Ginta Elksne | Mutvārdu vēsture Latvijā

Ginta Elksne

Fri, 12 Jun 2026 00:00:00 +0000

Maģistra darbs Rīgas Stradiņa universitātē (2007) «Denacionalizēta māja Rīgā: iedzīvotāju biogrāfisko interviju analīze sociālo pārmaiņu kontekstā». Maģistra darbs LU Humanitāro zinātņu fakultātē «Agrīnās Haņ dinastijas vēsture un tās ietekme uz dinastiju vēstures pierakstīšanas tradīciju Ķīnā» (2017). Zinātniskās pētniecības intereses saistītas ar mutvārdu vēstures un biogrāfisko avotu analīzi, kvalitatīvo pētījumu metodi socioloģijā, dzīvesstāstu tekstu un citu dokumentāro avotu analīzi, migrācijas un remigrācijas tēmu dzīvesstāstos; kā arī Senās Ķīnas vēsturi un kultūru.

ORCID ID: 0000-0003-1011-3351

Pēctrimda: teorētisks pārskats

Fri, 12 Jun 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M. & Elksne, G. (2026). Pēctrimda: Teorētisks pārskats. In: Globālais un lokālais sociālajā un ideju telpā = The Global and the Local in Social and Ideational Space (pp. 137–148). LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Latviešu migrācijas pieredze: Trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā

Wed, 13 May 2026 00:00:00 +0000

Pranka, M., & Elksne, G. (2026). Latviešu migrācijas pieredze: Trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā. In Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 26–27). Daugavpils Universitāte.

Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze

Wed, 13 May 2026 00:00:00 +0000

Atsauce: Krūmiņa, M., & Elksne, G. (2026). Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: Otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze. In: Vēsture: avoti un cilvēki = History: Sources and People: Starptautiskās zinātniskās konferences referātu tēzes (pp. 24–25). Daugavpils Universitāte.

Latviskuma uzturēšana un atgriešanās Latvijā pēc 1991. gada: otrās paaudzes trimdinieku dzīvesstāstu analīze

Fri, 08 May 2026 00:00:00 +0000

Latviešu migrācijas pieredze: trimda un jaunā emigrācija identitātes un piederības kontekstā

Thu, 07 May 2026 00:00:00 +0000

Atskats uz pasākumu «Divi migrācijas viļņi, viena diaspora? Latvieši Zviedrijā»

Wed, 25 Feb 2026 00:00:00 +0000

Socioloģe un mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne sniedza ieskatu migrācijas procesos, kā tie skāruši Latviju ilgākā laika posmā, kā arī pastāstīja, kādi pētījumi jau ir veikti, pētot latviešu diasporu Zviedrijā. Tie ir gan zinātniski raksti, gan grāmatas, balstītas dzīvesstāstu avotos, kas vēsta par latviešu bēgļu gaitām uz Zviedriju un dzīves uzsākšanu jaunajā mītnes zemē. Gan izstāde «Kāpēc mēs aizbraucām? Jaunie latvieši Zviedrijā», kas vēstīja par latviešiem Zviedrijā, kuri emigrēja jau pēc neatkarības atgūšanas.

Savukārt migrācijas pētniece Daina Grosa dalījās iespaidos par projekta «Pēctrimdas fenomens» ietvaros 2025.gada decembrī notikošo lauka pētījumu Stokholmā, kur viņa kopā ar Marutu Pranku un Elvi Friku intervēja latviešu disaporas pārstāvjus, kā arī piedalījās diskusijā par agrākās trimdas un jaunās emigrācijas satikšanos latviešu kopienā, kas notika Stokholmas Universitātes Baltu katedrā. Kā secināja Daina, gan latviešu trimdas, gan jauniebraucēju kopienas arī savā lokā nav monolītas, bet, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem un tos pārvarot, ir atradušas veidu, kā darboties kopā, lai uzturētu savu identitāti un latvietību. Kā viela pārdomām var kalpot stāsti par 18.novembra Latvijas neatkarības svētku pasākuma norisi, kas Latvijas okupācijas laikā bija drūms un caurvīts ar sērām par zaudēto Tēvzemi, bet kam pēc neatkarības atjaunošanas bija jāmeklē jauns formāts. Savukārt, skola, kur satiekas trimdinieku 4.paaudze un jauniebraucēju 2.paaudze, tagad jau ir latviešu jaunākās emigrācijas pārstāvju pārziņā.

Šo aktīvo sabiedrības daļu, kas darbojās agrāk, gan ir aktīvi tagad, centusies aptvert un dot ieskatu tajā žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura par savām mājām tagad sauc Zviedriju. Viņa ir 2025. gada nogalē klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja. Kā norādīja Gunta, grāmata ir mēģinājums dod ieskatu gan latviešu diasporas iesākumos, kā arī aptvert vismaz daļu no aktīvo cilvēku loka, kas pašaizliedzīgi ir rūpējušies un rūpējas par «latviešu lietu» Zviedrijā. Viņa citēja Jēkabu Kalniņu, Stokholmas Atraktīvā latviešu amatierteātra SALA aktieri un scenogrāfu, kurš norāda: «Krājumā uzzināsi, ko latvieši ir radījuši un darījuši, ko latvieši rada un dara, un ko latvieši Zviedrijā radīs un darīs, un paliks LATVIEŠI!»

Paldies visiem klātesošajiem par dalību un sarunām, īpaši Valdai Liepiņai un Aijai Priedītei, kuras dalījās arī ar savu pieredzi par latviešu dzīvi trimdā. Kā arī liels paldies Čiekurkalna filiālbibliotēkas vadītājai Aija Namavīrai par iespēju veidot diskusiju bibliotēkā, un patīkamu tās norisi.

Lekcija-diskusija tika organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome», granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Foto: Aija Namavīra un Göran Eneroth.

Lekcija–diskusija par latviešu diasporu Zviedrijā

Mon, 16 Feb 2026 00:00:00 +0000

Otrā pasaules kara beigās tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem palīdzēja arī svešumā saglabāt valodu, kultūru un ticību brīvai Latvijai. Mūsdienās Zviedrijas latviešu diaspora turpina augt un mainīties, un trimdinieku dibinātajām organizācijām pievienojas jauni entuziasti – tie, kuri Zviedrijā ieradušies mācību, darba vai jaunu iespēju meklējumos.

Pasākumā piedalīsies socioloģe, mutvārdu vēstures pētniece Ginta Elksne, socioloģe Daina Grosa, kā arī žurnāliste Gunta Enerūta (Zviedrija/ Latvija), kura ir 2025. gadā klajā laistās grāmatas «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas» idejas autore un projekta vadītāja.

Sarunā pētnieki pastāstīs gan par jau veiktajiem pētījumiem un publicētajām grāmatām, gan aicinās dalīties stāstos un pieredzē arī pašus klausītājus.

LU HZF FSI jau ilgstoši pievērsušies migrācijas pieredzes pētniecībai, fiksējot dzīvesstāstu liecības un analizējot arhīvu u.c. datus. Saistībā ar latviešu diasporu Zviedrijā ir publicētas grāmatas «Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem» (2010), «Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945» (2015), «Nakts jau nav tikai gulēšanai. Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts» (2020), «Pārcēlāji. Ēriks Tomsons. Pēteris Jansons. Laimonis Pētersons» (2021).

Savukārt, pagājušā gada nogalē klajā tika laista grāmata «Latvieši Zviedrijā. Raksti, Stāsti, Atmiņas», kas ir pašu Zviedrijas latviešu iedvesmota. Tā apvieno gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par diasporas latviešu dibinātajām organizācijām, radošajām kopām, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas līdz pat mūsdienām. Krājumā ietverti pētījumi par latviešu bēgļu ierašanos, trimdas kopienas raksturojums, pārskats par līdz šim veikto dzīvesstāstu pētniecību, trimdas latviešu izdevniecībām un literatūru, pašu trimdinieku atmiņas, kā arī raksti par sabiedriski aktīviem latviešiem, kuri gadiem ilgi strādājuši «latviešu lietas labā» un kuru zināšanas un darbs ir palīdzējuši Latvijai gan pirms, gan pēc neatkarības atjaunošanas.

Aicinām pievienoties ikvienu, kuru interesē ar trimdu un mūsdienu latviešu diasporu Zviedrijā saistīti jautājumi, kā arī dzīvesstāstu un atmiņu pētniecība!

Starp citu, viens no cilvēkiem, kurš Otrā pasaules kara laikā ar laivu cēla bēgļus no Latvijas uz Zviedriju – Pēteris Jansons – skolas gados dzīvojis Čiekurkalnā, par ko vēsta neliels viņa atmiņu fragments grāmatā «Pārcēlāji»:

Biju liels palaidnis. Piemēram, Čiekurkalnā… Tur Gaujas ielā bija uzcelta jauna fabrika. Elektriskie vadi gāja pāri, un mēs tiem metām drātis virsū. Tās drātis uzmet virsū vadiem, un sprakšķ. Smuki izskatās! Ja tā drāts garāka, pašu arī var nosist. Par to dabūju kārtīgu pērienu. Čiekurkalnā mēs nodzīvojām septiņus vai astoņus gadus. Tur arī gāju skolā. («Pārcēlāji», 2020: 122)

Diskusija tiek organizēta projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome, granta Nr. lzp-2024/1-0114.

Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā

Thu, 11 Dec 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: M. Pranka, G. Elksne (2025). Mutvārdu vēsture ceļā pāri Baltijas jūrai: Latvijas un Zviedrijas latviešu sadarbība dzīvesstāstu pētniecībā. Latvieši Zviedrijā. Raksti, stāsti, atmiņas. Rīga: Latvijas mediji, 53.-61. lpp.

Latvian Migration Waves: Identity, Memory, and the Diaspora Experience

Tue, 16 Sep 2025 00:00:00 +0000

Navigating Post-Exile: Experiences of Return through Oral History

Tue, 16 Sep 2025 00:00:00 +0000

Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia

Tue, 08 Jul 2025 00:00:00 +0000

Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia

Thu, 12 Jun 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G., Koroļeva, I., Krūmiņa, M. (2025). Return Migration of Exiles and Their Descendants: The Case of Latvia. Knowing Justice in the Anthropocene: 5th ISA Forum of Sociology, 6-11 July, Rabat, Morocco: Book of Abstracts / RC31-506.4, p. 305.

Mutvārdu vēstures pētnieces viesošanās pie studentiem

Tue, 13 May 2025 00:00:00 +0000

Bakalaura programmas «Socioloģija» 1. kursa studentiem bija iespēja vairāk uzzināt par pēctrimdas fenomenu un tā pētniecību, kā arī pārdomāt starppaaudžu attiecības un katras paaudzes raksturīgās iezīmes.

Ņemot vērā, ka LU ESZF ēka atrodas netālu no bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas teritorijas, tika sniegts ieskats arī Latvijas industriālā mantojuma izpētē no porcelāna ražošanā iesaistīto cilvēku biogrāfiju skatījuma, tajā skaitā - pievēršoties pastaigas metodes (walk and talk) piedāvātajām iespējām pētniecībā.

Lai jaunajiem sociologiem sekmīgas studijas un daudz radošu ideju interesantiem pētījumiem!

Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū

Fri, 11 Apr 2025 00:00:00 +0000

Atsauce: M. Krūmiņa, G. Elksne (2025). Trimdas mantojums: identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū. Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums = Global and Local: Dynamics of Society from the Perspective of Social Studies. 83rd International Scientific Conference of the University of Latvia Proceedings. Rīga: LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts, 7. lpp.

Ēnu diena ar mutvārdu vēstures pētniekiem

Sat, 05 Apr 2025 00:00:00 +0000

Šajā dienā četras ēnas uzņēma arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces, zinātniskā projekta «Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada» (nr. lzp-2024/1-0114) dalībnieces Maija Krūmiņa un Ginta Elksne.

Vizītes laikā Elīza, Aleksandra, Elizabete Emma un Sofija, kas bija ieradušās no Pļaviņu vidusskolas, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, tika iepazīstinātas ar pētnieku ikdienas uzdevumiem, tostarp ar mutvārdu vēstures avotu vākšanu un analīzi, projektu izstrādes un īstenošanas procesu, kā arī ar zinātniskās komunikācijas aspektiem. Pētnieces plašāk izskaidroja arī projekta «Pēctrimdas fenomens» ideju, tā mērķus un galvenos uzdevumus, kas saistīti ar latviešu trimdas pieredzes izpēti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Lai ēnotājām sniegtu ne tikai teorētisku, bet arī praktisku ieskatu pētnieciskajā darbā, viņām tika piedāvāts veikt uzdevumu, kas saistīts ar trimdas latviešu dzīvesstāstu fragmentu iepazīšanu un analīzi. Šī aktivitāte deva iespēju ne tikai gūt priekšstatu par mutvārdu vēstures pētnieku darba metodēm, bet arī rosināja interesi par mutvārdu vēsturi kā vienu no veidiem, kā atklāt sabiedrības kolektīvo pieredzi un atmiņu.

