Maija Krūmiņa | Mutvārdu vēsture Latvijā

Pēctrimda: teorētisks pārskats

Fri, 12 Jun 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. & Elksne, G. (2026). Pēctrimda: Teorētisks pārskats. In: Globālais un lokālais sociālajā un ideju telpā = The Global and the Local in Social and Ideational Space (pp. 137–148). LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze

Wed, 13 May 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M., & Elksne, G. (2026). Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze. In: Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 24–25). Daugavpils Universitāte.

Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze

Fri, 08 May 2026 00:00:00 +0000

Diskusijas vakars «Atgriešanās? Pirmo Latvijas braucienu atmiņas dzīvesstāstos un literatūrā»

Mon, 24 Nov 2025 00:00:00 +0000

Sarunā piedalīsies mutvārdu vēstures pētniece Maruta Pranka, socioloģe Daina Gross un literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe. Sarunu vadīs literatūrzinātnieks Elvis Friks. Diskusijā atgriešanās motīvs tiks aplūkots gan no (pēc)trimdas literatūras skatupunkta, gan kā sarežģīta sociālā realitāte pēc 1991. gada. Neatkarības atjaunošana iezīmē agrākās trimdas atgriešanās jautājuma problemātiku gan dzīvesstāstu atmiņās, gan arī literārā procesā. Šis laika posms aizsāka trimdas kopienas pašidentitātes pārmaiņas. Papildus diskusijai apmeklētāji aicināti aplūkot LNRMM zibizstādi, kas būs veltīta dažādiem pēctrimdas autoriem.

Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un pēctrimdu saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Biļetes uz pasākumu iespējams iegādāties šeit vai klātienē.

Diskusija tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Post-Exile as Crisis: Biographical Narratives of Return, Belonging, and Identity

Thu, 23 Oct 2025 00:00:00 +0000

Atskats uz Zinātnieku nakts aktivitātēm

Sun, 28 Sep 2025 00:00:00 +0000

Aktivitātes:

• Viktorīnā pārbaudījām, ko zinām par trimdu un diasporu: kāpēc pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas bēgļus Vācijā sauca par “dīpīšiem”? Cik liela daļa latviešu šodien dzīvo ārpus Latvijas? u.c.
• Varējām ielūkoties daļā no projekta pētnieces Dainas Grosas veidotās izstādes “Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā” – fotogrāfijās un stāstos par to, kā tetovējumi kļuvuši par latvietības apliecinājumu visā pasaulē.
• Piedāvājām arī nelielu izaicinājumu – izvēlēties trīs priekšmetus, kurus ņemtu līdzi, ja būtu jādodas dzīvot ārpus Latvijas. Atbildes bija ļoti dažādas: no praktiskām lietām (zāģis, maize, powerbank) līdz sentimentālām un simboliskām (Bībele, dzintars, Kāruma sieriņš).
• Bērni ar prieku nodevās krāsošanai – īpaši sagatavoti zīmējumi par migrācijas un trimdas tēmu kļuva par košiem mākslas darbiem.

Pēc dalības dažādajās aktivitātēs stacijas apmeklētāji varēja saņemt arī īslaicīgu tetovējumu. Šī aktivitāte izrādījās ļoti pieprasīta, un daudzi devās prom ar jaunu “rotu”.

Kopumā staciju apmeklēja vairāk nekā 80 cilvēki – gan lielāki, gan mazāki interesenti – kas devās prom ar jaunām zināšanām, pārdomām un varbūt arī mazliet iedvesmas paskatīties citādi uz latviešu trimdas un diasporas stāstiem.

Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History

Tue, 16 Sep 2025 00:00:00 +0000

Nostalgia and Transition: Latvian Exiles Journey from Longing to Diaspora

Fri, 18 Jul 2025 00:00:00 +0000

Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia

Tue, 08 Jul 2025 00:00:00 +0000

Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia

Thu, 12 Jun 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G., Koroļeva, I., Krūmiņa, M. (2025). Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia. Knowing Justice in the Anthropocene: 5th ISA Forum of Sociology, 6-11 July, Rabat, Morocco: Book of Abstracts / RC31-506.4, p. 305.

Transforming Exile: Shifts in Latvian Exile Identity after Independance

Thu, 24 Apr 2025 00:00:00 +0000

Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū

Fri, 11 Apr 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: M. Krūmiņa, G. Elksne (2025). Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums = Global and Local: Dynamics of Society from the Perspective of Social Studies. 83rd International Scientific Conference of the University of Latvia Proceedings. Rīga: LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, 7. lpp.

Ēnu diena ar mutvārdu vēstures pētniekiem

Sat, 05 Apr 2025 00:00:00 +0000

Šajā dienā četras ēnas uzņēma arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces, zinātniskā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (nr. lzp-2024/1-0114) dalībnieces Maija Krūmiņa un Ginta Elksne.

Vizītes laikā Elīza, Aleksandra, Elizabete Emma un Sofija, kas bija ieradušās no Pļaviņu vidusskolas, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, tika iepazīstinātas ar pētnieku ikdienas uzdevumiem, tostarp ar mutvārdu vēstures avotu vākšanu un analīzi, projektu izstrādes un īstenošanas procesu, kā arī ar zinātniskās komunikācijas aspektiem. Pētnieces plašāk izskaidroja arī projekta «Pēctrimdas fenomens» ideju, tā mērķus un galvenos uzdevumus, kas saistīti ar latviešu trimdas pieredzes izpēti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Lai ēnotājām sniegtu ne tikai teorētisku, bet arī praktisku ieskatu pētnieciskajā darbā, viņām tika piedāvāts veikt uzdevumu, kas saistīts ar trimdas latviešu dzīvesstāstu fragmentu iepazīšanu un analīzi. Šī aktivitāte deva iespēju ne tikai gūt priekšstatu par mutvārdu vēstures pētnieku darba metodēm, bet arī rosināja interesi par mutvārdu vēsturi kā vienu no veidiem, kā atklāt sabiedrības kolektīvo pieredzi un atmiņu.

Vēlam veiksmi jaunietēm karjeras izvēlē un priecājamies par iespēju viņas iepazīstināt ar dažādiem nākotnes ceļu virzieniem!

Noslēdzies projekts «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite»

Fri, 21 Mar 2025 00:00:00 +0000

NMV krājums, kurā apkopotas vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijas, ir viens no apjomīgākajiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un vienīgais šāda veida biogrāfisko atmiņu apkopojums Latvijā. Krājums veidots ar sabiedrisko intervētāju līdzdalību un ir svarīgs valsts atjaunošanas liecinieks. Trīsdesmit gadu nepārtraukta papildināšana ir palielinājusi tā nozīmi, vienlaikus aktualizējot nepieciešamību pēc saglabāšanas risinājumiem. Īpaši būtiska ir bijusi analogajās audio kasetēs ierakstīto interviju digitalizēšana, jo tās pakāpeniski zaudē kvalitāti, kā arī metadatu precizēšana un papildināšana. Abi šie procesi, kā arī pakāpeniska anotāciju pievienošana visiem krājuma ierakstiem, ne tikai saglabā krājumu nākotnei, bet arī padara to pieejamāku pētniekiem un plašākai sabiedrībai. Metadati un anotācijas ir publiski pieejamas NMV krājuma katalogā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vietnē www.garamantas.lv.

