<?xml version="1.0" encoding="utf-8" standalone="yes"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"><channel><title>Laimonis Upmalis | Mutvārdu vēsture Latvijā</title><link>https://mutvarduvesture.lv/authors/laimonis-upmalis/</link><atom:link href="https://mutvarduvesture.lv/authors/laimonis-upmalis/index.xml" rel="self" type="application/rss+xml"/><description>Laimonis Upmalis</description><generator>Source Themes Academic (https://sourcethemes.com/academic/)</generator><language>lv</language><copyright>Dzīvesstāsts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija, 2019–2026.</copyright><lastBuildDate>Sat, 01 Sep 2007 00:00:00 +0000</lastBuildDate><image><url>https://mutvarduvesture.lv/img/nmv-share.png</url><title>Laimonis Upmalis</title><link>https://mutvarduvesture.lv/authors/laimonis-upmalis/</link></image><item><title>Kara zēna atmiņas</title><link>https://mutvarduvesture.lv/publication/2007-kara-zena-atminas/</link><pubDate>Sat, 01 Sep 2007 00:00:00 +0000</pubDate><guid>https://mutvarduvesture.lv/publication/2007-kara-zena-atminas/</guid><description>&lt;p&gt;Pašās kara beigās Gaisa spēku izpalīgos Latvijā mobilizēja četrus tūkstošus 1927. gadā dzimušo, un pieci simti sešdesmit 1928. gadā dzimušo pieteicās paši. Atsaukties mudināja ne tikai baigā gada briesmu darbi, bet arī romantika, piedzīvojumu alkas. Liela daļa tā laika zēnu bija redzējuši tikai tuvāko apkārtni. Dažam pat Rīgas apmeklējums bija piedzīvojums, kur nu vēl iespēja iepazīt pasauli. Cik no viņiem izdzīvoja – grūti spriest. Kad 1994. gadā Rīgā no visas pasaules sapulcējās bijušie Gaisa spēku izpalīgi, viņu bija pieci simti.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Laimoņa Upmaļa vienā gadā piedzīvotā pietiek veselam mūžam: 1944. gada 19. septembrī Rīgā tiek pārdzīvota šausmu nakts, kad pēc krievu bombardēšanas nākas apglabāt 41 kritušo biedru. Ceļā no Rīgas uz Liepāju – nākamie upuri. Kā likteņa laimes spēle ir brauciens ar kuģi no Liepājas uz Vāciju. Tad apmācības Sudetijas apgabalā Egerā (tagad Čehijas pilsēta Heba) un Austrijā Alpu tuvumā, pēc tam jau dzīve tuvas frontes apstākļos un visā ikdienas riska bardzībā Rūras apgabalā pie Moenes ezera (Möhnesee), kur vēlāk pēc kara dzīvoja rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Dienu bez trauksmes un bumbošanas briesmām Rūras apgabalā varēja uzskatīt par Dieva dāvanu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;ISBN 978–9984–9599–5–5&lt;/p&gt;</description></item></channel></rss>