Vēlam veiksmi jaunietēm karjeras izvēlē un priecājamies par iespēju viņas iepazīstināt ar dažādiem nākotnes ceļu virzieniem!

Trimdas mantojums: Identitāte un remigrācija otrās paaudzes latviešu vidū

Tue, 18 Mar 2025 00:00:00 +0000

Noslēguma pasākumā paziņoti konkursa «Mani pirmie Atmodas soļi» laureāti

Wed, 08 Jan 2025 00:00:00 +0000

Š.g. 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, turpinot Muzeja ieviesto tradīciju atzīmēt Zvaigznes dienu ar gaismas tālāk nodošanu sabiedrībā, norisinājās stāstu konkursa «Mani pirmie Atmodas soļi» noslēguma pasākums. Pasākumu vadīja vēsturnieks Uldis Neiburgs un tajā tika paziņoti konkursa uzvarētāji un godināti visi dalībnieki. Stāstu konkursu organizēja Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūtu (LU HZF FSI) un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību Valsts pētījumu programmas projekta «Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā» (projekta nr. VPPLETONIKA2021/2-0003) ietvaros. Konkursa mērķis bija aicināt Latvijas iedzīvotājus atcerēties un aprakstīt brīžus, kad viņi pirmo reizi iesaistījās Atmodas procesos, sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā iesaistījās pretpadomju aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Konkursā kopumā tika iesūtīti 29 atmiņu stāsti, vairākos gadījumos papildināti arī ar foto materiāliem. Ar savām atmiņām dalījās visdažādāko profesiju pārstāvji no dažādiem Latvijas novadiem, arī tā laika bērni un jaunieši, katrs atklājot savdabīgas Atmodas laika notikumu šķautnes. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties konkrētā cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais. Kā norādīja žūrijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, šie stāsti vēsta par Latvijas tautai kopīgiem notikumiem, taču no dažādu cilvēku pieredzes skatupunkta, kas tiem piedod īpašu vērtību. Katra cilvēka stāsts veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme.

Darbus vērtēja žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns (žūrijas priekšsēdētājs), Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF FSI vadošie pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Maija Krūmiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanita Reinsone un Ieva Garda-Rozenberga un biedrības «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne.

Ņemot vērā, ka netika saņemts neviens stāsts audio formātā, žūrija vērtēja un piešķīra nominācijas tikai rakstīto stāstu kategorijā. Pirmo vietu ieguva Lauma Puriņa no Svētes pagasta par stāstu «Trīs gerberas». Otrā vietas ieguvēja ir Dzintra Blūma no Virgas pagasta ar atmiņu stāstu «Airēšanas slaloma mazie brīvības un neatkarības stāstiņi». Savukārt trešā vieta tika piešķirta Rutai Amoliņai no Raiskuma pagasta par stāstu «Mani pirmie Atmodas soļi». Žūrija nolēma piešķirt arī piecas veicināšanas balvas, ko saņēma: Baiba Bicēna («Nams starp Zundu un Daugavu»), Anita Krūmiņa-Štikāne («Lai runātu patiesību»), Jānis Rožkalns («Pirmā masu sapulce LPSR laikā – sākums Atmodai»), Marika Čerņavska («Mani trīspadsmit jeb stāsts par brīvību») un Andris Rūtiņš («Manas atmiņas no Trešās Atmodas pirmajiem gadiem»).

Jāatzīmē arī pārējie konkursa dalībnieki, kuri atsaucās aicinājumam un dalījās savās atmiņās un kuru iesniegtie stāsti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kultūras un vēstures mantojumam: Sofija Andriksone, Vilma Auziņa, Kitija Bakanauska, Aivars Bite, Terēze Dzērve, Aleksa Ērgle, Agris Gaujenietis, Ivars Jacis, Ilze Liepiņa, Ieva Pleša, Gunta Inese Plūksne, Antra Putniņa, Bruno Rancis, Ilga Rudoviča, Diāna Spertāle, Roberts Sudmalis, Klāvs Knuts Sukurs, Sandra Štekele, Inta Švaža, Ināra Vimba, Agris Žilde.

Visi konkursa ietvaros iesniegtie stāsti tiks glabāti īpaši izveidotā Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva Autobiogrāfiju krājuma kolekcijā «Atmodas stāsti». Kolekcija ir atvērta papildinājumiem, un ikviens Atmodas laiku notikumu liecinieks tiek aicināts to papildināt ar savām atmiņām, redzējumu un pārdomām.

Izsakām pateicību par atbalstu konkursa norisē un tā noslēguma pasākuma organizēšanā Latvijas Okupācijas muzejam un LR Kultūras ministrijai. Īpašs paldies dziedātājai Ievai Akuraterei, kuras izpildītās dziesmas jau kļuvušas par Atmodas laiku simboliem. To melodijas pasākuma dalībniekiem ļāva domās atgriezties 30 gadus tālajā pagātnē, kad izšķīrās Latvijas liktenis, un kopīgi vēlreiz pārdzīvot to dienu notikumus un emocijas.

Asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes locekles G. Elksne un M. Krūmiņa

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LTF pirmais priekšsēdētājs)

Konkursa pirmās vietas ieguvēja Lauma Puriņa

Konkursa dalībnieki, rīkotāji un žūrijas komisija

Pasākuma vadītājs Dr. hist. Uldis Neiburgs

Dziedātājas Ievas Akureteres priekšnesums

Foto: Latvijas Okupācijas muzejs

Atskats uz stāstu konkursu «Mani pirmie Atmodas soļi»

Thu, 12 Dec 2024 00:00:00 +0000

Laika periodā no 23. augusta līdz 30. novembrim esam saņēmuši 29 stāstus – iesūtītus gan datorrakstā, gan rokrakstā, garākus un īsākus, bet katru – unikālu un personisku vēstījumu par to, kā dažāda vecuma cilvēki dažādos laika periodos sajuta Atmodas tuvošanos un norisi, kā vairāk vai mazāk aktīvi iesaistījās dažādās pretpadomiskās aktivitātēs un kā sagaidīja Latvijas neatkarības atgūšanu.

Ar savām atmiņām dalījušies žurnālisti, zinātnē strādājošie, sportisti un citi, katrs atklājot kādu īpatnu, specifisku Atmodas laiku notikumu šķautni. Stāsti pavēsta daudziem pazīstamo un piedzīvoto transformāciju, kad vienā dienā esi oktobrēns un pionieris, par neatkarīgu Latviju dzirdējis pusslepenos vecāku un vecvecāku stāstos, taču, pienākot pārmaiņu laikam, nešaubīgi tiek izdarīta izvēle – kopā ar savu valsti un tautu.

Daži no stāstiem iesniedzas pat daudz tālākā pagātnē, atskatoties uz savas ģimenes vai pašu piedzīvoto agrīnajos padomju okupācijas gados:

Savu pirmo “politisko” uzstāšanos atceros no 1963./64. mācību gada. Mans tētis palūdza 4. klasei domāto mācību grāmatu “Dzimtenes stāsti”. – Gribu palasīt, ko jums tur vēsturē māca. – Zini, meit, Komsomoļska pie Amūras nav nekāda komjauniešu triecienceltne. To cēla cietumnieki, arī es tur biju. Milzīgi daudz cietumnieku aiz dzeloņdrāšu žogiem cēla mājas. Skaties to bildīti grāmatā! Māja jau uzcelta, žogs nojaukts. Varbūt atnāca jaunieši kādu koku iestādīt un nofotografēties priekš avīzes. Šo ziņu kā jaunatklājumu ar lielu degsmi pavēstīju kārtējā vēstures stāstu stundā. – Kas tev to stāstīja? – vaicāja klases audzinātāja. – Tētis. Viņš pats tur bija un visu redzēja. Manam nabaga tētukam vajadzēja doties uz skolu pie direktora. Mājās valdošo satraukumu tikai nojautu: “Ja nu tēvu apcietina vēlreiz!” Sīļu 8-gadīgās skolas direktors Roberts Vorņeckis tiešām bija lāga cilvēks, nevēlējās nepatikšanas. – Kas bijis, bijis. Nevajag bērniem to stāstīt! Nestāstīja ar. Tikai pionieros nevēlēja stāties ne tēvs, ne mamma: “Trijnieks uz liecības! Kas tur par pionieri?” Bet es iestājos bez atļaujas. Vēlējos būt līdzdalīja visos kultūras pasākumos – dejot, spēlēt teātri. Bet arī ar kaklautu manas klusās, dedzīgās vēlmes nepiepildījās. Tādu biklu, sīku, kurai 5 kilometri garš mājupceļš, mani nekur neaicināja. Es vīlusies sadedzināju kaklautu. Rūgtas asaras rijot, kamēr mamma pa kūti, noņēmu plīts riņķus un metu sarkano audekla gabalu uz zvīļojošām oglēm. Turpmāk izlikos, ka nekas nav noticis. Patieso iemeslu nespēju atzīt. Cik ilgi? Pēc kārtējās prašņāšanas spēru vaļā: “Kaklautu sadedzināju. Sadedzināju tāpēc, ka vēstures grāmatās nav taisnība. Komjaunieši necēla Komsomoļsku.” Par politisko izrunāšanos saņēmu publisku nosodījumu skolas Pionieru vienības sanāksmes priekšā. No sunīšanas atceros tikai dusmās pietvīkušo pionieru vadītājas seju un rudos matus, kuros caur logu iekritis aprīļa saules staru kūlis ugunīgi zvēroja. (Anita Krūmiņa-Štikāne)

Citi stāsti koncentrējas uz Atmodas kulminācijas mirkļiem – 1988. gada 11. novembra Tautas manifestāciju Daugavmalā, 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome ar 138 balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī 1991. gada janvāra Barikāžu laiku:

Ar jauniešiem dodamies uz Rīgu. Uz bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”. Mēs jau tur kā savējie. Tā vienkārši padziedāt dodamies. Par garo pupu. Visi jau no paša rīta klausās radio. Rīgā Augstākās padomes sēde. Līgatnieši dod mums līdzi puķes. Dzeltenās narcises, kā jau Līgatnē pieklājas. “Nolieciet pie Brīvības pieminekļa,” viņi saka. Visi kaut ko gaida. Ir neziņa, dīvains satraukums. Universitātes aulā sākas festivāla atklāšana. Viss ir kā parasti – kopdziesmas, novadi. Tad koncerts tiek pārtraukts. Zālē ienāk studenti. Viņiem kas svarīgs sakāms. Jēkaba ielā ap Augstākās padomes namu omonieši veido ķēdi. Bet tur iekšā notiek karstas cīņas par neatkarības balsojumu. Studenti dodas veidot savu ķēdi. Vai ir kāds, kas var pievienoties? Pirmajā mirklī tas šķiet absurdi – šeit taču bērnu pasākums. Jautājums atskan vēlreiz – vai ir kādi, kas var pievienoties? Pieceļas vidusskolas vecuma puiši un nostāja blakus studentiem. Arī manējie. Juris, Kārlis, Pēteris, Irvīns… (Te jāpiebilst, ka toreiz būt folkloras grupā bija stilīgi visu vecumu jauniešiem). Jāiet un ejam. Jautājumus neviens neuzdod. Koncerts turpinās. Kad viss paredzētais nodziedāts, visi kopīgi dodamies pie Brīvības pieminekļa. Tur arī noliekam līgatniešu līdzi dotos ziedus. Tālāk uz Vecrīgu. Pie Jēkaba ielas kaut kur tiešām ir omonieši. Mēs- liels pulks mazu, baltu dziedošu bērnu. Tik vienkārši. Baltais un melnais. Tā tāda izrāde? Dzīves un vēstures teātris. (Ināra Vimba)

Andris Rūtiņš manifestācijā pret metro būvi Rīgā Arkādijas parka estrādē 1988.g. 27. aprīlīs

Iesūtītie stāsti no pirmo personu puses vēsta arī par 1987. gada 14. jūnija akcijas – ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa deportāciju piemiņai, turklāt gan no akcijas organizētāju (Jānis Rožkalns), gan atbalstītāju un vienkāršo garāmgājēju puses.