Projekta «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite» ietvaros veikti sekojoši uzdevumi:
1) interviju anotāciju sagatavošana un ievietošana digitālajā platformā garamantas.lv, atspoguļojot ieraksta galvenās tēmas un aplūkotos notikumus;
3) metadatu precizēšana NMV digitālajā platformā garamantas.lv.

Anotācijas sagatavotas vairāk kā 250 intervijām no dažādām krājuma kolekcijām, tai skaitā, no «Latvieši Brazīlijā» (35 intervijas), «Ekspedīcija Dzīvesstāsts Latvijā – Ziemeļkurzeme: 2002» (51 intervijas), «Ekspedīcija “Dzīvesstāsts Latvijā – Lejaskurzeme: 2001» (24 intervijas), Ekspedīcija «Dzīvesstāsts Latvijā – Sēlija: 2000» (39 intervijas)” u.c., tādējādi tās aptver visdažādāko Latvijas reģionu un arī ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo pieredzi. Šī pieredze aptver gan Latvijas pirmās brīvvalsts periodu, gan Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto, pēckara un padomju laika pieredzi un iesniedzas arī mūsdienās.

Šajā video attēloti biežāk lietotie vārdi, kas sastopami interviju anotācijās:

Šajā video attēlotas apdzīvotās vietas, kas visbiežāk minētas anotācijās:

Otra uzdevuma izpildes rezultātā tika veikta NMV krājuma esošās digitālās versijas un krājuma kataloga precizēšana un papildināšana ar metadatiem un trūkstošo datu pārnešana vietnē garamantas.lv (vairāk kā 500 vienībām). Tā kā šajā periodā NMV krājumu papildinājušas 3 jaunas kolekcijas («Latvieši Argentīnā» – 32 ieraksti, 65 personas; «Dzīve pie jūras simtgadu griezumā» – 21 ieraksti, 40 personas; «Projekta “Starp valsts iestāžu uzraudzību un neiejaukšanos: viendzimuma seksuālo subkultūru prakses Padomju Latvijā, 1954-1991” (LZP-2021/1-0167) kolekcija» – 33 ieraksti), būtiska uzdevuma daļa bija šīs informācijas un metadatu pārnešana platformā garamantas.lv.

Krājuma integrēšana LU LFMI digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina tā pieejamību interaktīvā formātā, ļaujot lietotājiem veikt meklēšanu pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem.

Detalizēts mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāstu un tā autoru (ievērojot GDPR prasības) sekmē krājuma izmantošanu gan pētnieciskiem, gan sabiedriskiem un personīgiem mērķiem, piemēram, dzimtas vēstures izzināšanai. Informācija pieejama saskaņā ar autoru noteiktajiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai atvieglotu piekļuvi dzīvesstāstiem, lietotājiem pieejama detalizēta pamācība:

Projektu īstenoja Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Īpašu pateicību izsakām Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu, kas nodrošināja būtisku krājuma saglabāšanas un pieejamības uzlabošanu.

Trimdas mantojums: Identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū

Tue, 18 Mar 2025 00:00:00 +0000

Projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» iekšējie semināri

Thu, 27 Feb 2025 00:00:00 +0000

Projekta pirmajos mēnešos notikuši regulāri iekšējie semināri, kuros apspriesti projekta veiksmīgai norisei būtiski jautājumi: biogrāfiskā pieeja un tās lietojums trimdas un diasporas pētniecībā; Nacionālās mutvārdu vēstures krājuma saturs un pieejamība; biogrāfisko interviju vadlīnijas un praktiskā norise.

Savukārt 24. februārī LU HZF salīdiznām literatūrzinātnes doktorants Elvis Friks, kurš piedalās projekta īstenošanā, nolasīja metodoloģisko īssemināru – «Literatūras teorijas un metodes», pievēršoties postkoloniālās kritikas rašanās vēsturei, metodes izmantošanai saistībā ar posttrimdas tekstu interpretāciju un mutvārdu vēstures avotu izmantošanu.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, grants Nr. lzp-2024/1-0114.

Uzsākts jauns pētniecības projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada»

Wed, 08 Jan 2025 00:00:00 +0000

Pēctrimdas jēdziens iemieso divējādu nozīmi: tas apzīmē gan trimdas pieredzes noslēgumu, gan potenciālo atgriešanos dzimtenē. Tomēr tas arī norāda, ka trimdas pieredze saglabājas, liekot domāt, ka trimdas beigas nekad nav skaidri definējamas. Šādu novērojumu var attiecināt arī uz Latvijas trimdiniekiem, kas pēc Otrā pasaules kara laika nonāca Rietumos: pēc neatkarības atgūšanas tikai neliela daļa no viņiem atgriezās Latvijā, bet pārējie kļuva par daļu no plašākas diasporas, kur ieplūda arī «jaunie emigranti». Neraugoties uz būtiskajām atšķirībām starp abām grupām, Latvijas politikas veidotāji un pētnieki ir pieņēmuši terminu «diaspora», lai apzīmētu visus ārpus Latvijas dzīvojošos valstspiederīgos, turklāt līdzšinējie diasporas pētījumi pārsvarā ir koncentrējušies tieši uz jaunās emigrācijas pieredzēm.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, kā arī atzīstot, ka pat šobrīd, vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, diasporā ir identificējamas atšķirīgas latviešu kopienas atkarībā no ierašanās laika, projekts «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» kā savu galveno mērķi ir izvirzījis Latvijas trimdas kopienas, kas radusies pēc Otrā pasaules kara, pēctrimdas perioda izpēti, izgaismojot tās evolūciju pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lai to izdarītu, projekta ietvaros tiks pētīta trimdas kopienas un indivīdu identitātes transformācija un saikne ar dzimteni, remigrantu pieredze, kā arī «vecās trimdas» un jauno emigrantu dinamika.

Papildus tradicionālo vēstures avotu izpētei, projekts balstīsies uz projekta zinātniskās grupas plašo pieredzi biogrāfiskās pieejas un mutvārdu vēstures metodoloģijas izmantošanā. Šāda pieeja palīdzēs izpētīt indivīdu piederības sajūtu un identitāti laikā, ko raksturo ievērojama iedzīvotāju mobilitāte gan Latvijā, gan globālā mērogā. Turklāt, pastiprinot trimdā dzīvojošo latviešu un viņu pēcteču balsis, projekts var palīdzēt mazināt iespējamu spriedzi starp trimdas latviešiem un vietējiem iedzīvotājiem, veicinot empātiju, izpratni un saliedētību, kā arī laužot stereotipus, kas radušies vēstures un pieredžu atšķirību dēļ.

