration and Narration

Migration and Identity

Narrating Migration in Nordic Countries

Migration and Totalitarian Regime

Paaudzes dzīvesstāsts trimdā un Latvijā

Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā

Saturs

Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība

DZĪVESSTĀSTI

VĒSTURE

KULTŪRA

SABIEDRĪBA

Oral History Sources of Latvia: History, Culture, Society Through Life Stories

Contents

I. Life Stories from Latvia

II. Life Stories from the USA

III. Outline of Latvian History in the 20th Century

Mutvārdu vēstures avoti: izlase. Dzīvesstāsti — vēsturē, kultūrā, sabiedrībā

Saturs

I. Dzīvesstāsti Latvijā

II. Dzīvesstāsti ASV

Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture

Saturs

Lībieši mutvārdu vēstures avotos

III. Outline of Latvian History in the 20^th Century