Jāņa Rožkalna dzīvoklī, izstrādājo plānu, kā 1987. gada 14.jūnijā organizēt demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa

Tāpat vairāki no iesūtītajiem stāstiem atklāj to, ka Atmoda un šī laika atmosfēra atstāja iespaidu ne tikai uz pieaugušajiem, bet arī bērniem un pusaudžiem:

Arī manās mājās līdz 1985.gadam bija melnbaltais televizors un par politiku nerunāja. Vecāki bija skolotāji, tētis pat kādu laiku – skolas direktors. Padomju laikos nebija prātīgi mājās slidenas tēmas dziļi apspriest, ja esi atbildīgā amatā. Taču draudzenei Dzirkstītei tētis bija traktorists un varēja runāt… Precīzāk – viņš bija ļoti runīgs pēc dabas un tobrīd mums veltīja apbrīnojami daudz laika – politiskās informācijas vakariem ar kakao. Kakao man ļoti garšo un mājās to varēju dabūt tikai tad, kad biju slima. Bet te – tāpat vien. Strēbu un klausījos. Latvija agrāk bija neatkarīga valsts! Ko? Man kumoss gandrīz iesprūda rīklē. Un mājupceļā – tās bija desmit minūtes cauri ciema centram, taču mums bija paradums vienai otru bezgalīgi pavadīt, divas no mums dzīvoja privātmāju galā, bet mēs ar māsu daudzdzīvokļu kvartālā - mājupceļā mēs dziedājām dziesmas, kas šķita tik jaunas un svaigas, lai gan taču bija pagalam vecas.
Daugav`s abas malas
Mūžam nesadalās:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
Ai-rai, ai rai-di-ra!
Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
Ir Latgale mūsu.
(Marika Čerņavska)

Konkursam tika iesūtīts arī skolēnu Zinātniski pētnieciskais darbs, kura autore, Jelgavas 4. vidusskolas skolniece Aleksa Ērgle, bija uzklausījusi sešu cilvēku atmiņas par barikāžu laiku, par Latvijas Televīzijas torņa sargāšanu un tur pieredzēto. Jānorāda, ka arī daļa no citiem darbu autoriem iesūtījuši atmiņas ne par sevis, bet tuvu radinieku piedzīvoto un sajusto Atmodas laikā; turklāt daļa no tiem atspoguļo arī citu Atmodas laika pieredzi, kas arī iekļaujas kopējā Latvijas vēstures stāstā:

Turpat, Kurzemes dienvidos, dzīvoja Silva. Izstāšanās no Padomju savienības viņu neapmierināja. Tolaik viņa neredzēja iemeslu neatkarības atjaunošanai, jo ar Latvijas valsts statusa atgūšanu, tika satricināta viņas ierastā dzīves kārtība. Silva pārvācās no dzīves Bernātos uz lauku mājām “Druvas”, kur strādāja uz lauka. Izstāšanās no Padomju Savienības nesa daudz pārmaiņu – kolhozi likvidējās, lopus aizveda prom uz nokaušanu, likvidēja kombinātus. Tas nozīmēja darba zaudēšanu daudziem laukstrādniekiem, tostarp Silvai. Viņas mammai šīs pārmaiņas radīja garīgu sabrukumu. (Kitija Bakanauska)

Stāstu dažādību atklāj arī tas, ka to varoņi ir ne tikai dažādu vecumu, bet arī profesiju pārstāvji – skolotāji, profesionāli sportisti, tipogrāfijas darbinieki, laukstrādnieki u.c., kas dzīvojuši dažādās Latvijas malās.

Ļoti vēlējos būt klātesoša šajā vēsturiski nozīmīgajā pasākumā, bet skolas durvis bija aizslēgtas. Es iegāju pirmā stāva tualetē, atvēru logu un izlēcu, lai aizskrietu uz karoga pacelšanu… Kad karogs bija mastā, pasākuma dalībnieki izklīduši, es lēnām gāju atpakaļ uz skolu… Domās biju uzrakstījusi daudz scenārijus, ja direktors mani “strostēs” par piedalīšanos mītiņā… Sapratu, ka varu zaudēt pedagoga darbu….Ar lepnumu sevi mierināju, ja mani no skolas “izmetīs”, tad meklēšu sētnieces darbu… Viss beidzās laimīgi, jo Latvija ir brīva un es skolā jau strādāju 50 gadus. (Sofija Andriksone, skolotāja)

Konstantīns Pupurs (1964-2017) pie Brīvības pieminekļa 14.06.1988. Andra Rūtiņa fotoarhīvs.

Vēsture atkārtojas. Tā pat kā pirms 1972. gada, tā arī tagad, pēc 20 gadu pārtraukuma, kad atkal airēšanas slaloms ir Olimpisko spēļu programmā, krievi ir pamodušies un atkal vajag izlasi. Un kāda likteņa ironija, joprojām latvieši ir labākie. Tiekam uzaicināti uz Maskavu uz veselības pārbaudēm un pirmajiem koptreniņiem. Man savs lēmums jau bija skaidrs, bet gribējās, lai audzēkņi savām acīm redz, kā tās lietas notiek, tādēļ arī aizbraucām. Nu jā, mūsējiem protams atrod visādas kaites, gan veselības, gan citas. Kurš par jaunu, kurš par vecu, bet es toreiz biju ļoti lepna par saviem audzēkņiem kuri visi, kā viens, ilgi nešauboties atteicās no dalības PSRS izlasē.1988. gads! Par mums aiz muguras smējās, un priecājās vienlaicīgi, jo atkal palika taču vairāk vietas pašiem. (Dzintra Blūma, daudzkārtēja Latvijas čempione airēšanas slalomā)

Vairāki stāsti arī reflektē par toreiz izdarītās izvēles sekām mūsdienās, jautājot – vai, ja vajadzētu, vēlreiz stāvētu barikādēs? Atbilde ir – jā, lai gan daudzi autori pārdomā, vai šodienas Latviju mēs tomēr nevarētu veidot labāku, godīgāku, taisnīgāku?

Atmodas laika notikumi šķiet ļoti tuvi, pat ikdienišķi, un reizēm liekas – kā par tiem runāt? Varbūt reizēm baidāmies līdz galam noticēt, ka piedalījāmies notikumos, kas lielā mērā mainīja to, kā darbojas pasaule, kādas ir mūsu vērtības un izpratne par sevi un savu tautu. Kā raksta Klāvs Knuts Sukurs:

Kad mans paša dēls mazliet nevērīgi savu milzīgo, pēc hiphopa modes darināto bikšu kabatā ieliek mana tēva barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, lai skolā to rādītu stundā, kurā runās par barikāžu laiku, pirmais impulss ir norāt, ka pret karmīnsarkano kārbiņu un tās saturu jāizturas saudzīgāk. Bet vārdus apklusina prieks, ka šis pusaudzis var staigāt tajās maisu biksēs ar matiem līdz pleciem un viņu neviens par to nemet bobikā, neved uz atskurbtuvi, lai nodzītu matus un citādi pazemotu. Skaidrs, ka ne mati, ne bikses nav dzīvē galvenais, bet izvēles brīvība gan. Tā sākas un nostiprinās tādās gluži parastās lietās, tādās kā matu garums vai bikšu platums.

Ivars Jacis ar ģimeni, piedaloties akcijā «Baltijas ceļš»

Kopumā iesūtītie stāsti veido daudzveidīgu un emocionāli piesātinātu Latvijas vēstures mozaīku, kurā atklājas ne vien laikmeta kopējā atmosfēra un sociālās norises, bet arī individuālo pieredžu un personīgo izvēļu nozīme. Katrs vēstījums piedāvā unikālu skatījumu uz vēstures notikumiem, atklājot, kā cilvēku sajūtas, vērtības un rīcība dažādos apstākļos ir ietekmējušas viņu piedalīšanos Atmodas procesos. Šīs daudzbalsīgās liecības ļauj izprast gan plašākus vēsturiskus kontekstus, gan dziļāk ielūkoties cilvēka dzīves stāstā, kur savijas sabiedriskais un personiskais.

Darbu izvērtēšanu veic konkursa žūrijas komisija septiņu cilvēku sastāvā: Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, LU HZF/FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» valdes priekšsēdētāja Ginta Elksne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Garda-Rozenberga, LU HZF/FSI vadošā pētniece Maija Krūmiņa.

Konkursa uzvarētāji tiks izziņoti un apbalvoti noslēguma pasākumā 2025. gada 6. janvārī Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgā. Sīkāka informācija par pasākumu drīzumā sekos.

PALDIES VISIEM, KURI ATRADA LAIKU UN DROSMI DALĪTIES GAN AR INFORMATĪVI BAGĀTIEM, GAN TĒLAINIEM, GAN ĻOTI PERSONISKIEM STĀSTIEM PAR MŪSU VALSTIJ NOZĪMĪGU LAIKU, KAS PAMAZĀM KĻŪST PAR VĒSTURI – VISIEM KOPĪGU UN KATRAM ARĪ ATŠĶIRĪGU!

Vaidavas iedzīvotāji barikādēs. No kreisās: Jānis Amoliņš, Arvīds Rumbiņš, Andrejs Pevko, Normunds Balodis. Rutas Amoliņas ģimenes arhīvs.

Ar Valsts pētījumu programmas projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” (VPP-LETONIKA-2021/2-0003) un Kultūras ministrijas atbalstu.

Noslēdzies projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kārtējais posms

Sun, 01 Dec 2024 00:00:00 +0000

Projekta «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» kopīgais mērķis ir tradicionālā kultūrvēsturiskā un kulinārā mantojuma izzināšana Kurzemes Baltijas jūras piekrastē, kā arī piekrastes iedzīvotāju dzīvesziņas un zināšanu popularizēšana plašākā sabiedrībā. Projekts integrē tradicionālās kultūras novadpētniecību ar vides un sociālo antropoloģiju izmantojot līdzdalīgas pētniecības metodes.

Kā norādījusi projekta vadītāja, Centrāleiropas universitātes asociētā profesore Guntra Aistara, viņa iedvesmojusies no Viļa Veldres grāmatas «Dzīve pie jūras» (1938), kurš aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu 1930.-ajos gados. Mūsdienu projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» pēta, kā šī dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā mēs varam saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo un mainīgo jūru. Projektā ietilpst dzīvesstāstu interviju un foto materiāla vākšana interaktīvās etnogrāfiskās ekspedīcijās, kur tiek aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji, skolnieki, studenti, un kultūras darbinieki. Projekta kopējais mērķis ir pēc iespējas vairāk izzināt Latvijas piekrastes ciemus, kas aprakstīti arī Viļa Veldres grāmatā. Savukārt, konkrētā, šīs vasaras projekta izpēte bija vērsta uz Kolkas un lībiešu ciemu un Engures apkaimes ciemu apzināšanu un etnogrāfisko datu vākšanu.

Ekspedīciju papildināja un plašāku ieskatu deva lekcijas un meistarklases saistībā novadpētniecību, vietējām praksēm, vēsturi un jau savāktajiem dzīvesstāstiem, kā arī par Baltijas jūras un piekrastes vidi un ekoloģiju. Tas ekspedīcijas dalībniekiem palīdzēja veikt intervijas, dzīvesstāstus, etnogrāfiskus novērojumus un fotodokumentāciju no piekrastes iedzīvotāju un apmeklētāju nodarbībām.

Tā, Jūrkalnes muzeju nakts pasākumu ietvaros 18.05.2024. Ilga Pavāre un Alšvangas spēlmaņi sniedza meistarklasi «Jūras dziesmas un rotaļas», savukārt Marita Jēkabsone un Taiga Reķe savās meistarklasēs pastāstīja par tradicionālajām zivju kūpināšanas tradīcijām un «Reņģēdāju tautas» kulināro mantojumu. Bet Dzintars Zamarītis Alsungas Suitu Amatu dienās 18.08.2024. sniedza meistarklasi bušu kūpināšanā, parādot zvejnieku ciemu iedzīvotāju tradicionālās prasmes mūsdienās.

Kolkas un lībiešu ciemu ekspedīcijas ietvaros (26.-29.jūnijs) ekspedīcijas dalībniekiem Gunta Abaja sniedza ievadlekciju «Piekrastas zvejniecība mūsdienās: perspektīva un izaicinājums», Jānis Šabanovs stāstīja par «Metodoloģiskajiem principiem etnogrāfiskajā izpētē”, Ieva Vītola dalījās pieredzē par «Dzīvā mantojuma dokumentēšanu un liecībām Lībiešu krastā», Sanita Zvidra no Latvijas Nacionālās vēstures muzeja referēja par «Etnogrāfiskiem un antropoloģiskiem pētījumiem Latvijā 19. g.s. beigās un 20 g.s. pirmajā pusē un to turpinājumu mūsdienās digitālajā vidē», savukārt Baiba Šuvcāne stāstīja par «Lībiešu kultūras mantojumu lībiešu krastā».

Etnogrāfiskās ekspedīcijas Engurē un Kurzemes līča ciemos (28. – 31. augusts) ietvaros Dace Ziemele sniedza ievadlekciju «Par pieteikuma «Zvejas tīklu darināšana Rīgas jūras līča piekrastes rietumu daļā» sagatavošanas procesu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un tā nozīme vietējai kopienai». Jolanta Kraukle no Engures Saieta nama sniedza ieskatu «Engures zvejniecības vēsturē», bet Astra Spalvēna stāstīja par «Kulinārā mantojuma pētīšanas metodēm un piemēriem».