Projekta grupas sastāvs: vēstures doktores Maija Krūmiņa (projekta vadītāja) un Kristīne Beķere, socioloģijas doktore Maruta Pranka, migrācijas studiju doktore Daina Grosa, kā arī zinātniskā grāda socioloģijā pretendente Ginta Elksne un doktorantūras students literatūrzinātnē Elvis Friks.

No kreisās: G. Elksne, D. Grosa, K. Beķere, E. Friks, M. Pranka, M. Krūmiņa

Projekta rezultāti ietvers zinātniskas publikācijas, starptautiskas konferences organizēšanu, konferenču ziņojumus, kā arī dažādus sabiedrības informēšanas pasākumus. Projekta jaunumiem iespējams sekot līdzi projekta tīmekļa vietnē un Facebook kontā.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome (Nr. lzp-2024/1-0114), un tas tiks īstenots trīs gadus (2025-2027).

Atskats uz stāstu konkursu «Mani pirmie Atmodas soļi»

Thu, 12 Dec 2024 00:00:00 +0000

Laika periodā no 23. augusta līdz 30. novembrim esam saņēmuši 29 stāstus – iesūtītus gan datorrakstā, gan rokrakstā, garākus un īsākus, bet katru – unikālu un personisku vēstījumu par to, kā dažāda vecuma cilvēki dažādos laika periodos sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā vairāk vai mazāk aktīvi iesaistījās dažādās pretpadomiskās aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Ar savām atmiņām dalījušies žurnālisti, zinātnē strādājošie, sportisti un citi, katrs atklājot kādu īpatnu, specifisku Atmodas laiku notikumu šķautni. Stāsti pavēsta daudziem pazīstamo un piedzīvoto transformāciju, kad vienā dienā esi oktobrēns un pionieris, par neatkarīgu Latviju dzirdējis pusslepenos vecāku un vecvecāku stāstos, taču, pienākot pārmaiņu laikam, nešaubīgi tiek izdarīta izvēle – kopā ar savu valsti un tautu.

Daži no stāstiem iesniedzas pat daudz tālākā pagātnē, atskatoties uz savas ģimenes vai pašu piedzīvoto agrīnajos padomju okupācijas gados:

Savu pirmo “politisko” uzstāšanos atceros no 1963./64. mācību gada. Mans tētis palūdza 4. klasei domāto mācību grāmatu “Dzimtenes stāsti”. – Gribu palasīt, ko jums tur vēsturē māca. – Zini, meit, Komsomoļska pie Amūras nav nekāda komjauniešu triecienceltne. To cēla cietumnieki, arī es tur biju. Milzīgi daudz cietumnieku aiz dzeloņdrāšu žogiem cēla mājas. Skaties to bildīti grāmatā! Māja jau uzcelta, žogs nojaukts. Varbūt atnāca jaunieši kādu koku iestādīt un nofotografēties priekš avīzes. Šo ziņu kā jaunatklājumu ar lielu degsmi pavēstīju kārtējā vēstures stāstu stundā. – Kas tev to stāstīja? – vaicāja klases audzinātāja. – Tētis. Viņš pats tur bija un visu redzēja. Manam nabaga tētukam vajadzēja doties uz skolu pie direktora. Mājās valdošo satraukumu tikai nojautu: “Ja nu tēvu apcietina vēlreiz!” Sīļu 8-gadīgās skolas direktors Roberts Vorņeckis tiešām bija lāga cilvēks, nevēlējās nepatikšanas. – Kas bijis, bijis. Nevajag bērniem to stāstīt! Nestāstīja ar. Tikai pionieros nevēlēja stāties ne tēvs, ne mamma: “Trijnieks uz liecības! Kas tur par pionieri?” Bet es iestājos bez atļaujas. Vēlējos būt līdzdalīja visos kultūras pasākumos – dejot, spēlēt teātri. Bet arī ar kaklautu manas klusās, dedzīgās vēlmes nepiepildījās. Tādu biklu, sīku, kurai 5 kilometri garš mājupceļš, mani nekur neaicināja. Es vīlusies sadedzināju kaklautu. Rūgtas asaras rijot, kamēr mamma pa kūti, noņēmu plīts riņķus un metu sarkano audekla gabalu uz zvīļojošām oglēm. Turpmāk izlikos, ka nekas nav noticis. Patieso iemeslu nespēju atzīt. Cik ilgi? Pēc kārtējās prašņāšanas spēru vaļā: “Kaklautu sadedzināju. Sadedzināju tāpēc, ka vēstures grāmatās nav taisnība. Komjaunieši necēla Komsomoļsku.” Par politisko izrunāšanos saņēmu publisku nosodījumu skolas Pionieru vienības sanāksmes priekšā. No sunīšanas atceros tikai dusmās pietvīkušo pionieru vadītājas seju un rudos matus, kuros caur logu iekritis aprīļa saules staru kūlis ugunīgi zvēroja. (Anita Krūmiņa-Štikāne)

Citi stāsti koncentrējas uz Atmodas kulminācijas mirkļiem – 1988. gada 11. novembra Tautas manifestāciju Daugavmalā, 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome ar 138 balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī 1991. gada janvāra Barikāžu laiku:

Ar jauniešiem dodamies uz Rīgu. Uz bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”. Mēs jau tur kā savējie. Tā vienkārši padziedāt dodamies. Par garo pupu. Visi jau no paša rīta klausās radio. Rīgā Augstākās padomes sēde. Līgatnieši dod mums līdzi puķes. Dzeltenās narcises, kā jau Līgatnē pieklājas. “Nolieciet pie Brīvības pieminekļa,” viņi saka. Visi kaut ko gaida. Ir neziņa, dīvains satraukums. Universitātes aulā sākas festivāla atklāšana. Viss ir kā parasti – kopdziesmas, novadi. Tad koncerts tiek pārtraukts. Zālē ienāk studenti. Viņiem kas svarīgs sakāms. Jēkaba ielā ap Augstākās padomes namu omonieši veido ķēdi. Bet tur iekšā notiek karstas cīņas par neatkarības balsojumu. Studenti dodas veidot savu ķēdi. Vai ir kāds, kas var pievienoties? Pirmajā mirklī tas šķiet absurdi – šeit taču bērnu pasākums. Jautājums atskan vēlreiz – vai ir kādi, kas var pievienoties? Pieceļas vidusskolas vecuma puiši un nostāja blakus studentiem. Arī manējie. Juris, Kārlis, Pēteris, Irvīns… (Te jāpiebilst, ka toreiz būt folkloras grupā bija stilīgi visu vecumu jauniešiem). Jāiet un ejam. Jautājumus neviens neuzdod. Koncerts turpinās. Kad viss paredzētais nodziedāts, visi kopīgi dodamies pie Brīvības pieminekļa. Tur arī noliekam līgatniešu līdzi dotos ziedus. Tālāk uz Vecrīgu. Pie Jēkaba ielas kaut kur tiešām ir omonieši. Mēs- liels pulks mazu, baltu dziedošu bērnu. Tik vienkārši. Baltais un melnais. Tā tāda izrāde? Dzīves un vēstures teātris. (Ināra Vimba)

Andris Rūtiņš manifestācijā pret metro būvi Rīgā Arkādijas parka estrādē 1988.g. 27. aprīlīs

Iesūtītie stāsti no pirmo personu puses vēsta arī par 1987. gada 14. jūnija akcijas – ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa deportāciju piemiņai, turklāt gan no akcijas organizētāju (Jānis Rožkalns), gan atbalstītāju un vienkāršo garāmgājēju puses.