Projekta ietvaros tika savākti 62 dzīvesstāsti, kas tiks izmantoti par pamatu grāmatai «Dzīve pie jūras simtgades griezumā”, ko plānots sagatavot līdz 2026. gadam. Daļa interviju materiāla transkribēta, literāri apstrādāta, tematiski kodēta, un izmantojama tālākos pētījumos un publikācijās. Tiek gatavotas publikācijas, atklājot Latvijas zvejnieku ciemu īpašo dzīvesveidu un pieredzi, tā, G. Aistara jau publicējusi rakstu 2024. gada Zivsaimniecības gadagrāmatā «Dzīve pie jūras simtgades griezumā: jūras un sauszemes mijiedarbība piejūras dzīvē».

Lai nodrošinātu savāktā ekspedīciju materiāla plašāku pieejamību, daļa dzīvesstāstu (vienojoties ar autoriem par to izmantošanu un ievērojot nosacījumus par materiālu izmantošanu) tiks uzglabāti Latvijas nacionālās mutvārdu vēstures krājumā; daļa – pievienoti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Gadsimtu stāstu kolekcijai. Tur tie pieejami zinātniekiem un plašākam interesentu lokam.

Pētījuma dalībnieki saka paldies visiem tiem iedzīvotājiem, kas dalījās savos stāstos, pieredzē un idejās par dzīvi pie jūras, kāda tā ir mūsdienās, 21.gadsimtā. Liels paldies Kurzemes plānošanas reģionam un Valsts Kultūrkapitāla fondam, kā arī Latviešu fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju šīm ekspedīcijām notikt.

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» aicina biedrus uz kopsapulci!

Mon, 14 Oct 2024 00:00:00 +0000

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» biedri, topošie biedri un atbalstītāji!

Mon, 19 Aug 2024 00:00:00 +0000

Mūs visus vieno doma, ka mutvārdu vēsture ir ne tikai metode, bet arī pārliecība un dzīvesveids. Lai dalītos idejās, atbalstītu viens otru, kā arī lai uzturētu juridisku platformu mūsu ideju realizēšanai un finansējuma piesaistīšanai, jau kopš 1997. gada darbojas mūsu biedrība – Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts».

Š.g. oktobra sākumā plānojam kopsapulci, kur runāsim par plāniem, iecerēm, par mūsu stāstu kolekciju. Vajadzēs arī noturēt Valdes vēlēšanas/ pārvēlēšanas, u.c. formālas, bet nepieciešamas lietas. Pārdomāsim arī, kā godināt «Dzīvesstāsta» iniciatores Māras Zirnītes piemiņu tādā veidā, kāds viņai būtu paticis vislabāk.

Lai biedrība un tās aktivitātes iegūtu drošu pamatojumu, š.g. 15. marta sapulcē tika nolemts, ka nepieciešams aktualizēt mūsu biedru sarakstu. Tādēļ lūgums visiem, kas ir / jūtas biedrības «Dzīvesstāsts» biedri vai vēlas par tādiem kļūt – apstiprināt savus datus (t.sk. norādot kontaktus), zemāk pievienotajā dokumentā, ko, pēc aizpildīšanas, jānosūta uz e-pastu mutvarduvesture@gmail.com. Dokumentā atzīmējiet arī, vai piekrītat, ka Jūsu vārds tiek iekļauts biedru sarakstā, kas tiks publicēts biedrības mājaslapā www.mutvarduvesture.lv.

Ļoti ceram uz atsaucību, lai jau rudenī varētu tikties mūsu kārtējā kopsapulcē un draudzīgi un konstruktīvi lemtu par mutvārdu vēstures kustībai Latvijā būtiskiem jautājumiem!

Biedru anketa

Noslēdzies VKKF finansētais projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē»

Wed, 31 Jul 2024 00:00:00 +0000

Projekta rezultātu prezentācija notika 2024. gada 18. jūnijā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā, kad notika simpozijs «Porcelāna pētniecības aktualitātes” un projekta «Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» dokumentālās filmas pirmizrāde. Pasākums tika straumēts tiešsaistē, muzeja sociālā portāla Facebook kontā. Pasākumu moderēja Iliana Veinberga, Rīgas Valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzeja direktore.

Pēc filmas notika diskusija ar projekta dalībniekiem un bijušajiem Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbiniekiem, par projekta norises gaitu, sasniegumiem un izaicinājumiem. Pasākuma video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=7ogUjz4_jg8&t=6680s

Lai gan Latvijas industriālā mantojuma vēsture ir bagātīga un apjomīga, tā izpēte un popularizēšana aktīvi uzsākta tikai pēdējā desmitgadē. Tādā veidā Latvija tuvinās tendencēm, kas Rietumvalstīs vērojamas jau kopš 20. gs. 60. gadiem, kad vispirms Lielbritānijā, bet pēc tam arī citur sākās straujš industriālā mantojuma izpētes uzplaukums. Papildus tam pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, uzplaucis industriālais tūrisms, kas ļauj interesentiem iepazīties ar industriālā mantojumu tā atrašanās vietās, tādējādi gūstot dzīvāku priekšstatu par šo vietu vēsturi. Tomēr šādas «pastaigas» iespējams izmantot ne tikai industriālā mantojuma popularizēšanas, bet arī izpētes mērķiem, proti, izmantojot pasaulē atzinību guvušo, bet Latvijā līdz šim reti lietoto walk-and-talk (pastaigas) metodi, kas koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka; interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Šīs pētījuma metodes priekšrocības ietver to, ka intervējamais sniedz pētniekam iespēju redzēt, kā viņš intervijas laikā mijiedarbojas ar citiem dalībniekiem; procesā iesaistītie intervētie var arī justies pārliecinātāki pazīstamā vidē. Pastaigas intervija sniedz pētniekam iespēju arī novērot, nevis tikai dzirdēt stāstījumu. Pastaiga līdzās dalībniekam tiek uzskatīta par iekļaujošu procesu, salīdzinot ar tradicionālo sēdinterviju, jo tā vairāk tiek uzskatīta par partnerību. Kā arī ļauj dalībniekiem justies ērtāk pētījumā, kas tiek veikts viņiem pazīstamā ģeogrāfiskā vietā.

Asociācija «Dzīvesstāsts» pastaigas metodi sekmīgi izmēģināja pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. Pilotprojekts apliecināja metodes noderīgumu, jo tika iegūts daudzveidīgs informatīvs materiāls par cilvēku attiecībām ar konkrēto vietu, politisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz šo vietu un attiecībām starp vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat pierādījās, ka šī metode gan stimulē atmiņu procesu, gan atļauj fiksēt vēl pastāvošas objekta detaļas.

Projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» turpināja iesākto walk-and-talk metodes aprobāciju Latvijā, apvienojot to ar aktuālo rūpnieciskā mantojuma izpēti un popularizēšanu, kā mērķi izvirzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušo darbinieku atmiņu uzklausīšanu, ierakstīšanu un apkopošanu video formātā.

Porcelāna ražošanai Latvijā ir senas un bagātas tradīcijas. Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīca izveidota 1963. gadā, apvienojot divas iepriekš atsevišķi strādājošas fabrikas. Pirmā – Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika (bijusī akciju sabiedrības «M. S. Kuzņecovs» porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika jeb Kuzņecova fabrika), kas kļuva par apvienotās rūpnīcas 1. iecirkni un vietu, kur atradās uzņēmuma administrācija. Otrā – Rīgas Porcelāna fabrika (bijusī Jakoba Karla Jesena porcelāna fabrika jeb Jesena fabrika), kas kļuva par apvienotās rūpnīcas 2. iecirkni. 1969. gadā rūpnīcā pārtrauca fajansa ražošanu un ražotne ieguva nosaukumu – Rīgas Porcelāna rūpnīca; no 1981. gada – Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotā Rīgas Porcelāna rūpnīca.

Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, vispārējās krīzes laikā, Rīgas Porcelāna rūpnīca nonāca ekonomiski smagā situācijā. Brīvā tirgus apstākļos uzņēmums nespēja pārorientēties un pielāgoties jaunajai ekonomiskajai realitātei. Izejvielu piegādes kanāli apsīka, ražošanas apjomi samazinājās, darbinieki pakāpeniski tika atlaisti, un 1996. gadā tika sākta bankrota procedūra. Tā noslēdzās ar rūpnīcas likvidāciju 1998. gadā. Pēc likvidēšanas Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirkņa ēkās Maskavas ielā līdz 2007. gadam vēl darbojās uzņēmums «Latelektrokeramika», kas plānoja atjaunot porcelāna ražošanu. Diemžēl neveiksmīgi. Arī 2. iecirkņa telpās Lēdurgas ielā dažādi uzņēmumi līdz 1990-to gadu beigām mēģināja turpināt ražot porcelānu, tomēr beigās telpas tika iznomātas privātiem uzņēmumiem, kuru darbība vairs nav saistīta ar keramiku.

Staigājot pa bijušās rūpnīcas 1. iecirkņa (tagad – iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole») un 2. iecirkņa (tagad – biroju ēkas) teritorijām, darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Savos iespaidos dalījās bijušie rūpnīcas darbinieki: Iveta Aigare, Jānis Birnis, Dace Blūma, Valija Dimante, Ilga Dreiblate, Zigurds Konstants, Ingrīda Sproģe, Vera Veisa, Olga Zdebska. Savukārt, atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses (kā studiju un prakses vietu) atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas un studentes, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu: Jevgēnija Loginova, Līga Skariņa, Ingūna Skuja un Inese Margēviča.

Video filmu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» iespējams noskatīties Rīgas Porcelāna muzeja un biedrības «Dzīvesstāsts» youtube kontos: https://www.youtube.com/watch?v=y_UYkw5ceX8&t=194s

Vēlme saglabāt rūpniecisko mantojumu izpaužas gan kā interese par seniem pagātnes laikmeta artefaktiem, gan vēlmē godināt to cilvēku piemiņu, kuri šo rūpniecisko pagātni ir radījuši, kuri ieguldījuši savu enerģiju, savu garīgo un fizisko darbu rūpnieciskajos procesos, kuros viņi piedalījās. Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēsture un tajā strādājošo cilvēku stāsti un likteņi ir mūsu kopīgās vēstures daļa. Caur porcelāna rūpnīcas darbinieku dzīves stāstiem un biogrāfijām tiek iegūta gan vēsturiska informācija, gan paplašināts skats uz Latvijas industriālās kultūras mantojumu. Savukārt rūpnīcas produkcija joprojām atrodama gan mūsu virtuvēs, gan kolekcionāru skapjos. Tie joprojām saglabājas, arī kad pašas rūpnīcas iecirkņu ēkas ir izzudušas pavisam vai mainījušas savu izmantošanas veidu. Bijušo darbinieku intervēšana – pastaiga pa vietām, kur agrāk atradās dažādu ražotņu ēkas, var būt laba pieeja arī citu nozaru vēstures pētīšanā.

Projekta realizētāji vēlas pateikties visiem projekta dalībniekiem, kā arī Latvijas industriālās vēstures (īpaši – porcelāna) pētniekiem un cienītājiem par interesi un aizrautību, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju realizēt projektu.

Paldies iepirkšanās un izklaides centram «Akropole Rīga» un bijušās J.K.Jesena Porcelāna rūpnīcas ēku īpašniekiem par atsaucību un to, ka piemiņa par Latvijas porcelāna ražošanas vēsturi ir pieejama ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās.

Video filmas «Staigāt un atcerēties. Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās» prezentācija

Mon, 10 Jun 2024 00:00:00 +0000

Pasākuma pirmajā daļā pētnieki dos ieskatu aktuālajos projektos, atklājot gan porcelāna ražošanas vēstures mazāk zināmās lappuses, porcelāna mākslā un ražošanā iesaistīto personu biogrāfijas, gan analizēs porcelāna sociālos un kulturālos aspektus: «Ilga Dreiblate» (Mg. sc. soc. Ginta Elksne, LU FSI), «Levons Agadžanjans» (Mg. art. Dzintra Spradzenko, Rundāles pils muzejs. Mg. art. Diāna Lauriņa, Rīgas Porcelāna muzejs), «Ilga Vanaga» (Jūlija Abramova, Rīgas Porcelāna muzejs), «Taisija Poluikeviča» (Zanda Zībiņa, neatkarīga pētniece), «Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa» (Mg. art. Ināra Appena, Latvijas Arhitektūras muzejs), «Jessen Porcelāna fabrika» (Mārtiņš Ruciņš, neatkarīgs pētnieks), «Tautiskais ornaments» (Dr. fil. Toms Ķencis, LU LFMI), «Ideoloģiskais porcelāns» (Mg. art. Rihards Pētersons, Okupācijas muzeja līdzdibinātājs, Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes eksperts).