Jāņa Rožkalna dzīvoklī, izstrādājo plānu, kā 1987. gada 14.jūnijā organizēt demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa

Tāpat vairāki no iesūtītajiem stāstiem atklāj to, ka Atmoda un šī laika atmosfēra atstāja iespaidu ne tikai uz pieaugušajiem, bet arī bērniem un pusaudžiem:

Arī manās mājās līdz 1985.gadam bija melnbaltais televizors un par politiku nerunāja. Vecāki bija skolotāji, tētis pat kādu laiku – skolas direktors. Padomju laikos nebija prātīgi mājās slidenas tēmas dziļi apspriest, ja esi atbildīgā amatā. Taču draudzenei Dzirkstītei tētis bija traktorists un varēja runāt… Precīzāk – viņš bija ļoti runīgs pēc dabas un tobrīd mums veltīja apbrīnojami daudz laika – politiskās informācijas vakariem ar kakao. Kakao man ļoti garšo un mājās to varēju dabūt tikai tad, kad biju slima. Bet te – tāpat vien. Strēbu un klausījos. Latvija agrāk bija neatkarīga valsts! Ko? Man kumoss gandrīz iesprūda rīklē. Un mājupceļā – tās bija desmit minūtes cauri ciema centram, taču mums bija paradums vienai otru bezgalīgi pavadīt, divas no mums dzīvoja privātmāju galā, bet mēs ar māsu daudzdzīvokļu kvartālā - mājupceļā mēs dziedājām dziesmas, kas šķita tik jaunas un svaigas, lai gan taču bija pagalam vecas.
Daugav`s abas malas
Mūžam nesadalās:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
Ai-rai, ai rai-di-ra!
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
(Marika Čerņavska)

Konkursam tika iesūtīts arī skolēnu Zinātniski pētnieciskais darbs, kura autore, Jelgavas 4. vidusskolas skolniece Aleksa Ērgle, bija uzklausījusi sešu cilvēku atmiņas par barikāžu laiku, par Latvijas Televīzijas torņa sargāšanu un tur pieredzēto. Jānorāda, ka arī daļa no citiem darbu autoriem iesūtījuši atmiņas ne par sevis, bet tuvu radinieku piedzīvoto un sajusto Atmodas laikā; turklāt daļa no tiem atspoguļo arī citu Atmodas laika pieredzi, kas arī iekļaujas kopējā Latvijas vēstures stāstā:

Turpat, Kurzemes dienvidos, dzīvoja Silva. Izstāšanās no Padomju savienības viņu neapmierināja. Tolaik viņa neredzēja iemeslu neatkarības atjaunošanai, jo ar Latvijas valsts statusa atgūšanu, tika satricināta viņas ierastā dzīves kārtība. Silva pārvācās no dzīves Bernātos uz lauku mājām “Druvas”, kur strādāja uz lauka. Izstāšanās no Padomju Savienības nesa daudz pārmaiņu – kolhozi likvidējās, lopus aizveda prom uz nokaušanu, likvidēja kombinātus. Tas nozīmēja darba zaudēšanu daudziem laukstrādniekiem, tostarp Silvai. Viņas mammai šīs pārmaiņas radīja garīgu sabrukumu. (Kitija Bakanauska)

Stāstu dažādību atklāj arī tas, ka to varoņi ir ne tikai dažādu vecumu, bet arī profesiju pārstāvji – skolotāji, profesionāli sportisti, tipogrāfijas darbinieki, laukstrādnieki u.c., kas dzīvojuši dažādās Latvijas malās.

Ļoti vēlējos būt klātesoša šajā vēsturiski nozīmīgajā pasākumā, bet skolas durvis bija aizslēgtas. Es iegāju pirmā stāva tualetē, atvēru logu un izlēcu, lai aizskrietu uz karoga pacelšanu… Kad karogs bija mastā, pasākuma dalībnieki izklīduši, es lēnām gāju atpakaļ uz skolu… Domās biju uzrakstījusi daudz scenārijus, ja direktors mani “strostēs” par piedalīšanos mītiņā… Sapratu, ka varu zaudēt pedagoga darbu….Ar lepnumu sevi mierināju, ja mani no skolas “izmetīs”, tad meklēšu sētnieces darbu… Viss beidzās laimīgi, jo Latvija ir brīva un es skolā jau strādāju 50 gadus. (Sofija Andriksone, skolotāja)

Konstantīns Pupurs (1964-2017) pie Brīvības pieminekļa 14.06.1988. Andra Rūtiņa fotoarhīvs.

Vēsture atkārtojas. Tā pat kā pirms 1972. gada, tā arī tagad, pēc 20 gadu pārtraukuma, kad atkal airēšanas slaloms ir Olimpisko spēļu programmā, krievi ir pamodušies un atkal vajag izlasi. Un kāda likteņa ironija, joprojām latvieši ir labākie. Tiekam uzaicināti uz Maskavu uz veselības pārbaudēm un pirmajiem koptreniņiem. Man savs lēmums jau bija skaidrs, bet gribējās, lai audzēkņi savām acīm redz, kā tās lietas notiek, tādēļ arī aizbraucām. Nu jā, mūsējiem protams atrod visādas kaites, gan veselības, gan citas. Kurš par jaunu, kurš par vecu, bet es toreiz biju ļoti lepna par saviem audzēkņiem kuri visi, kā viens, ilgi nešauboties atteicās no dalības PSRS izlasē.1988. gads! Par mums aiz muguras smējās, un priecājās vienlaicīgi, jo atkal palika taču vairāk vietas pašiem. (Dzintra Blūma, daudzkārtēja Latvijas čempione airēšanas slalomā)

Vairāki stāsti arī reflektē par toreiz izdarītās izvēles sekām mūsdienās, jautājot – vai, ja vajadzētu, vēlreiz stāvētu barikādēs? Atbilde ir – jā, lai gan daudzi autori pārdomā, vai šodienas Latviju mēs tomēr nevarētu veidot labāku, godīgāku, taisnīgāku?

Atmodas laika notikumi šķiet ļoti tuvi, pat ikdienišķi, un reizēm liekas – kā par tiem runāt? Varbūt reizēm baidāmies līdz galam noticēt, ka piedalījāmies notikumos, kas lielā mērā mainīja to, kā darbojas pasaule, kādas ir mūsu vērtības un izpratne par sevi un savu tautu. Kā raksta Klāvs Knuts Sukurs:

Kad mans paša dēls mazliet nevērīgi savu milzīgo, pēc hiphopa modes darināto bikšu kabatā ieliek mana tēva barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, lai skolā to rādītu stundā, kurā runās par barikāžu laiku, pirmais impulss ir norāt, ka pret karmīnsarkano kārbiņu un tās saturu jāizturas saudzīgāk. Bet vārdus apklusina prieks, ka šis pusaudzis var staigāt tajās maisu biksēs ar matiem līdz pleciem un viņu neviens par to nemet bobikā, neved uz atskurbtuvi, lai nodzītu matus un citādi pazemotu. Skaidrs, ka ne mati, ne bikses nav dzīvē galvenais, bet izvēles brīvība gan. Tā sākas un nostiprinās tādās gluži parastās lietās, tādās kā matu garums vai bikšu platums.