Pasākuma otrajā daļā tiešsaistē būs iespējams vērot video materiālu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca bijušo darbinieku atmiņās» un uzklausīt radošās komandas pārdomas par filmas veidošanas gaitu. Pastaigas metode jeb walk-and-talk iekļauj cilvēku intervēšanu, staigājot pa personiski un vēsturiski nozīmīgām vietām, un atceroties tajās piedzīvoto. Metode ir vērtīgs pētnieciskais instruments industriālā mantojuma izpētē un konkrētā gadījumā tā tika pielietota, fiksējot darbinieku atmiņas par bijušo Rīgas Porcelāna rūpnīcu, intervējot viņus vietās, kur agrāk atradās porcelāna ražotnes un noritēja viņu darba ikdiena.

Projekts tapis, sadarbojoties biedrībai Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts», Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem un filmēšanas grupai no SIA «Chaland films» (Jānis Ābele, Toms Šķēle, Valters Krūzkops). Paldies iepirkšanās un izklaides centram Akropole Rīga un bijušās J. K. Jesena Porcelāna fabrikas ēku īpašniekiem par atsaucību materiāla tapšanas laikā. Projektu «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācija par pasākumu šeit.

Aizvadīta otrā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena

Thu, 09 May 2024 00:00:00 +0000

Projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» turpinās. Otrajā interviju dienā uzklausījām rūpnīcas mākslinieces Ilgas Dreiblates atmiņas, kā arī nedaudz ielūkojāmies rūpnīcas bijušā 2. iecirkņa teritorijā. Lai arī laika apstākļi nelutināja, priecājāmies redzēt, ka ēkas, kas savulaik tapušas vēl kā J.K. Jesena Porcelāna rūpnīca Mīlgrāvī, vēl ir apskatāmas un joprojām glabā daļu no Latvijas rūpniecības vēstures – ne tikai stāstos, bet arī fiziskās liecībās. Savukārt dienas otrajā daļā uzklausījām atmiņas par rūpnīcas vēsturi no citas puses – savu pieredzi atklāja pašlaik ievērojamas Latvijas mākslinieces, bet savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas un studentes, kurām rūpnīca bija gan studiju vieta, gan deva arī pirmās nopietnās iemaņas darbam ar porcelānu. Paldies - Jevgēnijai Loginovai, Līgai Skariņai, Ingūnai Skujai un Inesei Margēvičai. Uzklausījām arī Zigurda Konstanta atmiņas par darba gaitu sākšanu rūpnīcā, kā arī izteicām daudzu jo daudzu porcelāna mākslas entuziastu vēlēšanos drīz piedzīvot topošās Latvijas porcelāna vēstures grāmatas atvēršanas svētkus!

Atgādinām, ka projekta rezultāts videodokumenta formā tiks prezentēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Rīgas Porcelāna muzejā š. g. jūnijā, papildus citām tematiskām norisēm par porcelānu un tā pētniecības specifiku.

Projektu realizē Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeja speciālistiem un SIA Chaland films. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Bijušajā Rīgas Porcelāna rūpnīcas teritorijā Mīlgrāvī

Uzklausot mākslinieces Ilgas Dreiblates atmiņas

Zigurds Konstants Rīgas Porcelāna muzejā

Uzklausot Inesi Margēviču

Aizvadīta pirmā projekta «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē» interviju diena

Mon, 25 Mar 2024 00:00:00 +0000

Kopīgo sarunu laikā darbinieki centās atcerēties, kā ražotne izskatījās pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī atklāja, kādas pārdomas raisa atrašanās vietā, kur ritējusi liela daļa no viņu darba dzīves. Vai un kas paliek pāri no industriālā mantojuma, kad ēkas jau fiziski ir izzudušas? Vai rūpnīca ir «zudusī Atlantīda», nogrimusi ar visiem saviem dārgumiem (kā izteicās viena no pasākuma dalībniecēm), un mēs to saglabājam tikai savās atmiņās un dažādās fiziskās liecībās? Bet varbūt tāds vienkārši ir dzīves ritējums un nenovēršamās pārmaiņas – mēs iegūstam pieredzi, kaut ko iegūstam vai zaudējam, un pēc tam virzāmies tālāk, ar jaunām idejām un iecerēm? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem apkoposim video materiālā, ko plānojam prezentēt interesentiem jau šovasar.

Projekts vēlas vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (arī – pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Paldies visiem bijušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kas atrada laiku un drosmi atnākt un dalīties atmiņās. Paldies Rīgas Porcelāna muzejs speciālistiem, filmēšanas grupai no SIA Chaland films, kā arī biedrības Dzīvesstāsts kolēģiem par aizrautīgo darbu. Liels paldies par atsaucību arī Akropole Rīga. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Tiek uzsākts projekts «Dzīvesstāstu saglabāšanas nodrošinājums un aprite»

Fri, 22 Mar 2024 00:00:00 +0000

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda veida biogrāfisko atmiņu apkopojums. Tas ir veidots ar sabiedrisko intervētāju līdzdalību, un ir valsts atjaunošanas liecinieks. Trīsdesmit gadi, kuros nepārtraukti papildināts krājums, vairo tā nozīmi un liek nodrošināt tā saglabāšanu. Lai to nodrošinātu, kā arī atvieglotu pieeju un paplašinātu lietotāju loku, pakāpeniski veikta ierakstu digitālā pārskaņošana un intervijām pievienoti metadati un anotācijas, kas pieejamas NMV krājuma katalogā LU LFMI vietnē www.garamantas.lv.

Projekta laikā paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto audio un video kasešu pārveidošanu digitālā formātā, kā arī anotāciju pievienošana avotiem, kas atvieglos to izmantošanu pētījumos. Projekta rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieejamība digitālajā vidē. Savukārt pieejams precīzs mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāsta ierakstu un tā autoru (ievērojot autoru noteiktos ierobežojumus un GDPR noteikto) sekmēs krājuma pilnvērtīgu izmantošanu kā pētnieciskiem, tā sabiedriskiem un personīgiem (piemēram, dzimtas vēstures izzināšana) mērķiem.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, vairot izpratni par dzīvesstāstu specifiku un nozīmi vēstures, kultūras, sociālo procesu skatījumā. Vecākie intervētie cilvēki dzimuši 19.- 20. gs. mijā, bet jaunākie – uz 20-21. gs. sliekšņa, tādējādi NMV krājums paver ieskatu kultūras identitātē, ko apliecina latviešu sarunvalodas bagātība (dialektu un etniskās iezīmes) plašā laika posmā.

Projektu realizē Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūtu; finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Uzsākts projekts «Staigāt un atcerēties: Rīgas Porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē»

Sun, 25 Feb 2024 00:00:00 +0000

Projekta grupas tikšanās Rīgas Porcelāna muzejā. 2024. gada janvāris.

Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte, t.sk., intervējot bijušos darbiniekus. Aicinām bijušos darbiniekus dalīties savās atmiņās par rūpnīcu, kuras radītie priekšmeti joprojām rotā daudzu Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju ikdienu un priecē arī porcelāna kolekcionārus.

Bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas 2.iecirkņa ārskats. 2024. gada janvāris.

Lai gan Latvijas industriālā mantojuma vēsture ir bagātīga un apjomīga, tā izpēte un popularizēšana aktīvi uzsākta tikai pēdējā desmitgadē. Tādā veidā Latvija tuvinās tendencēm, kas Rietumvalstīs vērojamas jau kopš 20. gs. 60. gadiem, kad vispirms Lielbritānijā, bet pēc tam arī citur sākās straujš industriālā mantojuma izpētes uzplaukums. Papildus tam pēdējās desmitgadēs visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, uzplaucis industriālais tūrisms, kas ļauj interesentiem iepazīties ar industriālā mantojumu tā atrašanās vietās, tādējādi gūstot dzīvāku priekšstatu par šo vietu vēsturi. Tomēr šādas «pastaigas» iespējams izmantot ne tikai industriālā mantojuma popularizēšanas, bet arī izpētes mērķiem, proti, izmantojot pasaulē atzinību guvušo, bet Latvijā līdz šim reti lietoto walk-and-talk (pastaigas) metodi. Šī metode koncentrējas uz attiecībām starp cilvēku teikto un vietu, kur viņi to saka, jo interviju saturu būtiski ietekmē ainava, vide un vieta, kur tā norisinās.

Asociācija «Dzīvesstāsts» šo metodi ir sekmīgi izmēģinājuši pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. (Video pieejams šeit.) Pilotprojekts apliecināja metodes noderīgumu, jo tika iegūts daudzveidīgs informatīvs materiāls par cilvēku attiecībām ar konkrēto vietu, politisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz šo vietu un attiecībām starp vietējiem iedzīvotājiem. Projekts turpinās iesākto pastaigas metodes aprobāciju Latvijā, apvienojot to ar aktuālo rūpnieciskā mantojuma izpēti un popularizēšanu, kā mērķi izvirzot Rīgas Porcelāna rūpnīcas bijušo darbinieku atmiņu uzklausīšanu, ierakstīšanu un apkopošanu video formātā.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Noslēdzies projekts «Atvērtie dzīvesstāsti III»

Fri, 19 Jan 2024 00:00:00 +0000

Krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums Latvijā. Turklāt tas ir nozīmīgs ne tikai ar apjomu (uzkrāto avotu skaitu), bet arī ar tā tapšanas priekšnosacījumiem (tapis vairāk nekā 30 gadu laikā), kā rezultātā ar tā palīdzību iespējams izsekot gan Latvijai kopīgām aktuālām tēmām, gan privātām vēstures un dzimtas pieredzēm. Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā.

Projekta «Atvērtie dzīvesstāsti III» gaitā tika veikta NMV krājuma interviju digitalizēšana un kultūras mantojuma digitālās platformas garamantas.lv sadaļas «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums» papildināšana. Šim nolūkam veikti secīgi darba uzdevumi: 1) ierakstu digitalizēšana, turpinot līdz šim ar Latviešu fonda (ASV), LU AAP, VKKF atbalstu un sadarbībā ar LFK un LNB kultūras informācijas digitalizācijas programmām, kā arī pašu resursiem veikto krājuma digitalizāciju; 2) interviju atšifrēšana un anotēšana; 3) metadatu precizēšana digitālajā platformā garamantas.lv. Projekta rezultātā veiktā ierakstu digitalizācija nodrošina audioierakstu saglabāšanu un paplašina to pieejamību, savukārt dzīvesstāstu interviju kataloga papildināšana ar metadatiem ļauj intensificēt krājuma izmantošanu un nodrošina tā ilgtspējīgu funkcionēšanu nākotnē.

Analogās audio kasetes, kas tika izmantotas 1990. gados un veido būtisku krājuma daļu, pamazām zaudē savu kvalitāti, un to digitalizēšana ir būtiska gan krājuma pieejamības nodrošināšanai, gan no datu saglabāšanas viedokļa. Piekļuve krājumam ļauj individuālos dzīvesstāstu avotus iekļaut aktuālajā kultūras procesā. Tas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Turklāt audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam.

«Atvērtie dzīvesstāsti III» posmā digitalizētas 3644 minūtes (jeb 51 dažāda garuma audiokasete) analogo audio ierakstu. Digitalizēšanai pamatā tika atlasīti dzīvesstāsti no kolekcijas «Latvieši Vācijā» (intervijas ierakstītas analogajās audio kasetēs 2005. gadā, Minsterē), kā arī atsevišķi dzīvesstāsti no kolekcijas «Daiņa Grīnvalda arhīvs. Strēlnieku zvaigznājs» (audio kasetes no 80. gadu beigām / 90. gadu sākuma). Darbu izpildīja SIA Studija Lokomotīve, nodrošinot šo salīdzinoši sen ierakstīto analogo kasešu digitalizēšanu augstā kvalitātē. Tāpat šajā projekta posmā tika veikta 23 interviju pilna atšifrēšana – audio teksta pārvēršana rakstītajā ar mērķi padarīt to saturu uztveramāku lasītājam un pieejamāku meklēšanai pēc atslēgas vārdiem. Atšifrēšanai izvēlētas kolekcijas «Latvieši Vācijā» intervijas ar mērķi turpināt padarīt pieejamāku latviešu pieredzi trimdā.

Projekta ietvaros veikta arī 400 dzīvesstāstu metadatu labošana un precizēšana NMV krājuma digitālajā katalogā un vietnē garamantas.lv, kā arī 170 dzīvesstāstu anotāciju sagatavošana un ievietošana garamantas.lv.