Ivars Jacis ar ģimeni, piedaloties akcijā «Baltijas ceļš»

Kopumā iesūtītie stāsti veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme. Katrs vēstījums piedāvā unikālu skatījumu uz vēstures notikumiem, atklājot, kā cilvēku sajūtas, vērtības un rīcība dažādos apstākļos ir ietekmējušas viņu piedalīšanos Atmodas procesos. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais.

Darbu izvērtēšanu veic konkursa žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF/FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, LU HZF/FSI vadošā pētniece Maija Krūmiņa.

Konkursa uzvarētāji tiks izziņoti un apbalvoti noslēguma pasākumā 2025. gada 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgā. Sīkāka informācija par pasākumu drīzumā sekos.

PALDIES VISIEM, KURI ATRADA LAIKU UN DROSMI DALĪTIES GAN AR INFORMATĪVI BAGĀTIEM, GAN TĒLAINIEM, GAN ĻOTI PERSONISKIEM STĀSTIEM PAR MŪSU VALSTIJ NOZĪMĪGU LAIKU, KAS PAMAZĀM KĻŪST PAR VĒSTURI – VISIEM KOPĪGU UN KATRAM ARĪ ATŠĶIRĪGU!

Vaidavas iedzīvotāji barikādēs. No kreisās: Jānis Amoliņš, Arvīds Rumbiņš, Andrejs Pevko, Normunds Balodis. Rutas Amoliņas ģimenes arhīvs.

Ar Valsts pētījumu programmas projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” (VPP-LETONIKA-2021/2-0003) un Kultūras ministrijas atbalstu.

Ceturtdien, 11. aprīlī, norisināsies LU 82. konferences sekcija «Cilvēksituācija konfliktu un krīžu kontekstā: aktuālie pētījumi socioloģijā un mutvārdu vēsturē»

Tue, 09 Apr 2024 00:00:00 +0000

Sekcija norisināsies attālināti. Pieslēgšanās saite: https://rsu.zoom.us/j/91986077972?pwd=eWpabGRsV3RtVFZqOUVodWVPdUJidz09

Mutvārdu vēsture krīžu situācijās

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2023). Mutvārdu vēsture krīžu situācijās Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (156.-161.lpp.).

Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos: promocijas darba kopsavilkums

Fri, 29 Sep 2023 00:00:00 +0000

Experience of Latvian Refugees in German territories in 1944/1945

Fri, 22 Sep 2023 00:00:00 +0000

Typologisation of Remigrants and Analysis of Return Stories: The Case of Latvia

Mon, 26 Jun 2023 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēsture krīžu situācijās

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945)

Thu, 30 Mar 2023 22:10:05 +0300

Iespēja pieteikt stenda referātus kongresā «Zinātne Latvijā»

Wed, 01 Mar 2023 00:00:00 +0000

Latvijas iedzīvotāju bēgļu gaitas Vācijas teritorijā 1944.–1945. gadā

Thu, 26 Jan 2023 22:10:05 +0300

IESKATIETIES! Publicētas visas cikla «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» video kompozīcijas

Sun, 25 Dec 2022 00:00:00 +0000

Aktuālās recenzijas par diviem LU FSI mutvārdu vēstures pētnieku izdevumiem

Thu, 15 Dec 2022 00:00:00 +0000

Projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» vieslekcijas!

Sat, 10 Dec 2022 00:00:00 +0000

1. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) 278. auditorijā vieslekcijas sniegs Latvijas Universitātes asociētā profesore, Dr.sc.soc. Baiba Bela par tēmu «Zināšanu pārnese mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu izpētes laukā» un atvijas Universitātes asociētās profesore, Dr.sc.soc. Intas Mieriņa par tēmu «Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei». Plašāk par lekciju saturu iespējams izlasīt šeit.
1. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Džona Ficdžeralda Kenedija lasītavā (3. stāvā) vieslekcijas sniegs vēsturniece Māra Lazda (Bronksas Kopienas koledža, Ņujorkas Pilsētas universitāte, ASV) par tēmu «Latvijas Okupācijas muzeja dibināšana un izveide» un Toms Rostoks (Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija) par tēmu «Latvijas militārpersonu pieredze ASV: militāro zināšanu un kultūras pārneses iespējas un ierobežojumi». Plašāk par lekciju saturu iespējams izlasīt šeit.

Iespēja noskatīties informatīvā seminārā «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot» video ierakstus

Wed, 07 Dec 2022 00:00:00 +0000

Seminārs tika rīkots, lai izgaismotu tos sadarbības mehānismus, kas pēdējās desmitgadēs ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā starp Latviju un ASV, kā arī lai plašāk informētu Latvijas sabiedrību par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV». Semināru moderēja Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) un tajā piedalījās ASV vēstniecības, dažādu fondu un izglītības programmu, augstskolu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī citi projekta partneri. Tā mērķis bija ne vien palīdzēt labāk apzināties līdzšinējo ASV programmu – gan Fulbright, gan dažādu diasporas mecenātu vai vienkārši studiju ASV – atstāto nospiedumu Latvijas izglītībā un zinātnē, bet arī informēt studentus un pētniekus par šo stipendiju nozīmi un iespējām tām pieteikties pašiem.

Semināra 1. daļa

2'30 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG)
16'20 Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV)
33'30 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV)

Semināra 2. daļa

00'35 Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV)
18'55 Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG)
30'47 Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG)
35'15 Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG)
48'20 Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG)

Semināru organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītā projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (135.-141.lpp.).

Retrospective Narratives of the Exile Latvians: Stories of the Displacement

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Aicinām noskatīties divas prezentācijas, kas tapušas projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros

Fri, 25 Nov 2022 00:00:00 +0000

PhD Ieva ZAĶE (Milersvilas Universitāte Pensilvānijā, ASV) savā prezentācijā «Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) loma sociālo zinātņu izaugsmē Latvijā» sniedz ieskatu Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) vēsturē, īpaši izceļot tās lomu jaunas sociālo zinātnieku paaudzes veidošanā Latvijā. Prezentācija iepazīstina ar 1) apvienības izcelsmi un mērķiem; 2) izmaiņām, kas skāra apvienību no 90-to gadu sākuma; 3) apvienības konferencēm un Baltijas Studiju Žurnālu; 4) apvienības grantiem un stipendijām. Autore sniedz arī personīgu skatu uz apvienības ietekmi caur pašas un vēl divu zinātnieku pieredzi, esot apvienības biedriem. Kopumā prezentācija attīsta argumentu, ka apvienības sākotnējā misija saglabāt pētniecību par Baltijas reģionu pasaules mērogā pārauga par misiju ienest pasaules zinātnisko elpu Baltijas kontekstā.

Dr.sc.soc. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte) prezentācijā «Pieeja pasniegšanas un zinātniskam darbam ASV: iespējas un izaicinājumi prakses un zināšanu pārnesei» stāsta par gūtajām atziņām, 2010., 2015. un 2016. gadā stažējoties Jeila universitātē ar Jura Padega stipendijas atbalstu, Vašingtonas universitātē kā Fulbraita stipendiātei un Ilinoisas Universitātē Čikāgā ar Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendijas atbalstu. Autore runā par to, kā ASV redzētais sniedz iedvesmu ikdienas darbā ar studentiem LU Sociālo zinātņu fakultātē un kā vadošajai pētniecei un vairāku zinātnisku pētījumu vadītājai LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kā arī par to, kādi ASV universitātēs īstenotie risinājumi un pieejas būtu vai nebūtu pārnesami uz Latvijas akadēmisko vidi un kādi šķēršļi kavē vai varētu veicināt šo zināšanu pārnesi.

Lekciju cikls veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un tiek organizēts ASV vēstniecības Latvijā un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda atbalstītā projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros. Vairāk par projektu iespējams izlasīt šeit.

Atskats uz paneļdiskusiju «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV: atskats uz pieredzi un nākotnes iespējas»

Wed, 12 Oct 2022 00:00:00 +0000

Diskusija, kuru 10. oktobrī LU Dabas mājā organizēja mutvārdu vēstures asociācijai «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru, vadīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa; ievadvārdus teica ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey), kura iezīmēja projekta jomu ASV-Latvijas diplomātisko attiecību simtgades kontekstā un uzsvēra kopējās vērtības un sadarbību starp abām valstīm daudzu gadu garumā. Pilns diskusijas video ieraksts skatāms šeit.

ASV vēstniecības Latvijā – kultūras atašeja Airisa Vilija (Iris Willey)

Diskusijā Latvijā pazīstami sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji – Jānis Ikstens, Agrita Kiopa, Ēriks Jēkabsons, Sandra Beatrice Sebre, Astrīda Skrinda, Liene Ločmele, Iveta Ķešāne, Kārlis Vērdiņš, Baiba Bela un Ieva Puzo – dalījās ar saviem pieredzes stāstiem un iespaidiem, mācoties vai stažējoties ASV zinātniskajās institūcijās, kā arī iepazīstināja klausītājus ar šo studiju atstāto nospiedumu uz savu pasaules redzējumu un profesionālo karjeru, kā arī savas jomas attīstību Latvijā kopumā.

Dr.phil. Agrita KIOPA (RSU)

Iespējas savas zināšanas pilnveidot ASV vai piesaistīt Latvijai vieslektorus un viespētniekus no ASV sniedz dažādas stipendiju programmas: gan prestižā Fulbright programma, kurai pētnieki šogad var pieteikties vēl līdz 24. novembrim, gan arī citas, tostarp Baltic-American Freedom Foundation un dažādas Association for Advancement of Baltic Studies un LU fonda administrētās mecenātu stipendijas (K. Zariņa stipendija, Mudītes I. Zīlītes Saltups stipendija, Baumaņa radošo projektu Baltijas studijās grants, Grundmaņa pēcdoktorantūras stipendija, J. Padega stipendija un citas).

PhD Ieva PUZO (RSU) un Dr.sc.soc. Iveta ĶEŠĀNE (LKA)

Kā liecina diskusijas dalībnieku stāsti, šīs stipendijas daudziem snieguši iespēju mācīties labākajās pasaules augstskolās pie izcilākajiem jomas speciālistiem – pasaules līmeņa zvaigznēm. Plašie arhīvi un bibliotēkas snieguši piekļuvi avotiem un informācijai, kāda Latvijā nebija pieejama, turklāt būtiski, ka stipendijas laikā pētnieki varēja pilnībā pievērsties zinātniskam darbam. Īpaši būtiska loma, kā atzīmēja diskusijas dalībnieki, saitēm ar ASV bija 1990-tajos gados, kad Latvijā būtībā no jauna veidojās tādas zinānes kā socioloģija, antropoloģija, komunikācijas zinātnes, publiskā administrācija, politikas zinātne un pilnībā bija jāpārskata un jāreformē studijas vēsturē, filozofijā, literatūrzinātnē u.c. iepriekš ideoloģiski kontrolētās jomās.

Dr.hist. Ēriks JĒKABSONS (LU) un Dr.paed. Astrīda SKRINDA (DU)

Vairāki dalībnieki atzīmēja to, ka, stažējoties ASV, iegūtas ne tikai jomai specifiskas zināšanas, bet arī priekšstats par to, kā labāk organizēt studiju un pētniecības procesu, efektīvi mācīt un mācīties, kritizēt un uzklausīt kritiku, kā arī gatavot publikācijas un pētījumus, kas būtu konkurētspējīgi un interesanti starptautiskai publikai. Studiju un stažēšanās laikā iegūtie kontakti nereti saglabājušies un izvērsušies ilgstošākā zinātniskā sadarbībā, kas turpina pavērt jaunas iespējas Latvijas studentiem un pētniekiem. Dalībnieki atzīmēja, ka stipendiju programmas sniegušas iespēju labāk iepazīt arī citas kultūras un iegūt plašāku pasaules redzējumu, tostarp iesaistoties dažādās Fulbright progammas organizētās izglītības un kultūras aktivitātēs, gan arī pašiem pētniekiem aktīvi iepazīstot dzīvi ārpus augstskolām.

Dr.sc.soc. Baiba BELA (LU) un Dr.philol. Kārlis VĒRDIŅŠ (LU LFMI)

Visi pasākuma dalībnieki uzsvēta to neatsveramo nozīmi, kāda bijusi studijām ASV, un aicināja arī citus pētniekus un studentus izmantot stipendiju sniegtās iespējas, turpinot veidot izlītības un kultūras tiltus starp Latviju un ASV.

Diskusijas moderatore Dr.sc.soc. Inta MIERIŅA (LU)

Diskusija notika projekta «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV» ietvaros, kas veltīts ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadei un kuru ar ASV vēstniecības atbalstu īsteno grupa Fulbright stipendiātu (Inta Mieriņa, Māra Lazda, Toms Rostoks, Ieva Zaķe un Ieva Puzo). Projekta mērķis ir parādīt, kā veidojušies un turpina veidoties kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV visdažādākajās jomās – socioloģijā, politoloģijā, antropoloģijā, vēsturē u.tml.