Krājuma avotu pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem. Pieejams, precīzs mutvārdu vēstures krājuma katalogs ar informāciju par katru dzīvesstāsta ierakstu un tā autoru (ievērojot autoru noteiktos ierobežojumus un GDPR noteikto) sekmē krājuma pieejamību un tā pilnvērtīgu izmantošanu kā pētnieciskiem, tā sabiedriskiem un personiskiem (piemēram, dzimtas vēstures izzināšana) mērķiem. Jāņem vērā krājuma sensitīvais raksturs, kas liek katalogā uzrādīt noteikumus, kādus parakstījis atmiņu sniedzējs. Dzīvesstāstos ietvertā personīgā informācija ir pieejama saskaņā ar autora parakstītu vienošanos, savukārt avotu lietotājiem ir saistoši NMV krājuma izmantošanas noteikumi, kas garantē autoru interešu aizsardzību.

Atrodot nepieciešamo informāciju (un pēc vienošanās lapas aizpildīšanas, kurā pētnieks uzņemas saistības un atbildību par dzīvesstāsta autora sniegtās informācijas cieņpilnu un drošu izmantošanu) iespējams iepazīties ar interesējošu dzīvesstāstu pilnā (vai ierobežotā, ja tā noteicis autors) apjomā. Šeit pieejama pamācība, kā labāk meklēt informāciju.

Projektu «Atvērtie dzīvesstāsti III» īstenoja Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un LU Filozofijas un socioloģijas institūtu. Īpaša pateicība Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu, kas ļāva būtiski paātrināt krājuma saglabāšanu un pieejamību.

Paldies visiem intervētajiem cilvēkiem, kuri šo gadu gaitā ir dalījušies savā pieredzē un pārdomās. Lai arī mūsu stāsti ir atšķirīgi, kopā mēs reflektējam par mūsu visu kopīgo pieredzi.

NMV intervijas Minsterē: Augusts Milts, Andrejs Urdze, Zuze Krēsliņa pie bijušās Latviešu ģimnāzijas ēkas

Viena no bijušajām DP nometnes kazarmu ēkām Minsterē, kas saglabājusies tādā pašā veidolā

Atskatoties uz 2023. gadu!

Tue, 02 Jan 2024 00:00:00 +0000

Gada sākumā noslēdzās United States Embassy - Riga, Latvia un ASV Valsts departamenta Studentu pakalpojumu inovāciju fonda (Alumni Engagement Innovation Fund) atbalstītais projekts «Kultūras un izglītības tilti starp Latviju un ASV», kura mērķis bija izgaismot ASV latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes veicināšanā, tādā veidā atzīmējot arī ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi. Projekta laikā tika organizētas divas paneļdiskusijas, astoņas publiskās lekcijas, kā arī sagatavotas astoņas video kompozīcijas. Katra no šīm aktivitātēm īpašā veidā atklāja dažādus sadarbības mehānismus, kas ļāvuši stiprināt sadarbību kultūrā un izglītībā, kā arī sniedza plašāku informāciju par pašreiz pieejamajām iespējām studēt un stažēties ASV. Plašāk par projekta rezultātiem: https://mutvarduvesture.lv/post/2023-nosledzies-projekts/ Visas video kompozīcijas, kā arī paneļdiskusiju un publisko lekciju video ieraksti pieejami Projekta platformā: https://mutvarduvesture.lv/project/2022-bridges-latvia-usa/

Informatīvais seminārs «Mācību un stipendiju iespējas ASV: kultūras un izglītības tiltus veidojot». Prezentācijas: Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for students (ENG). Lelde Kiopa (EducationUSA): Opportunities to study at U.S. universities and institutions (LV). Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for students (LV). Ilze Bembere (Baltic-American Freedom Foundation): BAFF scholarships for researchers, NGOs (LV). Iris Willey (U.S. Embassy): Fulbright scholarships for researchers (ENG). Bradley Woodworth (Yale University, University of New Haven): Scholarships at Yale (ENG). Liisi Esse (Stanford University Libraries): Archives and opportunities at Stanford University (ENG). Daunis Auers (University of Latvia): AABS scholarships and grants for postgraduate students and established scholars (ENG). 1. daļa: https://www.youtube.com/watch?v=znQhqaNrr00&t=5s 2.daļa: https://www.youtube.com/watch?v=Xox-y66UFzw

Marta sākumā tika paziņoti grāmatu dizaina konkursa «Zelta ābele» nominanti, kuru vidū bija arī grāmata «Lūžkilā». Autori: Māra Zirnīte, Vaira Strautniece. Izdevēji: Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts»; LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitāte. Dizains: Katrīna Vasiļevska. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) ietvaros. Ja vēlaties iegādāties šo grāmatu, lūdzu, rakstiet mums: mutvarduvesture@gmail.com

Marta vidū LU SZF komunikācijas zinātnes maģistranti viesojās LU Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā. Pētnieki Kaspars Zellis un Ginta Elksne stāstīja par mutvārdu vēstures kā pētniecības jomas izveidi un attīstību, kā arī par zinātnisko projektu īstenošanu un zinātniskajām ekspedīcijām. (Foto: V. Zelče)

Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam un sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, turpinājām projektu «Atvērtie dzīvesstāsti». Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums». Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.

No 15. līdz 21. jūlijam Latvijas Universitātes folkloristikas doktoranti un folklorā ieinteresēti studenti kopā ar prof. Janīnu Kursīti, doc. Jolantu Staugu, pētn. Ingu Barovski, mutvārdu vēstures pētnieci Gintu Elksni, vēsturnieci Baibu Atmani, kā arī ar Mākslas un mediju tehnikuma topošo fotogrāfu un videoperatori un viņu pedagogu, LU doktorantu Robertu Ķipuru atradās Balvu novadā, lai īstenotu lauka pētījumu – tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīciju. Ikgadējās ekspedīcijās iegūtais interviju krājums regulāri dod būtisku pienesumu Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures kolekcijai.

Projekts «Dzīve pie jūras simtgades griezumā» Dr. Guntras Aistaras vadībā, piedaloties RSU Komunikācijas fakultātes Sociālās antropoloģijas nodaļas pasniedzējiem un studentiem, LU FSI un mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai biedrībai «Dzīvesstāsts» no š.g. 17. līdz 20.augustam Jūrmalciemā tika vākti piekrastes zvejnieku un iedzīvotāju dzīvesstāsti un pētītas jūrmalas ciema ikdienas aktivitātēs. Pētījums iedvesmojies no Viļa Veldres 1938. g. grāmatas «Dzīve pie jūras», kur autors aprakstījis piekrastes iedzīvotāju dzīves ritumu un ikdienas prakses. Pētījums top ar Latviešu Fonda finansiālu atbalstu.

Septembra vidū Baltu filoloģijas MSP studentes kursā «Mūsdienu stāstījumu folklora» kopā ar doc. Jolanta Staugu apmeklēja LU FSI Mutvārdu vēstures arhīvu, kur iepazina lielāko cilvēkstāstu arhīvu Latvijā. Vasarā prof. Janīnas Kursītes vadītā folkloras ekspedīcijā tika pierakstīti dzīvesstāsti Viļakas pusē, bet nu kopā tika skatīts, kur šie stāsti nonāk un kā tos analizē mutvārdu vēsturnieki.

Septembra beigās LU FSI pētniece Maija Krūmiņa sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu «Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos» zinātniskā doktora grāda Ph.D iegūšanai vēsturē un arheoloģijā. Promocijas darbā pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspoguļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu dzīvesstāstos, fokusējoties gan uz dažādiem bēgšanas procesa aspektiem, gan visiem bēgļu kustības posmiem. Padziļināta minēto jautājumu izpēte, kuras laikā analizēta bēgļu kustības izcelsme, veidi un individuālā dimensija, kā arī izcelta mutvārdu liecību vērtība, uzskatāma par novitāti ne tikai Latvijas historiogrāfijas mazpētītā aspektā, bet arī plašākos piespiedu migrācijas procesos.

Gada nogalē Valsts kultūrkapitāla fonda 3. konkursā saņemts finansējums projektam «Staigāt un atcerēties: Rīgas porcelāna rūpnīca mutvārdu vēsturē», ko realizēsim kopā ar Rīgas Porcelāna muzeju. Projekta mērķis ir vairot izpratni par staigāt un atcerēties metodes (pastaigas metode; walk-and-talk) izmantošanu pētījumos Latvijā un sekmēt tās pielietojumu industriālā mantojuma izpētē un popularizēšanā, konkrēti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas vēstures izpēte, t.sk., intervējot bijušos darbiniekus. Asociācija «Dzīvesstāsts» walk and talk metodi jau sekmīgi izmēģināja pilotprojektā, kura mērķis bija dzīves pieredzes vēstījumu uzklausīšana industriālā mantojuma izpētei Tūjā, kur līdz 1991. gadam darbojās ķieģeļu ražotne. Video šeit: https://www.youtube.com/watch?v=DyirvRJViIM&t=70s

GINTA ELKSNE UN ILIANA VEINBERGA: «INDUSTRIĀLAIS ROMANTISMS: DIVU RĪGAS PORCELĀNA RŪPNĪCAS MĀKSLINIEČU DZĪVESSTĀSTI».

Mon, 01 Jan 2024 20:10:29 +0300

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Fri, 01 Dec 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Zirnīte, M., Elksne, G. (2023). Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos Cilvēks un cilvēksituācija sabiedrībā un kultūrā. Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums (148.-155.lpp.).

Atskats uz Zinātnieku nakti 2023

Sat, 30 Sep 2023 00:00:00 +0000

Family values from the perspective of different generations in Latvian society today

Wed, 23 Aug 2023 00:00:00 +0000

Projekts «Dzīve pie jūras» simtgades griezumā

Sun, 20 Aug 2023 00:00:00 +0000

Pētījums iedvesmojies no Viļa Veldres 1938. g. grāmatas «Dzīve pie jūras», kur autors aprakstījis piekrastes iedzīvotāju dzīves ritumu un ikdienas prakses. Pētījuma gaitā centīsimies saprast: (1) Kā dzīve pie jūras ir mainījusies dažādu varu, zvejas pārvaldes sistēmu un klimata pārmaiņu ietekmē?; (2) Kā varam iepazīt, saglabāt un nodot nākamajai paaudzei senās prakses un zināšanas, un kā sadzīvot ar mainīgo un daudzpusīgo jūru? Pētījums top ar Latviešu Fonds finansiālu atbalstu.

Māra Zirnīte atskatās uz mutvārdu vēstures projektu rakstā «Pētnieku uzmanības centrā – cilvēks. Kvalitatīvā pieeja biogrāfiskajos pētījumos»

Mon, 31 Jul 2023 00:00:00 +0000

Kā norāda Māra Zirnīte: «Reizē ar atjaunoto valsts neatkarību pētnieki uztvēra milzīgo atmiņu plūsmu, kas lauzās atklātībā un kardināli mainīja izpratni par nodzīvoto laiku. Filozofijas un socioloģijas institūtā 1992. gada jūlijā tika uzsākts pētniecības virziens, kas veidojis savu pieeju, un, iekļaujoties starptautiskā kontekstā, balstās Nacionālajā mutvārdu vēstures (NMV) krājumā. Audio interviju skaits tajā tagad jau sasniedzis 4700. Pats krājums tapis, pateicoties cilvēku brīvprātīgai līdzdalībai, un ir moderns ne tikai tehnoloģiski, bet arī garīgā un metodoloģiskā ziņā. Cilvēku atmiņu apkopošana sākās Latvijas Kultūras fonda «Cilvēkarhīvā» pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Toreiz Imanta Ziedoņa vadībā tika no jauna izceltas tādas kultūras aktivitātes kā Daugavas programma, Latvijas mājturības izglītība, vietvārdu pētījumi, jūrniecības un aviācijas vēsture. Vienlaikus vecākās paaudzes atmiņas iegūla «Cilvēkarhīvā». Vēlāk krājums sadalījās: rakstīto atmiņu kopums tika deponēts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā, bet pirmie dzīvesstāstu audioieraksti lika pamatu Nacionālās mutvārdu vēstures krājumam – subjektīvās vēstures stāstam, kas veidots ar daudzu intervētāju līdzdalību.»

Māras Zirnītes rakstu pilnībā iespējams izlasīt Zinātnes Vēstneša elektroniskajā versijā (PDF).

Tiks turpināts projekts «Atvērtie dzīvesstāsti»

Mon, 03 Jul 2023 00:00:00 +0000

Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums”. Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums (katra intervija vidēji ilgst 1,5 – 2 stundas). Krājums veidots 30 gadus, un senākās intervijas ir fiksētas analogo kasešu formātā, kas pakāpeniski tiek digitalizēts.