Dr.psych. Sandra Beatrice SEBRE (LU)

Mg.sc.soc. Liene LOČMELE (ViA) un Dr.sc.pol. Jānis IKSTENS (LU)

Symbolic and Spatial Boundaries: Life-stories of Second-generation Latvian Exiles

Tue, 07 Jun 2022 00:00:00 +0000

Pusaudžu pieredze Otrā pasaules kara bēgļu gaitās

Fri, 03 Jun 2022 00:00:00 +0000

Tiek uzsākts projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV»

Tue, 24 May 2022 00:00:00 +0000

ASV diasporas ieguldījums projekta ietvaros tiks pētīts un popularizēts, izmantojot Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva (NMV) avotus, kas cita starpā atspoguļo ASV dzīvojošo latviešu personīgo izaugsmi un sniegto atbalstu Latvijas sabiedrībai. Mutvārdu vēstures pētniecības attīstība pati par sevi ir spilgts piemērs tam, kā Amerikas latvieši ir veicinājuši demokratizācijas procesu, stiprinot padomju varas laikā politizētās humanitārās un sociālās zinātnes. NMV avoti piedāvā unikālu liecību par individuālajām saitēm, kas turpina veidot tiltu starp Latviju un ASV, un tie tiks izmantoti astoņu digitālu audiovizuālu prezentāciju sagatavošanā. Katra prezentācija būs veltīta kādai konkrētai Amerikas diasporas aktivitātei: atbalsts Latvijas mediķu izglītošanā; iniciatīva Latvijas Okupācijas muzeja veidošanā; muzeja un pētniecības centra «Latvieši – pasaulē» izglītojošais darbs; ģimenes vasaras nometnes 3×3, kas no ASV ienāca Latvijā.

Tāpat projekta ietvaros tiks organizēti divi interaktīvi semināri un astoņas lekcijas Latvijas reģionos, kas sniegs iespēju iedziļināties Amerikas latviešu un ASV valsts programmu lomā demokratizācijas procesu veicināšanā Latvijā un iepazīstinās ar bijušajiem Fulbraita programmas stipendiātiem un viņu ieguldījumus zinātnes attīstībā Latvijā. Projekta noslēgumā tiks organizēta preses konference, kurā tiks apkopotas semināros un lekcijās gūtās atziņas.

Projekta izpildītāju vidū ir pieci Fulbraita stipendijas saņēmēji: Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitāte), Dr. Māra Lazda (Bronksas Universitāte, ASV), Dr. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija), Dr. Ieva Zaķe (Millersvilas Universitāte, ASV), Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte). Viņi pārstāv dažādas zinātņu nozares (vēsturi, starptautiskās attiecības, migrācijas pētniecību, izglītību, socioloģiju un antropoloģiju), tādējādi piedāvājot daudzpusīgu skatījumu uz ASV ieguldījumu Latvijas attīstībā. Projekta partneru vidū ir Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, muzejs un pētniecības centrs «Latvieši pasaulē», Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Antropologu biedrība, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Amerikas latviešu apvienība un LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Projekta ietvaros izveidotās saites starp akadēmiskajiem un neakadēmiskajiem, Latvijas un ASV partneriem radīs pamatu turpmākai sadarbībai.

Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) / Conflicts and cooperation during the forced displacement (1944-1945)

Fri, 20 May 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2023). Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) LU 81. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Konflikti un sadarbība vēsturē”: tēzes (45.-46. lpp.).

Konflikti un sadarbība bēgļu gaitās (1944-1945) / Conflicts and cooperation during the forced displacement (1944-1945)

Fri, 20 May 2022 00:00:00 +0000

«Bērni jau ir tādas gumijas lellītes»: bērnu pieredze Otrā pasaules kara bēgļu gaitās

Thu, 19 May 2022 00:00:00 +0000

Home and Sense of Belonging in the Life Stories of Latvian Exiles

Fri, 13 May 2022 00:00:00 +0000

Latvian Women’s Memories of Displacement during World War II

Fri, 01 Apr 2022 00:00:00 +0000

Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa M. (2022). Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (16. lpp.).

«Gribu jums pastāstīt, kāpēc es izbraucu no Latvijas»: trimdas latviešu dzīvesstāstu intervijas

Fri, 11 Mar 2022 00:00:00 +0000

«Tie ir zviedru koki»: dabas elementi trimdas latviešu un mūsdienu emigrantu dzīvesstāstos

Tue, 08 Mar 2022 00:00:00 +0000

Krīzes un to pārvarēšana: Otrā pasaules kara bēgļu gaitas sieviešu dzīvesstāstos

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Thu, 03 Mar 2022 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri

Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2022) Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (78.-93.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Mūsdienu migrācija no Latvijas, kam bieži ir ekonomisks raksturs, var tikt aplūkota postmodernās paradigmas prizmā, savukārt trimdai, kas ir specifiska migrācijas forma, drīzāk raksturīga sedentārismam atbilstoša, nekad nezūdoša pieķeršanās zaudētajai vietai un zemei kā identitātes avotam un vienīgajām mājām. Taču vai tas ir vienīgais, ko varam saklausīt trimdas latviešu dzīvesstāstos? Un vai ir taisnība novērojumam, ka jautājums «kur ir mūsu mājas» bieži vien daudz sarežģītāks un arī akūtāks ir nevis tiem, kuri paši piedzīvojuši migrāciju (trimdas pirmajai paaudzei), bet gan tiem, kas to ir mantojuši (otrajai paaudzei) (Stock 2017)? Šie ir jautājumi, kas tiks risināti izklāsta turpinājumā, analīzi balstot NMV krājuma intervijās ar dažādu paaudžu trimdas (pēc 1991. gada – diasporas) latviešiem Lielbritānijā un ASV.»

Nostalgic Memories of Homeland in the Life-stories of Latvian Exiles

Thu, 13 Jan 2022 00:00:00 +0000

The Memories of Displaced Children: Flight Experience in the Life Stories of Exiled Latvians

Mon, 20 Dec 2021 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2021) The Memories of Displaced Children: Flight Experience in the Life Stories of Exiled Latvians. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, Vol. 11, pp. 22-50.

Transmitted Memories of Homeland: Intergenerational Memory among Exile Latvians

Thu, 07 Oct 2021 00:00:00 +0000

Home and Sense of Belonging in the Life Stories of First and Second Generations of Latvian Exiles

Fri, 20 Aug 2021 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2021) Home and Sense of Belonging in the Life Stories of First and Second Generations of Latvian Exiles. Journal of Identity and Migration Studies, Vol. 15(2), pp. 133-144.

Nostaļģija un/vai iesakņošanās trimdas latviešu dzīvesstāstos

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Families across Borders: Intergenerational Relations in Migrant`s Families

Fri, 26 Feb 2021 00:00:00 +0000

Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi

Sun, 03 Jan 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2020/2021) Atgriešanās zaudētajā paradīzē: trimdas (diasporas) latviešu dzimtenes apciemojumi. Akadēmiskā dzīve, Nr. 56, 62-69.

Place identity in the life stories of members of the Latvian diaspora

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Maija Krūmiņa, Maruta Pranka (University of Latvia). Place identity in the life stories of members of the Latvian diaspora

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Mutvārdu vēsture: interviju veikšana, apkopošana un publicēšana

Thu, 11 Jun 2020 22:13:59 +0300

Jaunpils reģionālā attīstības centra «RATS» projekta «Dzimtu stāsti laukos» ietvaros norisinājās seminārs - Mutvārdu vēsture: interviju veikšana, apkopošana un publicēšana. Semināra laikā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures projekta pētnieces socioloģe Ginta Elksne un vēsturniece Maija Krūmiņa sniedza ieskatu mutvārdu vēstures jomā un apmācīja dzīvesstāstu interviju veikšanā. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa M. (2020). Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni? LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 10-11).