Nozīmīgi ir gan krājuma tapšanas priekšnosacījumi, gan tajā uzkrātie avoti. Pirmās intervijas krājumā nonāca pagājušā gadsimta 80.-90. gadu mijā, sekojot Latvijas Kultūras fonda aicinājumam. Krājums ir arī sava veida Atmodas spogulis, jo atmiņu stāstus izraisīja atklātības politika, pāreja no totalitārisma uz demokrātiju. Pirmās liecības raksturo ilgi noklusētās tēmas un pieredze, par ko cilvēki nedrīkstēja sabiedrībā runāt. Vienlaikus dzīvie represiju liecinieki jau bija sasnieguši sava mūža robežu. Tā krājums sākās ar pēdējo lībiešu iedzīvotāju atmiņām no militarizētās valsts robežzonas, ar trimdinieku atmiņu stāstiem, pārrautajām izsūtīto dzīvēm un pretestības dalībniekiem. Krājumu iezīmē jutīgās tēmas, ko cilvēki atklāj pirmoreiz. Avoti krājumā ir unikāli – gan kā sarunvalodas paraugi, skaņu ierakstu liecības, kas pauž mirkļa emocionālo dabu/ nozīmi un raksturu, gan no realitātes izceltie dzīves nogriežņi ar atsaucēm vispārējā vēstures skatījumā. Analogo kasešu ierakstu konvertēšana digitālā formātā nodrošinās to saglabāšanu, kā arī iekļaušanu plašākā pētnieciskā apritē.

Savukārt krājuma pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem (skat. https://ej.uz/nmv-karte-garamantas), kas atvieglo informācijas meklēšanu un izmantošanu pētnieciskiem nolūkiem.

Ar pieteikto projektu paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto analogo audio kasešu pārveidošanu digitālā formātā. Tā rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieeja digitālajā vidē. Piekļuve krājumam nepieciešama, lai individuālos avotus iekļautu aktuālajā kultūras procesā, kas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam. Projektu īstenos Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Ģimene kā vērtība un ģimeniskās vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā: ieskats Eiropas vērtību pētījuma rezultātos = The family within the value system and family values in the context of Latvia today: insights from the European Values Survey

Sat, 01 Jul 2023 00:00:00 +0000

Atsauce: Koroļeva I., Pranka M., Elksne G. (2023). Ģimene kā vērtība un ģimeniskās vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā: ieskats Eiropas vērtību pētījuma rezultātos = The family within the value system and family values in the context of Latviatoday: insights from the European Values Survey / Sabiedrība. Integrācija. Izglītība : Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2023. gada 26. maijs = Society. Integration. Education : Proceedings of the International Scientific Conference, May 26th, 2023 / Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Izglītības, valodu un dizaina fakultāte Rēzekne : Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2023 Vol. 2, p. 290-304.

Typologisation of Remigrants and Analysis of Return Stories: The Case of Latvia

Mon, 26 Jun 2023 00:00:00 +0000

Mutvārdu pētnieču dalība konferencē «Cooperation and Controversy. The 14th Annual International conference on Baltic and Nordic studies»

Sat, 20 May 2023 00:00:00 +0000

No kreisās: Ginta Elksne, Maruta Pranka

Referāta prezentācija

Konference notika Ovīdija (Konstancas) universitātē

Lietuvas vēstniecības prezentētā izstāde «Planet Lithuania» (Antanas Sutkus fotogrāfijas)

The Ferrymen: Latvian refugees on their way to Sweden in Oral history testimonies

Thu, 11 May 2023 00:00:00 +0000

Cilvēka dimensijas atmiņu stāstos

Wed, 19 Apr 2023 00:00:00 +0000

Biographical disruption due to social changes

Mon, 03 Apr 2023 00:00:00 +0000

Mutvārdu vēstures pētnieki tiekas Helsinkos: 8. Starptautiskais Somijas Mutvārdu vēstures tīklojuma simpozijs

Sat, 10 Dec 2022 00:00:00 +0000

Šogad simpozijā «AFTER: Time, Place & (Dis)Connections in Oral History & Life Storying», kas 1.-2. decembrī norisinājās Helsinkos, galvenā uzmanība tika pievērsta pēctecības, laika, vietas saistībai vai tās trūkumam mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pētniecībā no kritiskas mūsdienu skatījuma perspektīvas, jautājot: Kādas ir sadarbības iespējas ārpus tradicionālajām akadēmiskās vides robežām un prakses? Kāda vispār ir pētniecības loma pēc krīzēm, ko esam pieredzējuši un pieredzam pēdējos gados? Vai mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu stāstīšana var piedāvāt iespējas iztēloties jaunu nākotni?

Prezentēt pētījumu rezultātus, kā arī turpināt uzturēt sadarbības kontaktus ar Ziemeļvalstu zinātniekiem šogad devās arī mutvārdu vēstures pētnieces no LU Filozofijas un socioloģijas institūta.

No kreisās: Maija Krūmiņa, Maruta Pranka, irāņu pētniece Zahra Hamedi un Ginta Elksne

Maruta Pranka referātā «Trimdinieku atmiņu pārmantošana no paaudzes paaudzē – pretrunas un pieņemšana» (Intergenerational transmission of memories of exiles – contradictions and acceptance) vērsa uzmanību uz atmiņu pārmantošanu starp paaudzēm kā faktoru, kas ietekmē etniskās identitātes aspektus, izceļot atmiņu lomu, adaptējoties divu etnisko identitāšu telpā.

Atmiņu pārmantošanas pieredze starp trimdas paaudzēm un otrās trimdinieku paaudzes identitātes veidošanās pētīta, balstoties uz videointervijām ar pagājušā gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā dzimušajiem latviešu-zviedru respondentiem, kuri pētījuma veikšanas laikā dzīvoja Zviedrijā. Atšķirībā no saviem vecākiem, kuri devās trimdā okupācijas un kara dēļ, otrā paaudze ir dzimusi ārpus savas tēvzemes. Otrās paaudzes bērniem nav pieredzes par šiem notikumiem, bet viņi dzīvoja saistībā ar tiem. Viņu saikne ar Latviju veidojās caur vecāku stāstiem un atmiņām. Kāda nozīme bērnu vēsturiskajā apziņā ir vecāku pieredzei? Kādā veidā viņi saista, pārvalda un pārrunā savu vecāku vēsturi mijiedarbībā ar savu stāstu par to, kā uzauguši trimdas bērni? Tas, kā mēs saprotam, izmantojam un reproducējam vēsturi, ir svarīgs jautājums ne tikai vēstures zinātnei, bet arī sabiedrībai kopumā.

LU FSI pētniece Maruta Pranka

Maija Krūmiņa referātā «Trimdas latviešu retrospektīvie naratīvi: pārvietošanās stāsti» (Retrospective Narratives of the Exile Latvians: Stories of the Displacement) prezentēja promocijas darba izstrādes gaitā radušās atziņas un secinājumus. Referāts sagatavots projekta “LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā” (līgums Nr. 8.2.2.0/20/I/006)” ietvaros.

Otrā pasaules kara rezultātā Latvija zaudēja ne tikai savu valstiskumu, bet arī vairākus simtus tūkstošus savu iedzīvotāju, no kuriem daļa bēga uz Rietumiem, baidoties no padomju varas atgriešanās. Kara beigās lielākā daļa no šiem cilvēkiem neuzskatīja par iespējamu atgriezties Latvijā, bet tā vietā rada patvērumu dažādās mītnes zemēs. Tur viņi sevi definēja kā trimdas kopienu ar kopīgu mērķi un kopīgām atmiņām. Tā kā pārcelšanās iezīmē pagrieziena punktu (biogrāfisku pārrāvumu) trimdinieku dzīvē, viņi dzīvesstāstos mēdz ļoti detalizēti atcerēties šo periodu. Tomēr ilgstošās trimdas periodā šie stāsti ir veidojušies atkarībā no indivīda dzīves gaitām, kā arī no tā, kā tie ir mainījušies plašākā sociālajā un kultūras kontekstā.

LU FSI pētniece Maija Krūmiņa

Gintas Elksnes referāts «Esmu pateicīga liktenim, ka man bija iespēja strādāt šajā rūpnīcā!: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» (I am grateful to fate that I had the opportunity to work in this factory!: employees’ memories of Riga Porcelain Factory) bija veltīts pētījumam, kas veikts kopā ar RP KIA Rīgas Porcelāna muzeju (direktore Iliana Veinberga; krājuma glabātāja Dzintra Romanovska) un saistās ar bijušās Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku, kā arī industriālā mantojuma Latvijā kopumā saglabāšanu, izmantojot mutvārdu vēstures intervijas.

Mutvārdu vēstures sniegtās iespējas plaši izmanto arī muzejos, jo īpaši tādos, kuru darbība saistīta ar industriālā mantojuma saglabāšanu, kāds ir Rīgas Porcelāna muzejs. Šajos muzejos vienlaikus ar fizisku artefaktu saglabāšanu un pētīšanu tiek fiksēta arī to cilvēku loma, kuri ir bijuši līdzdalīgi šo priekšmetisko liecību radīšanā, kā arī ir bijuši saistīti ar konkrēto nozari. Mutvārdu vēsture kā metode datu ievākšanai Rīgas Porcelāna muzejā ir viena no ikdienā lietotām pētniecības metodēm, kur viens no nozīmīgākajiem rezultātiem ir prezentēts grāmatā «Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas» (2020, Rīga: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, 263 lpp.). Caur porcelāna rūpnīcas darbinieku dzīvesstāstiem un biogrāfijām ir iegūta gan vēsturiska rakstura informācija, atklātas porcelāna ražošanā iesaistīto darbinieku profesionālās un privātās biogrāfijas, kā arī ievērojami paplašināts skats uz Latvijas industriālās kultūras mantojumu kopumā. Tajā porcelāna ražošanas vēsture (caur dzimtu stāstiem) atklājas jau no 19.gs. beigām un ļauj raudzīties uz rūpniecību kā nozīmīgu Latvijas vēstures daļu, kas, atvirzoties tālāk prom no padomju pagātnes, ir bijusi atstāta novārtā.

LU FSI zinātniskā asistente Ginta Elksne

Somijas mutvārdu vēstures tīkla (FOHN) 8. starptautiskais simpozijs tika rīkots, sadarbojoties FOHN, Helsinku Universitātes projektam «Ingrijas somu transnacionālās atmiņu kultūras» (pētniece Ulla Savolainena), kā arī Somijas Literatūras biedrībai, Somijas Kultūras fondam un Somijas Migrācijas institūtam. Konferences Tēžu krājums pieejams šeit.

Konferences dalībnieki iepazīstas ar Somijas Literatūras biedrības arhīvu

«Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: mutvārdu vēsture un rūpniecības strādnieku atmiņas

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022). «Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: mutvārdu vēsture un rūpniecības strādnieku atmiņas Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā: LU 80.starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums (147.-156.lpp.).

I am grateful to fate that I had the opportunity to work in this factory!: employees` memories of Riga Porcelain Factory

Thu, 01 Dec 2022 00:00:00 +0000

Maintaining Heritage Language and National Identity in the Families in the Latvian Diaspora

Thu, 25 Aug 2022 00:00:00 +0000

Symbolic and Spatial Boundaries: Life-stories of Second-generation Latvian Exiles

Tue, 07 Jun 2022 00:00:00 +0000

Dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Fri, 03 Jun 2022 00:00:00 +0000

Porcelāna stāsti: Mutvārdu vēsture muzejā

Thu, 19 May 2022 00:00:00 +0000

The Idea of Home in Life stories: Latvian Experience

Fri, 13 May 2022 00:00:00 +0000

«Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē

Sun, 20 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022). «Nu, kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē LU 80. starptautiskā zinātniskā konference: Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā. Tēžu krājums (18.-19. lpp.).

«Tie ir zviedru koki»: dabas elementi trimdas latviešu un mūsdienu emigrantu dzīvesstāstos

Tue, 08 Mar 2022 00:00:00 +0000

«Nu kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!»: Mutvārdu vēstures pieeja industriālās pagātnes izpētē

Fri, 04 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Thu, 03 Mar 2022 23:20:55 +0300

Saturs

Vieda Skultāne
Ievads. Atmiņu ceļš no paaudzes uz paaudzi

Edmunds Šūpulis
Atmiņa un dzīvesstāsti paaudžu perspektīvā

Kaspars Zellis
Padomju paaudze Latvijā: pieredzes lauks un atmiņu pārnese

Maija Krūmiņa
Māju izjūta trimdas latviešu dzīvesstāstos

Māra Zirnīte
Atmiņu kultūrslāņi dzīvesstāstos

Ginta Elksne
«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Maruta Pranka
Atmiņu pārnese Zviedrijas trimdas otrās paaudzes dzīvesstāstos

Agita Lūse
Spītējot attālumam: izsūtītas ģimenes atmiņas rūpju ētikas perspektīvā

Vienas dzimtas četru paaudžu sieviešu atmiņas
Ievas Gardas-Rozenbergas, Māras Zirnītes komentāri

«Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos

Tue, 01 Mar 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2022) «Man liekas, ka man ir divas mājas»: piederības izjūta jauno izceļotāju stāstos. Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva (118.-137.lpp.). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.