Pirmā atjaunotās Latvijas Republikas paaudze: pārmaiņu bērni?

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Vāciešu un krievu tēls Otrā pasaules kara bēgļu atmiņās

Fri, 31 Jan 2020 22:10:05 +0300

Otrā pasaules kara beigu posmā, 1944. gada vasarā, sekojot Sarkanās armijas sekmīgajai ofensīvai Latvijas teritorijā, daļa iedzīvotāju piespiedu kārtā vai brīvprātīgi atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās. Būtiskākais bēgšanas iemesls bija bailes no atkārtotas padomju okupācijas un “baigā gada” represiju atkārtošanās. Daļa bēgļu kara beigas sagaidīja Kurzemē, taču vairāk kā 100 000 cilvēku nonāca Vācijā un tās ieņemtajās teritorijās, kur viņu dzīve un izdzīvošana bieži vien bija atkarīga no vietējo iedzīvotāju atbalsta un labvēlības. Šī referāta mērķis ir izpētīt to, kā bijuši bēgļu atmiņās atspoguļojas krievu un vāciešu tēls, cenšoties noskaidrot, vai tas ir klaji negatīvs vienā gadījumā un klaji pozitīvs otrā. Pētījuma avotu bāzi veido Nacionālā mutvārdu vēstures krājuma dzīvesstāstu intervijas.

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Fri, 31 Jan 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2016) Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945). Vēsture: avoti un cilvēki. XXIII (96.-104. lpp.) Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds «Saule»

Comparing exile Latvian 1st and 2nd generation's lifestories

Wed, 11 Dec 2019 23:40:32 +0300

Mutvārdu vēstures interviju veidošana

Fri, 01 Nov 2019 22:13:59 +0300

Mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa iepazīstināja Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas novadu bibliotekārus ar Nacionālās mutvārdu vēstures projekta krājumu un darbību. Tāpat pētnieces dalījās pieredzē par to, kā veiksmīgi sagatavoties un vadīt dzīvesstāstu intervijas, kurās būtiski ne vien prast brīvi rīkoties ar ierakstu tehniku un pārzināt uzdodamos jautājums, bet vēl jo vairāk - spēja ieklausīties. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

«Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos

Wed, 21 Aug 2019 20:20:20 +0000

Krūmiņa M. (2019). «Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 64). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Material and Moral Values in the Latvian refugee narratives of World War Two

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

Narrative approach in refugee study

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji - Centre for Work and Employment, The University of Greenwich/ Centre for Narrative Research, University of East London / Feminist Research Group, University of East London / Thomas Coram Research Unit, UCL Institute of Education

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945».

Simpozijs «Amor Narratio: Celebrating Catherina Riessman's narrative scholarhip»

Tue, 28 May 2019 14:50:11 +0300

No 28. līdz 31. maijam pieci LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) dalībnieki viesojās Londonā, Lielbritānijā, kur ņēma dalību simpozijā «Amor Narratio: A Symposium on Catherine Riessman’s narrative scholarship».

Plašāka informācija par simpoziju atrodama šeit.

Simpozija programma ir pieejama šeit.

Tēžu krājums ir pieejams šeit (PDF).

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Maija Krūmiņa un Edmunds Šūpulis dāvina Katrīnai K.Rīsmanei albumu «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945»

Katrīna K.Rīsmane

Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944-45

Tue, 14 May 2019 22:13:59 +0300

Lekciju cikls norisinās Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros. Lekcija notika Ventspils Muzejā 2019.gada 14.maijā.

Mutvārdu vēsture un migrācija

Thu, 25 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekcijas notika Talsu Galvenajā bibliotēkā 2019.gada 25.aprīlī. Tēmas: Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājums. Intervēšanas pamati. Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944.-45. Latviešu izceļotāji Zviedrijā pēc 1991.g. MV avotos. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Vērtību aspekts Otrā pasaules kara bēgļu izceļošanas stāstos

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

Evakuācijas politikas atspoguļojums laikrakstā «Tēvija» (1944-1945)

Thu, 24 Jan 2019 22:10:05 +0300

Referāta mērķis ir izsekot tam, kā laika periodā no 1944. gada vidus līdz 1945. gada aprīļa beigām laikrakstā “Tēvija” tika atspoguļota vācu okupācijas iestāžu realizētā evakuācijas politika un ar kādiem propagandas līdzekļiem tika mēģināts ietekmēt Latvijas iedzīvotāju rīcību. Laikraksts “Tēvija” izvēlēts tāpēc, ka tas bija ne tikai minētā laika perioda lielākais un lasītākais laikraksts, bet arī okupācijas režīma neformālais oficiozs

Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia

Fri, 28 Sep 2018 21:47:10 +0300

Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia

Mon, 20 Aug 2018 23:35:27 +0300

Atsauce: Krūmiņa M. (2018) Escape Narratives of World War Two Refugees from Latvia. OIKOS: lietuvių migracijos ir diasporos studijos, 26, 89-97.

«Palikt nevar aizbraukt»: bēgšanas/palikšanas motivācija trimdas un Latvijas latviešu dzīvesstāstos

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

Padomju laika (1944-1990) atspoguļojums latviešu un romu dzīvesstāstos

Sun, 21 Aug 2016 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2016) Padomju laika (1944-1990) atspoguļojums latviešu un romu dzīvesstāstos. Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 25. starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XIX (141.148. lpp.) Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds «Saule»

Trimdas latviešu vizītes Padomju Latvijā: iemesli, iespējas, sekas

Fri, 21 Aug 2015 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2015) Trimdas latviešu vizītes Padomju Latvijā: iemesli, iespējas, sekas. Tracing the Baltic Road to Independence in Diaspora Archives: The Baltic Heritage Network Conference, June 30-July 2, 2015, Riga, Latvia: Abstracts (19. lpp.). Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs

Different experience of the members of one family during World War II exodus

Thu, 21 Aug 2014 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2014) Different experience of the members of one family during World War II exodus. Family History: Facilitating Intergenerational and Intercultural Exchange, 3-4 November, 2014, Tartu, Estonia: Abstracts (p.14). Tartu: Estonian Literary Museum

Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem

Wed, 21 Aug 2013 00:00:00 +0000

Atsauce: Garda-Rozenberga, I. & Krūmiņa, M. (2013) Agrīno pieaugušo nacionālās identitātes izjūta Latvijā pēc 20. gs. 90. gadiem. Akadēmiskā dzīve, Nr. 49, 23-31.

Mutvārdu vēstures perspektīva vēstures izpētē: attīstības pārskats

Sun, 21 Aug 2011 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. (2011) Mutvārdu vēstures perspektīva vēstures izpētē: attīstības pārskats. Kultūras identitātes dimensijas (lpp. 159-168). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.