«Emigrācija ir daļa no Latvijas sabiedrības dzīves, un šīs pieredzes apzināšana sniedz labāku iespēju izprast norises sabiedrībā. Nodaļā tiks aplūkota migrācijas trajektoriju daudzveidība un to saistība ar identitātes veidošanos, konkrēti pievēršoties dzīvesstāstu pētniecības piedāvātajām iespējām. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās iedzīvotāju mobilitāte ir visaugstākā, un tas paver pētniekiem lielas iespējas izsekot identitātes pārmaiņām, fokusējoties uz pašu indivīdu īpašo pieredzi. Latvijā migrācijas fenomens nav nekas jauns (skat., piemēram, Zelče 2010). Tomēr tas īpaši aktualizējies pēdējās desmitgadēs. Jāatzīmē, ka migrācijas kontekstā Latvija ir tipiska «nosūtošā valsts» (Hazans 2015). Te liela loma ir 2008. gada ekonomiskajai krīzei – Latvija ir viena no tām valstīm, ko šī krīze skāra vissmagāk un pēc kuras no teritoriāli un skaitliski mazās valsts ir emigrējusi liela iedzīvotāju daļa. Migrācija Latvijā ir aizvien plašāks fenomens, kas tiek aktīvi pētīts. Arī NMV kolekcija pakāpeniski tiek papildināta ar jaunās emigrācijas pārstāvju dzīvesstāstiem.»

«Porcelāna stāsti»: mutvārdu vēsture un rūpniecība

Thu, 27 Jan 2022 22:10:05 +0300

Social factors as the catalyst of emigration

Sat, 01 Jan 2022 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M., Elksne G., Koroļeva I., (2022) Social factors as the catalyst of emigration, SHS Web of Conferences 131, 01001

Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden

Wed, 15 Dec 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Pranka M., Koroļeva I, Elksne G. (2021) Language as a resource for ethnic and cultural identity: experience of Latvian expats in Sweden, The Romanian Journal for Baltic and Nordic Studies Vol. 13, N 2 (2021), p.27-59

Latvian emigrants in Sweden in the Latvian National Oral history collection

Mon, 23 Aug 2021 00:00:00 +0000

Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs // Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families

Sat, 05 Jun 2021 00:00:00 +0000

Atsauce: Koroļeva I., Pranka M., Elksne G. (2021). Kultūras pārnese un identitātes uzturēšana latviešu emigrantu ģimenēs : Passing Identity and Ethnic Culture in Latvian Emigrant Families / Sabiedrība. Integrācija. Izglītība : Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2021. gada 28.-29. maijs = Society. Integration. Education : Proceedings of the International Scientific Conference, May 28th-29th, 2021 / Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Izglītības, valodu un dizaina fakultāte Rēzekne : Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2021, 6. daļa, pp. 118-132.

Language and identity in the life stories of Latvian expats in Sweden

Thu, 27 May 2021 00:00:00 +0000

Social factors as the catalyst of emigration

Wed, 24 Mar 2021 00:00:00 +0000

«Jaunie latvieši» ārzemēs: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Tue, 16 Mar 2021 00:00:00 +0000

Families across Borders: Intergenerational Relations in Migrant`s Families

Fri, 26 Feb 2021 00:00:00 +0000

What the migrants’ stories tell us: Latvians in Sweden and Norway after 1991

Thu, 26 Nov 2020 23:40:32 +0300

Intergenerational relations and migration in families among Latvian emigrant communities

Thu, 12 Nov 2020 23:40:32 +0300

Ginta Elksne, Ilze Koroļeva (University of Latvia). Intergenerational relations and migration in families among Latvian emigrant communities & Agita Lūse (Riga Stradiņš University, University of Latvia). Remembering care and caring for memories: adoptees’ sources of self

Thu, 12 Nov 2020 20:10:29 +0300

Mutvārdu vēsture: interviju veikšana, apkopošana un publicēšana

Thu, 11 Jun 2020 22:13:59 +0300

Jaunpils reģionālā attīstības centra «RATS» projekta «Dzimtu stāsti laukos» ietvaros norisinājās seminārs - Mutvārdu vēsture: interviju veikšana, apkopošana un publicēšana. Semināra laikā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures projekta pētnieces socioloģe Ginta Elksne un vēsturniece Maija Krūmiņa sniedza ieskatu mutvārdu vēstures jomā un apmācīja dzīvesstāstu interviju veikšanā. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados

Wed, 20 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Bela B., Elksne G. (2020). Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados. LU 78. starptautiskā zinātniskā konference: Socioloģija: Referātu kopsavilkumi (lpp. 9-10).

«Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection

Fri, 01 May 2020 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2020). «Latvia Will Always Be My Home»: Latvian Emigrants in Sweden After 1991 in the Latvian National Oral History Collection. Wrocławski Rocznik Historii Mówionej, 9, 79–94

Paaudžu atšķirības migrācijas pieredzēs Līvānu un Preiļu novados

Fri, 21 Feb 2020 23:40:32 +0300

Tuvojoties indivīda pieredzei: dzīvesstāsti kā avots migrācijas pētījumos

Fri, 31 Jan 2020 22:10:05 +0300

Žurnāla «Akadēmiskā Dzīve» 55. numura atvēršana

Fri, 20 Dec 2019 00:00:00 +0000

Edmunds Šūpulis un Kaspars Zellis rakstā «20. gadsimta vēsturiskās paaudzes un to identifikācija Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāstos» piesaka mēģinājumu identificēt paaudzes, kas no mutvārdu vēstures perspektīvas ir klātesošas kā kolektīvas balsis Latvijas iedzīvotāju individuālajos dzīvesstāstos, viņu pieredzēs un vērtībās; kā arī izvirza diskusijai jautājumu – kādas varētu būt Latvijas 20. gadsimta vēsturiskās paaudzes, kuras iespējams konstatēt, ņemot vērā gan vēstures līkločus, gan to atspoguļojumu cilvēku dzīvesstāstos.

Māras Zirnītes raksta «Paaudžu atmiņu ceļošana: ieskats mutvārdu vēstures avotos» mērķis ir ielūkoties vecāko dzīvesstāstu autoru liecībās par notikumiem, kas iespaidoja dzīvi 20. gadsimtā, jo viņu atmiņas savukārt veidojušas dzīves izpratni pēcnācējos. Savukārt Ginta Elksne, izmantojot dzīvesstāstu intervijas no Nacionālās Mutvārdu vēstures arhīva kā pamata avotu, rakstā «Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas» aplūko pieredzējušo meža darbinieku atmiņu stāstus, kuros pārliecinoši atklājas mežs kā vērtība: gan garīgā, gan materiālā, kas jāsaudzē un jāatstāj mantojumā nākamajām paaudzēm.

Izdevumā publicēts arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Velgas Vēveres raksts «Ētika kā akustiska dzīvesmāksla: Augusts Milts». Tā centrā ir apcerējums par filozofa, ētikas pasniedzēja, arī ilggadēja Latvijas Mutvārdu vēstures projekta zinātniskā vadītāja Augusta Milta atstāto mantojumu, ko sastāda ne tikai viņa ētikas problemātikai veltītie teksti (lekcijas, mācību grāmatas, didaktiskas esejas), bet arī idejas par ētiku kā dzīvesmākslas mērķi.

Pilns žurnāla Akadēmiskā Dzīve 55.numura teksts pieejams šeit.

Starp dzīvesstāstu un dzīvi: migrācijas pieredzes Preiļu un Līvānu novados

Mon, 09 Dec 2019 00:00:00 +0000

Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas

Sun, 01 Dec 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2019) Pieredzes mantojums: mežsaimnieka Ernesta Brieža atmiņas. Akadēmiskā dzīve, Nr. 55, 46.-54.

Mutvārdu vēstures interviju veidošana

Fri, 01 Nov 2019 22:13:59 +0300

Mutvārdu vēstures pētnieces Ginta Elksne un Maija Krūmiņa iepazīstināja Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas novadu bibliotekārus ar Nacionālās mutvārdu vēstures projekta krājumu un darbību. Tāpat pētnieces dalījās pieredzē par to, kā veiksmīgi sagatavoties un vadīt dzīvesstāstu intervijas, kurās būtiski ne vien prast brīvi rīkoties ar ierakstu tehniku un pārzināt uzdodamos jautājums, bet vēl jo vairāk - spēja ieklausīties. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Wed, 21 Aug 2019 21:21:21 +0000

Atsauce: Maruta Pranka, Ginta Elksne. (2019) Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories. Rīga Stradiņš University International Interdisciplinary Conference on Social Sciences PLACES, 2 April, 2019, Riga, Latvia: Abstracts (p. 36). Riga: Rīga Stradiņš University.

Iekļaušanās vai norobežošanās: pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās

Wed, 21 Aug 2019 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne G. (2019) Iekļaušanās vai norobežošanās: pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās. Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti. (lpp. 62-63). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Sense of belonging and preservation of national identity: Latvian emigrants in Sweden after 1991

Thu, 15 Aug 2019 23:40:32 +0300

The Lives of a Building: Ownership and (Re)privatization of Space

Wed, 26 Jun 2019 23:40:32 +0300

Diskusija. No kreisās - Māra Lazda, Ginta Elksne, Maruta Pranka

Home as History: Space, Memory, and Solidarity in Latvia

Wed, 29 May 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji - Centre for Work and Employment, The University of Greenwich/ Centre for Narrative Research, University of East London / Feminist Research Group, University of East London / Thomas Coram Research Unit, UCL Institute of Education.

Ieskats simpozija norisē. Diskusijas. No kreisās: Edmunds Šūpulis, Maija Krūmiņa, Ginta Elksne, Kaspars Zellis

Mutvārdu vēsture un migrācija

Thu, 25 Apr 2019 22:13:59 +0300

Lekcijas notika Talsu Galvenajā bibliotēkā 2019.gada 25.aprīlī. Tēmas: Latvijas Nacionālās mutvārdu vēstures krājums. Intervēšanas pamati. Bēgļu laivas uz Gotlandi 1944.-45. Latviešu izceļotāji Zviedrijā pēc 1991.g. MV avotos. Lekciju cikls tiek realizēts LZP projekta «Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perpektīva» (Nr. lzp-2018/1-0458) un Nordplus projekta ietvaros.

Emigration from Latvia to Sweden after 1991: Analysis of Life Stories

Tue, 02 Apr 2019 22:22:12 +0300

That true sense of belonging I can get only in my Latvian community: Latvian emigrants in Sweden after 1991

Thu, 28 Mar 2019 22:13:59 +0300

Rīkotāji Polijas Mutvārdu vēstures asociācija (POHA) un Krakovas Jagaiļa universitātes Vēstures institūta un centra «Atmiņa un nākotne» (Rememberance and Future) (Vroclava)

«Es zināju, kas ir pareizi, kas nepareizi»: ģimenes dotās vērtības dzīvesstāstu liecībās

Fri, 08 Mar 2019 00:00:00 +0000

Migrācija kā biogrāfiskās trajektorijas maiņa dzīvesstāstu analīzē

Fri, 15 Feb 2019 23:40:32 +0300

«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants’ Narratives about Integration in Swedish Society

Thu, 29 Nov 2018 21:42:44 +0300

Konferences dalībnieku kopīgā fotogrāfija Tartu Literatūras muzejā.

Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem

Tue, 21 Aug 2018 00:00:00 +0000

Elksne G. & Zirnīte M. (2018). Augusts Milts - par dzīvi, ētiku un dzīvesstāstiem. Zinātnes Vēstnesis, Nr. 10 (552), 4.

«It seems to me that I have two homes»: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society

Tue, 21 Aug 2018 00:02:12 +0300

Ginta Elksne, Maruta Pranka. (2018). ‘It seems to me that I have two homes’: Latvian Emigrants` Narratives about Integration in Swedish Society. On the Move: Migration and Diasporas: The 2018 Annual Conference of the Centre of Excellence in Estonian Studies: Abstracts (p.33). Tartu: ELM Scholarly Press.

August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel

Mon, 20 Aug 2018 23:33:56 +0300

Atsauce: Ginta Elksne, Māra Zirnīte. (2018, vol. 71). August Milts — filosoof eetika ja elulugude vahel. Mäetagused, 208-210.

Iekļaušanās vai norobežošanās – pirmās izceļotāju paaudzes pieredze dzīvesstāstu intervijās

Fri, 16 Mar 2018 23:40:32 +0300

«No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā

Sun, 21 Aug 2016 00:00:00 +0000

Atsauce: Elksne, G. (2016) «No upenēm līdz kartupeļiem»: laika ritums lauku cilvēka dzīves tēlojumā. Vērtības: Latvija un Eiropa: kolektīva monogrāfija divos sējumos. Otrais sējums. Vērtību pētījumi – reliģijpētnieciskie un nacionālās mutvārdu vēstures aspekti (lpp. 109-118). Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts